Visiem braucieniem var pieteikties gan individuāli, gan kolektīvi.
Pēc izrādēm un pasākumiem pievedam klientus iespējami tuvāk mājvietai (Jelgavas pilsētas robežās).Ceļš no € 15.- /1 personai; tikai biļetes sagāde vai nodošana kasē nenotikušas izrādes dēļ € 2.- / 1 personai
Grupas (sākot no 8 cilv.) un kolektīvi izrādes un pasākumus var izvēlēties sev vēlamā laikā.
Biļešu sagāde grupai un brauciena cena ir atkarīga no cilvēku skaita.
Vedam uz izrādēm un koncertiem! Aicinu pieteikties
Lūdzu zvaniet vai sūtiet SMS +371 22314063
Izbraukšana no Jelgavas uz izrādēm un koncertiem Rīgā notiek 2 stundas pirms pasākuma!Piemēram, izrāde sākas 19:00, no Jelgavas izbraucam 17:00
Pasākumi
Janvāris | Februāris | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris | VisiSeptembris
Garantēts! MAZĀS LAPSAS (režisore Kristīne Krūze) izrāde JRT LZ 18:00
€ 15.-; 25.-; 30.-; 35.-; 40.-; 50.- Pens.; inv.; sk.; st. 20 % atl! + 6.05% + ceļš € 15.- Biļetes jāizpērk līdz 12.06.
9/9/2025
16:00 izbraukšana no Jelgavas
Izrāde pēc Lilianas Helmanes leģendārās lugas, kas sarakstīta pirms simts gadiem un kopš tā laika regulāri tiek spēlēta uz Brodvejas skatuvēm. Šī amerikāņu klasikas pērle stilistiski līdzinās Ibsena lugām - psiholoģiskas mežģīnes, ģimenes drāmas, mīlestība un nauda. Savā ziņā tāds amerikāņu Čehovs.Gadsimti ripo uz priekšu, bet cilvēciskās kaislības paliek nemainīgas. Mēdz teikt, ka lielākais pārbaudījums cilvēkam ir vara un nauda, īpaši, ja ar šo divu palīdzību mēģina aizpildīt savus personīgos iekšējos tukšumus. Izrādē mēģināsim papētīt, kas tad ir tie tukšumi mūsos, kurus mēs katrs, kā nu mācēdami, kaislīgi cenšamies aizbāzt, dzenoties pakaļ tam iedomātajam - vairāk un labāk. Un kas tad galu galā "vairāk un labāk" vārdā tiek zaudēts.Izrāde notiek: Lāčplēša iela 25, Lielajā zālē.
Izrādes ilgums: vēl tiks precizēts (3 cēlieni).
Pirmizrāde 2025. gada 21. februārī.Autore - Liliana Helmane
Režisore - Kristīne Krūze
Scenogrāfs - Alvis Hermanis
Lomās - Andris Keišs, Gundars Āboliņš, Sandra Kļaviņa, Jana Čivžele, Ivars Krasts, Jevgēnijs Isajevs, Jānis Skutelis, Aminata Grieta Diarra, Dāvids Pētersons, Evelīna Priede
Izrāde pēc Lilianas Helmanes leģendārās lugas, kas sarakstīta pirms simts gadiem un kopš tā laika regulāri tiek spēlēta uz Brodvejas skatuvēm. Šī amerikāņu klasikas pērle stilistiski līdzinās Ibsena lugām - psiholoģiskas mežģīnes, ģimenes drāmas, mīlestība un nauda. Savā ziņā tāds amerikāņu Čehovs.Gadsimti ripo uz priekšu, bet cilvēciskās kaislības paliek nemainīgas. Mēdz teikt, ka lielākais pārbaudījums cilvēkam ir vara un nauda, īpaši, ja ar šo divu palīdzību mēģina aizpildīt savus personīgos iekšējos tukšumus. Izrādē mēģināsim papētīt, kas tad ir tie tukšumi mūsos, kurus mēs katrs, kā nu mācēdami, kaislīgi cenšamies aizbāzt, dzenoties pakaļ tam iedomātajam - vairāk un labāk. Un kas tad galu galā "vairāk un labāk" vārdā tiek zaudēts.Izrāde notiek: Lāčplēša iela 25, Lielajā zālē.
Izrādes ilgums: vēl tiks precizēts (3 cēlieni).
