Visiem braucieniem var pieteikties gan individuāli, gan kolektīvi.
Pēc izrādēm un pasākumiem pievedam klientus iespējami tuvāk mājvietai (Jelgavas pilsētas robežās).
Ceļš no € 13.- /1 personai; tikai biļetes sagāde vai nodošana kasē nenotikušas izrādes dēļ  1.50 / 1 personai
Grupas (sākot no 8 cilv.) un kolektīvi izrādes un pasākumus var izvēlēties sev vēlamā laikā.
Biļešu sagāde grupai un brauciena cena ir atkarīga no cilvēku skaita.

 Pieteikties pasākumami

Vedam uz izrādēm un koncertiem! Acinu pieteikties

Pasākumi

Janvāris  |  Februāris  |  Marts  |  Aprīlis  |  Maijs  |  Jūnijs  |  Jūlijs  |  Augusts  |  Visi

Janvāris

Garantēts! “RUNĀŠANĀS PAR SEKSU” izrāde JRT MZ 18:30

€ 20.-; 25.-; 28.- Pens.; inv.; sk.; st. 30 % atl! + 6.05%
27/1/2023
16:30 izbraukšana no Jelgavas
Berlīnes dramaturģes Majas Cades jaunākā luga.
Vienu reizi mēnesī grupiņa cilvēku satiekas, lai runātu par savas dzīves intīmākajiem nostūriem.
Seksualitāte ir teritorija, kurā mēs mēdzam būt visievainojamākie. Teritorija, kurā iespējama gan patiesi dziļa tuvība, gan skaudra vientulība. Par to arī izrāde.
Izrāde notiek: Miera ielā 58a, Mazajā zālē.
Biļešu cenas: 20,00; 25,00; 28,00 EUR.
Pirmizrāde 2022. gada 28. oktobrī.
Režisore un scenogrāfe: Kristīne Krūze
Lomās: Baiba Broka, Vilis Daudziņš, Jana Čivžele, Inga Tropa, Ivars Krasts, Jānis Skutelis. 
Līdz 18 gadu vecumam skatīties neiesakām!

Februāris

Garantēts! “DZIMŠANAS DIENAS KŪKA” Izrāde JRT LZ 19:00 Sezonas jaunums!

€ 15.-; 20.-; 25.-; 30.- Pens.; inv.; sk.; st. 30 % atl! + 6.05%
2/2/2023
17:00 izbraukšana no Jelgavas
Amerikāņu mūsdienu dramaturgs Noa Haidls jaunāko lugu ir veltījis savai sievai, domājot par mīlestības spēku, kas spēj savienot pagātni, tagadni un nākotni. Dzīve no plānotā atšķiras, taču viena stabila tradīcija iet cauri visam mūžam. Katru dzimšanas dienu tiek cepta kūka. Ir 90 dzimšanas dienas un ir 90 kūkas.
Lugas oriģinālnosaukums ir “Dzimšanas dienas sveces”, un tā pirmizrādīta 2022. gada aprīlī gandrīz
vienlaikus divās šķietami diametrāli pretējās vietās – uz visplašāko skatītāju loku orientētajā Ņujorkas Brodvejā un Vācijas augstās mākslas templī Deutsches Theater Berlin. Šī rudens teātra kritiķu aptaujā, ko veic Vācijas žurnāls “Theater heute”, Noa Haidla jaunais dramatiskais sacerējums ir ierindots starp gada labākajām lugām.
Izrāde notiek: Miera ielā 58a, Lielajā zālē.
Pirmizrāde 2022. gada 30. novembrī.
KOMANDA
Režisors un scenogrāfs - Alvis Hermanis
Tulkotāja - Ieva Lešinska
Kostīmu māksliniece - Jana Čivžele
Lomās - Regīna Razuma, Agate Krista, Sabīne Tīkmane, Marta Lovisa, Elvita Ragovska, Gerds Lapoška, Jānis Grūtups, Ritvars Logins, Toms Harjo

Aktuāli! “KORDĒLIJAS ZEME” 19:00 JRT MZ Izrāde par Viljama Šekspīra lugu "Karalis Līrs"

