Biroja darba laika izmaiņas 23.-29. maijā Birojs slēgtsAtvainojiet par neērtībām!
Visiem braucieniem var pieteikties gan individuāli, gan kolektīvi. Pēc izrādēm un pasākumiem pievedam klientus iespējami tuvāk mājvietai (Jelgavas pilsētas robežās).
Ceļš no € 13.- /1 personai; tikai biļetes sagāde vai nodošana kasē nenotikušas izrādes dēļ € 1.50 / 1 personai
Grupas (sākot no 8 cilv.) un kolektīvi izrādes un pasākumus var izvēlēties sev vēlamā laikā.
Biļešu sagāde grupai un brauciena cena ir atkarīga no cilvēku skaita.
Vedam uz izrādēm un koncertiem! Acinu pieteikties
Ludzu zvaniet vai sūtiet ziņas 22314063
Visiem braucieniem var pieteikties gan individuāli, gan kolektīvi. Pēc izrādēm un pasākumiem pievedam klientus iespējami tuvāk mājvietai (Jelgavas pilsētas robežās).
Ceļš no € 13.- /1 personai; tikai biļetes sagāde vai nodošana kasē nenotikušas izrādes dēļ € 1.50 / 1 personai
Grupas (sākot no 8 cilv.) un kolektīvi izrādes un pasākumus var izvēlēties sev vēlamā laikā.
Biļešu sagāde grupai un brauciena cena ir atkarīga no cilvēku skaita.
Vedam uz izrādēm un koncertiem! Acinu pieteikties
Ludzu zvaniet vai sūtiet ziņas 22314063
Pasākumi
Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Decembris | VisiMaijs
Garantēts! opera “TURANDOTA” atjaunojums LNO 19:00
€ 15.-; 18.-; 23.-; 28.-; 35.-; 43.-; 50.- Pens.; inv.; sk.; st. 15 % atl! + ceļš € 13.-
26/5/2023
Latvijas Nacionālās operas repertuārā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezīsies klasisks iestudējums Džakomo Pučīni opera “Turandota”. 1973. gadā tapušais Džakomo Pučīni operas “Turandota” iestudējums Latvijas Nacionālajā operā piedzīvojis jau vairākus atjaunojumus. Edgara Vārdauņa veidotais krāšņais vizuālais ietērps ved skatītājus līdzi teiksmainā ceļojumā uz Seno Ķīnu, bet skaistā mūzika atkausē visaukstākās sirdis. Vai uzradīsies drosminieks, kurš spēs uzminēt apbrīnojami skaistās, taču ledusaukstās ķīniešu princeses Turandotas trīs mīklas? Turandota ir gatava sūtīt nāvē katru, ko pārspēs viltībā. Princis Kalafs ir gatavs viņu mīlēt...Operu “Turandota” diriģēs Alberto Holds-Garrido (Alberto Hold-Garrido). Maestro Latvijas Nacionālajā operā viesosies pirmo reizi. Jau daudzus gadus Alberto Holds-Garrido ir viens no interesantākajiem diriģentiem Somijā un Zviedrijā, bijis viesdiriģenta godā arī dažādos Austrijas, Vācijas, Portugāles, Velsas, Igaunijas un citu valstu opernamos.Titullomu dziedās latviešu skatītājiem jau labi pazīstamais lietuviešu soprāns Sandra Janušaite, bet Kalafa lomā būs iespēja iepazīt dienvidkorejiešu tenoru Džeimsu Lī (James Lee). Mākslinieks regulāri uzstājas gan dzimtajā Dienvidkorejā, gan Ēģiptē, Vācijā, Austrijā, Šveicē, Čehijā, Gruzijā un citviet. Starptautisko vokālistu konkursu Masters of Lyrical Art - Valentin Teodorian Bukarestē un Competizione dell’Opera 2013 Lincā laureāts.
Garantēts! ULBROKAS PĒRLE, Kultūras centrs “RABARBERU VĪNS” attiecību komēdija 19:00 + ekskursija ULBROKAS PĒRLĒ
€ 18.-; 20.-; 25.- + ceļš € 14.-
29/5/2023
15:30 izbraukšana no Jelgavas
Ekskursija ULBROKAS PĒRLĒ
“Rabarberu vīns” - tā esam nosaukuši jauno komēdiju par divu kaimiņpāru spēlītēm latviešu stilā. Komēdiju autores Aivas Birbeles jaunajā lugā uz glāzi reibinoša rabarberu vīna satiksies iemīļotie un lieliskie aktieri - Zane Daudziņa, Kristīne Nevarauska, Ģirts Ķesteris un Lauris Subatnieks. Vai vīna dēļ, vai pašu kaislību un vēlmju dēļ, bet notikumi būs tests abu pāru uzticībai šajā koķetas sievišķības un maskulīnas vīrišķības pilnajā viencēliena lugā.Sensenos laikos kaimiņi zināja viens otru ne tikai pēc vārda, bet bija smalki informēti, ko visa blakus mītošā dzimta darīja vairākās paaudzēs, ko dara tagad un ko viņiem vajadzētu darīt nākotnē. Kaimiņi viens otram palīdzēja, viens otru čakli aprunāja, dalījās ar noderīgiem un ar nepavisam nevajadzīgiem padomiem. Tagad daudz kas ir mainījies. Ja nāk ciemos kaimiņi no blakus mājas, tas ne vienmēr nozīmē draudzīgu pasēdēšanu. Ko mēs zinām par tiem, no blakus mājas? Ja viņi klauvē pie durvīm, iespējams pavisam negaidīts pārsteigums un var izrādīties, ka tava tikko iepazītā kaimiņiene ir gandrīz vai Astrālās Attīstības Transcendentālās Akadēmijas priesteriene, bet pēc skata pavisam nekaitīgais kaimiņš prot profesionāli apreibināt ne vien ar saldiem vārdiem, bet arī ar paša darināto vīnu. Latvietis, būdams praktisks cilvēks, spēj sabrūvēt vīnu no visa, kas aug viņa dārziņā. Mums ir aveņu, upeņu, aroniju vīns, bērzu sulas šampanietis un vēl dažādi brūvējumi. Vīna pasniegšanas ceremoniju režisēs Gundars Silakaktiņš, kurš jau iepriecinājis skatītājus ar vairākām komēdijām un koncertiem. Visus smuki saģērbs kostīmu māksliniece Jurate Silakaktiņa, kaimiņmāju iekārtos scenogrāfs Ivars Noviks, reibinošās dejas veidos horeogrāfe Inga Krasovska, mūziku visam pieskaņos Zane Dombrovska un visu organizēs producents Niks Volmārs.
Ekskursija ULBROKAS PĒRLĒ
“Rabarberu vīns” - tā esam nosaukuši jauno komēdiju par divu kaimiņpāru spēlītēm latviešu stilā. Komēdiju autores Aivas Birbeles jaunajā lugā uz glāzi reibinoša rabarberu vīna satiksies iemīļotie un lieliskie aktieri - Zane Daudziņa, Kristīne Nevarauska, Ģirts Ķesteris un Lauris Subatnieks. Vai vīna dēļ, vai pašu kaislību un vēlmju dēļ, bet notikumi būs tests abu pāru uzticībai šajā koķetas sievišķības un maskulīnas vīrišķības pilnajā viencēliena lugā.Sensenos laikos kaimiņi zināja viens otru ne tikai pēc vārda, bet bija smalki informēti, ko visa blakus mītošā dzimta darīja vairākās paaudzēs, ko dara tagad un ko viņiem vajadzētu darīt nākotnē. Kaimiņi viens otram palīdzēja, viens otru čakli aprunāja, dalījās ar noderīgiem un ar nepavisam nevajadzīgiem padomiem. Tagad daudz kas ir mainījies. Ja nāk ciemos kaimiņi no blakus mājas, tas ne vienmēr nozīmē draudzīgu pasēdēšanu. Ko mēs zinām par tiem, no blakus mājas? Ja viņi klauvē pie durvīm, iespējams pavisam negaidīts pārsteigums un var izrādīties, ka tava tikko iepazītā kaimiņiene ir gandrīz vai Astrālās Attīstības Transcendentālās Akadēmijas priesteriene, bet pēc skata pavisam nekaitīgais kaimiņš prot profesionāli apreibināt ne vien ar saldiem vārdiem, bet arī ar paša darināto vīnu. Latvietis, būdams praktisks cilvēks, spēj sabrūvēt vīnu no visa, kas aug viņa dārziņā. Mums ir aveņu, upeņu, aroniju vīns, bērzu sulas šampanietis un vēl dažādi brūvējumi. Vīna pasniegšanas ceremoniju režisēs Gundars Silakaktiņš, kurš jau iepriecinājis skatītājus ar vairākām komēdijām un koncertiem. Visus smuki saģērbs kostīmu māksliniece Jurate Silakaktiņa, kaimiņmāju iekārtos scenogrāfs Ivars Noviks, reibinošās dejas veidos horeogrāfe Inga Krasovska, mūziku visam pieskaņos Zane Dombrovska un visu organizēs producents Niks Volmārs.
Garantēts! OLGAS DREĢES JUBILEJAS KONCERTUZVEDUMS NO TĪRA GAISA Dailes teātrī MZ 19:00
€ 25.- + ceļš € 13.-
31/5/2023
OLGAS DREĢES JUBILEJAS KONCERTUZVEDUMS "NO TĪRA GAISA"Dailes teātra Mazajā zālēSavā 85. jubilejā leģendārā Dailes aktrise Olga Dreģe aicina uz jubilejas koncertuzvedumu – tā pamatā Broņislavas Mārtuževas un Ārijas Elksnes dzeja, bet līdzās jubilārai aktrise Lidija Pupure un Dailes vīru zieds – Gints Grāvelis, Artis Robežnieks, Aldis Siliņš un Klāvs Kristaps Košins ar saviem muzikālajiem sveicieniem no latviešu dziesmu zelta fonda. No Dailes teātra skatuves dzeja ir dzirdēta “Dailes kanona” ietvaros, bet “No tīra gaisa” rodas skatuves, aktiera, dzejas un dzīvās mūzikas sintēze un atsvaidzinoši sirsnīgs teātra piedzīvojums. Piedalās: Olga Dreģe, Lidija Pupure, Artis Robežnieks, Gints Grāvelis, Aldis Siliņš, Klāvs Kristaps Košins, mūziķu grupa Jura Vaivoda vadībāRežisors – Gundars Silakaktiņš, vizuālais noformējums – Jurate Silakaktiņa, muzikālais noformējums – Juris Vaivods, gaismu māksliniece – Māra Vaļikova, video mākslinieks – Andrjus JaņunsPasākuma ilgums:1h10min
Jūnijs
Garantēts! “DZIMŠANAS DIENAS KŪKA” Izrāde JRT LZ 19:00 Sezonas jaunums!
€ 18.-; 25.-; 28.-; 33.- Pens.; inv.; sk.; st. 30 % atl! + 6.05% + ceļš € 13.-
8/6/2023
17:00 izbraukšana no Jelgavas
Amerikāņu mūsdienu dramaturgs Noa Haidls jaunāko lugu ir veltījis savai sievai, domājot par mīlestības spēku, kas spēj savienot pagātni, tagadni un nākotni. Dzīve no plānotā atšķiras, taču viena stabila tradīcija iet cauri visam mūžam. Katru dzimšanas dienu tiek cepta kūka. Ir 90 dzimšanas dienas un ir 90 kūkas.Lugas oriģinālnosaukums ir “Dzimšanas dienas sveces”, un tā pirmizrādīta 2022. gada aprīlī gandrīz
vienlaikus divās šķietami diametrāli pretējās vietās – uz visplašāko skatītāju loku orientētajā Ņujorkas Brodvejā un Vācijas augstās mākslas templī Deutsches Theater Berlin. Šī rudens teātra kritiķu aptaujā, ko veic Vācijas žurnāls “Theater heute”, Noa Haidla jaunais dramatiskais sacerējums ir ierindots starp gada labākajām lugām.Izrāde notiek: Miera ielā 58a, Lielajā zālē.
Pirmizrāde 2022. gada 30. novembrī.
Amerikāņu mūsdienu dramaturgs Noa Haidls jaunāko lugu ir veltījis savai sievai, domājot par mīlestības spēku, kas spēj savienot pagātni, tagadni un nākotni. Dzīve no plānotā atšķiras, taču viena stabila tradīcija iet cauri visam mūžam. Katru dzimšanas dienu tiek cepta kūka. Ir 90 dzimšanas dienas un ir 90 kūkas.Lugas oriģinālnosaukums ir “Dzimšanas dienas sveces”, un tā pirmizrādīta 2022. gada aprīlī gandrīz
vienlaikus divās šķietami diametrāli pretējās vietās – uz visplašāko skatītāju loku orientētajā Ņujorkas Brodvejā un Vācijas augstās mākslas templī Deutsches Theater Berlin. Šī rudens teātra kritiķu aptaujā, ko veic Vācijas žurnāls “Theater heute”, Noa Haidla jaunais dramatiskais sacerējums ir ierindots starp gada labākajām lugām.Izrāde notiek: Miera ielā 58a, Lielajā zālē.
Pirmizrāde 2022. gada 30. novembrī.
KOMANDA
Režisors un scenogrāfs - Alvis Hermanis
Tulkotāja - Ieva Lešinska
Kostīmu māksliniece - Jana Čivžele
Lomās - Agate Krista, Marta Lovisa,Gerds Lapoška, Jānis Grūtups, Toms Harjo, Elvita Ragovska, Sabīne Tīkmane, Ritvars Logins, Regīna Razuma (līdz 14.05.2023).
