Visiem braucieniem var pieteikties gan individuāli, gan kolektīvi. Pēc izrādēm un pasākumiem pievedam klientus iespējami tuvāk mājvietai (Jelgavas pilsētas robežās).
Ceļš no € 13.- /1 personai; tikai biļetes sagāde vai nodošana kasē nenotikušas izrādes dēļ € 1.50 / 1 personai
Grupas (sākot no 10 cilv.) un kolektīvi izrādes un pasākumus var izvēlēties sev vēlamā laikā.
Biļešu sagāde grupai un brauciena cena ir atkarīga no cilvēku skaita.
Vedam uz izrādēm un koncertiem! Aicinu pieteikties
Lūdzu zvaniet vai sūtiet SMS +371 22314063
Ceļš no € 13.- /1 personai; tikai biļetes sagāde vai nodošana kasē nenotikušas izrādes dēļ € 1.50 / 1 personai
Grupas (sākot no 10 cilv.) un kolektīvi izrādes un pasākumus var izvēlēties sev vēlamā laikā.
Biļešu sagāde grupai un brauciena cena ir atkarīga no cilvēku skaita.
Vedam uz izrādēm un koncertiem! Aicinu pieteikties
Lūdzu zvaniet vai sūtiet SMS +371 22314063
Pasākumi
Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris | VisiJūlijs
Garantēts! Vēl ir dazas brīvas biļetes! GALĀ koncerts / XXXI Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki Siguldas Pilsdrupu estrāde 18:00
Vēl ir dazas brīvas biļetes! € 30.-; 40.-; 50.-; 60.-; 70.- + ceļš € 38.-
28/7/2024
Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki noslēgsies svētdien, 28.jūlijā plkst.18.00 ar krāšņu Galā koncertu “Mūsu zeme - LATVIJA”, kurā uzstāsies Maija Kovaļevska, Jānis Apeinis, Ilona Bagele, Jūlija Vasiljeva, Dainis Skutelis, Andris Lapiņš, Rihards Mačanovskis, Krišjānis Norvelis, Vasiljeva, Dināra Rudāne, Dainis Medjaņiks (vijole) u.c.Diriģents – Jānis Liepiņš.Festivāla koris un orķestris.
Augusts
Aicinu pieteikties līdz 29.07.! LEIGO EZERA MŪZIKAS FESTIVĀLS
€ 35.- + festivāla biļete € 55.- / Pens.; inv.; sk.; st. 50.-
10/8/2024
10:00 izbraukšana no Jelgavas
Leigo ezera mūzikas festivāls ir lielisks piemērs, kā apvienot dabu ar mūziku, kur skaistas dabas un labas mūzikas apvienība rada unikālu un paliekušu baudījumu. Otepes augstienes ieskautajā Leigo ezera vidū uz saliņas ir radīta savdabīga skatuve. Uz dažādām skatuvēm notiek koncerti no klasiskās mūzikas līdz rokam, bet vasarīgā mūzikas vakara kulminācija ir salūts Leigo stilā, kas nozīmē, desmitiem ugunskuru un tūkstošiem degošas sveces.
Šajā sapnī mākslinieki un apkārtējā daba papildina viens otru ar dzīvo mūziku, tādejādi radot pilnīgi jaunu emocionālo vidi.Leigo ezera festivāls ir unikāls festivāls visā Eiropā un ienes sirdī spēcīgas emocijas, kas dzīvo mūsu sirdīs daudzus mēnešus pēc koncerta. Klausoties mūziku, ļaujiet sapņiem lidot!
Ap 04:00 atgriešanās Jelgavā
Leigo ezera mūzikas festivāls ir lielisks piemērs, kā apvienot dabu ar mūziku, kur skaistas dabas un labas mūzikas apvienība rada unikālu un paliekušu baudījumu. Otepes augstienes ieskautajā Leigo ezera vidū uz saliņas ir radīta savdabīga skatuve. Uz dažādām skatuvēm notiek koncerti no klasiskās mūzikas līdz rokam, bet vasarīgā mūzikas vakara kulminācija ir salūts Leigo stilā, kas nozīmē, desmitiem ugunskuru un tūkstošiem degošas sveces.
Šajā sapnī mākslinieki un apkārtējā daba papildina viens otru ar dzīvo mūziku, tādejādi radot pilnīgi jaunu emocionālo vidi.Leigo ezera festivāls ir unikāls festivāls visā Eiropā un ienes sirdī spēcīgas emocijas, kas dzīvo mūsu sirdīs daudzus mēnešus pēc koncerta. Klausoties mūziku, ļaujiet sapņiem lidot!
Plašāka informācija festivāla mājas lapā www.leigo.ee
2024. gada 10. augustā Leigo Järvemuusika savā 25. gadadienā klausītājiem prezentēs baletu “AJU” (“Smadzenes”), kas tapis, sadarbojoties igauņu neirozinātniekam Jānam Aru, rakstniekam Tõnu Õnnepalu, komponistiem Timo Steineram, Sanders Melders un horeogrāfam Tīts Kaska.Leigo Järvemuusika 2024 ir daļa no Eiropas kultūras galvaspilsētas Tartu 2024 galvenās programmas. Izpildītāji:elektroniskās mūzikas leģenda Legowelt (Nīderlande) un The Horn Collective, kuras sastāvā: Allan Jarve (trompete), Jason Hunter (trompete), Allan Callaste (alta saksofons), Keio Wutt (tenora saksofons), Johannes Kiik (basa trombons) un Enri Remmelgas (tuba).Dejotāji būs Carlos Campo Vecino (Spānija), Maria Soley Järvet, Anna-Roberta Lahesoo (Igaunijas Nacionālais balets), Alexandra Kantola, Evgeniy Grib (Igaunijas Nacionālais balets) un mākslinieki no Tähtveres dejas centra.Par vizuālo komponenti atbild gaismu dizainers Marguss Veigurs, arhitektu mākslinieks Yular Mark un somu video mākslinieks un animators Juho Lähdesmäki.Leigo jau sen ir pazīstams ar saviem grandiozajiem un iespaidīgajiem ūdens un uguns šoviem, bet 2024. gadā šovs būs vēl aizraujošāks, jaudīgāks un iespaidīgāks.Baleta izrāde-koncerts, ko publika redzēs augustā, uzdod jautājumu: kas liek mūsu prātam darboties? Kas mūs īsti virza un vada? Kas ir šis nokaltušais ziedkāpostam līdzīgais radījums, kas ir mūsu karalis un valdnieks? Kas ir smadzenes? Šis iedzimti spēcīgais, iedzimti inteliģentais, iedzimti jūtīgais, šķietami autonomais mehānisms...Ap 04:00 atgriešanās Jelgavā
Garantēts! MELNAIS GULBIS izrāde JRT JZ 18:00
€ 40.-; 50.- Pens.; inv.; sk.; st. 20 % atl! + 6.05 % + ceļš € 13.- Izpārdots!
21/8/2024
Ar šo izrādi JRT atklās Jauno zāli - unikālu skatuvi, kāda vecajā Lāčplēša ielas teātrī nemaz nebija. Šis ir pilnīgi jauns spēles laukums, kas piedāvā vēl nebijušas tehniskās iespējas."Melnā gulbja" teorija ir zinātniska metafora par notikumu, kurš nāk absolūti negaidīts, neparedzams un kas pilnībā izmaina pastāvošo situāciju. Šo apzīmējumu lieto gan ekonomikā, gan militārajā leksikā, gan politikā. Šis apzīmējums vēsturiski radies no pieņēmuma, ka melni gulbji dabā neeksistējot. Līdz pēkšņi vienā jaukā dienā Austrālijā tika atklāts šīs sugas pārstāvis.
Mūsu izrādes gadījumā "melnā gulbja" metafora ir atsauce gan uz krievu klasisko baletu, gan uz aktuālo politisko kontekstu, gan uz Dostojevska romāna "Idiots" (kas ir izrādes dramatizējuma pamatā) dažiem varoņiem.Šī tik sen atpakaļ sarakstītā parafrāze par Mariju Magdalēnu un Jēzu Kristu, kurš augšāmcēlies, šodienas kontekstā liek paskatīties uzmanīgāk un pārlasīt romānu rūpīgāk - ko tad īsti autors mums ir gribējis pateikt? Un vai tik mēs neesam kaut ko pārpratuši vai pārāk ilgi aizkavējušies savās ilūzijās?Izrāde notiek: Lāčplēša ielā 25, Jaunajā zālē.
Izrādes ilgums: vēl tiks precizēts (3 cēlieni).
Pirmizrāde 2024. gada 10. aprīlī.Režisors un scenogrāfs – Alvis Hermanis
Kostīmu māksliniece – Jana Čivžele
Horeogrāfe – Zane Teikmane
Lomās – Kaspars Znotiņš, Evelīna Priede, Andris Keišs, Baiba Broka, Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Jevgēnijs Isajevs, Sandra Kļaviņa, Inga Tropa, Jānis Grūtups vai Ivars Krasts, Agate Krista, Aminata Grieta Diarra, Ritvars Logins, Dāvids Pētersons, Sabīne Tīkmane, Toms Harjo
Mūsu izrādes gadījumā "melnā gulbja" metafora ir atsauce gan uz krievu klasisko baletu, gan uz aktuālo politisko kontekstu, gan uz Dostojevska romāna "Idiots" (kas ir izrādes dramatizējuma pamatā) dažiem varoņiem.Šī tik sen atpakaļ sarakstītā parafrāze par Mariju Magdalēnu un Jēzu Kristu, kurš augšāmcēlies, šodienas kontekstā liek paskatīties uzmanīgāk un pārlasīt romānu rūpīgāk - ko tad īsti autors mums ir gribējis pateikt? Un vai tik mēs neesam kaut ko pārpratuši vai pārāk ilgi aizkavējušies savās ilūzijās?Izrāde notiek: Lāčplēša ielā 25, Jaunajā zālē.
Izrādes ilgums: vēl tiks precizēts (3 cēlieni).
Pirmizrāde 2024. gada 10. aprīlī.Režisors un scenogrāfs – Alvis Hermanis
Kostīmu māksliniece – Jana Čivžele
Horeogrāfe – Zane Teikmane
Lomās – Kaspars Znotiņš, Evelīna Priede, Andris Keišs, Baiba Broka, Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Jevgēnijs Isajevs, Sandra Kļaviņa, Inga Tropa, Jānis Grūtups vai Ivars Krasts, Agate Krista, Aminata Grieta Diarra, Ritvars Logins, Dāvids Pētersons, Sabīne Tīkmane, Toms Harjo
Aktuāli! "SPĪDOLAS NAKTS” izrāde pēc Raiņa Dailes teātrī LZ 19:00
€ 15.-; 22.-; 29.-; 37.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 02.08.
29/8/2024
Pēc RaiņaSPĪDOLAS NAKTSRaganu medībasDailes teātra Lielajā zālē no 16.11.2023.Raiņa pirmā lielā simbolu drāma bija “Uguns un nakts”, kurā revolūcijas un brīvības idejas tika ietērptas pasakainās Lāčplēša un viņa pretinieces Spīdolas runās. Rainis iecerēja tai divus turpinājumus, no kuriem pabeidza tikai vienu. Gadu pirms savas nāves savā lugā “Rīgas ragana” autors brīdināja par briesmām, kas Latvijai draud, ja Lāčplēša pēcteči vieglprātīgi noticēs Austrumu solījumiem. “Rīgas ragana” bija dzejnieka pirmsnāves pareģojums – tā bija viņa pēdējā lielā luga. Tajā izsacītā brīdinājuma spēku pastiprina dzejnieka noslēpumainā nāve. Vieni saka, ka vainojama ielaista slimība, citi – ka politiskās intrigas bija dzejnieku novedušas līdz sirdstriekai. Vēl kāds apsūdzēja ārstu, kurš Rainim deva jaunību atjaunojošās zāles. Vairāku Raiņa lugu inscinētājs Smiļģis apgalvoja, ka neviens no mums īsti nezina, kā Rainis nomira. Raiņa pēdējā fotogrāfijā ir redzams, ka gultai līdzās dzejnieks turējis revolveri. No kā viņš baidījās? Vai tās nevarētu būt bailes no paša radītajiem nacionālajiem varoņiem? Lāčplēsis taču nevienam nepiedotu pat neapzinātu kolaboracionismu, un Spīdola nodevējus izbaroja pūķim! Vienīgā cerība ir viņu abu meita Dedze, kura, pēc nostāstiem, mīlot pat ienaidniekus.Lomās: Arturs Krūzkops (Rainis), Artūrs Skrastiņš (Līkcepure), Ieva Segliņa (Spīdola), Dārta Daneviča (Laimdota), Kaspars Dumburs (Lāčplēsis), Mārtiņš Meiers (Melnais Bruņinieks), Katrīna Griga (Dedze), Toms Veličko (Kangars), Indra Briķe (Aspazija), Juris Bartkevičs (Andrejs Pumpurs), Imants Strads (Andrievs Niedra), Meinards Liepiņš (Fallijs), Madara Viļčuka (Žagata), Marta Lovisa Jančevska (Cielava), Olga Dreģe vai Lidija Pupure (Anniņa)Režisors – Viesturs Kairišs, dramaturgs – Matīss Gricmanis, scenogrāfe – Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece – Baiba Litiņa, komponists – Uģis Prauliņš, gaismu mākslinieks - Reinis Zalte, horeogrāfe - Renāta Pjotrovska-Ofrē (Renata Piotrowska-Auffret), scenogrāfes asistente - Dana Deineko
Septembris
Aktuāli! koncerts SVINĒT OPERETI! | Operetes teātra 10 gadu jubileja VEF Kultūras pils 19:00
€ 18.-; 20.-; 25.-; 30.-; 35.-; 40.- -20% atlaide! + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 01.08.
6/9/2024
Operetes draugi, nāciet ciemos! Mums jau - 10! Svinēsim nevalstiskā Operetes teātra jubileju koncertizrādē ar spilgtākajām repertuāra pērlēm un notikumiem jautri dzirksteļojošā, Operetes teātrim tipiski dzīvespriecīgā un asprātīgā noskaņā! Kopā ar mūsu iestudētajām operetēm Klīvija, Jautrā atraitne, Balle Savojā, Silva.Čardaša karaliene un vairākām citām, operām Cilvēka balss, Telefons, opereti-filmu Trīs zvaigznes Zigfrīds, mūzikliem ģimenei Paukojam un šmaukojam, Karlsons, daudziem citiem mūsu iestudējumiem pieaugušajiem un bērniem.Dziedās, dejos un daudz interesanta no parasti skatītājam apslēptās aizkulišu dzīves vēstīs Operetes teātra izcilie solisti:
Sonora Vaice, Anta Jankovska (Itālija), Marlēna Keine, Jolanta Strikaite, Valērija Rozenberga, Anastasija Dolgoņenko, Kārlis Rūtentāls, Dainis Skutelis, Andris Lapiņš, Guntars Ruņģis, Nauris Indzeris un daudzi citi, kā arī
kora mākslinieki, dejotāji, mūziķi, orķestris maestro Atvara Lakstīgalas vadībā.Šis nu nepavisam nebūs “iestīvināts” vai ”oficiāli pareizais” pasākums, bet tādi jau mūsu Operetes teātrī nemaz nemēdz būt! Šis būs optimistisks, dzirkstošs vakars ar labu mūziku un humoru, un lieliski uzlabos jūsu garastāvokli un pašsajūtu, vairojot laimes hormonus un noteikti mazinot stresu!Šajā vakarā aicinām kopā svinēt visus mūsu draugus, līdzjutējus un iedvesmas uguntiņas kūrējus un nākotnes vīzijas un attīstības sekmētājus. Mums jau - 10! Vai tas ir daudz vai maz? Lai vai kā, - tomēr tas noteikti ir daudzu, jo daudzu mūsu un jūsu, un mūsu visu kopā sadarbības, nopelns!Lai mīlam šo dzīvi, lai tveram to pozitīvi, ar smaidu! Lai baudām skaisto un svinam šo skaisto jubileju kopā!
Sonora Vaice, Anta Jankovska (Itālija), Marlēna Keine, Jolanta Strikaite, Valērija Rozenberga, Anastasija Dolgoņenko, Kārlis Rūtentāls, Dainis Skutelis, Andris Lapiņš, Guntars Ruņģis, Nauris Indzeris un daudzi citi, kā arī
kora mākslinieki, dejotāji, mūziķi, orķestris maestro Atvara Lakstīgalas vadībā.Šis nu nepavisam nebūs “iestīvināts” vai ”oficiāli pareizais” pasākums, bet tādi jau mūsu Operetes teātrī nemaz nemēdz būt! Šis būs optimistisks, dzirkstošs vakars ar labu mūziku un humoru, un lieliski uzlabos jūsu garastāvokli un pašsajūtu, vairojot laimes hormonus un noteikti mazinot stresu!Šajā vakarā aicinām kopā svinēt visus mūsu draugus, līdzjutējus un iedvesmas uguntiņas kūrējus un nākotnes vīzijas un attīstības sekmētājus. Mums jau - 10! Vai tas ir daudz vai maz? Lai vai kā, - tomēr tas noteikti ir daudzu, jo daudzu mūsu un jūsu, un mūsu visu kopā sadarbības, nopelns!Lai mīlam šo dzīvi, lai tveram to pozitīvi, ar smaidu! Lai baudām skaisto un svinam šo skaisto jubileju kopā!
filma BALTAIS HELIKOPTERS ar Mihailu Barišņikovu galvenajā lomā JRT LZ 13. un 14.09.19:30 vai 28. un 29.09.18:00
€ 10.- + 6.05% + ceļš € 13.-
13/9/2024
2013. gada februārī pasaule piedzīvoja šoku – katoļu pāvests Benedikts XVI atkāpās no amata. Jozefs Racingers ir pirmais pāvests, kurš pēdējo 600 gadu laikā pameta savu posteni dzīves laikā. Viņa patiesie atkāpšanās iemesli joprojām nav zināmi. Astoņi gadi, kuru laikā Racingers pavadīja pāvesta krēslā, sakrita ar jaunajiem izaicinājumiem un jautājumiem, ar kuriem mūsu civilizācija un baznīca tika konfrontēta 21. gadsimta sākumā, un atbildes uz kuriem joprojām nav atrastas.Filma BALTAIS HELIKOPTERS ar Mihailu Barišņikovu pāvesta lomā piedāvā jaunu interpretāciju pāvesta pēdējai dienai pirms vēsturiskās atkāpšanās.