Pirmizrāde 2025. gada 21. februārī.Autore - Liliana Helmane
Režisore - Kristīne Krūze
Scenogrāfs - Alvis Hermanis
Lomās - Andris Keišs, Gundars Āboliņš, Sandra Kļaviņa, Jana Čivžele, Ivars Krasts, Jevgēnijs Isajevs, Jānis Skutelis, Aminata Grieta Diarra, Dāvids Pētersons, Evelīna Priede
Garantēts! „KALIFORNIJAS PAKALNI” ģimenes melo(dij)drāma Dailes teātrī LZ 19:00
€ 16.-; 25.-; 32.-; 40.- + ceļš € 15.- Aicinu pieteikties! Biļetes jāizpērk līdz 01.07.
11/9/2025
Džezs BatervērtsKALIFORNIJAS PAKALNIĢimenes melo(dij)drāmaNo angļu valodas tulkojusi Laila BurāneDailes teātra Lielajā zālē no 21.03.2025.Piejūras pilsētiņa Blekpūla, 70. gadi. Viktorijas laikmetā celtais viesu nams, kurā uzaugušas Vebu māsas, ir paputējis savā spožumā – māte ir uz slimības gultas un tūristi šeit vairs neiegriežas. Pirms vairākiem gadiem valdzinošā Vebu atraitne ar dzelžainu gribu viena audzinājusi savas četras meitas, lai viņas kļūtu par mūzikas sensāciju. Meiteņu balsis varēja kļūt slavenas visā pasaulē, ja vien mūzika, kuru tās dzied, nebūtu jau vakardiena un nebūtu noticis negaidītais, kas pamodināja no lielā sapņa.Māsas ir satikušās ģimenes namā un mātes pēdējās mūža dienās atceras nepiepildīto nākotni. Sacenšoties par māmuļas novērtējumu un salīdzinot savas dzīves, uzšķiļas smalki horeografēti dziesmu un deju numuri, atmiņas, aizvainojumi un rūgti saldenas ilgas no bērnības. Viņas atminas pirms divdesmit gadiem notikušo, kad pie Vebu meitenēm ieradās slavens producents, lai piedāvātu pārpasaulīgu slavu un iespēju nomaksāt rēķinus. Kaut kur tālumā izskan dziesmas “The Hills Of California” taktis, kas aizved ģimenes pagātnē…Pēc skatītāju un kritiķu novērtētās izrādes “Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu” Mārtiņš Eihe atgriežas uz Dailes teātra Lielās skatuves ar dramaturga Džeza Batervērta mūzikas piepildīto lugu “Kalifornijas pakalni” par kādas ģimenes sargātajiem noslēpumiem. Londonas Vestendā panākumus guvušo lugu iestudējis Holivudas režisors Sems Mendess (“Amerikāņu skaistums” (1999), “Operācija "Skyfall"” (2012) u. c.) – šogad tā ieguvusi prestižās Olivjē balvas nomināciju kā labākais jaundarbs dramaturģijā.Lomās: Vita Vārpiņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Ērika Eglija-Grāvele, Ieva Segliņa, Dārta Daneviča, Dainis Gaidelis, Aldis Siliņš, Artis Robežnieks, Gints GrāvelisRežisors – Mārtiņš Eihe, scenogrāfs – Adriāns Toms Kulpe, kostīmu māksliniece – Madara Botmane, horeogrāfe – Liene Grava, gaismu mākslinieks – Reinis Zalte
Garantēts! "PĒDĒJĀ MALTĪTE" izrāde JRT 18.30 Vēl tikai 5 brīvas biļetes!
€ 35-; 40.- + ceļš € 15.- Biļetes jāizpērk līdz 30.06.
12/9/2025
Kādā nomaļā lauku īpašumā uz nāvi slims, ietekmīgs politiķis sapulcinājis ģimenes locekļus un tuvākos līdzgaitniekus. Vieni ieradušies, lai cieņpilni atvadītos, citi - lai celtu savu sociālo statusu, bet vēl citi - lai nokārtotu pagātnes rēķinus.
Atvadu mielasta sākumā neviens gardēdis vēl nenojauš, ka izsmalcinātās vakariņas ne vien kairinās viņa garšas kārpiņas, bet arī pārbaudīs izpratni par baudu un negausību, lojalitāti un nodevību, kā arī - brīvību un noziedzību.