Garantēts! PAULS un KEIŠS. VĪRIEŠI LABĀKOS GADOS. Ar smaidu par sevi un citiem. DAILE mūzikas nams 18:00
€ 30.-; 35.-; 40.-; 50.- + ceļš € 13.-
9/6/2023
Latviešu estrādē, latviešu teātros un Latvijas politiskajā dzīvē ir daudz vīriešu labākos gados.Uz skatuves būs divi - viens no estrādes un džeza, otrs no teātra un kino pasaules. Bet - katrs no priekšnesumiem var atnest pārsteigumu, un Keišs var kļūt par kādu citu vīrieti labākos gados.Maestro Raimonda Paula dziesmas un Andra Keiša aktiermeistarība citā gaismā.Piedalās:Raimonds Pauls un Andris KeišsPirmizrāde 2023.gada 5.aprīlī 18:00 Mūzikas namā DAILEKustību konsultante: Liene GravaProducente: Anda Zadovska/ Mūzikas nams DAILE
Garantēts! „DAILES SVIESTS” (režisors Gints Andžāns) koncerts Dailes teātrī LZ 19:00
€ 15.-; 20.-; 30.-; 40.- + ceļš € 13.-
13/6/2023
DAILES SVIESTSKonsolidētās sezonas noslēguma koncertsŠis ir pamatoti optimistisks, muzikāls un iedvesmojošs stāsts par sezonu, kurā sirmus matus vairs nenesa vecums, bet apkures un elektrības rēķini. Degvielas izmaksas aizsāka staigātprieka renesansi. Cenas rāvās debesīs kā izbiedētu kaiju bars un mākslīgais intelekts pierādīja, ka drīz rakstīs labāk par Blaumani. Skaidrs, ka šim periodam tikām cauri ar veselīga humora devu un mēģinot ieviest robotus, jo aktieri uzturēt formā ir dārgi, kā rezultātā atklājām kādu universālu metodi. Tā palīdz neprognozējamā mainībā saglabāt stabilu cilvēcību.P.S. Iespējams, koncertā nebūs arī Andris Bulis.Piedalās: Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Ieva Segliņa, Lelde Dreimane, Anete Krasovska, Milēna Miškēviča, Kristīne Nevarauska, Gints Andžāns, Gints Grāvelis, Artis Robežnieks, Andris Bulis, Klāvs Kristaps Košins, Niklāvs Kurpnieks, Aldis Siliņš, Lauris Subatnieks, Toms Veličko, Ērika Eglija-GrāveleRežisors – Gints Andžāns, dramaturgs – Artūrs Dīcis, muzikālais vadītājs – Juris Vaivods, scenogrāfs – Aigars Ozoliņš, horeogrāfe – Liene Grava, vokālā padagoģe – Ilze Dzenīte
Garantēts! ZIEDONIS. LĀCIS. VĪRIEŠI. koncertuzvedums Dzintaru koncertzāles Lielā zāle 20:00
€ ... + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 01.02.
16/6/2023
Koncertā izskanēs Ziedonis. Lācis. Vīrieši. albumā iekļautās dziesmas, kuras ir speciāli rakstītas katram izpildītājam. Komponists Kārlis Lācis Ziedoņa Vīriešiem licis runāt atklāti, vienlaikus saglabājot sajūtu, ka tas viss var būt arī blefs. Tajā piedalās Intars Busulis, Jānis Šipkēvics, Renārs Kaupers, Jānis Aišpurs, Artūrs Skrastiņš, Kaspars Znotiņš un Andris Keišs.Koncertuzveduma scenogrāfs un režisors ir Reinis Suhanovs, ar kuru kopā saturu radīja aktieri - Artūrs Skrastiņš, Kaspars Znotiņš un Andris Keišs. Horeogrāfe - Elīna Gediņa. “Tie, kas ir strādājuši ar ap no uz Ziedoni, ir ieviesuši tādu jēdzienu kā “Ziedoņa faktors”. To apmēram var izstāstīt tā, ka Tu pats kaut ko komponē, ņemies, bet beigās tas nostājas kaut kā nedaudz savādāk, bet labāk. Tas tad arī ir tas brīnums, ka pieskaroties Ziedoņa darbiem, viņš tos piekārto pa savam, pat tagad, jau aizsaulē esot.”, tā Kārlis Lācis."Ja pieņemam, ka dzīve ir ceļš, tad ceļabiedri ir ļoti svarīgi. Ar šādiem var aiziet tālu.", Artūrs Skrastiņš.Kaspars Znotiņš skaidro, ka "Pievēršanās Ziedonim ir kā atgriešanās pie kaut kā tuva un saprotoša. Tu pievērsies citiem autoriem, strādā ar tiem, iemīli tos, bet darbs ar Ziedoņa tekstu vienmēr ir kā atgriešanās mājās."Ziedonis. Lācis. Vīrieši., ideja atnāca pagājušā gada novembrī. “Visiem uzrunātajiem mūziķiem, dziedātājiem, aktieriem, ideja uzreiz aizrāva un tā izveidojās tāds mīlestības projekts, kas mūs visus apvieno kopīgā mīlestībā pret mūsu darbu un pats galvenais, savstarpējs prieks par kopā būšanu un kopā darbošanos. Tas nebūtu iespējams bez šī galvenā “Ziedoņa faktora”, tas ir veids kā mēs kopā virzamies un gūstam baudu no procesa”, atzīst Kārlis Lācis.Andris Keišs stāsta, "Es pēdējo reizi ar Imanta Ziedoņa tekstu publiski uzstājos 1993. gadā, kad stājos Latvijas Kultūras akadēmijā. Šī būs nākamā reize. Es nezinu, vai tas runā man par sliktu, vai nē, bet tā vienkārši ir noticis. Toreiz es iestājos aktieru kursā… Nezin, kas notiks pēc šīs reizes? Vokālisti?.. Bet, nopietni runājot, - es dzīvē kautrējos runāt par mīlestību, bet dziedot šī kautrēšanās atkāpjas.""Pasaule ir mainījusies. Nekas nav tā kā agrāk. Un tad Tu palasi tos dzejoļus un saproti, ka Imants te jau reiz ir bijis.", Jānis Šipkēvics."Ar Lāci mēs ejam tādus kā paralēli kopīgos ceļus … Varam darboties katrs savā "dārziņā", bet ražas svētkos atkal esam kopā un smaržojam kopīgi izaudzētās puķītes. Esmu starp šarmantākajiem Lavijas puišiem, kuri izpildīs dziesmas par svarīgāko - par MĪLESTĪBU. Ziedoņa dzeja un K. Lāča mūzika tik ļoti saplūst nu jau kopīgā, daudz spēcīgākā stāstā.", Intars Busulis."Ziedoņa radošajam mantojumam manā grāmatu un atmiņu plauktā ir īpaša vietiņa. Savs plaukts, savs stūrītis. Un dažkārt, kad mani radošie meklējumi nonāk pilnīgā un galīgā strupceļā, caur viņa radīto es pastarpināti vēršos pie meistara pēc palīdzības. Un zini - tas strādā! Es savām dziemām atrodu īstos vārdus, savam garam - uzmundrinājumu, savai iztēlei - ceļojumju laikā un visumā. Nu gluži kā tādas brīnumzāles pret antiradošumu - tāds ir mans Ziedonis!", stāsta Jānis Aišpurs.Koncertprogrammā ZIEDONIS. LĀCIS. VĪRIEŠI. piedalās mūziķi: Jānis Stafeckis – kontrabass, Artūrs Noviks – akordeons, Māris Jēkabsons – pūšamie instrumenti, Kaspars Grigalis un Ainis Zavackis – sitamie instrumenti, Kaspars Zemītis – ģitāra un Kārlis Lācis pie taustiņiem.
Aktuāli! RAIMONDS PAULS UN ANDRIS KEIŠS. SATIKŠANĀS Dzintaru koncertzāles Lielā zāle 20:00
€ 20.-; 25.-; 30.-; 35.-; 40.-; 45.-; 50.- Pens.; Inv.; st.; sk. 50 % atl! + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 14.06.
21/6/2023
Raimonds Pauls, klavieres
Andris Keišs, balss
Paula Saija, balss
Latvijas Radio bigbends
Programmā: Raimonda Paula oriģināldarbi un džeza mūzika
Raimonds Pauls ir viena no nozīmīgākajām latviešu kultūras personībām – šo unikālo, enerģijas, izdomas un iedvesmas pilno mākslinieku apbrīno, apjūmo un mīl ne tikai Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām. Savā bagātajā un ilgajā skatuves dzīvē Raimonds Pauls koncertējis kopā ar leģendārām personībām un estrādes mūzikas zvaigznēm, un viņu balsīm sakomponējis darbus, kurus ar lepnumu dēvējam par latviešu populārās mūzikas klasiku. Jau vairākus gadus radoša draudzība viņu vieno arīdzan ar Andri Keišu – vienu no spilgtākajiem un daudzpusīgākajiem latviešu aktieriem. Programmā “Raimonds Pauls un Andris Keišs”, kas Dzintaru koncertzāli pieskandinās 21. jūnijā, maestro oriģinālkompozīcijas sabalsosies ar džeza mūzikas lappusēm, leģendārā mākslinieka klavierspēlei savijoties ar paša izlolotā Latvijas Radio bigbenda mūziķu meistarīgo spēli, šarmantā Keiša skanīgo balsi un jaunās dziedātājas Paulas Saijas samtaino tembru.
Andris Keišs, balss
Paula Saija, balss
Latvijas Radio bigbends
Programmā: Raimonda Paula oriģināldarbi un džeza mūzika
Raimonds Pauls ir viena no nozīmīgākajām latviešu kultūras personībām – šo unikālo, enerģijas, izdomas un iedvesmas pilno mākslinieku apbrīno, apjūmo un mīl ne tikai Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām. Savā bagātajā un ilgajā skatuves dzīvē Raimonds Pauls koncertējis kopā ar leģendārām personībām un estrādes mūzikas zvaigznēm, un viņu balsīm sakomponējis darbus, kurus ar lepnumu dēvējam par latviešu populārās mūzikas klasiku. Jau vairākus gadus radoša draudzība viņu vieno arīdzan ar Andri Keišu – vienu no spilgtākajiem un daudzpusīgākajiem latviešu aktieriem. Programmā “Raimonds Pauls un Andris Keišs”, kas Dzintaru koncertzāli pieskandinās 21. jūnijā, maestro oriģinālkompozīcijas sabalsosies ar džeza mūzikas lappusēm, leģendārā mākslinieka klavierspēlei savijoties ar paša izlolotā Latvijas Radio bigbenda mūziķu meistarīgo spēli, šarmantā Keiša skanīgo balsi un jaunās dziedātājas Paulas Saijas samtaino tembru.
Jūlijs
Aktuāli! OPERMŪZIKAS GALĀ LIEPĀJAS VASARA 19:00 Liepāja, Pūt Vējiņi koncertdārzs + ekskursija
€ 10.-; 15.-; 20.-; 25.-; 30.- – 20 % % atlaide! + Ceļš € 38.- + apsk. v. Biļetes jāizpērk līdz 31.05.
15/7/2023
Liepājas īsās vasaras pilnbriedā, kad saule aicināt aicina doties brīvā dabā, lai baudītu tās dāvāto siltumu un gaismu, uzkrājot prieku melanholiskām noskaņām pildītajiem rudens un ziemas mēnešiem, Liepājas Simfoniskais orķestris mūzikas mīļotājus atkal aicinās uz tikšanos atjaunotajā Liepājas koncertestrādē ”Pūt, vējiņi!”. 15. jūlijā Opermūzikas Galā koncertā klausītāji varēs baudīt slavenu operu uvertīras, ārijas un ansambļu dziedājumus.Kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri uz brīvdabas estrādes skatuves kāps šarmantais franču soprāns Perīna Madefa, harismātiskais tenors, izcilās balss īpašnieks Mihails Čulpajevs un maigais rumāņu baritons Bogdans Baču. Pie diriģenta pults stāsies izcilais azerbaidžāņu diriģents Jalčins Adigezalovs.Piedalās:Perīna MADEFA (soprāns)Mihails ČUĻPAJEVS (tenors)Bogdans BAČU (baritons)Liepājas Simfoniskais orķestrisDiriģents:Jalčins ADIGEZALOVSProgrammā:Īpaši izmeklētas operu uvertīras, ārijas un ansambļu dziedājumi.
Aktuāli! Dž. Pučīni opera BOHĒMA ar izcilo soprānu Maiju Kovaļevsku titullomā 18:00 Liepājas koncertzāle LIELAIS DZINTARS LZ + ekskursija Aizputē
€ 35.-; 40.-; 45.-; 50.-; 55.-; 60.- + ceļš € 38.- Biļetes jāizpērk līdz 01.06.
16/7/2023
Šajā vasarā Liepājā, koncertzālē “”Lielais Dzintars”” būs skatāma izcilā itāļu komponista Džakomo Pučīni opera “Bohēma”, kurā titullomā iejutīsies pasaulē atzītais soprāns MAIJA KOVAĻEVSKA (Mimī).Tieši Mimī loma ir kļuvusi par izcilā latviešu soprāna spožu vizītkarti pasaules lielākajos operteātros – tā dziedāta gan Ņujorkas Metropolitēna operā, gan Vīnes Valsts operā, gan arī Londonas Karaliskajā operā. “Pasaulē labākais tenors Jonass Kaufmans, kad viņš organizēja savu benefici, kā partneri Mimī lomai aicināja Maiju. Ja viņš ir pasaulē pirmais tenors, tad es varu teikt, ka Maija līdz ar to arī ir pirmā Mimī pasaulē””, tā pagājušajā vasarā pirms Siguldas Opermūzikas svētkiem teic to rīkotājs Dainis Kalns.“Bohēma” tiek uzskatīta par vienu no Džakomo Pučīni (1858–1924) labākajiem sacerējumiem un par vienu no visu laiku romantiskākajām operām. “Bohēmas” varoņi ir tipiski 19. gadsimta nogales parīzieši: dzejnieks Rūdolfs, mūziķis Šonārs, filozofs Kolēns un mākslinieks Marsels. Draugu nabadzīgajā, bet jauneklīgi nebēdnīgajā ikdienā ienāk zīda izšuvēja Mimī. Taču meitenes liktenis jau izšķirts – pat Rūdolfa mīlestība nespēj viņu glābt…Iestudējumā būs iespēja dzirdēt vēl vienu spožu opermūzikas pērli – bulgāru tenoru Mihailu Mihailovu, kuru nereti pielīdzina izcilajam itāļu tenoram Lučāno Pavaroti. Tāpat uzstāsies arī Latvijas Nacionālās operas solisti – Jānis Apeinis, Marlēna Keine, Rihards Mačanovskis, Krišjānis Norvelis, Andris Lapiņš, Kalvis Kalniņš un Viesturs Vītols. Iestudējuma režisors – Edmunds Freibergs, pie diriģenta pults – Vladimirs Kiradžijevs (Vīne).Scenogrāfs – Aigars OzoliņšVideo – Anta PriedīteKostīmu mākslinieces – Ieva Kundziņa un Evija DžonsonePiedalās festivāla koris un orķestris.