Kinofilma pamatā angļu valodā (daļēji itāļu, poļu un latīņu valodās) ar subtitriem latviešu un angļu valodās.Filmas režisors - Alvis Hermanis
Māksliniece - Kristīne Jurjāne
Operators - Andrejs Rudzāts
Montāžas režisors - Mārtiņš Grauds
Lomās - Mihails Barišņikovs, Kaspars Znotiņš, Guna Zariņa, Regīna RazumaFilma tiek rādīta: Lāčplēša ielā 25, Lielajā zālē.
Filmas garums: 1 h 47 min.
Biļetes cena: 10 EUR.
Pirmizrāde 2024. gada 9. augustā.
Kinofilma pamatā angļu valodā (daļēji itāļu, poļu un latīņu valodās) ar subtitriem latviešu un angļu valodās.Filmas režisors - Alvis Hermanis
Māksliniece - Kristīne Jurjāne
Operators - Andrejs Rudzāts
Montāžas režisors - Mārtiņš Grauds
Lomās - Mihails Barišņikovs, Kaspars Znotiņš, Guna Zariņa, Regīna RazumaFilma tiek rādīta: Lāčplēša ielā 25, Lielajā zālē.
Filmas garums: 1 h 47 min.
Biļetes cena: 10 EUR.
Pirmizrāde 2024. gada 9. augustā.
Aktuāli! PĪTERS PENS. SINDROMS 15:00 Nacionālais teātris Lielā zāle
€ ... 14.-; 20.-; 24.-; 33.-; 34.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 01.08.
15/9/2024
Atceros, kad biju mazs, es nemanīju, ka es augu. Viss šķita pašsaprotami. Un tad reiz kāds cilvēks man uz ielas pateica “jūs”. Man tas bija īsts šoks. Atceros, pēc šī gadījuma es nedēļas divas nevarēju atgūties un neliku mammai mieru ar jautājumiem – kas tas bija? Kā, vai tad tā būs vienmēr? Es līdz pat šai dienai atceros vietu Maskavā, kur tas notika, un tad, kad es vēl dzīvoju tur, katru reizi ejot tai garām, mani pārņēma drebuļi. Tagad esmu pieradis. Autors un režisors - Dmitrijs KrimovsLomās - Uldis Anže, Martiņš Brūveris, Egons Dombrovskis, Gundars Grasbergs, Kārlis Reijers, Jānis Skanis, Anta Aizupe, Dita Lūriņa, Jana Ļisova, Laura Siliņa, Līga Zeļģe.
Aktuāli! „KALIGULA / КАЛИГУЛА ” drāma M.Čehova Rīgas Krievu teātrī Lielā zāle 19:00
€ 15.-; 20.-; 25.-; 30.-; 35.- Pens, sk, inv, st. 15 % atl! + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 01.08.
20/9/2024
Albērs KamīKaligulaDrāmaPirmizrāde – 13.10.2023. (Lielā zāle)Ilgums - 3 stundas 25 minūtes18+Izrāde krievu valodā ar titriem latviešu un angļu valodā.NB! Uz skatuves smēķē.Radošā komanda:Režisors Sergejs Golomazovs
Scenogrāfs Mihails Kramenko
Gaismu mākslinieks Jevgeņijs Ganzburgs
Tulkotājs Jevgeņijs Gornijs, Oļegs Postnovs
Mākslinieks inscenētājs Mihails Kramenko
Kostīmi Valentīna Začiņajeva
Režisora asistents Edvīns Klimanovs
Izrādē piedalās:Kaligula Šamils Hamatovs Helikons Rodions Kuzmins Scipions Maksims Busels Kēreja Volodimirs Gorislaveсs Cezonija Jekaterina Frolova Lepīdijs Anatolijs Fečins Senektijs Igors Čerņavskis Metēlijs Oļegs Teterins Mūcijs Dmitrijs Palēs Pārvaldītājs Vadims Grosmans Mūcija sieva Tatjana Lukašenkova Cirka māksliniece Vera Bondare Kaligula bērnībā Markus Reinsalu Cezonija bērnībā Arina Muzikina Helikons bērnībā Daniels Berris Scipions bērnībā Iļja Saveļjevs Scīpions Ivans Streļcovs Vokāls (izrādes 2. versijā) Jūlija Berngardte Vadims Ņikolaičuks Mūziķi:Vladimirs Tuzovs – taustiņinstrumentiDmitrijs Karpovs – basģitāraJūlija Saveļjeva – ģitāraAntons Visockis – sitamieNB!Izrādes 1. versija:Scipions; vokāls - Maksims BuselsIzrādes 2. versija:Scipions - Ivans StreļcovsVokāls - Jūlija BerngardteJau pagājušas trīs dienas, kopš imperators Kaligula ir pazudis un par viņu nav nekādu ziņu. Ne satrauktie senatori, ne noraizējušies draugi nezina, kāds ir viņa prombūtnes iemesls. Varbūt pie vainas ir nesenā mīļotās māsas nāve? Vai varbūt imperators ir slims? Vai varbūt... Vai varbūt ir pienācis laiks padomāt par to, kurš tagad vadīs valsti? Par laimi, gribētāju ir pietiekami daudz. Tomēr Kaligula atgriežas. Taču viņš ir mainījies, un tagad viņš plāno mainīt arī pasauli.Luga, kuru Albērs Kamī sāka rakstīt 1938. gadā un pabeidza 1944. gadā, ir viens no populārākajiem šī autora darbiem: dziļi ironiska, neuzkrītoši filozofiska un patiesi aizraujoša. Turklāt senajā Romā tika risināti jautājumi, kas ir ārkārtīgi aktuāli arī mūsu laikam, bet varoņi savukārt varētu dzīvot kaimiņu ielā.Režisors Sergejs Golomazovs: "Šī ir muzikāli dramatiska izrāde par cilvēka lepnuma un morālās pašgribas graujošo dabu un par ne mazāk destruktīvu vajadzību radīt sev elkus. Savā ziņā mēs pētām mehānismu, kā spilgts ideālists var pārvērsties par briesmoni, kurš pārstājis novērtēt dzīvību – gan citu, gan savu –, par tirānu, kurš meklē glābiņu no savas vilšanās un sāpēm, sagādājot ciešanas citiem. Lai izkļūtu no šādas piltuves, nepieciešama drosme, iekšēja ticība, mīlestība pret cilvēku. Pretējā gadījumā briesmonis ir nolemts. Neatkarīgi no tā, cik mierinoša ir šī doma vēsturiskā mērogā, ir svarīgi saprast, kā cilvēki mūsdienās kļūst par Kaligulu un, ja iespējams, kā to novērst." Titri latviešu un angļu valodā.Lai titru lasīšana nesagādātu grūtības, lūgums ņemt vērā, ka nebūtu ieteicams izvēlēties vietas tuvāk par 6. rindu!
Scenogrāfs Mihails Kramenko
Gaismu mākslinieks Jevgeņijs Ganzburgs
Tulkotājs Jevgeņijs Gornijs, Oļegs Postnovs
Mākslinieks inscenētājs Mihails Kramenko
Kostīmi Valentīna Začiņajeva
Režisora asistents Edvīns Klimanovs
Izrādē piedalās:Kaligula Šamils Hamatovs Helikons Rodions Kuzmins Scipions Maksims Busels Kēreja Volodimirs Gorislaveсs Cezonija Jekaterina Frolova Lepīdijs Anatolijs Fečins Senektijs Igors Čerņavskis Metēlijs Oļegs Teterins Mūcijs Dmitrijs Palēs Pārvaldītājs Vadims Grosmans Mūcija sieva Tatjana Lukašenkova Cirka māksliniece Vera Bondare Kaligula bērnībā Markus Reinsalu Cezonija bērnībā Arina Muzikina Helikons bērnībā Daniels Berris Scipions bērnībā Iļja Saveļjevs Scīpions Ivans Streļcovs Vokāls (izrādes 2. versijā) Jūlija Berngardte Vadims Ņikolaičuks Mūziķi:Vladimirs Tuzovs – taustiņinstrumentiDmitrijs Karpovs – basģitāraJūlija Saveļjeva – ģitāraAntons Visockis – sitamieNB!Izrādes 1. versija:Scipions; vokāls - Maksims BuselsIzrādes 2. versija:Scipions - Ivans StreļcovsVokāls - Jūlija BerngardteJau pagājušas trīs dienas, kopš imperators Kaligula ir pazudis un par viņu nav nekādu ziņu. Ne satrauktie senatori, ne noraizējušies draugi nezina, kāds ir viņa prombūtnes iemesls. Varbūt pie vainas ir nesenā mīļotās māsas nāve? Vai varbūt imperators ir slims? Vai varbūt... Vai varbūt ir pienācis laiks padomāt par to, kurš tagad vadīs valsti? Par laimi, gribētāju ir pietiekami daudz. Tomēr Kaligula atgriežas. Taču viņš ir mainījies, un tagad viņš plāno mainīt arī pasauli.Luga, kuru Albērs Kamī sāka rakstīt 1938. gadā un pabeidza 1944. gadā, ir viens no populārākajiem šī autora darbiem: dziļi ironiska, neuzkrītoši filozofiska un patiesi aizraujoša. Turklāt senajā Romā tika risināti jautājumi, kas ir ārkārtīgi aktuāli arī mūsu laikam, bet varoņi savukārt varētu dzīvot kaimiņu ielā.Režisors Sergejs Golomazovs: "Šī ir muzikāli dramatiska izrāde par cilvēka lepnuma un morālās pašgribas graujošo dabu un par ne mazāk destruktīvu vajadzību radīt sev elkus. Savā ziņā mēs pētām mehānismu, kā spilgts ideālists var pārvērsties par briesmoni, kurš pārstājis novērtēt dzīvību – gan citu, gan savu –, par tirānu, kurš meklē glābiņu no savas vilšanās un sāpēm, sagādājot ciešanas citiem. Lai izkļūtu no šādas piltuves, nepieciešama drosme, iekšēja ticība, mīlestība pret cilvēku. Pretējā gadījumā briesmonis ir nolemts. Neatkarīgi no tā, cik mierinoša ir šī doma vēsturiskā mērogā, ir svarīgi saprast, kā cilvēki mūsdienās kļūst par Kaligulu un, ja iespējams, kā to novērst." Titri latviešu un angļu valodā.Lai titru lasīšana nesagādātu grūtības, lūgums ņemt vērā, ka nebūtu ieteicams izvēlēties vietas tuvāk par 6. rindu!
Aktuāli! LEOPOLDŠTATE (režisors John Malkovich) ģimenes sāga Dailes teātra LZ 19:00
€ 15.-; 22.-; 29.-; 37.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 02.08.
20/9/2024
Toms StopardsLEOPOLDŠTATEĢimenes sāgaNo angļu valodas tulkojusi Laila BurāneDailes teātra Lielajā zālē no 15.09.2023.20.09.24. Izrāde ar titriem angļu valodā. Iegādājoties biļetes, ērtākai titru lasīšanai iesākām izvēlēties sēdvietas, sākot no 7. rindas līdz zāles beigām/
Leopoldštate ir Vīnes ebreju kvartāls. Tā ir plaukstoša apkaime 1899. gada nogalē, kad pie apvāršņa ir jauns laikmets un uz svētku vakariņām ir sapulcējusies liela ebreju intelektuāļu ģimene, kura dzīvo Austroungārijas jeb “lupatu deķa” impērijā. Valstī, kur sadzīvo slāvi, vācieši, ungāri un ebreji, pastāv trausls līdzsvars – vismaz tik ilgi, kamēr cilvēkos pastāv cilvēcība. Bet jaunais laikmets draud lietu kārtību mainīt. Daži no ģimenes mirs Kristāla nakts grautiņos, citi tiks aizvesti uz koncentrācijas nometnēm Polijā, citi uz Rīgas geto, vēl citi mirs nāves maršos ceļā no vienas nometnes uz otru.Reiz Leopoldštatē un citos Vīnes kvartālos dzīvoja cilvēki, kam bija lemts izmainīt visas cilvēces priekšstatus par īstenību – no psihoanalīzes līdz ekonomikas teorijām. Tāpat arī 20. gadsimta ietekmīgāko avangarda mākslu un mūziku šeit radīja ebreju izcelsmes mākslinieki. Traģiski ironiskā kārtā Vīnē savu jaunību pavadīja arī Ādolfs Hitlers, bet Rīga, Baltija, Polija un Ukraina kļuva par daudzu ebreju smagā likteņa galējām pieturām. Abi Eiropas 20. gadsimta totalitārie režīmi, iznīcināja neatkarīgas valstis un pārvērta Austrumeiropu par beztiesisku zonu, kurā slepkavības tika veiktas industriālos apmēros.Ģimenes gaitām sekosim līdz 1955. gadam, kad no kuplās saimes dzīvi būs palikuši tikai trīs. Mēs, skatītāji, zinām, kas šai ģimenei būs jāpieredz, bet viņi nākamo gadsimtu gaida ar cerību: “Es domāju, ka ir pienācis 20. gadsimts, bet gadsimti nav gadalaiki, kas atkārtojas. Pie Bābeles upēm mēs raudājām, bet tas laiks ir pagājis, tāpat kā viss, kas sekoja pēc tam – izraidīšanas, slaktiņi, dedzināšanas, asins apsūdzības, kā viduslaiki pagājuši – grautiņi, geto, dzeltenās zīmes… Tas viss ticis sarullēts un izmests kā vecs paklājs, jo Eiropa soļo uz priekšu.”Sera Toma Stoparda pavisam nesen sarakstītā “Leopoldštate” ir viens no ievērojamākajiem un apspriestākajiem jaunāko laiku dramaturģijas darbiem. Autors pats uzskata, ka lugā ne tikai koncentrēti aprakstījis pats savas dzimtas likteni, bet arī izteicis desmitiem gadu uzkrāto radošo potenciālu. “Leopoldštate” stāsta par dzimtas izdzīvošanu cauri 20. gadsimta lielākajām cilvēces katastrofām.“Leopoldštate” drosmīgi aplūko, ko nozīmē būt citādam – svešiniekam starp svešiniekiem ne tikai paša, bet arī citu acīs. Tā uzdod jautājumus par vēsturi – kā saglabāt savas saknes, kā nosargāt savu pašapziņu, kā izdzīvot mazai tautai, kad pasaule ir sajukusi prātā?Izrādē piedalās BJC “Rīgas Skolēnu pils” teātra “Zīļuks” audzēkņi.Režisors – Džons Malkovičs (John Malkovich), scenogrāfs – Pjērs-Fransuā Limbošs (Pierre-François Limbosch), kostīmu māksliniece – Birgita Hutere (Birgit Hutter), komponists – Timofejs Pastuhovs (Timofei Pastukhov), gaismu mākslinieks – Mārtiņš Jansons, režisora asistente – Diāna Kaijaka, scenogrāfa asistenti – Rūdolfs Bekičs, Sintija Jēkabsone, kostīmu mākslinieces asistente – Jurate Silakaktiņa, tulkojuma konsultante – Lolita TomsoneLomās: Artūrs Skrastiņš (Hermanis), Lidija Pupure (Emīlija), Kristīne Nevarauska (Eva), Vita Vārpiņa (Gretla), Kārlis Arnolds Avots (Ludvigs), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Vilma), Imants Strads (Ernsts), Milēna Miškēviča (Hanna), Toms Veličko, Gustavs Gudris vai Emīls Juhans Bahmanis (Jakobs), Anete Krasovska (Nellija), Katrīna Griga, Adriāna Rozentāle vai Hermīne Bekiča (Sallija), Dārta Daneviča, Paula Cikota vai Emīlija Plone (Roza), Indra Briķe (Poldi), Lelde Dreimane (Jana), Klāvs Kristaps Košins (Frics), Madara Viļčuka (Hermīne), Gints Andžāns (Ārons), Ģirts Ķesteris (Kurts), Dainis Gaidelis (Zahs), Mārtiņš Upenieks (Oto), Andris Bulis (Pērsijs), Meinards Liepiņš, Edvards Bērziņš vai Artūrs Lazdāns (Leo), Kaspars Dumburs, Eduards Vārpiņš vai Artūrs Lazdāns (Nātans), Aldis Siliņš (Civiliedzīvotājs), Kārlis Inka vai Edvards Pauls Glāzītis (Pauli), Helēna Isajeva vai Evelīna Karele (Mimī), Džastina Šternberga vai Hermīne Bekiča (Bella), Gustavs Silnieks vai Ernests Goba (Heini)
Leopoldštate ir Vīnes ebreju kvartāls. Tā ir plaukstoša apkaime 1899. gada nogalē, kad pie apvāršņa ir jauns laikmets un uz svētku vakariņām ir sapulcējusies liela ebreju intelektuāļu ģimene, kura dzīvo Austroungārijas jeb “lupatu deķa” impērijā. Valstī, kur sadzīvo slāvi, vācieši, ungāri un ebreji, pastāv trausls līdzsvars – vismaz tik ilgi, kamēr cilvēkos pastāv cilvēcība. Bet jaunais laikmets draud lietu kārtību mainīt. Daži no ģimenes mirs Kristāla nakts grautiņos, citi tiks aizvesti uz koncentrācijas nometnēm Polijā, citi uz Rīgas geto, vēl citi mirs nāves maršos ceļā no vienas nometnes uz otru.Reiz Leopoldštatē un citos Vīnes kvartālos dzīvoja cilvēki, kam bija lemts izmainīt visas cilvēces priekšstatus par īstenību – no psihoanalīzes līdz ekonomikas teorijām. Tāpat arī 20. gadsimta ietekmīgāko avangarda mākslu un mūziku šeit radīja ebreju izcelsmes mākslinieki. Traģiski ironiskā kārtā Vīnē savu jaunību pavadīja arī Ādolfs Hitlers, bet Rīga, Baltija, Polija un Ukraina kļuva par daudzu ebreju smagā likteņa galējām pieturām. Abi Eiropas 20. gadsimta totalitārie režīmi, iznīcināja neatkarīgas valstis un pārvērta Austrumeiropu par beztiesisku zonu, kurā slepkavības tika veiktas industriālos apmēros.Ģimenes gaitām sekosim līdz 1955. gadam, kad no kuplās saimes dzīvi būs palikuši tikai trīs. Mēs, skatītāji, zinām, kas šai ģimenei būs jāpieredz, bet viņi nākamo gadsimtu gaida ar cerību: “Es domāju, ka ir pienācis 20. gadsimts, bet gadsimti nav gadalaiki, kas atkārtojas. Pie Bābeles upēm mēs raudājām, bet tas laiks ir pagājis, tāpat kā viss, kas sekoja pēc tam – izraidīšanas, slaktiņi, dedzināšanas, asins apsūdzības, kā viduslaiki pagājuši – grautiņi, geto, dzeltenās zīmes… Tas viss ticis sarullēts un izmests kā vecs paklājs, jo Eiropa soļo uz priekšu.”Sera Toma Stoparda pavisam nesen sarakstītā “Leopoldštate” ir viens no ievērojamākajiem un apspriestākajiem jaunāko laiku dramaturģijas darbiem. Autors pats uzskata, ka lugā ne tikai koncentrēti aprakstījis pats savas dzimtas likteni, bet arī izteicis desmitiem gadu uzkrāto radošo potenciālu. “Leopoldštate” stāsta par dzimtas izdzīvošanu cauri 20. gadsimta lielākajām cilvēces katastrofām.“Leopoldštate” drosmīgi aplūko, ko nozīmē būt citādam – svešiniekam starp svešiniekiem ne tikai paša, bet arī citu acīs. Tā uzdod jautājumus par vēsturi – kā saglabāt savas saknes, kā nosargāt savu pašapziņu, kā izdzīvot mazai tautai, kad pasaule ir sajukusi prātā?Izrādē piedalās BJC “Rīgas Skolēnu pils” teātra “Zīļuks” audzēkņi.Režisors – Džons Malkovičs (John Malkovich), scenogrāfs – Pjērs-Fransuā Limbošs (Pierre-François Limbosch), kostīmu māksliniece – Birgita Hutere (Birgit Hutter), komponists – Timofejs Pastuhovs (Timofei Pastukhov), gaismu mākslinieks – Mārtiņš Jansons, režisora asistente – Diāna Kaijaka, scenogrāfa asistenti – Rūdolfs Bekičs, Sintija Jēkabsone, kostīmu mākslinieces asistente – Jurate Silakaktiņa, tulkojuma konsultante – Lolita TomsoneLomās: Artūrs Skrastiņš (Hermanis), Lidija Pupure (Emīlija), Kristīne Nevarauska (Eva), Vita Vārpiņa (Gretla), Kārlis Arnolds Avots (Ludvigs), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Vilma), Imants Strads (Ernsts), Milēna Miškēviča (Hanna), Toms Veličko, Gustavs Gudris vai Emīls Juhans Bahmanis (Jakobs), Anete Krasovska (Nellija), Katrīna Griga, Adriāna Rozentāle vai Hermīne Bekiča (Sallija), Dārta Daneviča, Paula Cikota vai Emīlija Plone (Roza), Indra Briķe (Poldi), Lelde Dreimane (Jana), Klāvs Kristaps Košins (Frics), Madara Viļčuka (Hermīne), Gints Andžāns (Ārons), Ģirts Ķesteris (Kurts), Dainis Gaidelis (Zahs), Mārtiņš Upenieks (Oto), Andris Bulis (Pērsijs), Meinards Liepiņš, Edvards Bērziņš vai Artūrs Lazdāns (Leo), Kaspars Dumburs, Eduards Vārpiņš vai Artūrs Lazdāns (Nātans), Aldis Siliņš (Civiliedzīvotājs), Kārlis Inka vai Edvards Pauls Glāzītis (Pauli), Helēna Isajeva vai Evelīna Karele (Mimī), Džastina Šternberga vai Hermīne Bekiča (Bella), Gustavs Silnieks vai Ernests Goba (Heini)
Aktuāli! „LATVIEŠU RAĶETES” izrāde 18:00 Liepājas teātris + ekskursija
€ 15.-; 20.-; 25.-; 30.-; 35.- + ceļš € 38.- + ekskursija Biļetes jāizpērk līdz 25.07.