Darbs tapis, iedvesmojoties no bijušā Francijas prezidenta Fransuā Miterāna rīkotā pirmsnāves mielasta.
Izrāde notiek: Lāčplēša ielā 25, Jaunajā zālē.
Izrādes ilgums: vēl tiks precizēts (2 cēlieni).
Biļešu cenas: 35,00 EUR; 40,00 EUR.
Pirmizrāde 2025. gada 28. februārī.
Autore - Justīne Kļava
Režisors - Aiks Karapetjans
Scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece - Kristīne Pasternaka
Lomās - Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Kaspars Znotiņš, Elita Kļaviņa, Guna Zariņa, Toms Harjo, Ritvars Logins, Agate Krista
Aktuāli! DIVI DUČI SĀRTU ROŽU komēdija Austrumu Robeža teātra klubs 19:00
€ 30.- + izvēlētie ēdieni un dzērieni + ceļš € 15.- Biļetes jāizpērk līdz 03.07.
12/9/2025
"Kas otram bedri rok, pats tajā iekrīt" Šis sakāmvārds pilnā mērā attiecināms uz itāļu izklaides žanra klasiķa Aldo De Benedeti lugas "Divi duči sārtu rožu" galveno varoni inženieri Verani. Uzdodamies par daiļā dzimuma pazinēju, viņš krīt par upuri paša teorijai par ideālas mīlestības esamību sievietes sirdī. Vai šāda mīlestība tiešām pastāv? Kā pret to cīnīties? Vai tas vispār ir iespējams? Un vai tas jādara? Uz šiem jautājumiem atbildi meklē arī galvenā varoņa sieva Marīna un viņa biznesa partneris advokāts Savelli. Arī mājkalpotāja Rozīna. Aldo De Benedeti komēdijās valda humors, kuram pār plecu jūtam satīras greizo aci. Lakoniski un asprātīgi dialogi. Lugas varoņi vienmēr nokļūst smieklīgās, taču psiholoģiski attaisnotās situācijās. Lomās: Zane Burnicka, Līga Robežniece, Uldis Anže, Dainis GaidelisScenogrāfija un kostīmi: Renāte BāliņaRežisors: Voldemārs Šoriņš
Garantēts! ESMERALDA Čezāre Punji, Rikardo Drigo balets LNO 19:00
€ 23.-; 27.-; 33.-; 40.-; 45.-; 55.- Pens.;inv.;sk.;st.15% atl! + ceļš € 15.-
19/9/2025
Čezāre Punji, Rikardo DrigoESMERALDABALETSCēlieni: 2 cēlieniZāle: Lielā zālePirmizrāde: 10.04.2025RADOŠĀ KOMANDAHoreogrāfs Aivars LeimanisHoreogrāfa asistente Elza LeimaneScenogrāfs Mārtiņš VilkārsisKostīmu māksliniece Ilze VītoliņaGaismu mākslinieks Oskars PauliņšVideomākslinieks -8 PAR IZRĀDIBalets Esmeralda ir vienkāršs un spēcīgs stāsts par mīlestību un nāvi. Parīzes Dievmātes katedrāles arhidiakons Klods Frolo iekāro skaisto Esmeraldu, taču meitenes uzmanību saista nevis priesteris, bet gan iznesīgais kapteinis Fēbs. Īpašas jūtas pret Esmeraldu ir arī baznīcas zvaniķim Kvazimodo. Kad, greizsirdības mākts, Frolo ievaino Fēbu, notikušajā tiek vainota Esmeralda, kurai draud nāvessods. Vienīgais, kurš līdz savas dzīves beigām turpinās patiesi mīlēt Esmeraldu, būs nelaimīgais Kvazimodo.Viktora Igo slavenais romāns Parīzes Dievmātes katedrāle kalpojis par iedvesmu spilgtiem mākslas darbiem dažādos žanros. Kā baletu publika to pirmoreiz iepazina Žila Pero horeogrāfijā – 1844. gada uzvedumā Esmeralda Karaliskajā teātrī Londonā. Latvijas Nacionālajā baletā tas pirmoreiz izrādīts 1939. gadā baletmeistara Osvalda Lēmaņa veidotajā versijā. Aivara Leimaņa radītā Esmeralda būs jau ceturtais šī romantiskā stāsta iestudējums latviešu baleta vēsturē, kurā viduslaiku gaisotni uzburt palīdzēs Mārtiņa Vilkārša scenogrāfija un Ilzes Vītoliņas radītie kostīmi.