Garantēts! Jūrmalas Festivāls. Galā koncerts. Skaistākās operu ārijas. Dzintaru koncertzāles Lielā zāle 20:00
€ 20.-; 25.-; 30.-; 35.-; 40.-; 50.- Pens.; Inv.; st.; sk. 50 % atl! + ceļš € 14.-
23/7/2023
Dalībnieki:Aleksandrs Antoņenko un draugiJūrmalas festivāla orķestrisDiriģents Andrijs Jurkevičs (Andriy Yurkevičs)Jūrmalas festivāla noslēgumā, 23. jūlijā būs Galā koncerts ar skaistākajām operu ārijām. Koncertā dziedās pasaulē pazīstamākais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko, kuram šī jau ir 25. sezona uz skatuves. Savā iespaidīgajā karjerā viņš uzstājies uz pasaules ievērojamāko operteātru un koncertu skatuvēm, izdziedot un izdzīvojot vadošās tenora lomas, kopskaitā jau tuvu pie trīsdesmit. Metropolitēna opera Ņujorkā, Milānas ’’La Scala’’, Londonas Koventgārdena opera ir tikai dažas no prestižajām skatuvēm, kuras aicinājušas Aleksandru Antoņenko uz operu iestudējumiem. Līdzās Jūrmalas festivāla orķestrim koncertā uzstāsies arī citi Antoņenko skatuves draugi.
Aktuāli! XXIX Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki / Šarla Guno operas FAUSTS oriģināliestudējums Siguldas Pilsdrupu estrāde 21:00
€ 30.-; 35.-; 40.-; 45.-; 50.-; 60.- + ceļš € 35.- Biļetes jāizpērk līdz 01.06.
29/7/2023
XXIX Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki / Šarla Guno operas FAUSTS oriģināliestudējumsLomās:Mefistofelis - Rihards MačanovskisFausts - Filipe Do (Francija)Margarēta -Olga Bezsmertna (Ukraina)Valentīns - Pjērs Īvs Privo ( Francija)Marta - Ilona Bagele u.c.Piedalās festivāla koris un orķestris Radošā komanda:Režisors - Edmunds FreibergsDiriģents - Atvars LakstīgalaScenogrāfs - Aigars OzoliņšKostīmu māksliniece - Ieva Kundziņa
Aktuāli! XXIX Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki / GALĀ koncerts Siguldas Pilsdrupu estrāde 18:00
€ 30.-; 35.-; 40.-; 45.-; 50.-; 60.- + ceļš € 35.- Biļetes jāizpērk līdz 01.06.
30/7/2023
Augusts
Garantēts! „HAMLETS” kara laika hronika M.Čehova Rīgas Krievu teātrī LZ 19:00
€ 15.-; 20.-; 25.-; 30.- Pens., sk., inv. 30%; st. 20% atl! + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 23.05
4/8/2023
Viljams ŠekspīrsHamletsKara laika hronikaPirmizrāde – 05.04.2023. (Lielā zāle)Ilgums – 3 stundas 20 minūtes16+Izrāde krievu valodā ar titriem latviešu un angļu valodā.NB! Izrādē skan šāvieni.Režisors Viesturs Kairišs: "Luga, kuras darbības vieta ir valsts, kura savus politiskos oponentus joprojām indē kā viduslaikos, un nepilnvērtības kompleksu nomākta viduvējība var kļūt par karali. Valsts, kura visas lietas dara pēdiņās un lietas nesauc īstajos vārdos. Varbūt tāda valsts nemaz neeksistē? Hamlets cenšas izdibināt patiesību zem melu, liekulības un puvuma fasādes. Bet viņš nekad nevar zināt, kur nākamreiz tiks uzklāta inde..." Titri latviešu un angļu valodā.Lai titru lasīšana nesagādātu grūtības, lūgums ņemt vērā, ka nebūtu ieteicams izvēlēties vietas tuvāk par 6. rindu! Radošā komanda:Režisors Viesturs Kairišs Komponists Timofejs PastuhovsScenogrāfs Ieva JurjāneKostīmu mākslinieks Baiba LitiņaHoreogrāfs Kristīne BrīniņaGaismu mākslinieks Jevgeņijs GanzburgsTulkotājs Boriss PasternaksSkatuves teksta versijas autors Romāns DolžanskisIzrādes vadītāja Svetlana Voroņecka Izrādē piedalās:Maksims Busels, Aleksandrs Maļikovs, Jūlija Berngardte, Jekaterina Frolova , Igors Čerņavskis , Rodions Kuzmins, Anatolijs Fečins, JevgeņijsČerkess, Veronika Plotņikova, Volodimirs Gorislavecs, Konstantīns Ņikuļins, Vladislavs Janušenoks, Dmitrijs Palēs
Aktuāli! MAKSIMS GALKINS populārais humorists un šovmenis ar jaunu koncertprogrammu 19:30 Dzintaru koncertzāles Lielā zāle
€ 40.-; 50.-; 60.-; 80.-; 100.-; 120.-; 150.- ; 200.- + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk rezervācijas dienā!
7/8/2023
6. un 7. augustā Dzintaru koncertzālē uzstāsies Maksims Galkins. Populārais humorists un šovmenis prezentēs skatītājiem jaunu koncertprogrammu. Reti kurš spēj pilnībā kontrolēt publikas uzmanību divas stundas pēc kārtas, atrodoties uz skatuves vienatnē. Taču Maksimam Galkinam tas ļoti labi padodas. Unikālā humora izjūta un daudzpusīgs talants padara viņa koncertus par žanru kaleidoskopu. Parodijas, dziesmas, priekšnesumi no televīzijas šoviem – katra viņa miniatūra un reprīze noslīpēta līdz filigrānam mirdzumam, bet mākslinieka meistarība ir apbrīnas vērta. Viņa humors vienmēr ir aktuāls un patiesi smieklīgs.Pirms gada Maksima Galkina koncerti Latvijā tika izpārdoti dažu dienu laikā. Pagājušajā vasarā viņš uzstājās ne vien ierastajā un iemīļotajā Jūrmalā, bet arī vairākās citās pilsētās, jaunas auditorijas priekšā, kas mākslinieku agrāk nebija redzējusi, un, kā ierasts, izpelnījās tās sajūsmu un mīlestību. Un tas nepārsteidz, jo mākslinieks eleganti un perfekti kontrolē skatītāju noskaņojumu, ne uz mirkli nelaižot vaļā publikas uzmanību. Galkins lieliski izjūt savu auditoriju un, šķiet, sirsnīgi sarunājas ar to, it kā stāstot par dzīvi pēkšņi atbraukušajiem vecajiem draugiem.Īpašu skatītāju prieku pērn radīja vieglums, ar kādu Maksims Galkins ne vien sasveicinājās ar publiku, bet arī jokoja latviski. Vai šovasar dzirdēsim jaunus jokus latviešu valodā? Redzēsim. Taču par vienu gan varam būt pārliecināti – Maksima Galkina koncerti vienmēr ir neizsmeļams pozitīvo emociju un lieliska garastāvokļa avots!
Aktuāli! PAULS un KEIŠS. VĪRIEŠI LABĀKOS GADOS. Ar smaidu par sevi un citiem. DAILE mūzikas nams 18:00
€ 30.-; 35.-; 40.-; 50.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 30.05.
9/8/2023
Latviešu estrādē, latviešu teātros un Latvijas politiskajā dzīvē ir daudz vīriešu labākos gados.Uz skatuves būs divi - viens no estrādes un džeza, otrs no teātra un kino pasaules. Bet - katrs no priekšnesumiem var atnest pārsteigumu, un Keišs var kļūt par kādu citu vīrieti labākos gados.Maestro Raimonda Paula dziesmas un Andra Keiša aktiermeistarība citā gaismā.Piedalās:Raimonds Pauls un Andris KeišsPirmizrāde 2023.gada 5.aprīlī 18:00 Mūzikas namā DAILEKustību konsultante: Liene GravaProducente: Anda Zadovska/ Mūzikas nams DAILE
Aktuāli! „PURVA BRIDĒJS UGUNĪ” Liepājas teātra viesizrāde Dailes teātrī LZ 19:00
€ 15.-; 20.-; 27.-; 37.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 23.05.
9/8/2023
Kārlis Lācis / Regnārs Vaivars
MŪZIKLS pēc Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem
Režisors – Regnārs VaivarsRūdolfa Blaumaņa stāsts par Edgaru un Kristīni, manuprāt, ir latviešiem vislabāk zināmais no visiem stāstiem. Iespējams vienīgais, ko īsumā var izstāstīt jebkurš latvietis. Un varu arī es.Ir meitene, kuru mīl divi puiši. Viens – skaists, stabils un normāls. Otrs – skaists, slāpstošs un nenormāls. Meitene vairāk mīl slāpstošo un nenormālo, bet precēties sliecas ar stabilo un normālo. Slāpstošais un nenormālais pierunā meiteni uz pārbaudes laiku. Meitene stabilajam un normālajam atsaka. Slāpstošais un nenormālais pārbaudes laiku neiztur, tāpēc meitene piedāvājas atpakaļ pie stabilā un normālā. Meitenei tūlīt būs kāzas ar stabilo un normālo, bet kāzu priekšvakarā atnāk slāpstošais un nenormālais un atkal aizrunā meiteni ciet.Šis ir amorāls stāsts, un visiem būtu labāk, ja tas nekad nebūtu noticis.Bet arī visnesaprotamākās izvēles mēdz notikt skaisti, šausminoši dabīgi un līdz asarām pašsaprotami.
Un arī pašus amorālākos cilvēkus es, kā režisors, spēju mīlēt ļoti, ļoti. Mīlēt un attaisnot neattaisnojamo.Šis nebūs stāsts par dzeršanas postu un aklu mīlestību. Tas ir stāsts par neremdināmām slāpēm. Un slāpstošie šeit ir visi, bez izņēmuma."Es alkstu kāda, kurš līdzās slāptu,
Un alkstu kāda, kurš neļauj slāpt."Mēs parasti izvēlamies to, kurš līdzās.
Par slāpstošajiem! Priekā!"
Regnārs Vaivars Lomās:
Kristīne – Agnese Jēkabsone
Edgars – Gints Grāvelis
Akmentiņš – Sandis Pēcis
Kristīnes māte – Karīna Tatarinova
Made – Signe Dancīte
Barons – Edgars Pujāts
Fišvagars – Kaspars Kārkliņš
Mācītājs – Viktors Ellers
Vīri – Edgars Ozoliņš, Armands Kaušelis, Gatis Maliks, Mārtiņš Kalita, Kārlis Artejevs, Hugo Puriņš, Artūrs Irbe, Valts Skuja, Kārlis Ērglis
Sievas – Everita Pjata-Gertnere, Anda Albuže, Anete Berķe, Kintija Stūre, Madara Kalna, Agnija Dreimane, Madara Viļčuka
Bērni – Kristaps Eleris, Emīls Ernestsons, Eduards Kundziņš, kā arī Laura Ločmele un Elfa Frīda Dancīte vai Annija Miče un Marta Kārkliņa Librets un dzeja – Regnārs Vaivars
Mūzika – Kārlis Lācis
Scenogrāfija – Regnārs Vaivars, Toms Grīnbergs
Horeogrāfija – Regnārs Vaivars, sadarbībā ar Ingu Raudingu
Kostīmi – Madara Botmane
Gaisma – Mārtiņš Feldmanis
Muzikālais vadītājs – Normunds Kalniņš
Vokālās pedagoģes – Ieva Dreimane un Ieva Kerēvica Izrādē piedalās mūziķi: Ērika Hrustaļova (vijole), Sarma Gabrēna vai Krišjānis Gaiķis (čells), Rustams Bagirovs (akordeons), Miks Akots (ģitāra), Raitis Eleris (bass), Māris Zīlmanis (sitaminstrumenti), Normunds Kalniņš (taustiņinstrumenti) Pirmizrāde – 2019. gada 14. septembrī
MŪZIKLS pēc Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem
Režisors – Regnārs VaivarsRūdolfa Blaumaņa stāsts par Edgaru un Kristīni, manuprāt, ir latviešiem vislabāk zināmais no visiem stāstiem. Iespējams vienīgais, ko īsumā var izstāstīt jebkurš latvietis. Un varu arī es.Ir meitene, kuru mīl divi puiši. Viens – skaists, stabils un normāls. Otrs – skaists, slāpstošs un nenormāls. Meitene vairāk mīl slāpstošo un nenormālo, bet precēties sliecas ar stabilo un normālo. Slāpstošais un nenormālais pierunā meiteni uz pārbaudes laiku. Meitene stabilajam un normālajam atsaka. Slāpstošais un nenormālais pārbaudes laiku neiztur, tāpēc meitene piedāvājas atpakaļ pie stabilā un normālā. Meitenei tūlīt būs kāzas ar stabilo un normālo, bet kāzu priekšvakarā atnāk slāpstošais un nenormālais un atkal aizrunā meiteni ciet.Šis ir amorāls stāsts, un visiem būtu labāk, ja tas nekad nebūtu noticis.Bet arī visnesaprotamākās izvēles mēdz notikt skaisti, šausminoši dabīgi un līdz asarām pašsaprotami.
Un arī pašus amorālākos cilvēkus es, kā režisors, spēju mīlēt ļoti, ļoti. Mīlēt un attaisnot neattaisnojamo.Šis nebūs stāsts par dzeršanas postu un aklu mīlestību. Tas ir stāsts par neremdināmām slāpēm. Un slāpstošie šeit ir visi, bez izņēmuma."Es alkstu kāda, kurš līdzās slāptu,
Un alkstu kāda, kurš neļauj slāpt."Mēs parasti izvēlamies to, kurš līdzās.
Par slāpstošajiem! Priekā!"
Regnārs Vaivars Lomās:
Kristīne – Agnese Jēkabsone
Edgars – Gints Grāvelis
Akmentiņš – Sandis Pēcis
Kristīnes māte – Karīna Tatarinova
Made – Signe Dancīte
Barons – Edgars Pujāts
Fišvagars – Kaspars Kārkliņš
Mācītājs – Viktors Ellers
Vīri – Edgars Ozoliņš, Armands Kaušelis, Gatis Maliks, Mārtiņš Kalita, Kārlis Artejevs, Hugo Puriņš, Artūrs Irbe, Valts Skuja, Kārlis Ērglis
Sievas – Everita Pjata-Gertnere, Anda Albuže, Anete Berķe, Kintija Stūre, Madara Kalna, Agnija Dreimane, Madara Viļčuka
Bērni – Kristaps Eleris, Emīls Ernestsons, Eduards Kundziņš, kā arī Laura Ločmele un Elfa Frīda Dancīte vai Annija Miče un Marta Kārkliņa Librets un dzeja – Regnārs Vaivars
Mūzika – Kārlis Lācis
Scenogrāfija – Regnārs Vaivars, Toms Grīnbergs
Horeogrāfija – Regnārs Vaivars, sadarbībā ar Ingu Raudingu
Kostīmi – Madara Botmane
Gaisma – Mārtiņš Feldmanis
Muzikālais vadītājs – Normunds Kalniņš
Vokālās pedagoģes – Ieva Dreimane un Ieva Kerēvica Izrādē piedalās mūziķi: Ērika Hrustaļova (vijole), Sarma Gabrēna vai Krišjānis Gaiķis (čells), Rustams Bagirovs (akordeons), Miks Akots (ģitāra), Raitis Eleris (bass), Māris Zīlmanis (sitaminstrumenti), Normunds Kalniņš (taustiņinstrumenti) Pirmizrāde – 2019. gada 14. septembrī
Garantēts! RIČARDS KLAIDERMANS AR ORĶESTRI Dzintaru koncertzāles Lielā zāle 20:00
€ 50.-; 60.-; 70.-; 80.-; 90.-; 120.-; 140.-; 160.- + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk rezervācijas dienā!