22/9/2024
Regnārs Vaivars • Režisors – Regnārs Vaivars
Dokumentāls varoņeposs"Latviešu raķetes" ir izrāde, kurā skatītāji varēs ielūkoties Latvijas bobsleja vēsturē – režisors to veidojis, intervējot 21 bobslejam tuvu stavošu personu, veidojot savu skatījumu uz notikumiem.
Latvijas bobsleja pirmsākums meklējams 20. gadsimta 80. gados, kad inženieris un kamaniņu sporta treneris Rolands Upatnieks pilnīgi tukšā vietā (PSRS un Latvijā šāda sportaveida vēl nebija) radīja PSRS izlasi, kurā 95 procenti bija latvieši. Rolanda Upatnieka inženiera un menedžera talants radīja īstu revolūciju šajā 100 gadus vecajā sporta veidā – viņa projektētās kamanas, ko visā pasaulē sauca par "Latviešu raķetēm".
Izrādē tiks izmantotas arī mūsdienu tehnoloģijas, kas finiša sekundes spēj sadalīt tūkstoš daļiņās, bet vēl joprojām nespēj ielūkoties varoņu dvēseles noslēpumainajās virāžās. Tas būs dokumentāls varoņu eposs latviešu tautai un piemiņai mūžībā aizgājušajam Rolandam Upatniekam.Kā uzsver režisors: "Šī izrāde nav par sportu, bet latviešu vīriešiem – LĀČPLĒŠIEM – tautas varoņiem. Latvieši var, varēja un varēs."Dod, dieviņi, kalnā kāpti,
kalnā kāpti,
ne no kalna lejiņā…Lomās: Mārtiņš Kalita, Valts Skuja, Kārlis Artejevs, Artūrs Irbe, Kārlis Ērglis, Hugo Puriņš, Armands Kaušelis, Kaspars Kārkliņš, Sandis Pēcis
Režisora asistents – Mārtiņš Kalita
Scenogrāfs – Valters Kristbergs
Kostīmu māksliniece – Madara Botmane
Horeogrāfs – Regnārs Vaivars
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
Video mākslinieks – Dainars AlbužisPirmizrāde 2024. gada 17. februārī
Dokumentāls varoņeposs"Latviešu raķetes" ir izrāde, kurā skatītāji varēs ielūkoties Latvijas bobsleja vēsturē – režisors to veidojis, intervējot 21 bobslejam tuvu stavošu personu, veidojot savu skatījumu uz notikumiem.
Latvijas bobsleja pirmsākums meklējams 20. gadsimta 80. gados, kad inženieris un kamaniņu sporta treneris Rolands Upatnieks pilnīgi tukšā vietā (PSRS un Latvijā šāda sportaveida vēl nebija) radīja PSRS izlasi, kurā 95 procenti bija latvieši. Rolanda Upatnieka inženiera un menedžera talants radīja īstu revolūciju šajā 100 gadus vecajā sporta veidā – viņa projektētās kamanas, ko visā pasaulē sauca par "Latviešu raķetēm".
Izrādē tiks izmantotas arī mūsdienu tehnoloģijas, kas finiša sekundes spēj sadalīt tūkstoš daļiņās, bet vēl joprojām nespēj ielūkoties varoņu dvēseles noslēpumainajās virāžās. Tas būs dokumentāls varoņu eposs latviešu tautai un piemiņai mūžībā aizgājušajam Rolandam Upatniekam.Kā uzsver režisors: "Šī izrāde nav par sportu, bet latviešu vīriešiem – LĀČPLĒŠIEM – tautas varoņiem. Latvieši var, varēja un varēs."Dod, dieviņi, kalnā kāpti,
kalnā kāpti,
ne no kalna lejiņā…Lomās: Mārtiņš Kalita, Valts Skuja, Kārlis Artejevs, Artūrs Irbe, Kārlis Ērglis, Hugo Puriņš, Armands Kaušelis, Kaspars Kārkliņš, Sandis Pēcis
Režisora asistents – Mārtiņš Kalita
Scenogrāfs – Valters Kristbergs
Kostīmu māksliniece – Madara Botmane
Horeogrāfs – Regnārs Vaivars
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
Video mākslinieks – Dainars AlbužisPirmizrāde 2024. gada 17. februārī
Aktuāli! „WINTERA STĀSTS” izrāde pēc V.Šekspīta Dailes teātrī LZ 19:00
€ 16.-; 25.-; 32.-; 40.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 02.08.
24/9/2024
Pēc Viljama ŠekspīraWINTERA STĀSTS
Dailes teātra Lielajā zālē no 23. maija
Aktuāli! KODIENS koncertizrāde Tabakas fabrika Lielā zāle 19:00
€ 25.-; 28.-; 30.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 01.08.
25/9/2024
Čārlzs BukovskisKODIENSKoncertizrādeTabakas fabrikaPirmizrāde - 2024. gada 28. augustāAiz dzelzs priekškara. Vien dažus kvartālus no Holivudas. Kāds vāciešu izcelsmes vīrietis klabina rakstāmmašīnu. Viņa mutes kaktiņā kūp cigarete. Viņam priekšā nolikta viskija glāze. Viņš no rīta dosies uz pasta nodaļu, bet kolēģi pat nav pamanījuši viņa eksistenci. Viņa sievietes aizlaižas pirms viņš ir paspējis pamosties. Viņa mati jau ir sirmi, bet viņš turpina rakstīt – bez cerībām uz atzinību. Par bāriem, kur greizsirdīgi vīrieši izcīna sieviešu uzmanību. Par vientuļniekiem, kuri pat nāves briesmu priekšā uzspļauj savam liktenim. Neviens vēl nezina, ka šis svešinieks, viņa bohēmiskais dzīvesveids un viņa bezrūpība uzrunās pūļus, viņa dzejas lasījumi kļūs par “must-see” notikumiem, viņa scenārijus Holivuda, kura neko par viņu vēl nezina, pārvērtīs lielbudžeta filmās. Tas ir stāsts par Čārlzu Bukovski – rakstnieku, kurš uz sava kapa lika uzrakstīt “Nemēģini”. Viņš zināja, ka vai nu viņš dzīvo vai mirst, bet nekad nebūs kā lielākā daļa – par rēķiniem un ģimenes viesībām uztraukti pusdzīvi ikdienas miroņi. Čārlzs Bukovskis un viņa “Kodiens” liek apsvērt – varbūt mēs savās dzīvēs pārāk daudz cenšamies un par maz dzīvojam.Koncertizrādē piedalās muzikālā apvienība “Uzvaras bulvāris”.Lomās: Ērika Eglija-Grāvele, Gints Grāvelis, Juris BartkevičsRežisors - Juris Jonelis, Dramaturgs - Matīss Gricmanis, Scenogrāfe un Kostīmu māksliniece - Austra Sniķere, Muzikālais vadītājs - Juris Vaivods, Gaismu mākslinieks - Reinis Zalte
Aktuāli! „NEMAZ NESMEJIES! TEĀTRA DIENAS KONCERS” Nacionālā teātrī LZ 19:00
€ 16.-; 20.-; 26.; 33.-; 38.- + 6.05% + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 01.08.
26/9/2024
Politika iedvesmo pilsoņus lieliem darbiem, bet reizēm arī jokiem un parodijām. Tāda ir politiķu darba blakne. Teātra diena ir brīdis, kad pasmaidīt par saviem tautas kalpiem un pašiem par sevi. Koncerta pirmajā daļā iemetīsim skatu tuvākā un tālākā pagātnē, koncerta otrajā daļā – pievērsīsimies šodienai un varbūt pat trāpīsim nākotnē! Piedalās – Nacionālā teātra aktieri ar humora izjūtu un/vai vokālām prasmēm. Režisors - Pauls TimrotsLomās - Kaspars Aniņš, Gundars Grasbergs, Ģirts Jakovļevs, Normunds Laizāns, Juris Lisners, Mārcis Maņjakovs, Ieva Aniņa, Maija Doveika, Dita Lūriņa, Mārtiņš Brūveris, Ivars Kļavinskis, Voldemārs Šoriņš, Indra Burkovska, Marija Bērziņa, Dace Bonāte, Liene Sebre
Aktuāli! „ZILĀ LAPSA” piedzīvojumu izrāde ģimenei Dailes teātrī LZ 19:00
€ 12.-; 20.-; 30.-; 40.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 02.08.
26/9/2024
Jonas TertelisZILĀ LAPSALielā zālePiedzīvojumu izrāde ģimeneiPirmizrāde - 2024.gada 13.septembrī“Zilā lapsa” ir animācijas iedvesmota izrāde, kas aicina skatītājus doties pasakainā ceļojumā un vieglā un drošā veidā iepazīt to, kas slēpjas pasaku ēnas pusē. Tas ir stāsts, kas ļaus piedzīvot neiedomājamu pasauli un sekot varoņu gaitām ceļā uz pašatklāsmi.Četrpadsmitgadīgajai Annai uzdāvina amuletu – zelta valriekstu. Ēst to nedrīkst, atdāvināt nebūtu pieklājīgi, un neko citu ar to iesākt arī šķietami nevar. Tomēr viņai tas ir pats vērtīgākais dārgums – pat ja tas nav no īsta zelta un tam nav nekādu burvju spēju. Tāpēc Annas zaudējums ir sāpīgs, kad atklājas, ka amulets ir pazudis. Anna jau ir pieaugusi un pat vairs netic brīnumainiem priekšmetiem, bet viņai rodas izdevība atgūt burvju amuletu. Viņai tikai jādodas uz Septiņu vēju valstību, kur dusmīgi dievi sargā lielus noslēpumus un kur Mežam ir tūkstoš acu. Šīs valstības sargātāja ir zila lapsa.Jonas Tertelis ir lietuviešu režisors, kurš strādā ar kolektīvā radītiem stāstiem. Tie vienmēr uzrunā ar formas un satura mijiedarbību. Izrādē “Zilā lapsa” būs skatāmas īpaši izrādei veidotas Reiņa Pētersona animācijas.Lomās: Arturs Krūzkops, Lauris Subatnieks, Katrīna Griga, Klāvs Kristaps Košins, Milēna Miškēviča, Mārtiņš Meiers, Ieva Segliņa, Madara Viļčuka, Andris Bulis, Anete KrasovskaRežisors - Jonas Tertelis
Aktuāli! „RETRĪTS” komēdija Dailes teātrī LZ 19:00
€ 15.-; 22.-; 29.-; 37.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 02.08.
27/9/2024
17:00 izbraukšana no Jelgavas
Maikls VinnsRETRĪTSKomēdijaLielajā zālē no 17. decembra Pieci draugi un iepriekšējā naktī iepazīta rotaslietu veikala pārdevēja satiekas pamestā muižas ēkā, lai kopīgi svinētu Jaungadu. Muiža ir skaisti atjaunota un izveidota kā patvērums tiem, kuriem ikdienas troksnis un kņada ir kļuvusi par skaļu. Draugi sen nav tikušies, kaut kādreiz bija nešķirami. Viņi visi cenšas izskatīties veiksmīgi, kaut dzīve katram metusi savus izaicinājumus. Rakstniece Keita nesen šķīrusies no vīra, arhitekts Daniels karjerā sasniedzis daudz, bet vēl joprojām interneta portālos meklē mīlestību. Bens tikai iepriekšējā naktī iepazinies ar Lauru un paņēmis viņu līdzi uz svinībām kā savu saderināto. Karls ir aktieris, kuru visi zina tikai pēc lomas kādā kafijas reklāmā, toties viņa sieva Rebeka reiz saņēmusi prestižo BAFTA balvu. Tagad viņu dzīve rit tikai ap abu kopīgajiem diviem bērniem. Svinības un kopīgā iedzeršana liek atklāties katra patiesajiem sapņiem, kas tikuši nostumti malā. Kaut gan visiem ir savi pārdzīvojumi, viņiem vēl nāksies atklāt arī to, ka pamestajā muižā patiešām dzīvo spoks. Lugas “Jaungada retrīts” (oriģinālā “The Priory”) panākumi sākušies 2008. gadā Londonas Karaliskā galma teātrī (Royal Court theatre), bet vēl joprojām tās iestudējumi liek cilvēkiem smieties daudzās pasaules valstīs. Luga saņēmusi prestižo Lorensa Olivjē balvu kategorijā “Labākā jaunā komēdija”.Lomās: Kristīne Nevarauska (Keita), Gints Andžāns (Daniels), Lelde Dreimane (Laura), Gints Grāvelis (Bens), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Rebeka), Artūrs Skrastiņš vai Lauris Subatnieks (Karls), Niklāvs Kurpnieks (Ādams)Režisors – Gatis Šmits
Maikls VinnsRETRĪTSKomēdijaLielajā zālē no 17. decembra Pieci draugi un iepriekšējā naktī iepazīta rotaslietu veikala pārdevēja satiekas pamestā muižas ēkā, lai kopīgi svinētu Jaungadu. Muiža ir skaisti atjaunota un izveidota kā patvērums tiem, kuriem ikdienas troksnis un kņada ir kļuvusi par skaļu. Draugi sen nav tikušies, kaut kādreiz bija nešķirami. Viņi visi cenšas izskatīties veiksmīgi, kaut dzīve katram metusi savus izaicinājumus. Rakstniece Keita nesen šķīrusies no vīra, arhitekts Daniels karjerā sasniedzis daudz, bet vēl joprojām interneta portālos meklē mīlestību. Bens tikai iepriekšējā naktī iepazinies ar Lauru un paņēmis viņu līdzi uz svinībām kā savu saderināto. Karls ir aktieris, kuru visi zina tikai pēc lomas kādā kafijas reklāmā, toties viņa sieva Rebeka reiz saņēmusi prestižo BAFTA balvu. Tagad viņu dzīve rit tikai ap abu kopīgajiem diviem bērniem. Svinības un kopīgā iedzeršana liek atklāties katra patiesajiem sapņiem, kas tikuši nostumti malā. Kaut gan visiem ir savi pārdzīvojumi, viņiem vēl nāksies atklāt arī to, ka pamestajā muižā patiešām dzīvo spoks. Lugas “Jaungada retrīts” (oriģinālā “The Priory”) panākumi sākušies 2008. gadā Londonas Karaliskā galma teātrī (Royal Court theatre), bet vēl joprojām tās iestudējumi liek cilvēkiem smieties daudzās pasaules valstīs. Luga saņēmusi prestižo Lorensa Olivjē balvu kategorijā “Labākā jaunā komēdija”.Lomās: Kristīne Nevarauska (Keita), Gints Andžāns (Daniels), Lelde Dreimane (Laura), Gints Grāvelis (Bens), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Rebeka), Artūrs Skrastiņš vai Lauris Subatnieks (Karls), Niklāvs Kurpnieks (Ādams)Režisors – Gatis Šmits
Oktobris
Aktuāli! SAPŅU TULKOTĀJU SEKTA izrāde JRT LZ 19:00
€ 25,-; 30,-; 35.-; 40.-; 50.- Pens.; inv.; sk.; st. 20 % atl! + 6.05% + ceļš € 13,- Aicinu pieteikties!