€ 20.-; 25.-; 28.- 15% atlaide "Goda ģimenes" kartes īpašniekiem; Pens.; inv.; sk.; st. 30 % atl! + 6.05% + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 31.01.
16/2/2023
15% atlaide "Goda ģimenes" kartes īpašniekiem
Izrāde par Viljama Šekspīra lugu "Karalis Līrs".
“Kordēlijas zeme”
52,89495° N, 3,84645° W
Izrāde ir balstīta mūsdienīgās domās par Viljama Šekspīra lugu “Karalis Līrs”. Latviešu kultūras pētnieces Vizmas Gūtmanes dzīve aizvien vairāk un vairāk tuvinās naktī, lietū un tumsā, no kopējās dzīves izdzītajam karalim Līram, kura prāts “ir sācis klaiņot”.
Šekspīra traģēdijas “Karalis Līrs” ģeniālos tekstus savienojot ar angļu dzejnieka-metafiziķa Džona Donna meditācijām un mūsdienu dzīves reālijām, tapusi KORDĒLIJAS ZEME. Kāda pētniece Latvijā atklāj mītiskā karaļa Līra jaunākai meitai Kordēlijai paredzētās zemes konkrētu atrašanās vietu. Lai tur nokļūtu, viņai jāpārliecina finansētāju eksperts.
Izrāde notiek: Miera ielā 58a, Mazajā zālē.
Izrādes ilgums: 2 h 35 min (2 cēlieni)
Pirmizrāde 2022. gada 15. decembrī.
KOMANDA
Autori - Guna Zariņa, Pēteris Krilovs, Matīss Ozols, Gerds Lapoška
Režisors - Pēteris Krilovs
Māksliniece - Kristīne Abika
Režisora asistents - Gerds Lapoška
Lomās - Guna Zariņa un Matīss Ozols

Aktuāli! „VIŅA – VIŅŠ – VIŅA?” komiska drāma (režisore Rēzija Kalniņa) 19:00 OratoriO, mūzikas un drāmas telpa

€ 23.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 30.01.!
16/2/2023
Izrāde “Viņa- Viņš- Viņa?”
Komiska drāma
Pēc A. R. Gērnija lugas “Silvija” motīviem
Pirmizrāde 2022. gada 1. oktobrī
Mēs. Mēs ejam kopā. Un... nez kāpēc šķiet- katrs savā virzienā. Mēs skatāmies. Neredzam. Mēs klausāmies. Nedzirdam. Mēs gaidām, pieprasām viens no otra, bet vai spējam patiesi sajust?... Esam aizmirsuši, kā tas ir- sarunāties. Runāt par būtisko. Bet kas ir patiesi Būtisks?...
Būtisks ir tas brīdis, tas pagrieziena punkts, kad beidzot ieraugām, sadzirdam viens otru, bet galvenais- paši sevi. Kad klēpī ielec Atklāsme- nebaidies būt tu pats/-i! Atveries beznosacījumu mīlestībai, nebaidies no instinktiem un ļauj sev būt! Būt tādam, kāds/-a tu Patiesi esi.
Mēs iemācāmies sarunāties bez vārdiem. Just viens otru. Būt sev. Viens otram.
Vai spējam cieņpilni pamosties patiesai Dzīvei?...
Režisore: Rēzija Kalniņa
Horeogrāfe un režisores asistente: Linda Kalniņa
Lomās: Esmeralda Ermale vai Zane Jančevska, Jānis Skanis vai Juris Kalniņš, Anete Krasovska vai Laura Erdlāne, Andris Morkāns
No angļu valodas tulkojuši: Uģis Segliņš un Skaidrīte Rubene
Vieta: Mūzikas un Drāmas telpa “OratoriO”, Sporta 2 kvartāls (ieeja no Hanzas ielas)

Aktuāli! “DEBESJUMS” drāma Nacionālā teātrī LZ 19:00

€ 9.-; 13.-;18.-; 22.-; 27.-; 30.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 31.01.
22/2/2023
Jaunas sievietes likteni izšķirs 12 zvērināto – sieviešu – lēmums, ir vai nav patiesība tas, ko viņa apgalvo, proti, ir vai nav viņa stāvoklī. Ja viņa gaida bērnu, viņu nedrīkst pakārt, ja nav, karātavas viņu jau gaida, jo tāds ir tiesas lēmums. Kā liecina nāvessoda piesaukšana, lugas darbība nenotiek 21. gadsimtā, kaut arī luga sarakstīta 2020. gadā, bet gan 18. gadsimta vidū Anglijas austrumos. Tomēr britu dramaturģes piedāvātie jautājumi pilnā mērā attiecas uz mums un šodien. Vai mēs spējam vienoties par kopīgu lēmumu svarīgos jautājumos? Vai mēs spējam uzņemties atbildību par savu viedokli? Vai mīlestība ir attaisnojums vardarbībai?
Autore - Lūsija Kirkvuda
Režisors - Valters Sīlis
Lomās -  Elizabete Skrastiņa, Maija Doveika, Dace Bonāte, Ināra Slucka, Sandija Dovgāne, Daiga Kažociņa, Evija Krūze, Daiga Gaismiņa, Dita Lūriņa, Anna Klēvere, Sanita Paula, Agnese Budovska, Ieva Aniņa, Indra Burkovska, Liene Sebre, Kaspars Aniņš, Romāns Bargais