14/8/2023
Šovasar Latvijā atkal viesosies par „romantikas princi” dēvētais pasaulslavenais franču instrumentālās mūzikas izpildītājs Ričards Klaidermans, kura koncerti, kas jebkad notikuši, tostarp arī mūsu valstī, praktiski ik reizi bijuši pilnībā izpārdoti. Viņš vienmēr izpelnās publikas mīlestību un atzinību.
Vienkāršais un sirsnīgais francūzis Ričards Klaidermans nekad nav vēlējies kļūt par superzvaigzni, tomēr pianista albumu tirāžas liecina, ka viņš atpazīstamības ziņā pasaulē sasniedzis vairāk nekā jebkurš cits mūzikas izpildītājs.
Ričards Klaidermans ir ne tikai labākais, bet arī veiksmīgākais pianists pasaulē – tas ir apstiprināts pat ar Ginesa pasaules rekordu.
Pats pirmais Ričarda Klaidermana koncerts notika 1978. gadā Vīnē. Latvijā, kur viņš koncertē kopš 1999. gada, pianistu piesaista tieši publika, kas vienmēr viņu ir mīļi uzņēmusi.
Šī talantīgā klavieru virtuoza spēli kopā ar pavadošo orķestri varēs izbaudīt 14.augustā pulksten 20 Dzintaru koncertzālē.
Koncertos Ričards Klaidermans spēlē gan savas dziesmas, gan pasaules mūzikas klasiku. Viņa repertuārs variē no klasikas līdz vieglam džezam, bet pāri visam Klaidermans ir nepārspējams romantisko noskaņu meistars, jo liriskas un maigi emocionālas notis caurvij ikvienu viņa skaņdarbu.
Tieši par romantisko klavierspēles žanru runājot, Ričards Klaidermans uzsver, ka šī mūzika ir ļoti nepieciešama, jo tā liek klausītājiem justies vēl labāk. Pasaulslavenais pianists savos koncertos ievērojis, ka publika uz tiem nāk tieši izjust šo romantiku. Un kas tāds mums ir nepieciešams ikdienas dzīvē, it īpaši šajā nebūt ne vieglajā laikā.
Garantēts! “JAUNIE LATVEIŠU STĀSTI 1. vakars” izrāde JRT MZ 19:30
€ 25.-; 27.- Pens; inv; sk; st. 30 % atl! + 6.05% + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 31.05.
18/8/2023
Mūsu laika un cilvēku portrets. 18 stāsti trijos vakaros.JRT skatītāji noteikti atceras Alvja Hermaņa izrādi “Latviešu stāsti”, kas pirmizrādi piedzīvoja 2004. gadā. Vairākos vakaros stāstus par cilvēkiem stāstīja JRT aktieri. Septiņpadsmit gadus vēlāk mūsdienu cilvēku stāstus stāsta jaunie JRT aktieri.Izrāde trīs vakaros notiek ar nelielu skatītāju skaitu un jaunajiem aktieriem tuvplānā. Izrāde notiek: JRT Mazajā zālē Miera ielā 58a.
Izrādes ilgums: 2h 15 min (2 cēlieni).
Pirmizrāde 2021. gada 24. novembrī.KOMANDA
Režija un telpa: Vilis DaudziņšLomās: Gerds Lapoška, Ritvars Logins, Sabīne Tīkmane, Toms Harjo, Agate Krista, Matīss OzolsGaisma: Lauris Johansons
Skaņa: Gatis Builis
Oriģinālmūzikas autori: Ritvars Logins un Jēkabs Rēders
Izrādes ilgums: 2h 15 min (2 cēlieni).
Pirmizrāde 2021. gada 24. novembrī.KOMANDA
Režija un telpa: Vilis DaudziņšLomās: Gerds Lapoška, Ritvars Logins, Sabīne Tīkmane, Toms Harjo, Agate Krista, Matīss OzolsGaisma: Lauris Johansons
Skaņa: Gatis Builis
Oriģinālmūzikas autori: Ritvars Logins un Jēkabs Rēders
Aktuāli! “VASARAS VAKARI LIEPĀJAS TEĀTRĪ / Latviešu rokenrols” 18:00 Liepājas teātra Pagalms + ekskursija
€ 15.- pie stāvgaldiņa; 20.- sēdvieta pie galdiņa + ceļš 38.- Biļetes jāizpērk līdz 31.05.
19/8/2023
Tiekamies koncertsērijā VASARAS VAKARI LIEPĀJAS TEĀTRĪ! “Latviešu rokenrols” ir koncerts, kas tapis cikla “Vasaras vakari Liepājas teātrī” ietvaros. Šā koncerta programmā izskan grupu “Pērkons”, “Jumprava”, “Sīpoli’, “Līvi” un citu iemīļotu mūziķu radītās dziesmas Liepājas teātra aktieru izpildījumā.“Latviešu rokenrols” – piesaistīts tiem notikumiem, kas notika pēc Ogres koncerta, kad grupas “Pērkons” laikā jaunieši sajuta brīvību un pa ceļam uz Rīgu elektriskajā vilcienā uzvedās, kā pēc revolūcijas vai revolūcijas laikā uzvedās. Tas nāca organiski, jo pēc pandēmijas gadiem un ierobežojumiem gribējās uzelpot – brīvi!” par koncertu, to veidojot, sacījis tā režisors Herberts Laukšteins.Koncertā piedalās aktieri – Agnese Jēkabsone, Anete Berķe, Everita Pjata-Gertnere, Agnja Dreimane, Kintija Stūre, Madara Kalna, Viktors Ellers, Kaspars Kārkliņš, Mārtiņš Kalita, Valts Skuja, Kārlis Artejevs, Hugo Puriņš, kā arī mūziķi Normunda Kalniņa vadībā.Koncertprogrammas veidojis režisors Herberts Laukšteins.Vietu skaits ierobežots! Iespējams iegādāties:*VIENA vieta pie STĀVGALDA 1 personai – 15 eiro
(pie viena stāvgalda paredzēta vieta 4 personām)*VIENA SĒDVIETA PIE GALDIŅA 1 personai – 20 eiro
(pie viena galda paredzēta vieta 4 personām)Koncertam ir divas daļas. Pasākuma laikā darbosies kafejnīca. Tā kā pasākums notiks ārā, iesakām izvēlēties laikapstākļiem atbilstošu apģērbu.
(pie viena stāvgalda paredzēta vieta 4 personām)*VIENA SĒDVIETA PIE GALDIŅA 1 personai – 20 eiro
(pie viena galda paredzēta vieta 4 personām)Koncertam ir divas daļas. Pasākuma laikā darbosies kafejnīca. Tā kā pasākums notiks ārā, iesakām izvēlēties laikapstākļiem atbilstošu apģērbu.
Garantēts! “ROTKHO” (režisors Lukasz Twarkowski) izrāde Dailes teātra LZ 19:00
€ 20.-; 30.-; 40.-; 50.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 28.05.
23/8/2023
Izrāde notiks latviešu, angļu un ķīniešu valodā ar tulkojumu latviešu un angļu valodā titros/ Izrādē tiek izmantots paaugstināts skaņas līmenisAnka HerbutaROTKHONo poļu valodas tulkojusi Ingmāra BalodePirmizrāde – 12.03.2022. Viens no pasaulē dārgakajiem mākslas darbiem – pārdots par 140 miljoniem eiro – Marka Rotko glezna “No. 6 (Violets, zaļš un sarkans)”. Vienmēr, kad pasauli pāršalc ziņa par jauniem cenu rekordiem, tas rada milzumdaudz jautājumu – kas tad ir tas, kas nosaka šī darba astronomisko vērtību mākslas tirgū? Mūsdienās šis jautājums ir kļuvis tikpat kā neatbildams, jo robežas starp mākslas darba kopiju, mākslinieka reputāciju un mākslas tirgus tehnoloģisko attīstību ir izplūdušas.Iedvesmojoties no Marka Rotko darbiem, uzlecošā Eiropas teātra zvaigzne, režisors Lukašs Tvarkovskis, veido izrādi, kura cenšas izpētīt – ko īsti nozīmē jaunā tendence - mākslas darbus veidot digitālā vidē un nodrošināt ar blokķēžu tehnoloģiju. Kāda nozīme ir mākslinieka darba autentiskumam un, visvarīgākais jautājums, – vai teātra mākslas nepastarpinātā pieredze ir kaut kas, kas ir pasargāts no šādiem tirgus principiem.Viltojums un oriģināls ir stāsta centrālā tēma, kā arī to paradoksālās metastāzes virtuālajā vidē. No vienas puses, “ROTKHO” ir slavenā mākslinieka uzvārda kropļojums, līdzīgi tam, kā slaveni zīmoli tiek aizstāti ar viltojumiem, piemēram, Adibas vai Dolce & Banana. No otras puses, izrādes nosaukums ilustrē Grēma Rovlinsona izvirzīto hipotēzi, ka neatkarīgi no burtu kārtības, kamēr vien vārda pirmais un pēdējais burts paliek savā vietā, mēs spējam saprast rakstīto tekstu.Izrādei nav žanra – dramaturģija, režija, scenogrāfija un aktierspēle sintēzē ar tehnoloģiskajiem risinājumiem, kādus izmanto TV un kino, veidos Latvijā unikālu mākslas notikumu.Lukašs Tvarkovskis (Łukasz Twarkowski, 1983.) ir režisors, kurš veido multimediālas izrādes apvienojot teātra, video un vizuālo mākslu. Viņš kopā ar savu komandu veidojis provokatīvas izrādes Polijā, bet īpašu publikas un kritikas sajūsmu izpelnījies Lietuvā ar 2017. gada izrādi “Lokis”, kura tika nominēta 9 Lietuvas skatuves balvām un saņēma 4, tajā skaitā augstāko, Kultūras ministrijas pasniegto, Skatuves zelta krustu pašam Tvarkovskim. Nesenākais iestudējus “Respublika” piesaistīja uzmanību ne tikai ar vērienīgu inscenējumu, kurš nojauc robežas starp īstenību, teātri un ilūziju, bet arī ar tajā skartajām tēmām, kuras aptver plašu mūsdienu problēmu loku par identitāti, virtuālo realitāti un cilvēcisko kaislību dabu.
Izrāde top sadarbībā ar Polijas Jana Kohanovska teātri (Jan Konchanowski theatre)Izrāde top ar Polijas Republikas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas līdzfinansējumu.Izrādes inovāciju partneris – Latvijas Mobilais Telefons Lomās:Juris Bartkevičs – RotkhoKaspars Dumburs – Wolt piegādātājs 1, Orions AnastapoluĒrika Eglija-Grāvele – AktriseJaņa Huana (Yan Huang) - HaiAndrejs Jakubčiks (Andrej Jakubczyk) – AktierisRēzija Kalniņa – Anna FrīdmenaKatažina Osipuka (Katarzyna Osipuk) – Performere un viesmīle Destiny HopeArtūrs Skrastiņš – Wolt piegādātājs 2, Domeniko de SoleMārtiņš Upenieks – Jack Smith - MuesumTM direktorsTMVita Vārpiņa – Mela RotkhoToms Veličko – Žurnālists Džeimss ValčersSjaočeņs Vans (Xiaochen Wang) - Tao
Režisors – Lukašs Tvarkovskis (Lukasz Twarkowski)Dramaturģe – Anka Herbuta (Anka Herbut)Scenogrāfs – Fabijēns Ledē (Fabien Lédé)Kostīmu māksliniece – Svenja Gasena (Svenja Gassen)Horeogrāfs – Pavels Sakovičs (Pawel Sakowicz)Komponists – Lubomirs Gželaks (Lubomir Grzelak)Video mākslinieks – Jakubs Lehs (Jakub Lech)Gaismu mākslinieks - Euģenijus Sabaļausks (Eugenijus Sabaliauskas) Režisora asietenti – Mārtiņš Gūtmanis, Diāna Kaijaka, Ādams Zdunčiks (Adam Zduńczyk)Kostīmu mākslinieces asistents – Bastians Steins (Bastian Stein)Dramaturģes asistente – Linda ŠternaVideo mākslinieka asistents - Ādams Zdunčiks (Adam Zduńczyk)
Video kameru operatori – Arturs Gruzdiņš, Jonatans Goba
Tulki mēģinājumu procesā – Diāna Kaijaka, Elza Marta RužaIzrādes vadītāja – Indra LaureProducente – Ginta Tropa
Izrāde top sadarbībā ar Polijas Jana Kohanovska teātri (Jan Konchanowski theatre)Izrāde top ar Polijas Republikas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas līdzfinansējumu.Izrādes inovāciju partneris – Latvijas Mobilais Telefons Lomās:Juris Bartkevičs – RotkhoKaspars Dumburs – Wolt piegādātājs 1, Orions AnastapoluĒrika Eglija-Grāvele – AktriseJaņa Huana (Yan Huang) - HaiAndrejs Jakubčiks (Andrej Jakubczyk) – AktierisRēzija Kalniņa – Anna FrīdmenaKatažina Osipuka (Katarzyna Osipuk) – Performere un viesmīle Destiny HopeArtūrs Skrastiņš – Wolt piegādātājs 2, Domeniko de SoleMārtiņš Upenieks – Jack Smith - MuesumTM direktorsTMVita Vārpiņa – Mela RotkhoToms Veličko – Žurnālists Džeimss ValčersSjaočeņs Vans (Xiaochen Wang) - Tao
Režisors – Lukašs Tvarkovskis (Lukasz Twarkowski)Dramaturģe – Anka Herbuta (Anka Herbut)Scenogrāfs – Fabijēns Ledē (Fabien Lédé)Kostīmu māksliniece – Svenja Gasena (Svenja Gassen)Horeogrāfs – Pavels Sakovičs (Pawel Sakowicz)Komponists – Lubomirs Gželaks (Lubomir Grzelak)Video mākslinieks – Jakubs Lehs (Jakub Lech)Gaismu mākslinieks - Euģenijus Sabaļausks (Eugenijus Sabaliauskas) Režisora asietenti – Mārtiņš Gūtmanis, Diāna Kaijaka, Ādams Zdunčiks (Adam Zduńczyk)Kostīmu mākslinieces asistents – Bastians Steins (Bastian Stein)Dramaturģes asistente – Linda ŠternaVideo mākslinieka asistents - Ādams Zdunčiks (Adam Zduńczyk)
Video kameru operatori – Arturs Gruzdiņš, Jonatans Goba
Tulki mēģinājumu procesā – Diāna Kaijaka, Elza Marta RužaIzrādes vadītāja – Indra LaureProducente – Ginta Tropa
Aktuāli! Kaspars Zemītis & ImKa. Simfoniska saruna Liepāja, Pūt Vējiņi koncertdārzs 19:00 + ekskursija
€ 15.-; 20.-; 25.-; 30.-; 40.- - 20% atlaide! + ceļš € 35.- Biļetes jāizpērk līdz 31.05.