0/10/2024
Izrāde veidota pēc Milorada Paviča romāna "Hazāru vārdnīca".Septiņus gadus, kopš bijām prom, domājām un nevarējām izdomāt, ar kādu izrādi atklāt jauno Jauno Rīgas teātri? Tas nebija viegli, jo gribējās atrast ideju un materiālu, kam vajadzēja atbilst pārāk daudz kritērijiem. Lai tur būtu lomas visiem JRT aktieriem. Lai tā būtu izrāde arī par mūsu, Jaunā Rīgas teātra, kompāniju un tās vēsturi.
Lai tā būtu izrāde par aktiera un teātra dabu. Lai tā būtu izrāde arī par trauksmaini sarežģīto laiku, kurā dzīvojam. Lai šī izrāde būtu metafora arī par Latvijas likteni un tās iespējamo nākotni. Lai šī izrāde būtu ceļojums laikā un telpā, apkārt visai pasaulei un cauri visiem laikiem. Lai tajā krustotos visas cilvēka dzīves horizontāles un vertikāles. Lai tā izrāde būtu poētiska un lai tās teksts būtu ar visaugstāko literatūras zelta provi. Uzdevums atrast šādu materiālu var likties neiespējams. Bet mums tas izdevās.
Milorada Paviča romāns "Hazāru vārdnīca" deva iedvesmu šai JRT atklāšanas izrādei. Tas ir stāsts par kādu senu un teiksmainu tautu, hazāriem, kuri patiešām dzīvoja pirms 1000 gadiem, apmēram tai pašā teritorijā (starp Kaspijas un Melno jūru), kur tagad Ukrainā izšķiras pasaules un arī mūsu liktenis.
Un visbeidzot. Bija svarīgi, lai šajā izrādē būtu tas, ko mums JRT patīk darīt vislabāk. Darīt, ko tādu, ko neesam nekad darījuši pirms tam.Izrāde notiek: Lāčplēša ielā 25, Lielajā zālē.
Izrādes ilgums: 3h (2 cēlieni).
Pirmizrāde 2024. gada 19. un 20. martā.Autors - Milorads Pavičs
Horeogrāfs - Alvis Hermanis
Piedalās - Andris Keišs, Elita Kļaviņa, Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Baiba Broka, Kaspars Znotiņš, Sandra Kļaviņa, Vilis Daudziņš, Inga Tropa, Jevgēnijs Isajevs, Jana Čivžele, Ivars Krasts, Jānis Skutelis, Kristīne Krūze, Ritvars Logins, Sabīne Tīkmane, Agate Krista, Toms Harjo, Jānis Grūtups, Dāvids Pētersons, Čulpana Hamatova, Aminata Grieta Diarra, Evelīna Priede
Dramatizējuma autors un kostīmu mākslinieks - Alvis Hermanis
Gaismu mākslinieks - Oskars Pauliņš
Lai tā būtu izrāde par aktiera un teātra dabu. Lai tā būtu izrāde arī par trauksmaini sarežģīto laiku, kurā dzīvojam. Lai šī izrāde būtu metafora arī par Latvijas likteni un tās iespējamo nākotni. Lai šī izrāde būtu ceļojums laikā un telpā, apkārt visai pasaulei un cauri visiem laikiem. Lai tajā krustotos visas cilvēka dzīves horizontāles un vertikāles. Lai tā izrāde būtu poētiska un lai tās teksts būtu ar visaugstāko literatūras zelta provi. Uzdevums atrast šādu materiālu var likties neiespējams. Bet mums tas izdevās.
Milorada Paviča romāns "Hazāru vārdnīca" deva iedvesmu šai JRT atklāšanas izrādei. Tas ir stāsts par kādu senu un teiksmainu tautu, hazāriem, kuri patiešām dzīvoja pirms 1000 gadiem, apmēram tai pašā teritorijā (starp Kaspijas un Melno jūru), kur tagad Ukrainā izšķiras pasaules un arī mūsu liktenis.
Un visbeidzot. Bija svarīgi, lai šajā izrādē būtu tas, ko mums JRT patīk darīt vislabāk. Darīt, ko tādu, ko neesam nekad darījuši pirms tam.Izrāde notiek: Lāčplēša ielā 25, Lielajā zālē.
Izrādes ilgums: 3h (2 cēlieni).
Pirmizrāde 2024. gada 19. un 20. martā.Autors - Milorads Pavičs
Horeogrāfs - Alvis Hermanis
Piedalās - Andris Keišs, Elita Kļaviņa, Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Baiba Broka, Kaspars Znotiņš, Sandra Kļaviņa, Vilis Daudziņš, Inga Tropa, Jevgēnijs Isajevs, Jana Čivžele, Ivars Krasts, Jānis Skutelis, Kristīne Krūze, Ritvars Logins, Sabīne Tīkmane, Agate Krista, Toms Harjo, Jānis Grūtups, Dāvids Pētersons, Čulpana Hamatova, Aminata Grieta Diarra, Evelīna Priede
Dramatizējuma autors un kostīmu mākslinieks - Alvis Hermanis
Gaismu mākslinieks - Oskars Pauliņš
Aktuāli! “FĒLIKSS. ANATOLIJS. UN ILONA” traģikomēdija JRT LZ 18:30
€ 15.-; 25.-; 28.-; 30.-; 40,- Pens.; inv.; sk.; st. 20 % atl! + 6.05% + ceļš € 13.- Aicinu pieteikties!
0/10/2024
Kādā 1995. gada novakarē aizdomīgā Rīgas bārā bijušais Skrundas lokatora inženieris Anatolijs un viņa sieva Ilona satiek noslēpumainu vīrieti vārdā Fēlikss. Nupat iepazītais svešinieks piedāvā ne vien cienījamu vietu jaunā laikmeta sabiedrībā, bet arī apņemas piepildīt abu kvēlākos sapņus. Vai Anatolijs būs gatavs atteikties no savām vērtībām, lai dāvātu iespēju vismaz Ilonai īstenot visu mūžu lolotu sapni?
Traģikomēdija vēsta par izmisīgiem centieniem pielāgoties mežonīgajiem deviņdesmitajiem, nezaudējot ideālus.Izrāde notiek: Miera ielā 58a, Lielajā zālē.
Biļešu cenas: EUR.
Pirmizrāde 2023. gada 20. oktobrī.KOMANDA
Autore - Justīne Kļava.
Režisors - Aiks Karapetjans.
Māksliniece - Kristīne Jurjāne.
Lomās - Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Andris Keišs, Marija Linarte, Kaspars Znotiņš, Jevgēnijs Isajevs.
Traģikomēdija vēsta par izmisīgiem centieniem pielāgoties mežonīgajiem deviņdesmitajiem, nezaudējot ideālus.Izrāde notiek: Miera ielā 58a, Lielajā zālē.
Biļešu cenas: EUR.
Pirmizrāde 2023. gada 20. oktobrī.KOMANDA
Autore - Justīne Kļava.
Režisors - Aiks Karapetjans.
Māksliniece - Kristīne Jurjāne.
Lomās - Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Andris Keišs, Marija Linarte, Kaspars Znotiņš, Jevgēnijs Isajevs.
Aktuāli! “KURLMĒMO ZEME” izrāde JRT MZ 19:00
€ 13.-; 25.-; 28.-; 30.-; 40,- Pens.; inv.; sk.; st. 20 % atl! + 6.05% + ceļš € 13.- Aicinu pieteilties!
0/10/2024
Izrāde ir skarbi romantisks trilleris par cilvēku, kurš grib būt labs ļaunā pasaulē. Un par divu sieviešu draudzību, kuras mēģina izdzīvot bandītu pārvaldītajā pilsētā. Galvenajās lomās - Čulpana Hamatova un Kristīne Krūze.
JRT aktrise Čulpana Hamatova latviešu valodā skatuves versijā veiks ceļojumu 1998. gadā Valērija Todorovska uzņemtajā filmā "Kurlo zeme", ar kuru viņa savā laikā kļuva slavena kā aktrise. Izrāde, kurā pēc Renatas Ļitvinovas (pēc kara sākuma pametusi Krieviju, nosodījusi agresiju un šobrīd dzīvo Parīzē) romāna veidotais stāsts par kurlmēmo mafiju Maskavā, šodienas kontekstā iegūst jaunu jēgu.Izrāde notiek: Miera ielā 58a, Mazajā zālē.
Biļešu cenas: 25,00; 30,00; 35,00 EUR.
Pirmizrāde 2023. gada 14. novembrī.KOMANDA
Autori - Renata Ļitvinova/Valerijs Todorovskis.
Režisors - Alvis Hermanis.
Lomās - Čulpana Hamatova, Kristīne Krūze, Gundars Āboliņš, Toms HarjoGaismu mākslinieks - Lauris Johansons
Video mākslinieks -Toms Harjo
JRT aktrise Čulpana Hamatova latviešu valodā skatuves versijā veiks ceļojumu 1998. gadā Valērija Todorovska uzņemtajā filmā "Kurlo zeme", ar kuru viņa savā laikā kļuva slavena kā aktrise. Izrāde, kurā pēc Renatas Ļitvinovas (pēc kara sākuma pametusi Krieviju, nosodījusi agresiju un šobrīd dzīvo Parīzē) romāna veidotais stāsts par kurlmēmo mafiju Maskavā, šodienas kontekstā iegūst jaunu jēgu.Izrāde notiek: Miera ielā 58a, Mazajā zālē.
Biļešu cenas: 25,00; 30,00; 35,00 EUR.
Pirmizrāde 2023. gada 14. novembrī.KOMANDA
Autori - Renata Ļitvinova/Valerijs Todorovskis.
Režisors - Alvis Hermanis.
Lomās - Čulpana Hamatova, Kristīne Krūze, Gundars Āboliņš, Toms HarjoGaismu mākslinieks - Lauris Johansons
Video mākslinieks -Toms Harjo
Aktuāli! LAI DIEVS STĀV TEV KLĀT, TU, NABAGA CIETĒJ! pēc Martina Makdonas lugas "Bendes" izrāde JRT LZ 18:00
€ 25,-; 30,-; 35.-; 40.-; 50.- Pens.; inv.; sk.; st. 20 % atl! + 6.05% + ceļš € 13,- Aicinu pieteikties!
0/10/2024
Komēdija plus ļoti dīvains poētisms - tā varētu mēģināt definēt žanru, kurā lugas raksta nu jau "Oskara" statujām apbalvotais britu-īru dramaturgs Martins Makdona.
Par šī detektīva stāsta (lugas oriģināllnosaukums "Bendes") pamatu ņemti patiesi fakti un dokumentāli personāži no tālā 1965. gada, kad Anglijā oficiāli tika atcelts nāves sods (ar pakāršanu) un pēdējie Viņa Majestātes bendes jeb nāvessodu izpildītāji pēkšņi palika bez darba.
Šis ir krimiķis, kur, atšķirībā no Šerloka Holmsa un Agatas Kristī detektīvstāstiem, skatītājam pašam beigās ir jātiek skaidrībā - kurš tad īsti bija vainīgais?
Izrādes režisors Alvis Hermanis atzīst: "Šo lugu izvēlējāmies, jo mūsu mīļajā Latvijā pēdējā laikā ļoti aktuāli ir visiem visus tā kārtīgi pieskatīt, uzraudzīt un, protams, nekavējoties sodīt. Vēlams tā, lai pēc tam neceļas un miers."
Izrāde notiek: Lāčplēša ielā 25, Lielajā zālē.
Izrādes ilgums: vēl tiks precizēts.
Pirmizrāde 2024. gada 20. septembrī.
Autors - Martins Makdona
Režisors - Alvis Hermanis
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece - Kristīne Jurjāne
Lomās - Andris Keišs, Baiba Broka, Gundars Āboliņš, Kaspars Znotiņš, Jevgēnijs Isajevs, Ivars Krasts, Jānis Skutelis, Ritvars Logins, Toms Harjo, Dāvids Pētersons, Evelīna Priede
Par šī detektīva stāsta (lugas oriģināllnosaukums "Bendes") pamatu ņemti patiesi fakti un dokumentāli personāži no tālā 1965. gada, kad Anglijā oficiāli tika atcelts nāves sods (ar pakāršanu) un pēdējie Viņa Majestātes bendes jeb nāvessodu izpildītāji pēkšņi palika bez darba.
Šis ir krimiķis, kur, atšķirībā no Šerloka Holmsa un Agatas Kristī detektīvstāstiem, skatītājam pašam beigās ir jātiek skaidrībā - kurš tad īsti bija vainīgais?
Izrādes režisors Alvis Hermanis atzīst: "Šo lugu izvēlējāmies, jo mūsu mīļajā Latvijā pēdējā laikā ļoti aktuāli ir visiem visus tā kārtīgi pieskatīt, uzraudzīt un, protams, nekavējoties sodīt. Vēlams tā, lai pēc tam neceļas un miers."
Izrāde notiek: Lāčplēša ielā 25, Lielajā zālē.
Izrādes ilgums: vēl tiks precizēts.
Pirmizrāde 2024. gada 20. septembrī.
Autors - Martins Makdona
Režisors - Alvis Hermanis
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece - Kristīne Jurjāne
Lomās - Andris Keišs, Baiba Broka, Gundars Āboliņš, Kaspars Znotiņš, Jevgēnijs Isajevs, Ivars Krasts, Jānis Skutelis, Ritvars Logins, Toms Harjo, Dāvids Pētersons, Evelīna Priede
Aktuāli! „Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos / В бальных туфельках по Сибирским снегам” izrāde M.Čehova Rīgas Krievu teātrī Lielā skatuve 19:00
€ 50.- Pens, sk, inv, st. 15 % atl! + ceļš € 13.- Biļetes jāizērk līdz 15.08.
2/10/2024
Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegosPēc Sandras Kalnietes grāmatas motīviemPirmizrāde – 19.05.2023. (Lielā skatuve)Ilgums – 1 stunda 50 minūtes (bez starpbrīža)16+Izrāde latviešu un krievu valodā, ar titriem krievu un latviešu valodā.Radošā komanda:Režisors Laura GrozaScenogrāfs MAREUNROL'SKostīmu mākslinieks MAREUNROL'SDramaturgs Artūrs DīcisTulkotājs Lina OvčiņņikovaVideomākslinieks -8Oriģinālmūzika Rūdolfs Dankfelds, Miķelis PutniņšGaismas Maksims UstimovsIzrādes vadītāja Inga GramsIzrādē piedalās:Ligita Inga Misāne-Grasberga Emīlija u.c. Veronika Plotņikova Milda, Jeļena, Marianna u.c. Olga Ņikuļina Jānis, Aivars u.c.Rodions Kuzmins Jānis, Aivars u.c. Anatolijs Fečins Viktors, Aleksandrs u.c. Ivans Streļcovs Izrāde ir patiess stāsts par vienas ģimenes vairākām paaudzēm, kas piedzīvojušas vienu no baisākajiem totalitārā režīma noziegumiem – 1941. un 1949. gada izsūtīšanas no toreizējās Padomju Latvijas uz Sibīriju. Deportācijām pakļauto stāsti ir tik līdzīgi – mainās darbojošās personas, bet izsūtījuma laiks, vieta, beztiesiskums ir tie paši. Aukstajos Sibīrijas plašumos spēja izdzīvot tie, kuri sirdī nesa cilvēkmīlestību un ticību atgriešanās brīnumam.
Aktuāli CILVĒKI LAIVĀS (režisore Inese Mičule) Nacionālā teātrī LZ 19:00
€ 16.-; 22.-; 35.-; 40.- + 6.05% + celš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 01.08.
2/10/2024
Kā izdzīvot mazai tautai starp lielām tautām, ja mūsos cīnās seni aizspriedumi ar modernu māņticību, racionāli priekšlikumi ar iracionālām aizdomām, personiskā labklājība ar nolemtību trūkumam. Vai ir iespējama vienošanās konkrētiem darbiem, ja katram sava taisnība šķiet vienīgā pareizā? Alberta Bela romāns “Cilvēki laivās” par kuršiem, kas apdzīvo Kuršu mari un ko vārda tiešā nozīmē aprij Sventes kāpa, bet netiešā – blakus dzīvojošie, bagātākie un izglītotākie prūši, tiek uzskatīts par vienu no jaudīgākajiem darbiem latviešu literatūrā.Autors – Alberts BelsRežisore – Inese MičuleLomās – Marija Bērziņa, Dace Bonāte, Maija Doveika, Daiga Kažociņa, Līga Zeļģe, Agate Marija Bukša, Uldis Anže, Romāns Bargais, Mārtiņš Brūveris, Raimonds Celms, Gundars Grasbergs, Ivars Kļavinskis, Normunds Laizāns, Egils Melbārdis.
Garantēts! „MEISTARS UN MARGARITA” izrāde Dailes teātrī LZ 19:00
€ 17.-; 25.-; 35.-; 45.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 02.08.