Garantēts! Muzikālā izrāde-veltījums VIKTORAM COJAM “Lūk, tā!” Hanzas perons 19:00

€ 15.-; 25.-; 30.-; 35.-; 45.- Pens., sk., inv. 30%; st. 20% atl! + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 03.02.
23/2/2023
12+
Gadā, kad slavenajam dziedātājam un mūziķim, grupas "Kino" līderim, Viktoram Cojam būtu apritējuši 60 gadi, Čehova teātris sadarbībā ar Hanzas peronu nolēmis uzvest muzikālu izrādi "Lūk, tā!", veltītu cilvēkam, kurš kļuvis par vienu no 20. gadsimta leģendām.
Viktora Coja spilgtais un asais talants uzplauka pagājušā gadsimta 80. gadu "lūzuma laikmetā". Paustais pretkara noskaņojums, jūtamais indivīda pretspars sistēmai tās dažādajās izpausmēs un formās, dziļi individuālā pārdzīvojumu nokrāsa, spēcīgā un spilgtā lirika, drosmīgie un prātā paliekošie grupai "Kino" raksturīgie muzikālie risinājumi sakrita ar pašu laiku un pārmaiņu garu. Šobrīd Viktora Coja un grupas "Kino" jau tāpat līdz šim daudzu iemīļotās dziesmas no jauna iegūst aktualitāti un kaut kādā ziņā arī otro elpu. Viņi no jauna – par šodienas mums...
Izrādē būs iekļautas 20 dziesmas teātra mākslinieku izpildījumā. Pazīstamais teātra režisors Romans Smirnovs, kurš Viktoru Coju, viņa ģimeni, draugus un kolēģus dzīvē pazinis personīgi, apvienos šo dziesmu sižetus vienotā polifoniskā stāstījumā. Kā noformējumu paredzēts izmantot ar Viktoru Coju saistīto mākslinieku un viņa draugu video materiālu.
Režisors – Romans Smirnovs
Komponists, aranžētājs – Vladimirs Tuzovs
Video projekciju mākslinieks – Artis Dzērve
Kostīmu māksliniece – Valentīna Začiņajeva
Gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš
Horeogrāfs – Artūrs Skuteļskis
Izrādē piedalās:
Aleksandrs Maļikovs
Jekaterina Frolova
Maksims Busels
Ņikita Osipovs
Olga Ņikuļina
Rodions Kuzmins
Tatjana Lukašenkova
Veronika Plotņikova
Vitālijs Jakovļevs
Konstantīns Ņikuļins
Evilena Protektore
Mūziķi:
Vladimirs Tuzovs – klavieres
Dmitrijs Karpovs – klavieres
Antons Visockis – sitamie instrumenti
Jūlija Saveļjeva – ģitāra

Garantēts! „PUSNAKTS ŠOVS AR JŪDU ISKARIOTU” (režisors Mārtiņš Eihe) pēcnāves komēdija Dailes teātrī LZ 18:00

€ 15.-; 20.-; 27.-; 37.- + ceļš € 13.-
25/2/2023
16:15 izbraukšana no Jelgavas
Stīvens Adlijs Girgis 
"PUSNAKTS ŠOVS AR JŪDU ISKARIOTU"
Pēcnāves komēdija
Lielajā zālē no 7. oktobra
Šovs – tā ir jaunā tiesas zāle. Šova skatītājs ir zvērinātais, kurš, rakstot savos sociālo tīklu profilos, izšķirs, kurš vainīgs un nevainīgs. Mēs – ekrānu mīlētāji – jau esam pieraduši vērot slavenību apsūdzības. Vispirms – MeToo skandāli un tiem sekojošās ietekmīgo vīriešu gāšanas no troņa. Un pēc tam pretējais – Džoniju Depu attaisno pret bijušās sievas vardarbības apsūdzībām. Viena slavenība tomēr nav nokļuvusi līdz ziņu virsrakstiem, kaut viņam izvirzītas vissmagākās apsūdzības, un arī sods ir daudz bargāks.