26/8/2023
Piedalās:Kaspars Zemītis
Renārs Kaupers
Daumants Kalniņš
Elza RozentāleLiepājas Simfoniskais orķestrisDiriģents:Ainārs RubiķisProgrammā:Kaspara Zemīša un Imanta Kalniņa mūzika Pasākuma ilgums: 2 stundas 30 min., 2 daļas
Renārs Kaupers
Daumants Kalniņš
Elza RozentāleLiepājas Simfoniskais orķestrisDiriģents:Ainārs RubiķisProgrammā:Kaspara Zemīša un Imanta Kalniņa mūzika Pasākuma ilgums: 2 stundas 30 min., 2 daļas
Aktuāli! “PŪT VĒJIŅI!” izrāde Nacionālā teātrī 19:00 Pēdējo reizi!!!
€ 12.-; 17.-; 23.-; 28.-; 35.-; 40.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 28.05.
29/8/2023
PĒDĒJO REIZI!Kur slēpjas “Pūt, vējiņu” fenomens? Vai tiešām poētismā un ilgās? Rakstot lugu, Rainis ilgojās pēc Latvijas, bet mums viņa jau ir. Kas tad šodien ir šīs ilgas? Un pēc kā? Pēc Ulda muskuļu spēka, kas jādzesē dzerot? Pēc Barbas absolūtā godīguma, kas viņu iedzen Daugavā? Kāpēc šī ir populārākā Raiņa luga?
Skanot Imanta Kalniņa leģendārajai kinomūzikai, aktieri dzīvo cilvēku “audeklā” ieaudīs savu varoņu likteņus, izspēlēs Raiņa lugu kā kanonu. Paturot acu priekšā Latvijas simtgades vasaras Dziesmu un deju svētkus. Ar domu par rītdienu.Autors: RainisRežisors: Elmārs SeņkovsLomās: Agnese Budovska, Laura Siliņa, Jēkabs Reinis, Raimonds Celms, Kārlis Reijers, Lolita Cauka, Lāsma Kugrēna, Inga Misāne-Grasberga, Jana Ļisova, Ģirts Jakovļevs, Esmeralda Ermale
Skanot Imanta Kalniņa leģendārajai kinomūzikai, aktieri dzīvo cilvēku “audeklā” ieaudīs savu varoņu likteņus, izspēlēs Raiņa lugu kā kanonu. Paturot acu priekšā Latvijas simtgades vasaras Dziesmu un deju svētkus. Ar domu par rītdienu.Autors: RainisRežisors: Elmārs SeņkovsLomās: Agnese Budovska, Laura Siliņa, Jēkabs Reinis, Raimonds Celms, Kārlis Reijers, Lolita Cauka, Lāsma Kugrēna, Inga Misāne-Grasberga, Jana Ļisova, Ģirts Jakovļevs, Esmeralda Ermale
Aktuāli! „ZĒNI NAV MEITENES” psiholoģiska drāma Dailes teātrī MZ 19:00
€ 30.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 27.05.
29/8/2023
Deniss KellijsZĒNI NAV MEITENESPsiholoģiska drāmaNo angļu valodas tulkojis Matīss GricmanisMazajā zālē no 10.02.2023.“Sabiedrība nepastāv vīriešu labā, tā pastāv, lai viņus savaldītu.”Šis stāsts būs par mīlestību. Par romantiku. Par iemīlēšanos godīgā, gudrā un asprātīgā vīrietī, kurš sievietei dod iespēju uzplaukt – kā mātei un savā darbā. Viņa ilgi nevar atrast savu vietu, bet viņš nekur viņu nesteidzina. Un, kad viņa beidzot ir atradusi savu aicinājumu kino nozarē, viņas bērni ir tikuši dārziņā, notiek tas, kas mēdz notikt. Idiliskā ģimenes dzīve izjūk brutāli.Lomā: Dārta DanevičaRežisore – Diāna Kaijaka, komponists – Ernests Valts Circenis, scenogrāfe un kostīmu māksliniece - Ieva Kauliņa
Garantēts! “JENŪFA” opera LNO 19:00
€ 15.-; 18.-; 23.-; 28.-; 35.-; 43.-; 50.- Pens.; inv.; sk.; st. 15 % atl! + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 31.05.
31/8/2023
Leošs JanāčeksJENŪFAoperaPirmizrāde: 23.02.2023RADOŠĀ KOMANDAMuzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš OzoliņšRežisors un scenogrāfs Alvis HermanisRežisora asistente Marielle KānaKostīmu māksliniece Anna VotkinsaGaismu mākslinieks Gļebs FiļštinskisHoreogrāfe Alla SigalovaVideomāksliniece Ineta SipunovaDramaturgs Kristians Lonšāns LOMĀSJenūfa: Inna Kločko, Dana BramaneĶesteriene: Helēna Zubanoviča, Eliška VeisovaLaca: Artjoms Safronovs, Andris LudvigsŠteva: Raimonds Bramanis, Artjoms Safronovs, Andris KipļuksKarolka: Jūlija Vasiļjeva, Inga ŠļubovskaCiemata vecākais: Krišjānis Norvelis, Armands Siliņš-BergmanisCiemata vecākā sieva: Evija Martinsone, Laura GreckaVecmāmuļa Burija: Ilona Bagele, Aira RūrāneMeldermeistars: Jānis Apeinis, Rihards MačanovskisGane: Laura Kancāne, Evija MartinsoneJano: Marlēna Keine, Laura LazdaBarena: Inga Šļubovska, Laura Grecka
PAR IZRĀDISkaudrais stāsts par godu un negodu, par mīlestību, noziegumu un piedošanu atklāj baisus notikumus kādā Morāvijas ciematiņā. Jenūfa gaida bērnu no bezatbildīgā un grādīgus dzērienus cienošā Števas. Arī Števas brālis Laca mīl Jenūfu, tomēr, neguvis viņas pretmīlu, greizsirdības lēkmē ar nazi sakropļo Jenūfai seju, lai brālis uz to nekad vairs neskatītos. Kad Jenūfa atzīstas Ķesterienei, kādas attiecības viņu saistījušas ar Števu, pamāte dara visu, lai noslēptu negodu no kaimiņiem. Centienos netraucēt Lacam ņemt Jenūfu par sievu, Ķesteriene slepus noslīcina Jenūfas jaundzimušo bērnu. Vai ir iespējams piedot nepiedodamo?Režisora Alvja Hermaņa iestudējuma pirmizrāde notika 2014. gadā Briseles opernamā La Monnaie. Uzvedums tapa sadarbībā ar Teatro Communale di Bologna. Alvis Hermanis Leoša Janāčeka šedevrā īpaši izceļ Centrāleiropas reģiona kultūrai raksturīgo etnogrāfisko krāšņumu, Morāvijas kolorīta izspēlē nezaudējot Jenūfas dzīves drāmai tik raksturīgo dramatisko spriedzi. Pēc Gabrielas Preisovas drāmas Viņas pameita veidotā Jenūfa ir čehu komponista Leoša Janāčeka slavenākā opera. Tā pirmizrādīta 1904. gadā Brno; Latvijas Nacionālajā operā šis būs jau trešais Jenūfas iestudējums.
PAR IZRĀDISkaudrais stāsts par godu un negodu, par mīlestību, noziegumu un piedošanu atklāj baisus notikumus kādā Morāvijas ciematiņā. Jenūfa gaida bērnu no bezatbildīgā un grādīgus dzērienus cienošā Števas. Arī Števas brālis Laca mīl Jenūfu, tomēr, neguvis viņas pretmīlu, greizsirdības lēkmē ar nazi sakropļo Jenūfai seju, lai brālis uz to nekad vairs neskatītos. Kad Jenūfa atzīstas Ķesterienei, kādas attiecības viņu saistījušas ar Števu, pamāte dara visu, lai noslēptu negodu no kaimiņiem. Centienos netraucēt Lacam ņemt Jenūfu par sievu, Ķesteriene slepus noslīcina Jenūfas jaundzimušo bērnu. Vai ir iespējams piedot nepiedodamo?Režisora Alvja Hermaņa iestudējuma pirmizrāde notika 2014. gadā Briseles opernamā La Monnaie. Uzvedums tapa sadarbībā ar Teatro Communale di Bologna. Alvis Hermanis Leoša Janāčeka šedevrā īpaši izceļ Centrāleiropas reģiona kultūrai raksturīgo etnogrāfisko krāšņumu, Morāvijas kolorīta izspēlē nezaudējot Jenūfas dzīves drāmai tik raksturīgo dramatisko spriedzi. Pēc Gabrielas Preisovas drāmas Viņas pameita veidotā Jenūfa ir čehu komponista Leoša Janāčeka slavenākā opera. Tā pirmizrādīta 1904. gadā Brno; Latvijas Nacionālajā operā šis būs jau trešais Jenūfas iestudējums.
Septembris
Aktuāli! “BRANDS” izrāde Dailes teātra LZ 19:00
€ 15.-; 22.-; 29.-; 37.- + ceļš € 13.- Aicinu pieteikties!
0/9/2023
Henriks IbsensBRANDSLielajā zālē no 27.01.2023.No norvēģu valodas tulkojis Edvīns RaupsJustīnes Kļavas adaptācijaDzīvība ir vienīgā likme, uz kuras vērts spēlēt, uzskata Brands – jaunais ideālists, Henrika Ibsena radītais mācītājs. Dailes “Branda” jaunajā versijā viņš vairs nav tikai garīdznieks, bet jaunas ēras un jaunas domāšanas pravietis. Un viņš ir sieviete. Mūsdienās fanātiķi ne tikai sludina Dieva vēsti, viņi ir sarunu šovu vadītāji, radikāli politiķi un vājprātīgi ideologi. Viņi spēj iedvesmot un pat pārliecināt cilvēkus sekot. Kad guvuši jaunas atklāsmes – atkal visu iznīcināt. Jaunā, mūsdienīgā tulkojumā un īpašā, šim iestudējumam paredzētā adaptācijā “Brands” atgriežas uz Dailes teātra skatuves, vienlaikus sasaucoties ar leģendāro 1975. gada iestudējumu.“Tev piedots tiks, ja neiespēji, bet mūžam ne, ja negribēji…” – saka Henrika Ibsena Brands. Bez kompromisiem dzīvo ne tikai izrādes galvenais varonis, bet tas tiek prasīts no jebkura, kas lugu vēlas iestudēt. Dailes teātra un režisora Arnolda Liniņa “Branda” iestudējums ir leģendārs un iekļauts Latvijas Kultūras kanonā. Tas saplūdināja tā laika teātra praksē iespējamo un šķietami neiespējamo, ar radikāli askētiskiem līdzekļiem panākot prātu atstulbinošu emocionālu lādiņu. Titullomā bija Dailes aktieri Juris Strenga un Harijs Liepiņš, kuri dublējās. Vienas izrādes veidošanā ieplūda tā laika mākslas spēcīgākās straumes: radošajā grupā līdzās Arnoldam Liniņam strādāja viņa asistents Kārlis Auškāps, neatkārtojamais scenogrāfs Ilmārs Blumbergs, kustību režisors Modris Tenisors un komponists Raimonds Pauls. Teātra zinātnieki ir droši, ka iestudējums ir Latvijas teātra – daži apgalvo, ka Eiropas teātra –, virsotne. Lomās: Ieva Segliņa (Brands), Juris Strenga (Branda tēvs), Kārlis Arnolds Avots (Agnus), Katrīna Griga (Karīna), Lauris Dzelzītis (Fogts), Vita Vārpiņa (Branda māte), Ģirts Ķesteris (Prāvests), Lilita Ozoliņa (Ārste, Fogta sieva), Anete Krasovska (Rakstvede, Fogta mīļākā), Klāvs Kristaps Košins (Skolotājs, Fogta dēls), Milēna Miškēviča (Gerda), Artis Robežnieks un Lauris Subatnieks (Pāris), Aldis Siliņš (Zemnieks, kuru vajā mirusī sieva), Dārta Daneviča (Čigāniete), Olga Dreģe un Lidija Pupure (Dvīnes, kuras palikušas jaunavas), Rūdolfs Gediņš (Jēzus Kristus)Režisors – Viesturs Kairišs, scenogrāfe – Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece – Baiba Litiņa, horeogrāfe – Jana Jacuka, komponists – Jēkabs Jančevskis
Aktuāli! „LILIOMS” balāde Dailes teātra LZ 19:00
€ 15.-; 22.-; 29-; 37.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 28.05.