9/10/2024
Pēc Mihaila BulgakovaMEISTARS UN MARGARITADailes teātra Lielajā zālē no 22.03.2024.Ko darīt, ja pilsētā ierodas pats nelabais? Vai lūgties un cerēt uz žēlastību? To cilvēki Bulgakova romānā nedara, jo viņiem nelabā ierašanās šķiet kā jauna iespēja tikt pie priekšrocībām un augstāka statusa, daži pat cer uz paaugstinājumu vai lielāku dzīvokli. Visi tur viens otru aizdomās par sadarbošanos, par glaimiem un absolūtu oportūnismu. Un vai gan tas nav bezgala cilvēciski? Tās izskatās kā biroja mazās varas spēlītes, jo neviens nekam augstākam par varu vairs netic. Vienīgais, par ko visi var vienoties, ir tas, ka Dieva nav.Sātans apbur pilsētas iedzīvotājus, pamodina mirušos un sarīko balli. Beigās pār visu totalitāro un ļauno uzvarēs draudzība un mīlestība. Tas gan būs pēc nāves. Bulgakovs joprojām spēj uzdot pareizos jautājumus – kāpēc ateisms nestrādā, kāpēc patiesības vienmēr ir vairākas. Viņa darbi ir aktuāli, mūsdienīgi un izārda pa vīlēm mūsu postnormālo laikmetu. Un līdz pat šodienai romāna “Meistars un Margarita” lasītājs tiek pakļauts slazdam: tajā viegli var ieiet, bet no tā nekad nevar izkļūt.Nekaunīgs ģēnija radītprieks un vienlaikus rūgtums par pasauli, kurā vienīgais ierocis cīņā pret ierēdņiem un oportūnistiem ir smalka domāšanas kultūra. Tas ir universāls ierocis pret cilvēcisku un patiesu attiecību sairšanu. Tas nav mainījies, lai gan ar vārdiem vien šodien vairs nepietiek.Lomās: Gints Andžāns, Kārlis Arnolds Avots, Arturs Krūzkops, Gints Grāvelis, Katrīna Griga, Meinards Liepiņš, Mārtiņš Meiers, Kaspars Dumburs, Artūrs Skrastiņš, Toms Veličko, Milēna Miškēviča, Niklāvs Kurpnieks, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Ieva Segliņa, Aldis Siliņš, Imants Strads, Dainis Gaidelis, Madara ViļčukaDramatizējuma autori, režisori, scenogrāfi, kostīmu un video mākslinieki – Tīts Ojaso (Tiit Ojasoo), Ene-Līsa Sempere (Ene-Liis Semper), horeogrāfs – Jiri Naels (Jüri Nael), komponists – Timofejs Pastuhovs, gaismu mākslinieks – Jussi Ruskanens (Jussi Ruskanen), režisora asistente – Diāna Kaijaka
Aktuāli! „TERORS” drāma Nacionālā teātrī AZ 18:30
€ 32.-; 35.- + 6.05 % + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 01.08.
11/10/2024
Izrāde-fiktīva tiesas sēde. Ceļā uz Minhenes stadionu ir lidmašīna, ko sagrābuši teroristi. Aviācijas drošības eksperts pieņem lēmumu notriekt lidmašīnu, bet tajā ir arī 300 nevainīgi pilsoņi. Stadionā – 70 000. Tiesas sēdē notiek diskusija, vai šī bija vienīgā pareizā rīcība un kas dod tiesības izlemt, ka 300 cilvēku dzīvības ir mazāk vērtīgas nekā 70 000.Autors - Ferdinands fon ŠīrahsRežisors - Valters SīlisLomās - Kaspars Aniņš, Ivars Kļavinskis, Sanita Paula, Daiga Kažociņa, Egils Melbārdis, Voldemārs Šoriņš
Aktuāli! TOBĀGO! traģikomiska dziesmuspēle 2 daļās VEF Kultūras pils 19:00
€ 15.-; 20.-; 25.-; 30.- + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 08.08.
16/10/2024
Šovasar un rudenī jaunā aktieru sastāvā uz skatuves atgriezīsies Ulda Marhileviča un Māras Zālītes traģikomiskā dziesmuspēle «Tobāgo!»Savijušies latviešu tautas likteņstāsti, mīlestība, lielas cerības, skumjas, un galu galā –mūsu ilgi meklētā Laimes zeme – varbūt tā tomēr ir tepat līdzās? Latvijas vēstures lappuse, Kurzemes hercogistes ziedu laiki un sapņi, bez kuriem nevar dzīvot. Lomās: Andrejs Vītols, kuģu būvētājs no Ventspils – Mārcis Maņjakovs; Ieva Pakalniņa, Andreja Līgava – Aija Dzērve; Sīmanis Zaķītis, buru audējs no Piltenes – Varis Vētra; Līna Zaķītis, viņa sieva – Katrīne Pasternaka; Lulla Zaķītis, viņu meita – Dita Lūriņa; Ģierts Kore, zvanu kalējs no Puzes – Artis Robežnieks; Amālija Kore, viņa sieva – Indra Briķe vai Akvelīna Līvmane; Vilis Olektiņš, zemnieks no Popes – Juris Kalniņš; Grieta Olektiņa, viņa sieva – Olga Dreģe; Kornēlijs Hansens, holandiešu jūrnieks – Edgars Pujāts; Lilija, krogusmeita, Hansena mīļotā – Madara Botmane; Akeravana, avaraki indiāņu karalis – Rūdolfs Cīrulis; Robinsons Krūzo – Juris Strenga.Pie klavierēm komponists Uldis Marhilevičs.”Tobāgo!” ir viens no mīļākajiem darbiem manā daiļradē, un arī viens no dārgākajiem, jo tas ir saistīts ar manu dzimto pusi – Kurzemi,” atzīst izrādes mūzikas autors Uldis Marhilevičs, piebilstot – tas neapšaubāmi ir viens no skaistākajiem un arī skumjākajiem latviešu tautas likteņstāstiem. Pagājuši vairāk nekā divdesmit gadi kopš «Tobāgo!» pirmizrādes Dailes teātrī, nu izrāde atkal dosies pie skatītājiem. … Kurzemes un Zemgales hercogiste ir sasniegusi augstu ekonomisko un kultūras līmeni un nosaka gaisotni visā Eiropā. Lielākā daļa Eiropas valstu ir parādā mazajai Kurzemei. Hercoga Jēkaba sapņi sniedzas daudz tālāk par Eiropu. «Man jāiegūst pasaule!», un 80 ģimenes tiek nosūtītas pāri Atlantijas okeānam uz Tobāgo! Tas ir stāsts par lieliem, skaistiem sapņiem, kuri diemžēl mēdz arī nepiepildīties, bet bez kuriem nevar dzīvot. Par cerībām un vilšanos, par mīlestību un nāvi, visbeidzot par kādu ārkārtīgi nozīmīgu lappusi Latvijas vēsturē.
Garantēts! „MĪLAS DZĒRIENS” G.Doniceti opera LNO 19:00
€ 15.-; 18.-; 23.-; 28.-; 35.-; 43.-; 50.- Pens.;inv.;sk.;st. 15 % atl! + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk TŪLĪT!!!
17/10/2024
Gaetāno DonicetiMĪLAS DZĒRIENSopera2 cēlieniPirmizrāde: 23.05.2024RADOŠĀ KOMANDAMārtiņš OzoliņšMuzikālais vadītājs un diriģentsSvens Ēriks BehtolfsRežisors Džūlians KraučsScenogrāfs un kostīmu mākslinieks Māris SējānsGaismu mākslinieksLOMĀSAdīna: Jūlija VasiļjevaNemorīno: Mihails Čuļpajevs, Dainis KalnačsBelkore: Rinalds Kandalincevs, Rihards MillersDulkamara: Pēters Kalmans, Rihards MačanovskisDžaneta: Ļubova Karetņikova, Katrīna Paula FelsbergaPAR IZRĀDINemorīno ir neprātīgi iemīlējies Adīnā, taču nespēj saņemt drosmi, lai atzītos jūtās. Ak, ja vien būtu tāds burvju dzēriens, kas atvērtu skaistās Adīnas acis un ļautu viņai saskatīt Nemorīno mīlestību! Ceļojošā tirgoņa Dulkamaras krājumos vajadzīgais atrodas, tomēr dzēriena radītais efekts nav gluži tāds, kādu Nemorīno vēlētos. Jautrie pārpratumi operā liek secināt, ka patiesa mīlestība ir debešķīgs spēks, kas pārvar visus šķēršļus. Gaetāno Doniceti komiskās operas Mīlas dzēriens pirmizrāde notika 1832. gadā Milānā. Latvijas Nacionālajā operā šī opera tiek iestudēta trešo reizi.Izrādes valoda: itāļuTulkojums titros: latviešu, angļu
Aktuāli! NEMAZ NESMEJIES! TEĀTRA DIENAS KONCERS Nacionālā teātrī LZ 19:00
€ 16.-; 20.-; 26.; 33.-; 38.- + 6.05% + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 01.08.
18/10/2024
Politika iedvesmo pilsoņus lieliem darbiem, bet reizēm arī jokiem un parodijām. Tāda ir politiķu darba blakne. Teātra diena ir brīdis, kad pasmaidīt par saviem tautas kalpiem un pašiem par sevi. Koncerta pirmajā daļā iemetīsim skatu tuvākā un tālākā pagātnē, koncerta otrajā daļā – pievērsīsimies šodienai un varbūt pat trāpīsim nākotnē! Piedalās – Nacionālā teātra aktieri ar humora izjūtu un/vai vokālām prasmēm. Režisors - Pauls TimrotsLomās - Kaspars Aniņš, Gundars Grasbergs, Ģirts Jakovļevs, Normunds Laizāns, Juris Lisners, Mārcis Maņjakovs, Ieva Aniņa, Maija Doveika, Dita Lūriņa, Mārtiņš Brūveris, Ivars Kļavinskis, Voldemārs Šoriņš, Indra Burkovska, Marija Bērziņa, Dace Bonāte, Liene Sebre
Aktuāli! “PIE ZILĀS DONAVAS” balets LNO 18:00
€ 15.-; 18.-; 23.-; 28.-; 35.-; 43.-; 50.- Pens, sk, inv, st. 15 % atl! + Ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk TŪLĪT!
20/10/2024
LNO balets “PIE ZILĀS DONAVAS”Johana Štrausa mūzika balets trīs cēlienos
Muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš
Horeogrāfs Aivars Leimanis
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ināra Gauja
Valšu karaļa Johana Štrausa brīnišķīgā mūzika iedvesmojusi romantisku baletu par izvēli starp mīlestību un skatuvi, sapņiem un realitāti. Pirmo reizi Rīgā Pie zilās Donavas tika uzvests 1957. gadā; 60 gadu laikā tas vairakkārt atjaunots un kļuvis par daļu no Latvijas baleta zelta fonda. Iestudējums tapis par godu šī baleta iestudētājas, leģendārās baletdejotājas, baletmeistares un pedagoģes Helēnas Tangijevas-Birznieces jubilejai. LOMĀSFranciska: Elza Leimane, Baiba Kokina, Sabīne Strokša, Alise Prudāne-Spridzāne
Annele: Annija Kopštāle, Jolanta Lubēja, Jūlija Brauere, Laine PaiķeFrancis: Raimonds Martinovs, Viktors Seiko
Muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš
Horeogrāfs Aivars Leimanis
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ināra Gauja
Valšu karaļa Johana Štrausa brīnišķīgā mūzika iedvesmojusi romantisku baletu par izvēli starp mīlestību un skatuvi, sapņiem un realitāti. Pirmo reizi Rīgā Pie zilās Donavas tika uzvests 1957. gadā; 60 gadu laikā tas vairakkārt atjaunots un kļuvis par daļu no Latvijas baleta zelta fonda. Iestudējums tapis par godu šī baleta iestudētājas, leģendārās baletdejotājas, baletmeistares un pedagoģes Helēnas Tangijevas-Birznieces jubilejai. LOMĀSFranciska: Elza Leimane, Baiba Kokina, Sabīne Strokša, Alise Prudāne-Spridzāne
Annele: Annija Kopštāle, Jolanta Lubēja, Jūlija Brauere, Laine PaiķeFrancis: Raimonds Martinovs, Viktors Seiko
Garantēts! BEZKAUNĪGAIS VECIS (režisore Gatis Šmits) Nacionālā teātrī LZ 18:00
€ 16.-; 22.-; 30.- ; 35.-; 40.- + 6.05% + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 01.08.
24/10/2024
Cik alus kausu dienā drīkst izdzert, sasniedzot sešdesmit piecu gadu vecumu? Vai, esot pensijā, pirkt sev modīgas drēbes ir ētiski? Vai jaunas brilles ir greznība?! Cik gadu vecumā vajadzētu pārstāt vadīt automašīnu? Vai trakulīgi izbraucieni pie dabas ir pelnīta atpūta mūža nogalē, vai tomēr vecuma plānprātības izpausme?Asprātīgā dzīves vērotāja, Holivudas filmu žurnālista un neskaitāmu romānu autora Anšlava Eglīša lugā balstītā komēdija uzdos jautājumu – kā būtu, ja kādu dienu Indrāntēvs iznāktu no pirtiņas un sāktu dzīvot tādu dzīvi, par kādu vienmēr sapņojis? Autors - Anšlavs EglītisRežisors - Gatis ŠmitsLomās - Juris Lisners, Voldemārs Šoriņš, Ivars Puga, Lāsma Kugrēna, Evija Krūze, Ainārs Ančevskis, Kaspars Aniņš, Elizabete Skrastiņa
Aktuāli! „KĀ SĀKT VISU NO JAUNA” romantiska komēdija 19:00 ULBROKAS PĒRLE, Kultūras centrs
€ 15.-; 18.-; 20.-; 25.-+ € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 09.08.
30/10/2024
Romantiska komēdija KĀ SĀKT VISU NO JAUNA
Aktuāli! HEDA GABLERE. ATGRIEŠANĀS 19:00 izrāde Nacionālais teātris LZ
12.-; 16.-; 20.-; 26.-; 33.-; 38.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 01.08.
31/10/2024
Stāsts par sievieti, ko audzinājis tēvs, un vīrieti, kas audzis rūpīgā sieviešu uzraudzībā. Viņu laulība noslēgta pavisam nesen, bet visiem ir skaidrs, ka tā nebūs laimīga savienība. Visiem, izņemot jauno vīru, zinātnieku Jergenu Tesmani. Heda mīlestībai piešķir pašu svarīgāko lomu dzīvē, bet dzīve nepakļaujas viņas ideāliem, tāpēc sarežģītās jūtas pret pavisam citu vīrieti kļūst postošas. Autors - Henriks IbsensRežisors - Edmunds FreibergsLomās - Madara Zviedre, Ģirts Liuziniks, Jēkabs Reinis, Ivars Puga, Daiga Kažociņa, Lāsma Kugrēna
Novembris
Aktuāli! ''LATVIEŠU MĪLESTĪBA'' izrāde JRT LZ 18:00
€ 25.-; 28.-; 30.-; 40,- + ceļš € 13.- Aicinu pieteikties!
0/11/2024
Iepazīšanās pēc sludinājumiem – tāda bija sākotnējā izrādes tēma, pie kuras mēs strādājām veselu gadu. Šāds šķietami ekscentrisks temats nav izvēlēts nejauši, jo šodienas apstākļos cilvēki arvien grūtāk kontaktējas un satiekas.Taču rezultātā tapusī izrāde ir par Latviju un latviešiem, par vientulību, par sievietēm un vīriešiem. Arī par brīnumiem, kas gadās cilvēku dzīvēs.Izrādē ir iespēja runāt ne tikai par konkrētām cilvēku dzīvēm, bet rādīt arī plašākas mūsu dzīves likumsakarības.„Latviešu mīlestība” veidota pēc reāliem notikumiem un pašu aktieru fantāzijāmIzrāde notiek JRT Lielajā zālē Miera ielā 58a
Izrādes ilgums: 4 h 15 min (3 cēlieni)
Biļešu cena: 18,00; 25,00; 28,00; 33,00 EUR
Pirmizrāde 2006. gada 15. septembrīKOMANDA
Režisors – Alvis Hermanis
Māksliniece – Monika Pormale
Komponists – Jēkabs Nīmanis
Dzied – Andris KeišsLomās: Guna Zariņa, Baiba Broka, Vilis Daudziņš, Ģirts Krūmiņš, Kaspars Znotiņš.
Izrādes ilgums: 4 h 15 min (3 cēlieni)
Biļešu cena: 18,00; 25,00; 28,00; 33,00 EUR
Pirmizrāde 2006. gada 15. septembrīKOMANDA
Režisors – Alvis Hermanis
Māksliniece – Monika Pormale
Komponists – Jēkabs Nīmanis
Dzied – Andris KeišsLomās: Guna Zariņa, Baiba Broka, Vilis Daudziņš, Ģirts Krūmiņš, Kaspars Znotiņš.
Aktuāli! MELNAIS GULBIS izrāde JRT JZ 18:00
€ 40.-;50.- Pens.; inv.; sk.; st. 20 % atl! + 6.05% + ceļš € 13.- Aicinu pieteikties!
0/11/2024
Ar šo izrādi JRT atklās Jauno zāli - unikālu skatuvi, kāda vecajā Lāčplēša ielas teātrī nemaz nebija. Šis ir pilnīgi jauns spēles laukums, kas piedāvā vēl nebijušas tehniskās iespējas."Melnā gulbja" teorija ir zinātniska metafora par notikumu, kurš nāk absolūti negaidīts, neparedzams un kas pilnībā izmaina pastāvošo situāciju. Šo apzīmējumu lieto gan ekonomikā, gan militārajā leksikā, gan politikā. Šis apzīmējums vēsturiski radies no pieņēmuma, ka melni gulbji dabā neeksistējot. Līdz pēkšņi vienā jaukā dienā Austrālijā tika atklāts šīs sugas pārstāvis.
Mūsu izrādes gadījumā "melnā gulbja" metafora ir atsauce gan uz krievu klasisko baletu, gan uz aktuālo politisko kontekstu, gan uz Dostojevska romāna "Idiots" (kas ir izrādes dramatizējuma pamatā) dažiem varoņiem.Šī tik sen atpakaļ sarakstītā parafrāze par Mariju Magdalēnu un Jēzu Kristu, kurš augšāmcēlies, šodienas kontekstā liek paskatīties uzmanīgāk un pārlasīt romānu rūpīgāk - ko tad īsti autors mums ir gribējis pateikt? Un vai tik mēs neesam kaut ko pārpratuši vai pārāk ilgi aizkavējušies savās ilūzijās?Izrāde notiek: Lāčplēša ielā 25, Jaunajā zālē.