Jaunums! SEZONAS ATKLĀŠANAS KONCERTS Liepājas koncertzāle LIELAIS DZINTARS 18:00 + ekskursija Lēnas pilī
€ 10.-; 12.-; 15.-; 20.-; 25.-; 30.-; 35.- Grupai 20% atl! + ekskursija € 40.- + apsk. v. Biļetes jāizpērk l1idz 01.07.
20/9/2025
Piedalās:
Iveta Apkalna (ērģeles)
Liepājas Simfoniskais orķestrisDiriģents: Guntis KuzmaProgrammā:
Jēkabs Jančevskis (1992) Ērģeļsimfonija (pirmatskaņojums)
Hektors Berliozs (1803–1869) Fantastiskā simfonijaLiepājas Simfoniskais orķestris ar vērienu atklāj savu 145. sezonu, piedāvājot koncertu, kurā sastapsies laikmetīgā latviešu mūzika un agrīnā romantisma šedevrs.Vakara centrālais notikums būs īpaši šim koncertam radītās Ērģeļsimfonijas pirmatskaņojums. Ambiciozā skaņdarba autors ir viens no izteiksmīgākajiem un jutekliskākajiem jaunās paaudzes latviešu komponistiem Jēkabs Jančevskis. Viņa mūzika izceļas ar emocionālu intensitāti un dziļu dramaturģiju. Jančevskis meistarīgi savieno tradīciju ar laikmetīgu muzikālo valodu, radot mūziku, kas uzrunā plašu publiku.Jaundarba interpretācijai uzaicināta pasaulslavenā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, kuras nepārspējamā tehniskā meistarība un mākslinieciskais jūtīgums spēj iedzīvināt mūzikas vissmalkākos tembrālos niansējumus. Viņas spilgtā harisma allaž piepilda skatuvi ar vitālu un pārliecinošu starojumu.Koncerta otrajā daļā Liepājas Simfoniskais orķestris klausītājiem piedāvās nozīmīgu agrīnā romantisma skaņdarbu – “Fantastiskā simfonija: epizode mākslinieka dzīvē… piecās daļās” ir franču komponista Hektora Berlioza 1830. gadā sarakstītā programmatiskā simfonija.Berliozs šajā simfonijā atklāj nebijušu muzikālo domas brīvību – drosmīgu orķestrāciju un formālu pārgalvību, kas lauž klasiskās simfonijas kanonus, , radot spilgtu muzikālu psihodrāmu.Šī simfonija, kas stāsta par mākslinieku, kurš nepiepildītas mīlestības dēļ kritis izmisumā un mēģinājis izdarīt pašnāvību, saindējoties ar opiju, kļuvusi par vienu no romantisma spilgtākajiem meistardarbiem – ne velti Leonards Bernstains to dēvēja par pirmo muzikālo ekspedīciju psihedēlijā.
Koncertā tiek izmantota paplašinātā skatuve, tādēļ realitātē 5. rinda ir 1. skatītāju rinda.