19/9/2023
Ferencs MolnārsLILIOMSPriekšpilsētas balādeIldiko Gāšpāras adaptācijaDailes teātra Lielajā zālē no 24.05.2023.Mirdzoši uzraksti, neona zīmes, košas krāsas un vilinoša mūzika – tā izskatās nakts pasaule, kurā pieaugušo izklaides mijas ar bērnišķīgu prieku par jaunām, čaukstošām banknotēm. Kas kādreiz bija vien laternu gaismas, kas pievilina ne tikai naktauriņus, bet arī vientuļus baudas meklētājus, tagad ielu garumā kārdina ar uzrakstiem “Laime”. Lilioms ir spēļu zāles pārzinis, kuram blakus vienmēr ir veiksme, tāpēc ne viena vien spēļu baudītāja vēlas sēdēt viņam cieši klāt. Spožumu ap Liliomu neaptumšo pat viņa paša vientulības ēna – viņš vienmēr spēj būt gana labs un radīt prieku citiem, bet sirds viņam ir tukša. Tikai kādas vienkāršas meitenes pieķeršanās un uzticība par leģendu kļuvušajam Liliomam liek viņam atteikties no spožuma, lai iegūtu ko vēl daudz bīstamāku – mīlestību, un viņš, nespēdams tai pretoties, apprecas, zaudē darbu un kļūst par tēvu. Dzīves karuselis viņam piedāvā izmest nākamo loku, tad atkal nākamo, līdz debesīs jau lemj, ko ar tādu nelabojamu nekauņu lai dara.Karuselim un dzīvei ir vairāk kopīga, nekā varētu šķist. Kad iekāp, tie abi ir nemitīgā kustībā, tev jāsadzīvo ar jebkuriem līdzbraucējiem, un citreiz gan dzīve, gan karuselis griežas tik ātri, ka var noreibt galva. Ungāru klasiķa Ferenca Molnāra luga ir Latvijā labi pazīstama Elgas Sakses (1930) tulkojumā, bet pasaulē tā atvērusi pat Holivudas producentu makus – pēc lugas veidotas vairākas mākslas filmas, un vienai no tām režisors ir pasaulslavenais Frics Langs. Dailes iestudējums atgriežas pie stāsta dzimtenes – Ungārijas, no kurienes nāk arī režisore Ildiko Gāšpāra, kas radījusi savu versiju par Liliomu mūsdienu priekšpilsētas skarbajā dzīvē.Lomās: Lauris Dzelzītis, Dārta Daneviča, Ieva Segliņa, Dainis Gaidelis, Anete Krasovska, Aldis Siliņš, Gints Grāvelis, Olga Dreģe, Lidija Pupure, Imants Strads, Lauris Subatnieks, Indra Briķe, Juris Strenga, Lelde DreimaneRežisore – Ildiko Gāšpāra, scenogrāfe – Lili Isaka, kostīmu māksliniece – Luca Sabadošs, video mākslinieks – Andrāšs Juhāss, horeogrāfe – Veronika Sabo, gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš, tulkotājs un dramaturgs – Matīss Gricmanis
Aktuāli! “VĀRDIŅŠ” komēdija Liepājas teātrī LZ 18:00 + ekskursija Liepājas apkārtnē
€ ...16.-; 18.-; 22.-; 25.- + ceļš € 38.- + apskates vietas. Biļetes jāizpērk līdz 31.05.
23/9/2023
Matjē Delaports, Aleksandrs de LapateljērsPavasarī režisors Dž.Dž.Džilindžers piedāvās skatītājiem franču komēdiju, pēc kuras tapusi arī populāra filma “Le Prenom” (2012) – Elizabetes un Pjēra rīkotajās vakariņās ierodas Elizabetes brālis Vincents, viņa draudzene Anna, kas ir bērniņa gaidībās, kā arī bērnības draugs Klods. Vakariņu gaitā rodas pārpratums pēc pārpratuma, kad pārējiem tiek paziņots gaidāmajam dēlam izvēlētais vārdiņš… Šīs nudien nebūs vienkāršas vakariņas.Lomās: Signe Dancīte, Everita Pjata-Gertnere, Rolands Beķeris, Kaspars Kārkliņš, Mārtiņš Kalita.No franču valodas tulkojusi Inga Rozentāle-Pejū.Pirmizrāde 2023. gada 11. martā.
Aktuāli! „LA KRITUSĪ” (režisore Ināra Slucka) melodrāma Nacionālā teātrī LZ 19:00
€ ... 14.-; 20.-; 24.; 30.-; 34.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 27.05.
26/9/2023
Dāma ar kamēlijām, Violeta Valerī vai traviata jeb kritusī. Kas patiesībā ir šī sieviete, kas slēpjas daudzo vārdu aizspogulijā? Viņas pasaule balstās pašas radītajās ilūzijās. Zinot neizbēgamo nāves tuvošanos, jaunā sieviete vēlas vēl piedzīvot patiesu beznosacījuma mīlestību. Vai tā ir abpusēji iespējama? Sapludinot Dimā un Verdi operas “Traviata” motīvus ar dramatisko teātri jaunā mūzikas teātra izrādē, tās veidotāji atraisīs melodrāmas smeldzi un spēles ar pazīstamiem kodiem.Autori - Džuzepe Verdi/Edgars Mākens/Aleksandrs Dimā (dēls)/Evarts MelnalksnisRežisore - Ināra SluckaLomās - Dita Lūriņa vai Kitija Mināte, Raimonds Celms vai Mārtiņš Brūveris vai Daumants Kalniņš, Mārcis Maņjakovs vai Juris Hiršs, Daiga Gaismiņa vai Maija Doveika, Uldis Anže, Gundars Grasbergs, Uldis Siliņš, Ieva Aniņa, Elizabete Skrastiņa, Ainārs Ančevskis, Ance Kukule-Sniķere,Mūziķi - Raitis Viļumovs, Viktors Veļičko, Dace Zālīte Zilberte, Pēteris Trasuns, Laima Ratniece-Miltiņa, Andis Klučnieks, Edgars Mākens
Aktuāli! „SARKANAIS UN MELNAIS” romantiska drāma 18:30 Nacionālā teātrī AZ
€ 25.-; 28.-- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 27.05.
28/9/2023
Sarkanais un melnaisStendālsRomantiska drāmaIerodoties uz pasākumu, personai būs jāuzrāda:
- personalizēta ieejas biļete;
- personu apliecinošs dokuments;
- digitālais Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 vai vīrusa pārslimošanas faktu.Iespēja teātrī satikties ar lielo klasiku režisora-klasiķa interpretācijā. Francija, dienvidi, kaislība, kas uzvirmo paralēli tikumīgai laulības dzīvei, strupceļš, sekas, sods, šķiršanās, un – dīvainā kārtā – vēlreiz tas pats. Tā, it kā cilvēks nemācītos no savām kļūdām. Bet varbūt kļūdīšanās sagādā baudu un gribas “kļūdīties” vēl un vēl…Režisors Edmunds FreibergsLomās:
Luīze de Renāla Evija KrūzeMatilde de la Mola Madara BoreŽiljēns Sorels Raimonds CelmsStendāls un citās lomās Voldemārs Šoriņš
- personalizēta ieejas biļete;
- personu apliecinošs dokuments;
- digitālais Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 vai vīrusa pārslimošanas faktu.Iespēja teātrī satikties ar lielo klasiku režisora-klasiķa interpretācijā. Francija, dienvidi, kaislība, kas uzvirmo paralēli tikumīgai laulības dzīvei, strupceļš, sekas, sods, šķiršanās, un – dīvainā kārtā – vēlreiz tas pats. Tā, it kā cilvēks nemācītos no savām kļūdām. Bet varbūt kļūdīšanās sagādā baudu un gribas “kļūdīties” vēl un vēl…Režisors Edmunds FreibergsLomās:
Luīze de Renāla Evija KrūzeMatilde de la Mola Madara BoreŽiljēns Sorels Raimonds CelmsStendāls un citās lomās Voldemārs Šoriņš
Aktuāli! Pētera Pētersona jubilejas koncertuzvedums„POĒMA PAR SPĒLMANI” 19:00 Dailes teātra LZ
€ 15.-; 22.-; 29.-; 37.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 01.06.
29/9/2023
POĒMA PAR SPĒLMANIPētera Pētersona jubilejas koncertuzvedumsDailes teātra Lielajā zālē no 29.09.2023.Režisors – Viesturs KairišsPiedalās: Dailes teātra aktieri, Raimonds Pauls, koris “Kamēr…”Viņš radīja leģendāras izrādes un aizsāka dzejas teātra tradīciju Latvijā. Pētera Pētersona vārds ierakstīts ne tikai Dailes teātra zelta fondā, bet arī visas Latvijas kultūras kanonā. Izrādes “Spēlē, spēlmani”, “Tikai muzikants”, “Mirdzošais un tumši zilais” un citas skatītāji atceras ar dziesmām un mūziku, kas spēja izteikt to, ko vārdos tieši nedrīkstēja izsacīt, bet ko tā laika cilvēkiem vajadzēja dzirdēt. Atceroties režisora un dramaturga Pētera Pētersona simtgadi, Dailes teātrī izveidota īpaša koncertprogramma Dailes teātra mākslinieciskā vadītāja Viestura Kairiša un muzikālās daļas vadītāja Jura Vaivoda salikumā ar dziedošo aktieru, kora "Kamēr…" un maestro Raimonda Paula piedalīšanos.
Oktobris
Aktuāli! Ogres novada Aktuāli! Kultūras centrā 18:00 Ogres teātra izrāde “OLIVERS” + ekskursija Ogrē un apkārtnē
€ 10.-; 12.-; 15.- + ceļš € 35.- Aicinu pieteikties!
0/10/2023
Filozofiska melodrāma
Režisors Jānis KaijaksLatviešu dramaturga Harija Gulbja lugas “Olivers” iestudējums Jāņa Kaijaka režijā – filozofiska melodrāma divos cēlienos.Provinces pilsētiņas grāmatu veikala pārdevēja nejauši loterijā vinnē 10 000 rubļu. Tagad Inese var piepildīt savu sapni un nopirkt grāmatu skapi. Bet ilgotais skapis ir jāuznes līdz dzīvoklim un jāsaliek, un tad palīdzēt piedāvājas kaimiņš, kurš labprāt vēlētos veidot tuvākas attiecības. Ineses dzīvē jau ir bijusi viena nelaimīga mīlestība, un brīnumam viņa vairs īpaši netic. Tomēr uz reiz avīzē ieliktu precību sludinājumu ir atsaucies vīrietis, kura vārds ir Olivers. Viņu sarakste turpinājusies visu vasaru, un vēstules tos ir negaidīti satuvinājušas. Tagad, rudenī, Olivers ir ieradies, lai tiktos ar viņu…Harijs Gulbis (1926-2019) ir viens no nozīmīgākajiem savas paaudzes padomju laika dramaturgiem, kas baudījis pelnītu slavu un popularitāti. Viņa lugas kļuva par notikumiem, un to iestudējumi dzīvoja ilgu skatuves mūžu. Arī, mainoties paaudzēm, mainoties laikam, teātri atkal un atkal atgriežas pie viņa lugām, lai paskatītos uz tām ar šodienas acīm.Lomās:
Izrādes garums: 1h 50min (ar starpbrīdi)
Režisors Jānis KaijaksLatviešu dramaturga Harija Gulbja lugas “Olivers” iestudējums Jāņa Kaijaka režijā – filozofiska melodrāma divos cēlienos.Provinces pilsētiņas grāmatu veikala pārdevēja nejauši loterijā vinnē 10 000 rubļu. Tagad Inese var piepildīt savu sapni un nopirkt grāmatu skapi. Bet ilgotais skapis ir jāuznes līdz dzīvoklim un jāsaliek, un tad palīdzēt piedāvājas kaimiņš, kurš labprāt vēlētos veidot tuvākas attiecības. Ineses dzīvē jau ir bijusi viena nelaimīga mīlestība, un brīnumam viņa vairs īpaši netic. Tomēr uz reiz avīzē ieliktu precību sludinājumu ir atsaucies vīrietis, kura vārds ir Olivers. Viņu sarakste turpinājusies visu vasaru, un vēstules tos ir negaidīti satuvinājušas. Tagad, rudenī, Olivers ir ieradies, lai tiktos ar viņu…Harijs Gulbis (1926-2019) ir viens no nozīmīgākajiem savas paaudzes padomju laika dramaturgiem, kas baudījis pelnītu slavu un popularitāti. Viņa lugas kļuva par notikumiem, un to iestudējumi dzīvoja ilgu skatuves mūžu. Arī, mainoties paaudzēm, mainoties laikam, teātri atkal un atkal atgriežas pie viņa lugām, lai paskatītos uz tām ar šodienas acīm.Lomās:
- Ernests Greizis,
- Anita Saukane,
- Sandis Krapāns,
- Inta Bērziņa.
- režisors Jānis Kaijaks,
- māksliniece Ilze Kupča-Ziemele,
- gaismu, skaņu operatori Mārtiņš Andersons, Herberts Legants,
- radošā direktore Ieva Rodiņa.
Izrādes garums: 1h 50min (ar starpbrīdi)
Aktuāli! “(R)EVOLŪCIJA” izrāde JRT LZ 19:00
€ 15.-; 20.-; 25.-; 30.- Pens.; inv.; sk.; st. 30 % atl! + 6.05% + ceļš € 13.- Aicinu pieteikties!
0/10/2023
Ko darīt ar tehnoloģijām, kas nenovēršami pārņem cilvēku dzīvi un ielaužas pat slēptākajos dvēseles nostūros? Kā mākslīgā intelekta klātbūtnē nepazaudēt savu “es”? Vai tā ir taisnība, ka vairums cilvēku par drošību un ērtību ir gatavi atdot savu brīvību?
Šie ir daži no jautājumiem, kurus uzdod izraēļu režisores Jaeles Ronenas un no Kazahijas izceļojušā aktiera Dimitrija Šaada kopīgi sarakstītā komēdija. Darbs tapis, iedvesmojoties no pazīstamā intelektuāļa un transhumānista Juvala Noa Harari grāmatas “21 lekcija 21. gadsimtam.”Izrāde notiek: Miera ielā 58a, Lielajā zālē.
Biļešu cenas: 15,00; 20,00; 25,00; 30,00 EUR.
Pirmizrāde 2022. gada 30. septembrī.Režisors: Gatis Šmits
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks: Krišjānis Elviks
Mūzikas autori: Jēkabs Nīmanis un Maksims Šenteļevs
Lomās: Jānis Skutelis, Kaspars Znotiņš, Kristīne Krūze, Jevgēnijs Isajevs, Jana Čivžele, Marija Linarte.
Šie ir daži no jautājumiem, kurus uzdod izraēļu režisores Jaeles Ronenas un no Kazahijas izceļojušā aktiera Dimitrija Šaada kopīgi sarakstītā komēdija. Darbs tapis, iedvesmojoties no pazīstamā intelektuāļa un transhumānista Juvala Noa Harari grāmatas “21 lekcija 21. gadsimtam.”Izrāde notiek: Miera ielā 58a, Lielajā zālē.
Biļešu cenas: 15,00; 20,00; 25,00; 30,00 EUR.
Pirmizrāde 2022. gada 30. septembrī.Režisors: Gatis Šmits
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks: Krišjānis Elviks
Mūzikas autori: Jēkabs Nīmanis un Maksims Šenteļevs
Lomās: Jānis Skutelis, Kaspars Znotiņš, Kristīne Krūze, Jevgēnijs Isajevs, Jana Čivžele, Marija Linarte.
Aktuāli! “JAUTRĀ ATRAITNE” operete LNO 19:00
€ 12.-; 15.-; 20.-; 25.-; 30.-; 37.-; 45.- Pens.; inv.; sk.; st. 15 % atl! + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 30.05.