Izrādes ilgums: vēl tiks precizēts (3 cēlieni).
Pirmizrāde 2024. gada 10. aprīlī.Režisors un scenogrāfs – Alvis Hermanis
Kostīmu māksliniece – Jana Čivžele
Horeogrāfe – Zane Teikmane
Lomās – Kaspars Znotiņš, Evelīna Priede, Andris Keišs, Baiba Broka, Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Jevgēnijs Isajevs, Sandra Kļaviņa, Inga Tropa, Jānis Grūtups vai Ivars Krasts, Agate Krista, Aminata Grieta Diarra, Ritvars Logins, Dāvids Pētersons, Sabīne Tīkmane, Toms Harjo
Mūsu izrādes gadījumā "melnā gulbja" metafora ir atsauce gan uz krievu klasisko baletu, gan uz aktuālo politisko kontekstu, gan uz Dostojevska romāna "Idiots" (kas ir izrādes dramatizējuma pamatā) dažiem varoņiem.Šī tik sen atpakaļ sarakstītā parafrāze par Mariju Magdalēnu un Jēzu Kristu, kurš augšāmcēlies, šodienas kontekstā liek paskatīties uzmanīgāk un pārlasīt romānu rūpīgāk - ko tad īsti autors mums ir gribējis pateikt? Un vai tik mēs neesam kaut ko pārpratuši vai pārāk ilgi aizkavējušies savās ilūzijās?Izrāde notiek: Lāčplēša ielā 25, Jaunajā zālē.
Izrādes ilgums: vēl tiks precizēts (3 cēlieni).
Pirmizrāde 2024. gada 10. aprīlī.Režisors un scenogrāfs – Alvis Hermanis
Kostīmu māksliniece – Jana Čivžele
Horeogrāfe – Zane Teikmane
Lomās – Kaspars Znotiņš, Evelīna Priede, Andris Keišs, Baiba Broka, Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Jevgēnijs Isajevs, Sandra Kļaviņa, Inga Tropa, Jānis Grūtups vai Ivars Krasts, Agate Krista, Aminata Grieta Diarra, Ritvars Logins, Dāvids Pētersons, Sabīne Tīkmane, Toms Harjo
Aktuāli! MELNAIS PIENS / 2024 jaunā versijā izrāde JRT JZ 19:00
€ 30,-; 35.- Pens.; inv.; sk.; st. 20 % atl! + 6.05% + ceļš € 13,- Aicinu pieteikties!
0/11/2024
Pagājuši 15 gadi, kopš JRT radās izrāde MELNAIS PIENS. Šī izrāde parāda, ka teātrim nav obligāti vienmēr jābūt balstītam uz destrukciju un konfliktiem. Tas var būt arī par harmoniju un skaistumu, kaut arī skumju. Vizuāli poētisks iestudējums, kur horeogrāfija un dokumentāli latviešu stāsti metaforu valodā vēsta par to pazaudēto paradīzi, no kuras mēs visi nākam un kuru atceramies tikai miglaini.Toreiz izrāde apbraukāja daudzas zemes - no Eiropas līdz Latīņamerikai -, un šis poētiskais stāsts par latviešu saiti ar dabu un kosmosu kļuva universāls un saprotams arī tālu prom no Latvijas.
Nu esam radījuši jaunu šīs izrādes versiju - it kā to pašu, tomēr atjauninātu un uzlabotu. Jo no 2024. gada perspektīvas arī šis tas ir mainījies.
Izrāde notiek: Lāčplēša ielā 25, Jaunajā zālē.
Izrādes ilgums: vēl tiks precizēts.
Pirmizrāde 2024. gada 27. septembrī.Režisors un scenogrāfs – Alvis Hermanis
Kostīmu māksliniece – Jana Čivžele
Lomās – Vilis Daudziņš, Elita Kļaviņa, Sandra Kļaviņa, Jana Čivžele, Kristīne Krūze, Aminata Grieta Diarra
Nu esam radījuši jaunu šīs izrādes versiju - it kā to pašu, tomēr atjauninātu un uzlabotu. Jo no 2024. gada perspektīvas arī šis tas ir mainījies.
Izrāde notiek: Lāčplēša ielā 25, Jaunajā zālē.
Izrādes ilgums: vēl tiks precizēts.
Pirmizrāde 2024. gada 27. septembrī.Režisors un scenogrāfs – Alvis Hermanis
Kostīmu māksliniece – Jana Čivžele
Lomās – Vilis Daudziņš, Elita Kļaviņa, Sandra Kļaviņa, Jana Čivžele, Kristīne Krūze, Aminata Grieta Diarra
Aktuāli! „FAUSTS” Šarls Guno opera LNO 19:00
€ 15.-; 18.-; 23.-; 28.-; 35.-; 43.-; 50.- Pens.;inv.;sk.;st. 15 % atl! + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk TŪLĪT!
13/11/2024
Šarls GunoFAUSTSoperaIlgums: 3 h 40 min.Cēlieni: 3 cēlieniPirmizrāde: 30.09.2016RADOŠĀ KOMANDAArvo VolmersDiriģents Mārtiņš OzoliņšDiriģents Aiks KarapetjansRežisors Kristaps SkulteScenogrāfs Kristīne PasternakaKostīmu māksliniece AJ VaisbārdsGaismu mākslinieks Artis DzērveVideo mākslinieks Linda MīļāHoreogrāfeLOMĀSMargarēta: Jūlija Vasiļjeva, Inga Šļubovska-KancēvičaFausts: Raimonds Bramanis, Artjoms SafronovsMefistofelis: Tads Girininks, Rihards MačanovskisValentīns: Jānis Apeinis, Rinalds KandalincevsZībelis: Irma Pavāre, Laura GreckaVecais Fausts: Armands Siliņš-Bergmanis, Andris KipļuksMarta: Ilona Bagele, Irma PavāreVāgners: Juris Ādamsons, Kalvis KalniņšPAR IZRĀDIDoktoru Faustu māc izmisums par velti nodzīvotiem gadiem. Noslēpumainais Mefistofelis sola piepildīt visas sirmā zinātnieka vēlēšanās, ja pretim saņemtu Fausta dvēseli... Šarla Guno opera, kuras sižetu iedvesmojusi Johana Volfganga Gētes slavenā traģēdija, pirmizrādi piedzīvoja 1859. gadā Parīzē. Režisors Aiks Karapetjans iestudējumu veidojis vēlīnās gotikas estētikā, izmantojot arī vācu ekspresionisma stila mēmā kino paņēmienus. Izrādes valoda: frančuTulkojums titros: latviešu, angļuSATURSI CĒLIENSGarajā zinātnieka mūžā Fausts nav spējis atklāt pasaules lietu un parādību savstarpējo sakarību, to visdziļāko jēgu. Pienācis vecums, nespēks, zudusi ticība dzīvei.Aust jauna diena. Bet kāda jēga turpināt šo nezināšanas un bezcerības pilno dzīvi? Tikai indes kauss spēj Faustu atbrīvot no visām šaubām.Skan ausīs senās dziesmas un kavē izdzert nāves zāles. Varbūt lūgt Dievu? Bet vai Dievs spēs atdot jaunību? Fausts nolād dzīvi, sapņus un maldus; izmisumā viņš sauc palīgā pašu nelabo.Pēkšņi parādās Mefistofelis. Viņš ir gatavs pakalpot: bagātību, slavu, varu? Kam gan Faustam tas viss? Viņš vēlas būt jauns, lai atkal spētu mīlēt.Mefistofelis sola izpildīt zinātnieka vēlēšanos un kalpot viņam zemes virsū, bet ar noteikumu, ka Fausta dvēsele ellē piederēs nelabajam. Fausts vilcinās parakstīt līgumu. Tad Mefistofelis izsauc Margarētas tēlu. Meitenes daiļuma apburts, vecais zinātnieks tver Mefistofeļa sniegto kausu un pārvēršas spēkpilnā jauneklī.Svētku dienā laukumā aiz pilsētas mūriem pulcējas ļaudis. Skan joki un smiekli. Tikai Margarētas brālis Valentīns sadrūmis – viņam jādodas karā un jāatstāj māsa gluži viena. Viņš lūdz Dievu, lai tas Margarētu pasargā no visa ļaunā. Valentīna draugs Zībelis sola meiteni sargāt un aizstāvēt.Laukumā parādās Mefistofelis un Fausts. Mefistofelis dziesmā daudzina visvareno zeltu, kas valda pār ļaužu prātiem. Pēc tam pareģo Vāgneram un Valentīnam drīzu nāvi, bet Zībeli brīdina nesniegt Margarētai ziedus, jo tie viņa rokās novītīs. Margarētai viņš uzsauc divdomīgu tostu. Draugus sanikno Mefistofeļa pareģojumi un Margarētas apvainošana, bet Valentīna zobens salūst pret elles kalpa burvju varu. Nelabo spēj savaldīt vienīgi krusta zīme.Fausts nepacietīgi gaida apsolīto tikšanos ar Margarētu. Viņai parādoties, Fausts piedāvā tai savu roku, bet Margarēta to noraida. Mefistofelis solās palīdzēt Faustam iekarot kautrās meitenes sirdi.II CĒLIENSMargarētas dārzā ienāk viņas pielūdzējs Zībelis. Mefistofeļa pareģojums piepildās – Zībeļa rokās novīst Margarētai plūktie ziedi. Ierodas arī Mefistofelis un Fausts un atnes šķirstiņu ar dārgām rotām. Margarēta atkal sastapusi to pašu daiļo jaunekli, kurš viņu pirmo reizi uzrunāja svētku laukumā. Meiteni satrauc šīs tikšanās.Margarēta pamana Zībeļa noliktās puķes, bet zem tām atrod šķirstiņu. Pārāk liels ir kārdinājums, un viņa sāk to aplūkot.Dārzā ienāk kaimiņiene Marta un ierauga Margarētu, rotām izgreznojušos.Parādās Mefistofelis un Fausts. Mefistofelis atnes Martai bēdu vēsti – viņas vīrs kritis kaujā. Bet vieglprātīgā atraitne par to ilgi neskumst. Mefistofeļa glaimu apmāta, viņa aiziet kopā ar to pastaigāties. Margarēta paliek vienatnē ar Faustu.Fausta kvēlā mīla dziļi saviļņojusi meiteni. Mīla un nakts burvība iespaido Margarētu, un viņa vēršas pie zvaigznēm, uzticot tām savu noslēpumu. III CĒLIENSNo kaujas lauka atgriežas karavīri, viņu vidū – arī Valentīns. Zībelis sagaida draugu, bet atsakās ienākt Valentīna mājā, tikai lūdz draugu būt saudzīgam pret Margarētu. Satrauktais Valentīns steidzas pie mīļotās māsas. Ierodas Fausts un Mefistofelis. Jaunekli moka sirdsapziņas pārmetumi. Mefistofelis viņu izsmej un dzied ņirdzīgu serenādi, aicinot Margarētu uz tikšanos ar mīļoto.Saniknots iznāk Valentīns: tūlīt Margarētas pavedējs saņems pelnīto sodu! Taču divkaujā ar Mefistofeļa palīdzību uzvar Fausts.Saskrien ļaudis. Mirstošais Valentīns nolād Margarētu. Mīlestība pret Faustu sagādājusi Margarētai smagas ciešanas. Viņa gaida bērnu, bet kaimiņi par nelaimīgo sievieti smejas. Fausts ir viņu pametis. Dziļā izmisumā Margarēta lūdz Dieva piedošanu par saviem grēkiem, bet ausīs nemitīgi skan Mefistofeļa draudu pilnā balss. Grēka apziņas izmocītajai meitenei zūd pēdējie spēki. Valpurģu nakts. Raganu sabats. Mefistofelis atvedis Faustu uz tumšo garu svētkiem. Taču drūmā aina Faustam ir pretīga.Tad Mefistofelis visu pārvērš fantastiskā krāšņumā.Pēkšņi parādās važās saistītais Margarētas tēls. Fausts bēg no Mefistofeļa uzburtās pasaules, lai glābtu Margarētu.Margarēta ieslodzīta cietumā. Viņa zaudējusi prātu un izmisuma brīdī nonāvējusi savu bērnu. Margarētu gaida nāves sods.Lai glābtu Margarētu, cietuma kamerā ierodas Fausts ar Mefistofeli. Viņi Margarētu spēj izvest brīvībā līdz saules lēktam, tāpēc jāsteidzas. Taču Margarēta atsakās iet viņiem līdz, jo viņu var glābt tikai sirdsapziņas brīvība.
Aktuāli! ĀRIJAS ELKSNES DZĪVES MELODIJAS - ĀRIJAI ELKSNEI - 95! VEF Kultūras pils 19:00
€ 20.-; 25.-; 30.-; 35.- + ceļš 14.- Biļetes jāizpērk līdz 30.08.
15/11/2024
Ārija Elksne - mīlēta, dievināta, pielūgta. Viņas dzīves stāsts ir leģendām un pravietiskiem notikumiem apvīts. Koncertuzvedums ļaus vēlreiz izdzīvot to, kas dzejniecei bija svarīgs - skaistā un vienotā dziesmu, dzejas un atmiņu izrādē. Uzveduma īpašais viesis komponists Uldis Marhilevičs.Koncertuzvedumā piedalās dziedātāja un komponiste Laila Ilze Purmaliete, aktrise Dace Bonāte (kura iejutīsie dzejnieces tēlā), aktieris un dziesminieks Juris Hiršs vai Mārtiņš Brūveris vai Emīls Kivlenieks, aktieris Lauris Subatnieks, dziedātāja Ieva Sutugova, pianists Anatolijs Livča, ģitārists Jānis Kalniņš, bundzinieks Uģis Kruskops, vijoļnieks Aleksejs Bahirs vai Gidons Grīnbergs, Rīgā un Ogrē - diriģente Aira Birziņa un koris "Dzintars", Limbažos koris "Kalme" - Jāņa Misiņa vadībā, Jēkabpilī Koris "Unda" - Sandras Bondares vadībā.No iemīļotām dziesmām uzvedumā skanēs tādas kā -"Lūgums", "Kā caur pelniem", "Par visu maksāju es dārgi", "Jau atkal jubileju svētam", "No vienas mūžības uz otru ejot", "Viss, kas bija, bij no tīra vējā", "Mantojums", "Cik skaistas dekorācijas", "Ko tu tā skaties manī", “Man aprīlī ir jābūt mājās” ... kā arī būs jaunas dziesmas, ko sacerējusi Laila Ilze Purmaliete īpaši šim koncertuzvedumamKoncertuzvedumā skanēs dažādu komponistu dziesma ar Ārijas Elksnes vārdiem – Ulda Marhileviča, Raimonda Paula, Zigmara Liepiņa, Aivara Hermaņa, Māra Lasmaņa, Harija Užāna, Jura Hirša, Pētera Stutāna un Lailas Ilzes Purmalietes dziesmas.
Decembris
Aktuāli! VĪNES ŠTRAUSA FILHARMONISKAIS ORĶESTRIS VEF Kultūras pils 19:00
€ 30.-; 35.-; 40.-; 45.-; 50.-; 55.- + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 25.07.
4/12/2024
2024. gada decembra pirmajā pusē Vīnes Štrausa filharmonijas orķestris uzstāsies otro reizi savā pastāvēšanas vēsturē – pēc pagājušā gada neticamajiem panākumiem! - apceļos Latviju un sniegs koncertusGrupa izpildīs JAUNU programmu, kurā iekļauti Mocarta, Brāmsa, Haidna, Albinoni, Baha, spožā Kalmana un, protams, Štrausu dinastijas darbi.
Orķestri 2014. gadā izveidoja pasaulslavenā Mocarta orķestra dibinātājs Džeralds Grīnbahers (Vīne, Austrija)
Orķestra diriģents ir Andrašs Deāks, talantīgs, harizmātisks maestro ar ilgu un veiksmīgu karjeru.
Īpaša žūrija šai tūrei bija izvēlējusies 27 mūziķus no visas pasaules (Austrijas, Ungārijas, Japānas, Ukrainas, Vācijas, Polijas, Taivānas, Horvātijas, Kipras).
Grupas darbība ir vērsta uz Vīnes muzikālās kultūras saglabāšanu un attīstību un popularizēšanu Eiropas un starptautiskā līmenī.
Galvenais diriģents Andras Laszlo Deaks, atzīts maestro un izcils diriģents, ar neticamu enerģiju izpildīs divas pilnas partijas.
András Deáks ir uzstājies daudzās slavenās koncertzālēs kopā ar pasaules vadošajiem orķestriem:
ar Kalgari Filharmonijas orķestri (Kanāda) Džeka Singersa zālē (Kalgari);
Orpheum teātrī Vankūverā kopā ar Vankūveras operas orķestri;
Kenedija centrā Vašingtonā kopā ar Baltimoras simfonisko orķestri;
Čikāgā kopā ar slavenās Čikāgas liriskās operas orķestri.
2006. gadā Andrāšs Lāslo Dīks tika uzaicināts uz Vīnes Musikverein kā Vīnes Mocarta orķestra diriģents un kopš tā laika ir kļuvis par pastāvīgu šī slavenā ansambļa viesdiriģentu.
Organizatori cer, ka šis vakars jūs IEDVESMS un dāvās NEAIZMIRSTAMAS PRIEKA EMOCIJAS.
Orķestri 2014. gadā izveidoja pasaulslavenā Mocarta orķestra dibinātājs Džeralds Grīnbahers (Vīne, Austrija)
Orķestra diriģents ir Andrašs Deāks, talantīgs, harizmātisks maestro ar ilgu un veiksmīgu karjeru.
Īpaša žūrija šai tūrei bija izvēlējusies 27 mūziķus no visas pasaules (Austrijas, Ungārijas, Japānas, Ukrainas, Vācijas, Polijas, Taivānas, Horvātijas, Kipras).
Grupas darbība ir vērsta uz Vīnes muzikālās kultūras saglabāšanu un attīstību un popularizēšanu Eiropas un starptautiskā līmenī.
Galvenais diriģents Andras Laszlo Deaks, atzīts maestro un izcils diriģents, ar neticamu enerģiju izpildīs divas pilnas partijas.