Iveta Apkalna (ērģeles)
Liepājas Simfoniskais orķestrisDiriģents: Guntis KuzmaProgrammā:
Jēkabs Jančevskis (1992) Ērģeļsimfonija (pirmatskaņojums)
Hektors Berliozs (1803–1869) Fantastiskā simfonijaLiepājas Simfoniskais orķestris ar vērienu atklāj savu 145. sezonu, piedāvājot koncertu, kurā sastapsies laikmetīgā latviešu mūzika un agrīnā romantisma šedevrs.Vakara centrālais notikums būs īpaši šim koncertam radītās Ērģeļsimfonijas pirmatskaņojums. Ambiciozā skaņdarba autors ir viens no izteiksmīgākajiem un jutekliskākajiem jaunās paaudzes latviešu komponistiem Jēkabs Jančevskis. Viņa mūzika izceļas ar emocionālu intensitāti un dziļu dramaturģiju. Jančevskis meistarīgi savieno tradīciju ar laikmetīgu muzikālo valodu, radot mūziku, kas uzrunā plašu publiku.Jaundarba interpretācijai uzaicināta pasaulslavenā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, kuras nepārspējamā tehniskā meistarība un mākslinieciskais jūtīgums spēj iedzīvināt mūzikas vissmalkākos tembrālos niansējumus. Viņas spilgtā harisma allaž piepilda skatuvi ar vitālu un pārliecinošu starojumu.Koncerta otrajā daļā Liepājas Simfoniskais orķestris klausītājiem piedāvās nozīmīgu agrīnā romantisma skaņdarbu – “Fantastiskā simfonija: epizode mākslinieka dzīvē… piecās daļās” ir franču komponista Hektora Berlioza 1830. gadā sarakstītā programmatiskā simfonija.Berliozs šajā simfonijā atklāj nebijušu muzikālo domas brīvību – drosmīgu orķestrāciju un formālu pārgalvību, kas lauž klasiskās simfonijas kanonus, , radot spilgtu muzikālu psihodrāmu.Šī simfonija, kas stāsta par mākslinieku, kurš nepiepildītas mīlestības dēļ kritis izmisumā un mēģinājis izdarīt pašnāvību, saindējoties ar opiju, kļuvusi par vienu no romantisma spilgtākajiem meistardarbiem – ne velti Leonards Bernstains to dēvēja par pirmo muzikālo ekspedīciju psihedēlijā.
Koncertā tiek izmantota paplašinātā skatuve, tādēļ realitātē 5. rinda ir 1. skatītāju rinda.
Jaunums! INDULIS UN ĀRIJA izrāde Nacionālā teātrī LZ 19:00 Aicinu pieteikties!
€... 27.-; 35.-; 40.-; 45.- - 10% atl. pens., st., sk., donori; - 30% atl. Inv. + ceļš € 15.- Biļetes jāizpērk šodien!
23/9/2025
Tauta, Nāve, Mīlestība, Dzīvība, Cilvēcība – tie ir lielie jēdzieni, kurus Rainis liek pārdomāt visos savos darbos, un teātra spēkos ir tos likt sajust ar sirdi, ne tikai aptvert ar prātu, arī simts gadus pēc šo lugu tapšanas.Kūru virsaitis Indulis un vācu bruņinieka meita Ārija dzīvo, cīnās un mīl, nonākuši zem nepanesama spiediena, jo ierauti lielās pasaules kārtības turbulencēs – uz karalauka dzimst abu mīlestība, bet mīlēt ienaidnieku nozīmē nodot dzimteni, tautu un līdz ar to arī sevi.Raiņa 160. jubilejas lieluzdevums top kā divu nacionālās nozīmes kultūras institūciju kopprojekts – uz skatuves līdzās aktieru ansamblim būs Valsts akadēmiskais koris Latvija Māra Sirmā vadībā. Autors – RainisRežisore – Indra RogaLomās – Kārlis Reijers, Gundars Grasbergs, Matīss Budovskis, Matīss Kučinskis, Marta Marija Gruzdova, Uldis Anže, Uldis Siliņš, Egils Melbārdis, Līga Zeļģe, Agate Marija Bukša, Agnese Budovska, Juris Lisners, Ivars Kļavinskis, Romāns Bargais, Akadēmiskais koris “Latvija” (diriģents Māris Sirmais), Latvijas Kultūras akadēmijas 3. aktieru kursa studenti
Aktuāli!t. LĒDIJA MAKBETA / ЛЕДИ МАКБЕТ sapņu sonāte 19:00 M.Čehova Rīgas Krievu teātrī LZ
€ 17.52; 23.70; 30.91; 36.06; 46.36 Pens, sk, inv, st. 15 % atl. no pamatcenas! + ceļš € 15.- Aicinu pieteikties!