12/10/2023
Divdesmit miljonus vērtais mantojums, ko Hanna saņēmusi pēc vīra – pontevedriešu baņķiera nāves, padara viņu par iekārojamu līgavu franču kavalieru aprindās Parīzē. Ja vien Pontevedro vēstniekam, baronam Zetam izdotos bagātniecei atrast līgavaini no tautiešu vidus (un paturēt Hannas bagātības valstī), viņš glābtu valsti no maksātnespējas. Cerības tiek liktas uz šarmanto siržgrauzi grāfu Danilo. Lai arī viņu un Hannu saista kopīga romantiskā pagātne, grāfs baidās iegūt miljonu mednieka slavu, tāpēc nav gatavs atzīties savās jūtās. Franca Lehāra krāšņo melodiju virpulī uzjundī intrigas, dzirkstī kaislības, bet komisku pārpratumu jūklī beigas tomēr ir laimīgas.Viena no populārākajām operetēm pasaulē pasaules pirmizrādi piedzīvoja Vīnē 1905. gadā. Latvijas Nacionālajā operā tā pirmuzvesta 1933. gadā. Operetes jauniestudējums mūsu opernamā top muzikālā vadītāja un diriģenta Tomasa Rēznera (Thomas Rösner) un režisora Ūves Ērika Laufenberga (Uwe Eric Laufenberg) veidotā vadībā.LOMĀS
Hanna Glavari: Inga Šļubovska, Jūlija Vasiļjeva, Laura GreckaDanilo Danilovičs: Aleksandrs Bešā, Rinalds KandalincevsBarons Mirko Zeta : Andris Ludvigs, Juris ĀdamsonsValansjenna: Evija Martinsone, Inga Šļubovska, Laura GreckaKamijs de Rozijons: Raimonds Bramanis, Artjoms SafronovsŅegušs: Gundars Āboliņš, Ģirts JakovļevsKaskada: Kalvis Kalniņš, Rihards MillersRauls de Sen-Briošs: Andris Kipļuks, Juris Jope
RADOŠĀ KOMANDAMuzikālais vadītājs un diriģents Tomass RēznersDiriģents Kaspars ĀdamsonsRežisors Ūve Ēriks LaufenbergsScenogrāfs Jūliuss Teodors ZemmelmansKostīmu māksliniece Džesika KārgeHoreogrāfe Mirjama KēfereGaismu mākslinieks Andreass FranksAktuāli! “PIE ZILĀS DONAVAS” balets LNO 12:00
€ 12.-; 15.-; 20.-; 25.-; 30.-; 37.-; 45.- Pens.; inv.; sk.; st. 15 % atl! + Ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 31.05.
15/10/2023
LNO balets “PIE ZILĀS DONAVAS”Johana Štrausa mūzika balets trīs cēlienos
Muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš
Horeogrāfs Aivars Leimanis
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ināra Gauja
Valšu karaļa Johana Štrausa brīnišķīgā mūzika iedvesmojusi romantisku baletu par izvēli starp mīlestību un skatuvi, sapņiem un realitāti. Pirmo reizi Rīgā Pie zilās Donavas tika uzvests 1957. gadā; 60 gadu laikā tas vairakkārt atjaunots un kļuvis par daļu no Latvijas baleta zelta fonda. Iestudējums tapis par godu šī baleta iestudētājas, leģendārās baletdejotājas, baletmeistares un pedagoģes Helēnas Tangijevas-Birznieces jubilejai. LOMĀSFranciska: Elza Leimane, Baiba Kokina, Sabīne Strokša, Alise Prudāne-Spridzāne
Annele: Annija Kopštāle, Jolanta Lubēja, Jūlija Brauere, Laine PaiķeFrancis: Raimonds Martinovs, Viktors Seiko
Muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš
Horeogrāfs Aivars Leimanis
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ināra Gauja
Valšu karaļa Johana Štrausa brīnišķīgā mūzika iedvesmojusi romantisku baletu par izvēli starp mīlestību un skatuvi, sapņiem un realitāti. Pirmo reizi Rīgā Pie zilās Donavas tika uzvests 1957. gadā; 60 gadu laikā tas vairakkārt atjaunots un kļuvis par daļu no Latvijas baleta zelta fonda. Iestudējums tapis par godu šī baleta iestudētājas, leģendārās baletdejotājas, baletmeistares un pedagoģes Helēnas Tangijevas-Birznieces jubilejai. LOMĀSFranciska: Elza Leimane, Baiba Kokina, Sabīne Strokša, Alise Prudāne-Spridzāne
Annele: Annija Kopštāle, Jolanta Lubēja, Jūlija Brauere, Laine PaiķeFrancis: Raimonds Martinovs, Viktors Seiko
Aktuāli! ''GULBJU EZERS'' balets LNO 19:00
€ 15.-; 18.-; 23.-; 28.-; 35.-; 43.-; 50.- Pens.; inv.; sk.; st. 15 % atl! + Ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 31.05.
25/10/2023
LNO 19:00 balets ''Gulbju ezers''PĒTERIS ČAIKOVSKISbalets GULBJU EZERS"Gulbju ezers" ir baletu balets, kas vienmēr baudījis skatītāju sajūsmu. Tajā Čaikovska skaistā mūzika apvienojas ar Petipā un Ivanova ģeniālo horeogrāfiju. Gulbju ezera valdzinājums kā magnēts pievelk sapņotāju princi Zigfrīdu. Odīlija, kas kā ūdens piliens līdzīga daiļajai gulbju princesei Odetai, iekāro jaunekli. Cīņa, mīļotās Odetas ievainojums, uzvara pār ļaunumu, kas ir tikai šķitums... Ludviga Otrā galms, Noišvānšteinas pils, izsmalcināti tērpi un krāšņas dekorācijas kopā ar Latvijas Nacionālā baleta trupas rūpīgo attieksmi pret klasiku ik detaļā rada izcilību.RADOŠĀ KOMANDAAivars LeimanisHoreogrāfs-inscenētājsMārtiņš OzoliņšDiriģentsFarhads StadeDiriģentsHuans Giljermo NovaScenogrāfsRoberts PerdziolaKostīmu mākslinieks Ainārs PastarsGaismu mākslinieksLOMĀSOdeta-Odīlija: Jūlija Brauere, Jolanta Lubēja, Annija Kopštāle, Alise PrudānePrincis Zigfrīds: Vadims Muntagirovs, Viktors Seiko, Aidens Viljams Konefrijs, Zigmārs KirilkoRotbarts: Avetiks Karapetjans, Aidens Viljams KonefrijsNerrs: Germans Ševčenko, Fabio SonconjiPas de trois: Laine Paiķe, Marta Ozoliņa, Kristaps Jaunžeikars, Paula Lieldidža-Kolbina, Iļana Puhova, Aidens Viljams Konefrijs, Roberts Naje, Justīna Teličena
Aktuāli! “DONS ŽUANS” opera LNO 19:00
€ 12.-; 13.-; 18.-; 21.-; 23.-; 28.-; 35.- Pens.; inv.; sk.; st. 15 % atl! + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 30.05.
26/10/2023
Volfgangs Amadejs MocartsDONS ŽUANSoperaPirmizrāde: 19.05.2022Radošā komandaMuzikālais vadītājs un diriģents: Andris VeismanisDiriģents: Kaspars ĀdamsonsDiriģents: Alesandro De Marki
Diriģents: Mihaels HofštetersRežisors: Marselo LombarderoScenogrāfs: Djego SilianoKostīmu mākslinieks: Lusiana GutmaneGaismu mākslinieks: Horacio EfronsHoreogrāfe: Linda MīļāLomās:Pirmo reizi šajā iestudējumā Kaspars Ādamsons, Jānis Apeinis, Marlēna Keine, Dainis Kalnačs, Daniils KuzminsDons Žuans: Nevens Crničs, Rinalds Kandalincevs, Jānis ApeinisLeporello: Rihards Mačanovskis, Krišjānis NorvelisDonna Anna: Jūlija Vasiļjeva, Tatjana TrenoginaDons Otavio: Artjoms Safronovs, Mihails ČuļpajevsDonna Elvīra: Inga Šļubovska, Laura GreckaCerlīna: Katrīna Paula Felsberga, Evija MartinsoneMazeto: Rihards Millers, Juris Ādamsons, Daniils KuzminsKomandors: Edgars Ošleja, Pavlo Balakins, Krišjānis NorvelisPar izrādiDons Žuans ir moderns vīrietis, viņš ir plēsējs, indivīds bez robežām, kas sabiedrībā ierastās kārtības vietā izvēlējies savus noteikumus. Viņa dzīves vadmotīvs ir vīns, iekāre un sievietes; romantiku gan viņš ir aizstājis ar trofeju medībām – Dona Žuana iegūto sieviešu skaits ir mērāms tūkstošos. Mērķu sasniegšanai noderīgi ir arī galēji līdzekļi – meli, viltus un pat slepkavība, bet galu galā tas tomēr izrādās ceļš uz elli.Volfganga Amadeja Mocarta 18. gadsimta nogalē radītās operas Dons Žuans jauno iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā veido režisors Marselo Lombardero, kurš Latvijas publikai pazīstams pēc operas Figaro kāzas iestudējuma 2014. gadā. Radošās komandas rokās opera Dons Žuans kļuvusi par ironisku un melnu komēdiju.Izrādi rekomendējam skatītājiem no 16 gadu vecuma.SatursI cēliensNakts. Leporello kurn par saviem pienākumiem, kas viņam jāpilda kā dona Žuana kalpam. Parādās maskā tērptais dons Žuans. Viņam seko donna Anna, Komandora meita, kuru viņš centies pavedināt. Kad ierodas arī Komandors, dons Žuans viņu nogalina un aizbēg. Anna atgriežas kopā ar savu līgavaini donu Otavio. Atklājusi, ka tēvs miris, viņa pieprasa no Otavio zvērestu atriebties slepkavam.Dons Žuans flirtē ar kādu ceļinieci. Tā izrādās esam donna Elvīra, sieviete, ko viņš reiz pavedis un kas tagad seko viņam pa pēdām. Žuans aizbēg, kamēr Leporello novērš Elvīras uzmanību, lasot saimnieka mīlas iekarojumu garo katalogu.Ierodas kāzinieki, kas svin savu draugu Cerlīnas un Mazeto laulības. Viņiem pievienojas Žuans un ne soli neatkāpjas no līgavas, saniknojot līgavaini, ko Leporello aizmāna prom. Palicis viens ar Cerlīnu, dons Žuans liek lietā savu šarmu, bet iejaucas Elvīra un aizved meiteni. Parādās Anna un Otavio, atgriežas arī Elvīra un apsūdz donu Žuanu pavešanā. Viņš aizvada Elvīru prom. Anna, kas atpazinusi donu Žuanu, saprot, ka tas ir viņas tēva slepkava.Dons Žuans līksmo par vakarā gaidāmo balli. Cerlīna lūdz Mazeto piedot viņas šķietamo neuzticību. Mazeto paslēpjas. Parādās dons Žuans, bet, kad viņš satver Cerlīnu, Mazeto metas ārā no paslēptuves. Dons Žuans bezrūpīgi pavērš situāciju sev vēlamā virzienā un aicina Cerlīnu un Mazeto nākt viņam līdzi. Ierodas maskās pārģērbušies Elvīra, Anna un Otavio. Viņus uz svētkiem ielūdz Leporello.Svinību laikā Leporello iesaista Mazeto dejā, bet dons Žuans tikmēr vedina Cerlīnu uz nomaļu telpu. Kad meitene sauc pēc palīdzības, dons Žuans mēģina vainot Leporello, ka tas viņai uzbrucis. Bet neviens tam netic. Elvīra, Anna un Otavio noņem maskas un stājas pretī donam Žuanam, kuram tik tikko izdodas aizbēgt.Ii cēliensLeporello samainās drēbēm ar donu Žuanu, lai pavedinātu Elvīru sava kunga vietā, bet dons Žuans tikmēr dzied serenādi Elvīras istabenei. Kad garām skrien Mazeto ar bruņotiem draugiem, alkdami sodīt Žuanu, pārģērbtais dēkainis norāda viņiem nepareizu virzienu un pēc tam piekauj Mazeto. Ierodas Cerlīna un maigi žēlo savu līgavaini.Elvīru un Leporello pārsteidz Annas, Otavio, Cerlīnas un Mazeto ierašanās. Tie noturējuši kalpu par kungu un nu draud Leporello. Viņš izbīlī atklāj īsto seju un bēg. Otavio apcer savas attiecības ar Annu. Elvīra, dona Žuana otrās nodevības pievilta, trako dusmās.Leporello satiek savu kungu, kuru kāda balss brīdina par gaidāmo sodu. Šķiet, ka tā ir Komandora balss, un dons Žuans savam kalpam liek to ielūgt vakariņās. Kad kalps negribīgi izstosta ielūgumu, balss to pieņem.Anna, kas joprojām sēro, noraida Otavio bildinājumu līdz brīdim, kad tēvs būs atriebts.Dons Žuans izbauda vakariņas. Iesteidzas Elvīra, kura viņu joprojām mīl, un lūdz donu Žuanu laboties. Bet viņš Elvīru nicīgi aizgaiņā. Kad viņa aiziet, dons Žuans apstulbis ierauga nākam Komandoru. Tas pieprasa donam Žuanam nožēlot savu noziegumu. Tomēr viņš atsakās. Sastapies ar pārspēku, dons Žuans sabrūk miris.Anna, Elvīra, Otavio, Leporello, Cerlīna un Mazeto plāno nākotni un atgādina: par ļauniem darbiem jāsaņem atmaksa.