András Deáks ir uzstājies daudzās slavenās koncertzālēs kopā ar pasaules vadošajiem orķestriem:
ar Kalgari Filharmonijas orķestri (Kanāda) Džeka Singersa zālē (Kalgari);
Orpheum teātrī Vankūverā kopā ar Vankūveras operas orķestri;
Kenedija centrā Vašingtonā kopā ar Baltimoras simfonisko orķestri;
Čikāgā kopā ar slavenās Čikāgas liriskās operas orķestri.
2006. gadā Andrāšs Lāslo Dīks tika uzaicināts uz Vīnes Musikverein kā Vīnes Mocarta orķestra diriģents un kopš tā laika ir kļuvis par pastāvīgu šī slavenā ansambļa viesdiriģentu.
Organizatori cer, ka šis vakars jūs IEDVESMS un dāvās NEAIZMIRSTAMAS PRIEKA EMOCIJAS.
Aktuāli! “GADUMIJAS KONCERTS OPERĀ” LNO 19:00
Aicinu pieteikties!
22/12/2024
Gadumijas koncerti dzirkstī kā šampanietis. Plūst skaistākās operu melodijas, mirdz spožākās mūzikas zvaigznes... Svinības var sākties!
Aktuāli! Ziemassvētku festivāls. RĪGAS DOMA ZĒNU KORA ZIEMASSVĒTKU KONCERTS Dzintaru koncertzāle Mazā zāle 19:00
€ 15.-; 20.-; 25.- Pens.; inv.; sk.; st. 50 % atl! + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 30.07.
27/12/2024
Ziemassvētku festivāls. RĪGAS DOMA ZĒNU KORA ZIEMASSVĒTKU KONCERTSMākslinieki:Rīgas Doma zēnu korisDiriģents Mārtiņš Klišāns
Aktuāli! Ziemassvētku festivāls. JAUNGADA KONCERTS UN VĪNES VALŠI Dzintaru koncertzāle Mazā zāle 15:00
€ 25.-; 30.-; 40.-; 50.- Pens.; inv.; sk.; st. 50 % atl! + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 30.07.
31/12/2024
Ziemassvētku festivāls. JAUNGADA KONCERTS UN VĪNES VALŠI Mākslinieki:Evelīna Jēkabsone, klavieres,Festivāla orķestrisDiriģents Mārtiņš Ozoliņš
Janvāris
Aktuāli! „MAKBETS” Džuzepe Verdi opera LNO 18:00
€ 20.-; 23.-; 27.-; 33.-; 40.-; 45.-; 50.-; 55.- Pens.; inv.; sk.; st. 15 % atl! + ceļš € 13.- Aicinu pieteikties!
19/1/2025
Džuzepe Verdi opera „MAKBETS”RADOŠĀ KOMANDAMuzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš OzoliņšDiriģents Aigars MeriRežisors Viesturs MeikšānsScenogrāfs Reinis SuhanovsKostīmu mākslinieks MAREUNROL'SGaismu mākslinieks Kevins Vins-DžonssHoreogrāfe Linda MīļāVideo mākslinieks -8PAR IZRĀDIUzvarām vainagotais karavadonis Makbets uzklausa triju raganu pareģojumu, ka reiz viņš kļūs par Skotijas karali. Makbetu un viņa sievu pārņem nevaldāma varaskāre, taču ceļš uz troni izrādās asinīm slacīts un ved vien uz neprātu un nāvi...Makbets ir Džuzepes Verdi desmitā opera un pirmā, kurai iedvesmu sniegusi Viljama Šekspīra daiļrade, par ko komponists jūsmoja kopš agras jaunības. Režisora Viestura Meikšāna un scenogrāfa Reiņa Suhanova sadarbībā iepriekš tapis Kristapa Pētersona operas-lekcijas Mihails un Mihails spēlē šahu jauniestudējums, kas saņēmis virkni dažādu apbalvojumu.Iestudējums nominēts četrām Spēlmaņu nakts balvām.Izrādes valoda: itāļuTulkojums titros: latviešu, angļu SATURSI CĒLIENS1. ainaVēlā nakts stundā netālu no kaujas lauka parādās tikko uzvaru guvušie skotu karavadoņi Makbets un Banko. Viņi ir paveikuši neticamo, pārspējot daudzkārt spēcīgāku ienaidnieku. Domas par slavu lēnām pārņem karavadoņu prātus. Tās ir tik spilgtas, ka viņiem liekas – kāds izsaka tās skaļi. Makbetam tiek solīts, ka viņš kļūs par nākošo Kaudoras tanu un pēc tam – arī par visas Skotijas karali. Šīs domas sadusmo Makbetu, jo tās ir neiespējamas – Kaudoras tans ir dzīvs. Banko tiek pareģots, ka viņa pēcteči valdīs Skotijā. Kad šīs domas ir pagaisušus, pēkšņi ierodas karaļa Dankana sūtņi un paziņo, ka Kaudoras tans izrādījies nodevējs, kam piespriests nāvessods, bet Kaudoras tana titulu karalis piešķīris Makbetam. Tikai viens šķērslis traucē Makbetam kļūt par karali – Dankans.2. ainaLēdija Makbeta lasa vīra vēstuli par dīvaino vīzijas piepildīšanos. Viņa nolemj palīdzēt Makbetam kļūt par karali. Kalps paziņo, ka vakarā ieradīsies karalis Dankans, lai pārnakšņotu. Lēdija Makbeta saskata lielisku iespēju atbrīvot ceļu uz troni. Kad pārrodas Makbets, lēdija Makbeta mudina viņu nelaist garām iespēju un nogalināt karali.Karalis Dankans ierodas ar savu svītu, sveic Makbetu kā Kaudoras tanu. Makbetu atkal moka vīzijas: viņš skaidri redz savā priekšā nazi, kas rāda ceļu pie Dankana. Makbets šaubās, tomēr nogalina Dankanu. Pasaule ir mainījusies, un to pamana gan Makbets, gan viņa sieva. Lai izvairītos no aizdomām, lēdija Makbeta, nicinādama vīra gļēvulību, pati paņem nazi un notraipa ar karaļa Dankana asinīm viņa sargus, lai tie izskatītos vainīgi noziegumā. Makdafs un Banko agri ierodoties pie Dankana, atrod karali jau mirušu. Ļaudis raida lāstus pār nezināmo slepkavu.StarpbrīdisII CĒLIENS1. ainaMakbets kļuvis par karali, bet viņu nomoka pareģojums – Skotijā lemts valdīt Banko pēctečiem, nevis Makbeta dzimtai.Lēdija Makbeta jautā vīram, kādēļ tas no viņas vairās un ir tik drūms – notikušo vairs nevar mainīt. Dankana dēls Malkolms aizbēdzis uz Angliju, aizdomas var viegli novirzīt uz viņu. Makbets atklāj savas raizes – karalis Dankans gan ir miris, bet joprojām dzīvs ir Banko un viņa dēls Flīnss. Makbets nolemj Banko nogalināt.2. ainaUz kāda lauku ceļa paslēpušies noalgotie slepkavas, kuriem uzdots nogalināt Banko un Flīnsu. Banko māc smagas priekšnojautas. Tās piepildās – viņiem uzbrūk slepkavas. Banko tiek nogalināts, bet dēlam izdodas aizbēgt.3. ainaNeilgi pēc Banko slepkavības Makbetu un viņa sievu ieskauj apsveicēju pūlis. Lēdija Makbeta, slēpjot uztraukumu, dzied dzīru dziesmu. Makbets satiek vienu no slepkavām, kurš paziņo, ka uzdevums ir izpildīts tikai daļēji, jo Banko dēlam izdevās aizbēgt. Tas atkal satrauc Makbetu, viņa nokaitētajā prātā radot jaunu vīziju, kurā Banko redzams svētku pūlī. Makbets šo iedomu tēlu cenšas aizdzīt, satraucot apkārtējos. Vīzija pazūd. Lēdija Makbeta cenšas labot situāciju, dziedot līksmu dzīru dziesmu, bet Makbetam otro reizi starp viesiem parādās Banko tēls. Makbeta rīcība satrauc klātesošos. Makbets nolemj atklāt savu vīziju cēloni.StarpbrīdisIII CĒLIENSKādā pamestā vietā Makbetam izdodas uzsākt sarunu ar mistiskām radībām. Viņš vēlas izzināt savu nākotni. Makbetu brīdina uzmanīties no Makdafa. Viņam arī tiek pareģots, ka neviens cilvēks, kuru dzemdējusi sieviete, nespēs viņu nogalināt. Turklāt Makbets būs neuzvarams, kamēr uzbrukumā nenāks Birnemas mežs. Makbets atviegloti uzelpo – nav redzēts tāds mežs, kas spētu staigāt! Taču tad parādās Banko pēcteči, kas kļūs par nākošajiem Skotijas valdniekiem. Makbetu pārņem šausmas, viņš zaudē samaņu. Viņu atrod lēdija Makbeta. Makbets pastāsta sievai par neparastajām vīzijām un pareģojumiem, un viņi nolemj nogalināt Makdafu un viņa ģimeni. IV CĒLIENS1. ainaMakdafa ģimene tiek nežēlīgi nogalināta. Viņus atrod cilvēki, kas devušies bēgļu gaitās. Starp viņiem ir arī pats Makdafs, kas nu alkst atriebt sievas un bērnu nāvi. Viņiem pievienojies Skotijas troņmantnieks Malkolms, noslepkavotā karaļa Dankana dēls, kurš līdzi atvedis angļu armiju. Malkolms uzzina, ka viņi atrodas pie Birnemas meža un pavēl katram kareivim nocirst koka zaru, lai varētu sevi aizsegt uzbrukuma laikā. Visi gatavojās cīņai.2. ainaLēdija Makbeta katru nakti mēnessērdzīga klīst pa pili, bēgot no noslepkavoto cilvēku spokiem. Viņa berž savas rokas, cenšoties no tām nomazgāt asinis. Baiļu mākti, viņai seko ārsts un galma dāma. Murgos lēdija Makbeta sarunājas ar vīru, aicina to apvilkt tīru apģērbu un, baiļu un halucināciju pārņemta, steidzina Makbetu doties prom. Bezspēka un izmisuma nomocīta, lēdija Makbeta mirst.3. ainaMakbetu vairs nemoka bailes, viņš ir zaudējis savu cilvēcību un pieņēmis slepkavas tēlu. Ziņa par lēdijas Makbetas nāvi viņam ir vienaldzīga. Viņu nespēj satraukt pat angļu armijas tuvošanās. Tuvojās Birnemas mežs. Makbets saprot, ka pareģojums piepildās, kaut gan neviens vīrs, ko dzemdējusi sieviete, nevar viņu uzvarēt.4. ainaSākas kauja. Makdafs un Makbets satiekas aci pret aci, Makdafs atklāj, ka viņu nav dzemdējusi sieviete – viņš priekšlaicīgi izgriezts no mātes klēpja. Šī ziņa satriec Makbetu. Makdafs viņu nogalina. Malkolma ļaudis pasludina likumīgo Skotijas troņmantnieku par jauno karali.
Aktuāli! ANDREA BOCELLI concert Arēna Rīga 20:00
€ 96.20; 101.20; 131.20; 151.20; 171.20; 191.20; 241.20; 291.20; 341.20; 391.20+ ceļš € 15.- Aicinu pieteikties!
24/1/2025
Andrea Bočelli koncertēs Latvijā Viens no populārākajiem tenoriem pasaulē Andrea Bočelli 2025. gada 24. janvārī atgriezīsies Latvijā, lai sniegtu vienīgo koncertu "Arēnā Rīga".
Par Itāļu vokālās tradīcijas ikonu uzskatītajam Andrea Bočelli jau ir pārdoti vairāk nekā 90 miljoni ierakstu. Savu ceļu uz slavu dziedātājs ir sācis ar uzvaru Sanremo mūzikas festivālā 1994. gadā. Gandrīz trīs gadu desmitus A. Bočelli priecē pasauli ar savu dievišķo balsi, unikālo tembru un plašu repertuāru, sākot no operas šedevriem līdz pat popmūzikas žanra dziesmām.
Andrea Bočelli, kura koncertus apmeklē milzīgs cilvēku skaits, jau sasniedzis vairākus pasaules rekordus mūzikas industrijā. 2010. gadā mākslinieks tika pagodināts ar zvaigzni Holivudas Slavas alejā, sešas reizes nominēts Grammy un Latin Grammy balvām, dziedājis četriem ASV prezidentiem, trim pāvestiem, Lielbritānijas karaliskajai ģimenei, daudziem premjerministriem, Olimpiskajās spēlēs un Pasaules izstādēs, tostarp 2021. gada Pasaules izstādes atklāšanas ceremonijā Dubaijā.
2022. gadā Andrea Bočelli izdevis Ziemassvētku albumu "A Family Christmas", kas ierakstīts kopā ar viņa dēlu Matteo un meitu Virdžīniju.
A. Bočelli balss bagātīgais un spēcīgais tembrs ir tik universāls, ka dziedātājs var izpildīt visu, sākot no bel canto līdz verismo furoro, no reliģiskā repertuāra līdz populārajām balādēm. Tas viss atspoguļojas viņa repertuārā, un katrā koncertā mākslinieks aizrauj klausītājus līdz sirds dziļumiem.
Par Itāļu vokālās tradīcijas ikonu uzskatītajam Andrea Bočelli jau ir pārdoti vairāk nekā 90 miljoni ierakstu. Savu ceļu uz slavu dziedātājs ir sācis ar uzvaru Sanremo mūzikas festivālā 1994. gadā. Gandrīz trīs gadu desmitus A. Bočelli priecē pasauli ar savu dievišķo balsi, unikālo tembru un plašu repertuāru, sākot no operas šedevriem līdz pat popmūzikas žanra dziesmām.
Andrea Bočelli, kura koncertus apmeklē milzīgs cilvēku skaits, jau sasniedzis vairākus pasaules rekordus mūzikas industrijā. 2010. gadā mākslinieks tika pagodināts ar zvaigzni Holivudas Slavas alejā, sešas reizes nominēts Grammy un Latin Grammy balvām, dziedājis četriem ASV prezidentiem, trim pāvestiem, Lielbritānijas karaliskajai ģimenei, daudziem premjerministriem, Olimpiskajās spēlēs un Pasaules izstādēs, tostarp 2021. gada Pasaules izstādes atklāšanas ceremonijā Dubaijā.
2022. gadā Andrea Bočelli izdevis Ziemassvētku albumu "A Family Christmas", kas ierakstīts kopā ar viņa dēlu Matteo un meitu Virdžīniju.
A. Bočelli balss bagātīgais un spēcīgais tembrs ir tik universāls, ka dziedātājs var izpildīt visu, sākot no bel canto līdz verismo furoro, no reliģiskā repertuāra līdz populārajām balādēm. Tas viss atspoguļojas viņa repertuārā, un katrā koncertā mākslinieks aizrauj klausītājus līdz sirds dziļumiem.
Februāris
Garantēts! “DŽUNGĻU GRĀMATA” balets visai ģimenei LNO 18:00
€ 15.-; 18.-; 23.-; 28.-; 35.-; 43.-; 50.- Pens.;inv.;sk.;st. 15 % atl! + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk TŪLĪT!!!
9/2/2025
DŽUNGĻU GRĀMATABALETS, VISAI ĢIMENEIIlgums: 2:20:00Pirmizrāde: 12.04.2024RADOŠĀ KOMANDAHoreogrāfs un režisors Raimonds MartinovsKomponists Kārlis LācisMuzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš OzoliņšScenogrāfs Didzis JaunzemsKostīmu māksliniece Elīna Milta NiedrājaGaismu mākslinieks Kārlis KaupužsVideomākslinieks Uģis EzerietisLOMĀSPuika: Nikola Anna Bloma, Nataļja Lipska, Oļesja ČudakovaPuisis: Dariuss Florians Katana, Eidens Viljams Konefrijs, Aleksandrs OsadčijsMeitene: Jūlija Brauere, Sabīne Strokša, Izabella Monastirska-UrtāneVilku māte: Alise Prudāne-Spridzāne, Iļana Puhova, Justīna TeličenaTīģeris: Eidens Viljams Konefrijs, Antons Freimans, Raimonds MartinovsKrauklis: Ringolds Žigis, Andris Pudāns, Zigmārs KirilkoGuvernante: Paula Lieldidža-Kolbina, Nataļja Lipska, Justīna TeličenaLācis: Fabio Sonconji, Kārlis CīrulisPantera: Emma Lagūna, Milana Komarova, Anastasija Blažnova, Laine PaiķeCūka: Paulīna Druka, Anna RusskeBonobo: Kirils Baiduks, Māris SpriņģisPAR IZRĀDIDžungļos, kur dzīve rit pēc zvēru valstības noteikumiem, negaidīti uzrodas mazs cilvēka bērns. Viņu atrod Vilcene, kurai labi pazīstama cilvēku daba. Vilcene nolemj puiku pasargāt un pieņemt audzināšanā, jo – “kas zina, varbūt šis būs citāds?” Džungļos mazais zēns pieaug. Tur netrūkst prieka un piedzīvojumu, bet jaunieti kaut kas dzen uz pilsētu pie cilvēkiem, un viņš atstāj džungļus valdnieka Tīģera ēnā. Šķietami cilvēku vidū puisis ir atradis savu īsto vietu, savas mājas, tomēr sirds alkst pēc dabas, dzīvniekiem un džungļiem.“Ar šo baletu vēlos runāt par tēmām, kas, manuprāt, ir un vēl ilgi būs aktuālas. Daba, draudzība, mīlestība, uzticība, cerība un pāri visam – ģimene. Puisis īsti neiederas ne dzīvnieku pasaulē, ne starp cilvēkiem. Kur īsti ir viņa mājas un kas viņš vispār ir? Šajā sarežģītajā pasaulē līdzīgi var jautāt arī katrs no mums,” skaidro horeogrāfs Raimonds Martinovs. Viņš baleta Džungļu grāmata tēlus un notikumus radījis, iedvesmojoties no angļu autora Radjarda Kiplinga tāda paša nosaukuma stāstu krājuma, bet tā mūziku komponējis Kārlis Lācis.Baletu Džungļu grāmata drīkst apmeklēt no 7 gadu vecuma, tomēr – atbilstoši horeogrāfa rekomendācijai – to iesakām apmeklēt no 10 gadu vecuma.SATURSI CĒLIENSPrologs
Mazais Puika lasa grāmatu un iemieg. Likteņtēvs Krauklis ieved puiku sapņu pasaulē.Puika un primāti
Puika pamostas sapnī un pēkšņi kā atspulgā satiek Bonobo, kurš sev līdzi ir atvedis visu primātu baru. Tie brīnās par Puiku, ka viņš ir tik līdzīgs, bet tomēr citādāks.Vilku māte un Puika
Vilku māte saož cilvēkbērnu un nolemj viņu ņemt savā paspārnē.Bonobo, Puika, Lācis, Pantera un Cūka
Bonobo iepazīstina Puiku ar saviem labākajiem draugiem.Tīģeris, šakāļi, draugi un Puika
Tīģeris izrāda savu dominanci pār draugiem, jo jūtas kā džungļu karalis. Saodis cilvēkbērnu, metas tam virsū, bet viņa uzbrukumu pārtrauc Vilku māte, nokožot Tīģerim ausi. Tīģeris sola atriebties.Vilku deja. Puika pieaug un kļūst par Puisi
Vilku dejas laikā Puika pieaug. Viņš kā Puisis beidzot apzinās, ka džungļi ir viņa īstās mājas, tomēr kaut kā pietrūkst.Meitene, Guvernante un Puisis
Pēc lidmašīnas neplānotas nosēšanās Meitene ar Guvernanti attopas džungļos. Viņas satiek primātus un Puisi ar džungļu draugiem.Iepazīšanās ainaDošanās uz pilsētu
Puisis iepazīstina ceļotājas ar Vilku māti un citiem džungļu iemītniekiem. Meitenes pierunāts, Puisis nolemj doties uz pilsētu. Viņš nenojauš, ka visu notiekošo vēro arī Tīģeris.II CĒLIENSPuisis, Guvernante un ManieresPuiša un Meitenes mīlas duetsPilsēta
Cilvēki kā roboti iet savās gaitās. Ieraugot Puisi, tie nodomā, ka viņš ir tik līdzīgs, bet tomēr citādāks.Puiša un Meitenes šaubu duets
Puisis lēnām saprot, ka cilvēku sabiedrībā neiederas. Meitene negrib pieņemt, ka Puiša vieta ir džungļos, un veltīgi cenšas viņu pierunāt palikt pilsētā.Sliktās ziņas
Puisi atrod aizelsies Bonobo un iedod viņam nokosto Tīģera ausi. Nojauzdams ko sliktu, Puisis steidzas mājās.Atgriešanās. Tīģera uzbrukums
Puisis ierodas par vēlu. Viņš saprot, ka nav spējis pasargāt Vilku māti no Tīģera uzbrukuma.Pārdzīvojuma solo
Vientulība, skumjas, dusmas, izmisums.Cīņa
Draugu un zvēru iedvesmots, Puisis stājas pretī Tīģerim.Epilogs
Tīģeris ir uzvarēts, džungļi ir brīvi. Puika pamostas ar grāmatu rokās un saprot, ka sapnis ir beidzies.