25/9/2025
Dramaturgs Artūrs Dīcis, pēc Viljama Šekspīra lugas motīviemLēdija MakbetaSapņu sonātePirmizrāde – 14.02.2025. (Lielā zāle)Ilgums – 2 stundas 45 minūtes (ar starpbrīdi)16+Izrāde krievu valodā ar titriem latviešu un angļu valodā.Radošā komanda:Režisors Laura Groza Komponists Anna Fišere
Scenogrāfs MAREUNROL'S
Kostīmu mākslinieks MAREUNROL'S
Gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš
Tulkotājs Lina Ovčiņņikova
Scenogrāfu un kostīmu mākslinieku asistente Kristina Rezviha
Video māksliniece Katrīna Neiburga
Izrādes vadītāja Gaļina RibenkoIzrādē piedalās: Veronika Plotņikova, Volodimirs Gorislavecs, Šamils Hamatovs, Jevgēņijs Proņins, Dmitrijs Jegorovs, Ivans Streļcovs, Konstantīns Ņikuļins, Aleksandrs Maļikovs, Jekaterina Frolova, Elīna Bartkeviča*, Adriana Tatjana Začeste, Natālija Živeca, Jeļena Sigova, Tatjana Lukašenkova, Darja Fečina Kā lai cilvēks saprot, ka tas, kas iekšā notiek, ir mīlestība? Ja nu gadās to sajaukt ar kaislību. Kaislei atliek ļauties. Pie mīlestības jāstrādā.Lēdija Makbeta ir pilnībā pārliecināta, ka mīl savu vīru kā neprātīga un visas viņas rīcības motivē mīlestība. Bet vai maz ir iespējams mīlēt neprātīgi? Un vai var būt tā, ka tu cīnies par savu mīlestību, bet no šīs cīņas vairojas posts gan pašam, gan apkārtējiem?Lēdija Makbeta ir Šekspīra radīta, kaislībām piesātināta sieviete, kura nebaidās no visgrūtākās cīņas, cīņas pašai ar sevi. Kas uzvarēs? Kaislība vai mīlestība?
Scenogrāfs MAREUNROL'S
Kostīmu mākslinieks MAREUNROL'S
Gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš
Tulkotājs Lina Ovčiņņikova
Scenogrāfu un kostīmu mākslinieku asistente Kristina Rezviha
Video māksliniece Katrīna Neiburga
Izrādes vadītāja Gaļina RibenkoIzrādē piedalās: Veronika Plotņikova, Volodimirs Gorislavecs, Šamils Hamatovs, Jevgēņijs Proņins, Dmitrijs Jegorovs, Ivans Streļcovs, Konstantīns Ņikuļins, Aleksandrs Maļikovs, Jekaterina Frolova, Elīna Bartkeviča*, Adriana Tatjana Začeste, Natālija Živeca, Jeļena Sigova, Tatjana Lukašenkova, Darja Fečina Kā lai cilvēks saprot, ka tas, kas iekšā notiek, ir mīlestība? Ja nu gadās to sajaukt ar kaislību. Kaislei atliek ļauties. Pie mīlestības jāstrādā.Lēdija Makbeta ir pilnībā pārliecināta, ka mīl savu vīru kā neprātīga un visas viņas rīcības motivē mīlestība. Bet vai maz ir iespējams mīlēt neprātīgi? Un vai var būt tā, ka tu cīnies par savu mīlestību, bet no šīs cīņas vairojas posts gan pašam, gan apkārtējiem?Lēdija Makbeta ir Šekspīra radīta, kaislībām piesātināta sieviete, kura nebaidās no visgrūtākās cīņas, cīņas pašai ar sevi. Kas uzvarēs? Kaislība vai mīlestība?
Aktuāli! „DZEN SAVU ARKLU PĀR MIRUŠO KAULIEM” veģetārs trilleris Dailes teātrī LZ 19:00
€ 16.-; 25.-; 32.-; 40.- + ceļš € 15.- Biļetes jāizpērk līdz 01.07.