Vietā starp Debesīm un Elli – Šķīstītavā – ir kāda pietura tikai bezcerībā slīgstošajiem. Šo pieturu sauc Cerība. Tur strādā tiesnesis, kurš pelna sev punktus, lai iegūtu vietu debesīs, noraidot elles mocībās slīgstošo lūgumus pēc apžēlošanas. Kādai jaunai advokātei tomēr izdodas panākt, ka Jūdas Iskariota lieta tiek izskatīta. Jūdam pašam ir vienalga par šo lietu – viņš sevi neaizstāv, jo ir katatoniskās paralīzes pārņemts. Cita pēc citas tiek izsauktas slavenības, kuras mājo Viņsaulē. Zigmunds Freids norāda uz Jūdas nepieskaitāmību. Svētā Monika stāsta par to, kā centusies Jūdu zāģēt, bet pašai kļuvis viņa žēl. Mātei Terēzei ir savi apsvērumi, kāpēc nepieļaut Iskariota apžēlošanu.
 
Stīvens Adlijs Girgis ir ēģiptiešu izcelsmes amerikāņu autors, kurš izcēlies ar bezkompromisa attieksmi pret reliģisku liekulību un tabu tematiem. Viņa lugas Eiropas teātros tiek izrādītas ar politkorektiem brīdinājumiem, ka cilvēku jūtas var tikt aizskartas, jo autors atļaujas pateikt to, ko daudzviet pasaulē aprij liekulīga smalkjūtība. Autora vārdu izvēle var aizskart cilvēka reliģiskās jūtas. Psihiskas saslimšanas tiek sauktas to īstajos vārdos, neslēpti tiek ironizēts par dažādām minoritātēm. Tomēr lugu ir iecienījuši gan intelektuāļi, gan plašāka auditorija, jo tā ir nežēlīgi asprātīga.

Filips Sīmors Hofmans 2005. gadā izvēlējās iestudēt lugu “Jūdas Iskariota pēdējās dienas” (Dailes izrādei dots nosaukums “Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu”). Kopš tā laika lugai ir pievērsta īpaša uzmanība. Tā pārsteidz ar savu asprātību, humoru un arī nekaunību, padarot lielos jautājumus līdz smieklīgumam mazus. Vēl aizvien luga tiek iestudēta daudzviet pasaulē. 
 
Jautājums, uz kuru savā uznācienā tiesas priekšā atbild Sātans: “Es būtu Jūdā “iegājis”, tieciet man, viņš būtu manu “klātbūtni” sajutis, saprotiet?” –, ir vienmēr aktuāls, jo – ja pats Sātans atsakās no nopelniem Jūdas darbos, tad kurš var sacīt, ka Dieva nodevība nebija paša Dieva plāns, bet Jūda – tikai plāna īstenotājs? 
 
Lomās: Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Advokāte), Kaspars Dumburs (Prokurors), Artis Robežnieks (Tiesnesis), Niklāvs Kurpnieks (Sātans), Ieva Segliņa (Māte Terēze), Dārta Daneviča (Marija Magdalēna), Aldis Siliņš (Bailiffs), Juris Bartkevičs (Freids), Gints Grāvelis (Poncijs Pilāts), Andris Bulis (Svētais Pēteris), Mārtiņš Upenieks (Jēzus no Nācaretes), Lauris Dzelzītis (Jūdas Iskariots), Kristīne Nevarauska (Svētā Monika), Lilita Ozoliņa (Jūdas mate), Imants Strads (Bučs Hanīvils)
 
Režisors – Mārtiņš Eihe
Scenogrāfe – Pamela Butāne
Kostīmu māksliniece – Rūta Kuplā