Mazais Puika lasa grāmatu un iemieg. Likteņtēvs Krauklis ieved puiku sapņu pasaulē.Puika un primāti
Puika pamostas sapnī un pēkšņi kā atspulgā satiek Bonobo, kurš sev līdzi ir atvedis visu primātu baru. Tie brīnās par Puiku, ka viņš ir tik līdzīgs, bet tomēr citādāks.Vilku māte un Puika
Vilku māte saož cilvēkbērnu un nolemj viņu ņemt savā paspārnē.Bonobo, Puika, Lācis, Pantera un Cūka
Bonobo iepazīstina Puiku ar saviem labākajiem draugiem.Tīģeris, šakāļi, draugi un Puika
Tīģeris izrāda savu dominanci pār draugiem, jo jūtas kā džungļu karalis. Saodis cilvēkbērnu, metas tam virsū, bet viņa uzbrukumu pārtrauc Vilku māte, nokožot Tīģerim ausi. Tīģeris sola atriebties.Vilku deja. Puika pieaug un kļūst par Puisi
Vilku dejas laikā Puika pieaug. Viņš kā Puisis beidzot apzinās, ka džungļi ir viņa īstās mājas, tomēr kaut kā pietrūkst.Meitene, Guvernante un Puisis
Pēc lidmašīnas neplānotas nosēšanās Meitene ar Guvernanti attopas džungļos. Viņas satiek primātus un Puisi ar džungļu draugiem.Iepazīšanās ainaDošanās uz pilsētu
Puisis iepazīstina ceļotājas ar Vilku māti un citiem džungļu iemītniekiem. Meitenes pierunāts, Puisis nolemj doties uz pilsētu. Viņš nenojauš, ka visu notiekošo vēro arī Tīģeris.II CĒLIENSPuisis, Guvernante un ManieresPuiša un Meitenes mīlas duetsPilsēta
Cilvēki kā roboti iet savās gaitās. Ieraugot Puisi, tie nodomā, ka viņš ir tik līdzīgs, bet tomēr citādāks.Puiša un Meitenes šaubu duets
Puisis lēnām saprot, ka cilvēku sabiedrībā neiederas. Meitene negrib pieņemt, ka Puiša vieta ir džungļos, un veltīgi cenšas viņu pierunāt palikt pilsētā.Sliktās ziņas
Puisi atrod aizelsies Bonobo un iedod viņam nokosto Tīģera ausi. Nojauzdams ko sliktu, Puisis steidzas mājās.Atgriešanās. Tīģera uzbrukums
Puisis ierodas par vēlu. Viņš saprot, ka nav spējis pasargāt Vilku māti no Tīģera uzbrukuma.Pārdzīvojuma solo
Vientulība, skumjas, dusmas, izmisums.Cīņa
Draugu un zvēru iedvesmots, Puisis stājas pretī Tīģerim.Epilogs
Tīģeris ir uzvarēts, džungļi ir brīvi. Puika pamostas ar grāmatu rokās un saprot, ka sapnis ir beidzies.
Aktuāli! “KAZANOVA” Kerijs Mazijs balets LNO 19:00
€ 20.-; 23.-; 27.-; 33.-; 40.-; 45.-; 50.-; 55.- Pens.; inv.; sk.; st. 15 % atl! + ceļš € 13.- Aicinu pieteikties!
27/2/2025
Kerijs Mazijs balets “KAZANOVA” Pirmizrāde: 02.11.2024RADOŠĀ KOMANDAHoreogrāfs, Dramaturgs Kenets TindalsKomponists Kerijs MazijsDramaturgs Īans KellijsHoreogrāfa asistents Dreda BlovaScenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kristofers OramsOriģināliestudējuma parūku un grima mākslinieks Ričards MobijsGaismu mākslinieks Alasteirs Vests PAR IZRĀDIDžakomo Kazanova dzīvi ir tvēris visā tās skaistumā un iespējās. Šo slaveno 18. gadsimta rakstnieku, pateicoties viņa atklātajiem memuāriem, mēs pazīstam arī kā priesteri, mūziķi, aktieri, juristu, diplomātu, spiegu, filosofu un laba ēdiena cienītāju. Un, protams, kaislīgu mīlētāju.“Kazanova bija mirkļa mākslinieks ar neiedomājamu spēju būt laimīgam, un tieši šī viņa spēja lielākoties valdzināja cilvēkus,” tā Kazanovu raksturojis viņa biogrāfijas un šī baleta libreta autors Īans Kellijs. Kazanova cenšas ielūkoties leģendārā mīlētāja prātā un sirdī, vienlaikus paverot skatu uz fascinējošo laikmetu.Baleta Kazanova pasaules pirmizrāde notika 2017. gada martā britu kompānijā Northern Ballet. Šo darbu, kurā varam iepazīt krāšņo, elpu aizraujošo 18. gadsimta vidi, ir radījuši horeogrāfs Kenets Tindals (Kenneth Tindall), komponists Kerijs Mazijs (Kerry Muzzey), scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kristofers Orams (Christopher Oram).
Marts
Aktuāli! „HOFMAŅA STĀSTI” Žaks Ofenbahs opera LNO 19:00
€ 20.-; 23.-; 27.-; 33.-; 40.-; 45.-; 50.-; 55.- Pens.; inv.; sk.; st. 15 % atl! + ceļš € 13.- Aicinu pieteikties!
29/3/2025
Žaks Ofenbahs opera „HOFMAŅA STĀSTI”Pirmizrāde: 26.09.2024RADOŠĀ KOMANDAMuzikālais vadītājs un diriģents Frederiks ŠaslēnsRežisors Aiks KarapetjansScenogrāfs Miķelis FišersKostīmu māksliniece Kristīne PasternakaGaismu mākslinieks Euģenijus SabaļausksHoreogrāfe Linda Mīļā
PAR IZRĀDIOpera ļauj iepazīt veiksmīga mākslinieka dzīves neveiksmes. Hofmanis atceras gadījumus, kad ir bijis patiesi iemīlējies: graciozajā Olimpijā, kas izrādījās zinātnisks izgudrojums, nevis dzīva sieviete; smagi slimajā Antonijā, kuru nogalināja viņas aizraušanās ar vokālo mākslu; un kurtizānē Džuljetā, kuras interese par Hofmani bija savtīga un ātri gaistoša. Hofmanis ir pārliecināts, ka Stella, kuru viņš neprātīgi mīl šobrīd, ir ideālā sieviete, jo apvieno sevī Olimpijas, Antonijas un Džuljetas labākās īpašības.Žaka Ofenbaha “Hofmaņa stāsti” tapuši pēc E. T. A. Hofmaņa stāstu motīviem, kas izspēlē mīlas iedomas un patiesu mīlestību, komponistam ļaujot radīt bagātīgu muzikālo partitūru. Latvijas Nacionālajā operā “Hofmaņa stāstu” piektais iestudējums top franču maestro Frederika Šaslēna (Frédéric Chaslin) muzikālajā vadībā. Režisora Aika Karapetjana versijā šī opera būs aizraujoši jautrs un vizuāls piedzīvojums ar skaistu mūziku.Izrādes valoda: franču
Tulkojums titros: latviešu, angļu
PAR IZRĀDIOpera ļauj iepazīt veiksmīga mākslinieka dzīves neveiksmes. Hofmanis atceras gadījumus, kad ir bijis patiesi iemīlējies: graciozajā Olimpijā, kas izrādījās zinātnisks izgudrojums, nevis dzīva sieviete; smagi slimajā Antonijā, kuru nogalināja viņas aizraušanās ar vokālo mākslu; un kurtizānē Džuljetā, kuras interese par Hofmani bija savtīga un ātri gaistoša. Hofmanis ir pārliecināts, ka Stella, kuru viņš neprātīgi mīl šobrīd, ir ideālā sieviete, jo apvieno sevī Olimpijas, Antonijas un Džuljetas labākās īpašības.Žaka Ofenbaha “Hofmaņa stāsti” tapuši pēc E. T. A. Hofmaņa stāstu motīviem, kas izspēlē mīlas iedomas un patiesu mīlestību, komponistam ļaujot radīt bagātīgu muzikālo partitūru. Latvijas Nacionālajā operā “Hofmaņa stāstu” piektais iestudējums top franču maestro Frederika Šaslēna (Frédéric Chaslin) muzikālajā vadībā. Režisora Aika Karapetjana versijā šī opera būs aizraujoši jautrs un vizuāls piedzīvojums ar skaistu mūziku.Izrādes valoda: franču
Tulkojums titros: latviešu, angļu
Aprīlis
Aktuāli! „DONS ŽUANS” Volfgangs Amadejs Mocarts opera LNO 19:00
€ 15.-; 20.-; 23.-; 27.-; 30.-; 35.-; 40.-; 45.- Pens.;inv.;sk.;st. 15 % atl! + ceļš € 13.- Aicinu pieteikties!
16/4/2025
Volfgangs Amadejs Mocarts opera „DONS ŽUANS”Pirmizrāde: 19.05.2022RADOŠĀ KOMANDAMuzikālais vadītājs un diriģents Andris VeismanisDiriģents Kaspars ĀdamsonsDiriģents Aivis GretersRežisors Marselo LombarderoScenogrāfs Djego SilianoKostīmu mākslinieks Lusiana GutmaneGaismu mākslinieks Horacio EfronsHoreogrāfe Linda Mīļā LOMĀSDons Žuans: Alfonso Muhika, Rinalds Kandalincevs, Jānis ApeinisLeporello: Rihards Mačanovskis, Krišjānis NorvelisDonna Anna: Jūlija Vasiļjeva, Tatjana Trenogina, Sonora VaiceDons Otavio: Mihails Čuļpajevs, Artjoms Safronovs, Dainis KalnačsDonna Elvīra: Inga Šļubovska-Kancēviča, Laura GreckaCerlīna: Katrīna Paula Felsberga, Evija Martinsone, Marlēna Keine, Laura KancāneMazeto: Rihards Millers, Juris Ādamsons, Daniils KuzminsKomandors: Edgars Ošleja, Krišjānis Norvelis PAR IZRĀDIDons Žuans ir moderns vīrietis, viņš ir plēsējs, indivīds bez robežām, kas sabiedrībā ierastās kārtības vietā izvēlējies savus noteikumus. Viņa dzīves vadmotīvs ir vīns, iekāre un sievietes; romantiku gan viņš ir aizstājis ar trofeju medībām – Dona Žuana iegūto sieviešu skaits ir mērāms tūkstošos. Mērķu sasniegšanai noderīgi ir arī galēji līdzekļi – meli, viltus un pat slepkavība, bet galu galā tas tomēr izrādās ceļš uz elli.Volfganga Amadeja Mocarta 18. gadsimta nogalē radītās operas Dons Žuans jauno iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā veido režisors Marselo Lombardero, kurš Latvijas publikai pazīstams pēc operas Figaro kāzas iestudējuma 2014. gadā. Radošās komandas rokās opera Dons Žuans kļuvusi par ironisku un melnu komēdiju.Izrādi rekomendējam skatītājiem no 16 gadu vecuma.Izrādes valoda: itāļuTulkojums titros: latviešu, angļuSATURSI CĒLIENSNakts. Leporello kurn par saviem pienākumiem, kas viņam jāpilda kā dona Žuana kalpam. Parādās maskā tērptais dons Žuans. Viņam seko donna Anna, Komandora meita, kuru viņš centies pavedināt. Kad ierodas arī Komandors, dons Žuans viņu nogalina un aizbēg. Anna atgriežas kopā ar savu līgavaini donu Otavio. Atklājusi, ka tēvs miris, viņa pieprasa no Otavio zvērestu atriebties slepkavam.Dons Žuans flirtē ar kādu ceļinieci. Tā izrādās esam donna Elvīra, sieviete, ko viņš reiz pavedis un kas tagad seko viņam pa pēdām. Žuans aizbēg, kamēr Leporello novērš Elvīras uzmanību, lasot saimnieka mīlas iekarojumu garo katalogu.Ierodas kāzinieki, kas svin savu draugu Cerlīnas un Mazeto laulības. Viņiem pievienojas Žuans un ne soli neatkāpjas no līgavas, saniknojot līgavaini, ko Leporello aizmāna prom. Palicis viens ar Cerlīnu, dons Žuans liek lietā savu šarmu, bet iejaucas Elvīra un aizved meiteni. Parādās Anna un Otavio, atgriežas arī Elvīra un apsūdz donu Žuanu pavešanā. Viņš aizvada Elvīru prom. Anna, kas atpazinusi donu Žuanu, saprot, ka tas ir viņas tēva slepkava.Dons Žuans līksmo par vakarā gaidāmo balli. Cerlīna lūdz Mazeto piedot viņas šķietamo neuzticību. Mazeto paslēpjas. Parādās dons Žuans, bet, kad viņš satver Cerlīnu, Mazeto metas ārā no paslēptuves. Dons Žuans bezrūpīgi pavērš situāciju sev vēlamā virzienā un aicina Cerlīnu un Mazeto nākt viņam līdzi. Ierodas maskās pārģērbušies Elvīra, Anna un Otavio. Viņus uz svētkiem ielūdz Leporello.Svinību laikā Leporello iesaista Mazeto dejā, bet dons Žuans tikmēr vedina Cerlīnu uz nomaļu telpu. Kad meitene sauc pēc palīdzības, dons Žuans mēģina vainot Leporello, ka tas viņai uzbrucis. Bet neviens tam netic. Elvīra, Anna un Otavio noņem maskas un stājas pretī donam Žuanam, kuram tik tikko izdodas aizbēgt. II CĒLIENSLeporello samainās drēbēm ar donu Žuanu, lai pavedinātu Elvīru sava kunga vietā, bet dons Žuans tikmēr dzied serenādi Elvīras istabenei. Kad garām skrien Mazeto ar bruņotiem draugiem, alkdami sodīt Žuanu, pārģērbtais dēkainis norāda viņiem nepareizu virzienu un pēc tam piekauj Mazeto. Ierodas Cerlīna un maigi žēlo savu līgavaini.Elvīru un Leporello pārsteidz Annas, Otavio, Cerlīnas un Mazeto ierašanās. Tie noturējuši kalpu par kungu un nu draud Leporello. Viņš izbīlī atklāj īsto seju un bēg. Otavio apcer savas attiecības ar Annu. Elvīra, dona Žuana otrās nodevības pievilta, trako dusmās.Leporello satiek savu kungu, kuru kāda balss brīdina par gaidāmo sodu. Šķiet, ka tā ir Komandora balss, un dons Žuans savam kalpam liek to ielūgt vakariņās. Kad kalps negribīgi izstosta ielūgumu, balss to pieņem.Anna, kas joprojām sēro, noraida Otavio bildinājumu līdz brīdim, kad tēvs būs atriebts.Dons Žuans izbauda vakariņas. Iesteidzas Elvīra, kura viņu joprojām mīl, un lūdz donu Žuanu laboties. Bet viņš Elvīru nicīgi aizgaiņā. Kad viņa aiziet, dons Žuans apstulbis ierauga nākam Komandoru. Tas pieprasa donam Žuanam nožēlot savu noziegumu. Tomēr viņš atsakās. Sastapies ar pārspēku, dons Žuans sabrūk miris.Anna, Elvīra, Otavio, Leporello, Cerlīna un Mazeto plāno nākotni un atgādina: par ļauniem darbiem jāsaņem atmaksa.