Diriģents: Mihaels HofštetersRežisors: Marselo LombarderoScenogrāfs: Djego SilianoKostīmu mākslinieks: Lusiana GutmaneGaismu mākslinieks: Horacio EfronsHoreogrāfe: Linda MīļāLomās:Pirmo reizi šajā iestudējumā Kaspars Ādamsons, Jānis Apeinis, Marlēna Keine, Dainis Kalnačs, Daniils KuzminsDons Žuans: Nevens Crničs, Rinalds Kandalincevs, Jānis ApeinisLeporello: Rihards Mačanovskis, Krišjānis NorvelisDonna Anna: Jūlija Vasiļjeva, Tatjana TrenoginaDons Otavio: Artjoms Safronovs, Mihails ČuļpajevsDonna Elvīra: Inga Šļubovska, Laura GreckaCerlīna: Katrīna Paula Felsberga, Evija MartinsoneMazeto: Rihards Millers, Juris Ādamsons, Daniils KuzminsKomandors: Edgars Ošleja, Pavlo Balakins, Krišjānis NorvelisPar izrādiDons Žuans ir moderns vīrietis, viņš ir plēsējs, indivīds bez robežām, kas sabiedrībā ierastās kārtības vietā izvēlējies savus noteikumus. Viņa dzīves vadmotīvs ir vīns, iekāre un sievietes; romantiku gan viņš ir aizstājis ar trofeju medībām – Dona Žuana iegūto sieviešu skaits ir mērāms tūkstošos. Mērķu sasniegšanai noderīgi ir arī galēji līdzekļi – meli, viltus un pat slepkavība, bet galu galā tas tomēr izrādās ceļš uz elli.Volfganga Amadeja Mocarta 18. gadsimta nogalē radītās operas Dons Žuans jauno iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā veido režisors Marselo Lombardero, kurš Latvijas publikai pazīstams pēc operas Figaro kāzas iestudējuma 2014. gadā. Radošās komandas rokās opera Dons Žuans kļuvusi par ironisku un melnu komēdiju.Izrādi rekomendējam skatītājiem no 16 gadu vecuma.SatursI cēliensNakts. Leporello kurn par saviem pienākumiem, kas viņam jāpilda kā dona Žuana kalpam. Parādās maskā tērptais dons Žuans. Viņam seko donna Anna, Komandora meita, kuru viņš centies pavedināt. Kad ierodas arī Komandors, dons Žuans viņu nogalina un aizbēg. Anna atgriežas kopā ar savu līgavaini donu Otavio. Atklājusi, ka tēvs miris, viņa pieprasa no Otavio zvērestu atriebties slepkavam.Dons Žuans flirtē ar kādu ceļinieci. Tā izrādās esam donna Elvīra, sieviete, ko viņš reiz pavedis un kas tagad seko viņam pa pēdām. Žuans aizbēg, kamēr Leporello novērš Elvīras uzmanību, lasot saimnieka mīlas iekarojumu garo katalogu.Ierodas kāzinieki, kas svin savu draugu Cerlīnas un Mazeto laulības. Viņiem pievienojas Žuans un ne soli neatkāpjas no līgavas, saniknojot līgavaini, ko Leporello aizmāna prom. Palicis viens ar Cerlīnu, dons Žuans liek lietā savu šarmu, bet iejaucas Elvīra un aizved meiteni. Parādās Anna un Otavio, atgriežas arī Elvīra un apsūdz donu Žuanu pavešanā. Viņš aizvada Elvīru prom. Anna, kas atpazinusi donu Žuanu, saprot, ka tas ir viņas tēva slepkava.Dons Žuans līksmo par vakarā gaidāmo balli. Cerlīna lūdz Mazeto piedot viņas šķietamo neuzticību. Mazeto paslēpjas. Parādās dons Žuans, bet, kad viņš satver Cerlīnu, Mazeto metas ārā no paslēptuves. Dons Žuans bezrūpīgi pavērš situāciju sev vēlamā virzienā un aicina Cerlīnu un Mazeto nākt viņam līdzi. Ierodas maskās pārģērbušies Elvīra, Anna un Otavio. Viņus uz svētkiem ielūdz Leporello.Svinību laikā Leporello iesaista Mazeto dejā, bet dons Žuans tikmēr vedina Cerlīnu uz nomaļu telpu. Kad meitene sauc pēc palīdzības, dons Žuans mēģina vainot Leporello, ka tas viņai uzbrucis. Bet neviens tam netic. Elvīra, Anna un Otavio noņem maskas un stājas pretī donam Žuanam, kuram tik tikko izdodas aizbēgt.Ii cēliensLeporello samainās drēbēm ar donu Žuanu, lai pavedinātu Elvīru sava kunga vietā, bet dons Žuans tikmēr dzied serenādi Elvīras istabenei. Kad garām skrien Mazeto ar bruņotiem draugiem, alkdami sodīt Žuanu, pārģērbtais dēkainis norāda viņiem nepareizu virzienu un pēc tam piekauj Mazeto. Ierodas Cerlīna un maigi žēlo savu līgavaini.Elvīru un Leporello pārsteidz Annas, Otavio, Cerlīnas un Mazeto ierašanās. Tie noturējuši kalpu par kungu un nu draud Leporello. Viņš izbīlī atklāj īsto seju un bēg. Otavio apcer savas attiecības ar Annu. Elvīra, dona Žuana otrās nodevības pievilta, trako dusmās.Leporello satiek savu kungu, kuru kāda balss brīdina par gaidāmo sodu. Šķiet, ka tā ir Komandora balss, un dons Žuans savam kalpam liek to ielūgt vakariņās. Kad kalps negribīgi izstosta ielūgumu, balss to pieņem.Anna, kas joprojām sēro, noraida Otavio bildinājumu līdz brīdim, kad tēvs būs atriebts.Dons Žuans izbauda vakariņas. Iesteidzas Elvīra, kura viņu joprojām mīl, un lūdz donu Žuanu laboties. Bet viņš Elvīru nicīgi aizgaiņā. Kad viņa aiziet, dons Žuans apstulbis ierauga nākam Komandoru. Tas pieprasa donam Žuanam nožēlot savu noziegumu. Tomēr viņš atsakās. Sastapies ar pārspēku, dons Žuans sabrūk miris.Anna, Elvīra, Otavio, Leporello, Cerlīna un Mazeto plāno nākotni un atgādina: par ļauniem darbiem jāsaņem atmaksa.
Decembris
Aktuāli! “RIEKSTKODIS” balets LNO 18:00
€ 15.-;18.-; 23.-; 28.-;35.-; 43.-; 50.- Pens.; inv.; sk.; st. 15 % atl! + Ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 30.05.
3/12/2023
LNO 18:00 balets “RIEKSTKODIS”Pētera Čaikovska balets divos cēlienosAivara Leimaņa horeogrāfija un iestudējums
Diriģents Farhads Stade vai Mārtiņš Ozoliņš
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Aleksandrs Vasiļjevs PAR IZRĀDIBaleta darbība notiek Rīgā 19.gadsimta beigās - te jūtama pilsētas senlaicīgo ieliņu gaisotne, atrodami jūgendstilā veidoti interjeri, augu motīvi un efektīgi kontrasti: ārā ir ziema, bet telpās zied puķes. Ziemassvētku vakarā mazā Marija saņem dāvanā lelli – Riekstkodi. Rotaļlietas zem eglītes atdzīvojas, un sākas brīnumaini piedzīvojumi – istabā iebrūk peļu armija, Riekstkodis pārvēršas par princi, atbrīvo Mariju un aizved viņu uz pasaku zemi. LOMĀSMarija: Sabīne Strokša, Jūlija Brauere, Jolanta Lubēja, Elza Leimane, Baiba KokinaPrincis Riekstkodis: Kārlis Cīrulis, Filips Fedulovs, Dariuss Florians Katana, Sergejs Neikšins, Zigmārs Kirilko, Viktors SeikoSATURSPROLOGSUz skatuves uzburta kāda pilsēta slavenajā un senajā Hanzas savienībā 19.gadsimta beigās. Varbūt Lībeka? Brēmene? Bet varbūt Rīga? Te Ziemassvētku naktī, kad zemi apciemo brīnumi, piedzimst un īstenībā pārtop kādas jaunas meitenes sapnis.I CĒLIENSPadomnieka Štālbauma namā valda pirmsvētku satraukums un kņada. Visi gatavojas mājas karnevālam Ziemassvētku vakarā. Cits pēc cita ierodas maskās tērptie viesi. Faķīra tērpā atnāk arī bērnu mīļotais tēvocis Droselmeiers. Sākas dejas. Klāt arī Ziemassvētku vecītis ar dāvanu maisu. Dāvanas saistītas ar katra saņēmēja slepenajām ilgām un sapņiem. Lai tiktu pie tām, ikvienam jāsniedz priekšnesums. Kad maisā palikusi vairs tikai viena dāvana - dīvaina lelle, kura kož riekstus - Riekstkodis, Ziemassvētku vecītis noslēpumaini izgaisis. Lelle nevienam nepatīk, vienīgi mazā Marija izjūt pret to neizprotamu maigumu un līdzcietību. Svētku prieki pamazām norimst, visi dodas pie miera. Vientulīgajā balles zālē pie lelles atgriežas Marija.Svētku vakarā piedzīvotais tā satraucis Mariju, ka, snaudā iegrimusi, viņa jūt, ka visi nesen satiktie tēli pie viņas atgriežas, bet šoreiz neizprotamas gaismas aptverti - it kā tie paši, bet pavisam savādi. Ierodas Peļu ķēniņš ar savu armiju. Peļu nolūks ir iegūt brīnumainā veidā izaugušo un starojošo svētku egli. Pelēm drosmīgi pretim stājas alvas zaldātiņi. Cīņā iesaistās arī drosmīgais Riekstkodis. Kaut arī nāvīgi ievainots, viņš uzveic Peļu ķēniņu. Mazā Marija ir izmisusi. Bet te parādās tēvocis Droselmeiers un atkal atdzīvina Marijas pasaku bruņinieku. Vēl vairāk, viņš pārvērš neglīto Riekstkodi skaistā princī, bet pašu Mariju - princesē.Nozūd Štālbaumu nams, pasauli piepilda virmojošas sniegpārsliņas. Kad skaistais sniegputenis beidzas, princis un princese attopas apburtā ziemas dārzā, iesēžas burvju kamanās un dodas uz pasaku pili.II CĒLIENSKamanas atvedušas princi Riekstkodi un Mariju uz pasaku pili, kur viņus sagaida zaigojoši taureņi. Lai tiktu pilī, varoņiem jāiztur vēl viens pārbaudījums - jāuzveic melnie, draudīgie pils sargi sikspārņi.Riekstkodis uzvarējis arī šajā cīņā. Pilī sākas balle. Dejotāji no tālām pasaules malām uzstājas par godu princim Riekstkodim un princesei Marijai. Dejo arī viņi paši - slavinot jaunību, draudzību un mīlestību.EPILOGSAust rīts. Mazā Marija pamostas, apkampusi mīļoto lelli Riekstkodi. Vai redzētais bijis tikai sapnis? Bet varbūt zīme, ka dzīvē piepildīsies šis sapnis par uzticību un mīlestību, kas pārvar visus šķēršļus?
Diriģents Farhads Stade vai Mārtiņš Ozoliņš
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Aleksandrs Vasiļjevs PAR IZRĀDIBaleta darbība notiek Rīgā 19.gadsimta beigās - te jūtama pilsētas senlaicīgo ieliņu gaisotne, atrodami jūgendstilā veidoti interjeri, augu motīvi un efektīgi kontrasti: ārā ir ziema, bet telpās zied puķes. Ziemassvētku vakarā mazā Marija saņem dāvanā lelli – Riekstkodi. Rotaļlietas zem eglītes atdzīvojas, un sākas brīnumaini piedzīvojumi – istabā iebrūk peļu armija, Riekstkodis pārvēršas par princi, atbrīvo Mariju un aizved viņu uz pasaku zemi. LOMĀSMarija: Sabīne Strokša, Jūlija Brauere, Jolanta Lubēja, Elza Leimane, Baiba KokinaPrincis Riekstkodis: Kārlis Cīrulis, Filips Fedulovs, Dariuss Florians Katana, Sergejs Neikšins, Zigmārs Kirilko, Viktors SeikoSATURSPROLOGSUz skatuves uzburta kāda pilsēta slavenajā un senajā Hanzas savienībā 19.gadsimta beigās. Varbūt Lībeka? Brēmene? Bet varbūt Rīga? Te Ziemassvētku naktī, kad zemi apciemo brīnumi, piedzimst un īstenībā pārtop kādas jaunas meitenes sapnis.I CĒLIENSPadomnieka Štālbauma namā valda pirmsvētku satraukums un kņada. Visi gatavojas mājas karnevālam Ziemassvētku vakarā. Cits pēc cita ierodas maskās tērptie viesi. Faķīra tērpā atnāk arī bērnu mīļotais tēvocis Droselmeiers. Sākas dejas. Klāt arī Ziemassvētku vecītis ar dāvanu maisu. Dāvanas saistītas ar katra saņēmēja slepenajām ilgām un sapņiem. Lai tiktu pie tām, ikvienam jāsniedz priekšnesums. Kad maisā palikusi vairs tikai viena dāvana - dīvaina lelle, kura kož riekstus - Riekstkodis, Ziemassvētku vecītis noslēpumaini izgaisis. Lelle nevienam nepatīk, vienīgi mazā Marija izjūt pret to neizprotamu maigumu un līdzcietību. Svētku prieki pamazām norimst, visi dodas pie miera. Vientulīgajā balles zālē pie lelles atgriežas Marija.Svētku vakarā piedzīvotais tā satraucis Mariju, ka, snaudā iegrimusi, viņa jūt, ka visi nesen satiktie tēli pie viņas atgriežas, bet šoreiz neizprotamas gaismas aptverti - it kā tie paši, bet pavisam savādi. Ierodas Peļu ķēniņš ar savu armiju. Peļu nolūks ir iegūt brīnumainā veidā izaugušo un starojošo svētku egli. Pelēm drosmīgi pretim stājas alvas zaldātiņi. Cīņā iesaistās arī drosmīgais Riekstkodis. Kaut arī nāvīgi ievainots, viņš uzveic Peļu ķēniņu. Mazā Marija ir izmisusi. Bet te parādās tēvocis Droselmeiers un atkal atdzīvina Marijas pasaku bruņinieku. Vēl vairāk, viņš pārvērš neglīto Riekstkodi skaistā princī, bet pašu Mariju - princesē.Nozūd Štālbaumu nams, pasauli piepilda virmojošas sniegpārsliņas. Kad skaistais sniegputenis beidzas, princis un princese attopas apburtā ziemas dārzā, iesēžas burvju kamanās un dodas uz pasaku pili.II CĒLIENSKamanas atvedušas princi Riekstkodi un Mariju uz pasaku pili, kur viņus sagaida zaigojoši taureņi. Lai tiktu pilī, varoņiem jāiztur vēl viens pārbaudījums - jāuzveic melnie, draudīgie pils sargi sikspārņi.Riekstkodis uzvarējis arī šajā cīņā. Pilī sākas balle. Dejotāji no tālām pasaules malām uzstājas par godu princim Riekstkodim un princesei Marijai. Dejo arī viņi paši - slavinot jaunību, draudzību un mīlestību.EPILOGSAust rīts. Mazā Marija pamostas, apkampusi mīļoto lelli Riekstkodi. Vai redzētais bijis tikai sapnis? Bet varbūt zīme, ka dzīvē piepildīsies šis sapnis par uzticību un mīlestību, kas pārvar visus šķēršļus?