26/9/2025
Olga TokarčukaDZEN SAVU ARKLU PĀR MIRUŠO KAULIEMVeģetārs trillerisNo angļu valodas tulkojusi Ingmāra BalodeDailes teātra Lielajā zālē no 04.04.2025. Par Nobela balvas literatūrā laureātes Olgas Tokarčukas meistardarbu sacīts, ka, to izlasot, tas paliek tevī uz mūžu. Romāns aizrāvis lasītājus ar filozofisku krimināldetektīva sižetu un mūžseno tēmu mērogu. Tā centrā ir Janīna – neatlaidīga sieviete ar sarežģītu raksturu, kuras kaislība ir dabas izzināšana un astroloģija. Viņa ir mūsdienu romantiķe ar Mis Mārplas azartu.Nomaļā Polijas ciematā, kurā skolotāja Janīna jūtas kā autsaidere, pēkšņi viens pēc otra un pašos dīvainākajos veidos iet bojā vietējie mednieki. Visi pierādījumi ved uz pārsteidzošu secinājumu: vai patiesi dzīvnieki ir vainojami sazvērestībā un atriebjas par nogalinātajiem sugasbrāļiem? Neviens neklausās Janīnā, kura uzskata, ka tā ir dabas atriebība. Intriga savērpjas: kur ir rodama cilvēka vieta, ja dabai, iespējams, ir citi nodomi?Rakstniece Olga Tokarčuka ir mūslaiku literatūras zvaigzne. Polijas labējie pašu Tokarčuku ir dēvējuši par nodevēju, un viņas izdevējiem pat nācies algot rakstniecei miesassargus. Viņa nebaidās teikt patiesības, kuras neviens negrib dzirdēt, bet vienlaikus spējusi uzrunāt sabiedrību par tēmām, kas daudziem šķiet radikālas un nepieņemamas. Romāns “Stum savu arklu pār mirušo kauliem” ir saņēmis daudz un dažādu atzinību gan Polijā, gan pasaulē – starp balvām autorei ir arī starptautiskā Bukera prēmija. Romānu iestudē un tās skatuves versiju veido sīriešu izcelsmes režisore no Nīderlandes Ola Mafālani. Kopā ar talantīgajiem Latvijas māksliniekiem, kurus viņa dēvē par “sapņu komandu” – scenogrāfijā debitējošo un pasaulē patlaban zināmāko latviešu dizaineru Germanu Ermiču, starptautiski atzīto komponistu Kristu Auznieku, talantīgo horeogrāfi Elīnu Gediņu un izcilo kostīmu mākslinieku duetu MAREUNROL’S –, Mafālani skatītājiem piedāvās vizuāli vērienīgu, iepriekš Latvijas teātros neredzētu poēziju. Tā mīsies ar humoru, prātu un dvēseli atraisošām idejām, ēdienu smaržām un negaidītu skatuves maģiju. Mafālani radījusi vairāku pazīstamu kino darbu teātra versijas, piemēram, dāņu seriāla “Valdība” skatuves adaptāciju, kas ilgusi deviņas stundas un bijis revolucionārs teātra notikums Eiropā. Mafālani tiek uzskatīta par fantāzijas karalieni – viņas izrādēs savijas neparedzamas ainas un tēli iznirst turpat vai no nekurienes. Romānā un dramatizējumā izmantoti angļu dzejnieka un gleznotāja Viljama Bleika pravietiski krāšņo tekstu motīvi. Fragments no Bleika dzejoļa “Gara ceļotājs” Vizmas Belševicas atdzejojumā; pārējie atdzejojumi un romāna tulkojums – Ingmāra Balode.Izrādes mūzikas ierakstā piedalās Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” Māra Sirmā vadībā. Ierakstu veicis Gustavs Ērenpreiss. Lomās: Čulpana Hamatova (Janīna Dušejko), Imants Strads (Boross Šnajders), Juris Bartkevičs (Ērmulis), Artūrs Skrastiņš (Dizio), Lauris Subatnieks (Lielā Pēda), Andris Bulis (Komandants), Mārtiņš Meiers (Iekšelis), Ģirts Ķesteris (Prezidents), Kaspars Dumburs (Kšendzs Čauksts), Arturs Krūzkops (Melnais Mētelis), Katrīna Griga (Labā Vēsts), Indra Briķe vai Kristīne Nevarauska (Prezidenta sieva), Lidija Pupure vai Olga Dreģe (Māte), Beāte Zviedre (Vecmāmiņa), Baņuta Perska vai Rūta Blumberga (Vecvecmāmiņa), Leonilla Upeniece, Luīze Tumševica, Jeļizaveta Trunkova, Patrīcija Šteinbrika, Marta Elizabete Kilēvica, Egija Raita, Santa Gribuste, Niola Ose (Koris)Režisore un dramatizējuma autore – Ola Mafālani (Ola Mafaalani), scenogrāfs – Germans Ermičs, kostīmu mākslinieki – MAREUNROL’S, mūzikas autors – Krists Auznieks, dramaturgs - Matīss Gricmanis, horeogrāfe – Elīna Gediņa, gaismu mākslinieks – Alekss Broks (Alex Brok), režisores asistente – Diāna Kaijaka, scenogrāfa asistents - Emīls Jansons