Garantēts! “BRANDS” izrāde Dailes teātra LZ 19:00

€ 37.-; 29.-; 22.-; 15.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 06.02.
28/2/2023
Henriks Ibsens
BRANDS
Lielajā zālē no 27.01.2023.
No norvēģu valodas tulkojis Edvīns Raups
Justīnes Kļavas adaptācija
Dzīvība ir vienīgā likme, uz kuras vērts spēlēt, uzskata Brands – jaunais ideālists, Henrika Ibsena radītais mācītājs. Dailes “Branda” jaunajā versijā viņš vairs nav tikai garīdznieks, bet jaunas ēras un jaunas domāšanas pravietis. Un viņš ir sieviete. Mūsdienās fanātiķi ne tikai sludina Dieva vēsti, viņi ir sarunu šovu vadītāji, radikāli politiķi un vājprātīgi ideologi. Viņi spēj iedvesmot un pat pārliecināt cilvēkus sekot. Kad guvuši jaunas atklāsmes – atkal visu iznīcināt. Jaunā, mūsdienīgā tulkojumā un īpašā, šim iestudējumam paredzētā adaptācijā “Brands” atgriežas uz Dailes teātra skatuves, vienlaikus sasaucoties ar leģendāro 1975. gada iestudējumu.
“Tev piedots tiks, ja neiespēji, bet mūžam ne, ja negribēji…” – saka Henrika Ibsena Brands. Bez kompromisiem dzīvo ne tikai izrādes galvenais varonis, bet tas tiek prasīts no jebkura, kas lugu vēlas iestudēt. Dailes teātra un režisora Arnolda Liniņa “Branda” iestudējums ir leģendārs un iekļauts Latvijas Kultūras kanonā. Tas saplūdināja tā laika teātra praksē iespējamo un šķietami neiespējamo, ar radikāli askētiskiem līdzekļiem panākot prātu atstulbinošu emocionālu lādiņu. Titullomā bija Dailes aktieri Juris Strenga un Harijs Liepiņš, kuri dublējās. Vienas izrādes veidošanā ieplūda tā laika mākslas spēcīgākās straumes: radošajā grupā līdzās Arnoldam Liniņam strādāja viņa asistents Kārlis Auškāps, neatkārtojamais scenogrāfs Ilmārs Blumbergs, kustību režisors Modris Tenisors un komponists Raimonds Pauls. Teātra zinātnieki ir droši, ka iestudējums ir Latvijas teātra – daži apgalvo, ka Eiropas teātra –, virsotne. 
Lomās: Ieva Segliņa (Brands), Juris Strenga (Branda tēvs), Kārlis Arnolds Avots (Agnus), Katrīna Griga (Karīna), Lauris Dzelzītis (Fogts), Vita Vārpiņa (Branda māte), Ģirts Ķesteris (Prāvests), Lilita Ozoliņa (Ārste, Fogta sieva), Anete Krasovska (Rakstvede, Fogta mīļākā), Klāvs Kristaps Košins (Skolotājs, Fogta dēls), Milēna Miškēviča (Gerda), Artis Robežnieks un Lauris Subatnieks (Pāris), Aldis Siliņš (Zemnieks, kuru vajā mirusī sieva), Dārta Daneviča (Čigāniete), Olga Dreģe un Lidija Pupure (Dvīnes, kuras palikušas jaunavas), Rūdolfs Gediņš (Jēzus Kristus)
Režisors – Viesturs Kairišs, scenogrāfe – Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece – Baiba Litiņa, horeogrāfe – Jana Jacuka, komponists – Jēkabs Jančevskis

Marts

Garantēts! “ĪRU MIROŅGALVA” izrāde 19:00 Dailes teātra MZ

€ 28.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 06.02.
3/3/2023
Mārtins Makdona
ĪRU MIROŅGALVA
Ļoti melna komēdija
Mazajā zālē no 19.10.2022.
“Piededzis olu kultenis tak nav pietiekams iemesls noslaktēt sievu.” 
Kapsēta atkal ir pilna, tāpēc vietējais kapracis Miks Dauds ir nolīgts izrakt vecākos līķus, lai būtu vieta jaunajiem. Taču šoreiz „vecāko līķu” vidū ir arī Mika nelaiķes sievas mirstīgās atliekas. Konemāra ir mazs ciematiņš, kur arī ļaužu prāti nereti ir aprobežoti, un cieminieku vidū no sākta gala klīst nelāgas baumas par Mika sievas nāves apstākļiem. Tagad, kad pienācis laiks atrakt viņas kapu, šīs baumas atdzīvojas ar jaunu sparu.
Mārtins Makdona ir drāmas "Spilvencilvēks” (“Pillowman”) autors un filmas “Reiz Brigē” (“In Bruges”) režisors, kā arī ar vairākām “Oskara” balvām godalgotās kinolentes “Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā” (“Three Billboards Outside Ebbing, Missouri”) režisors. Viņa filma “Inišerinas lietuvēni” (“The Banhshees of Insherin”) nupat 79. Venēcijas kinofestivālā saņēmusi balvu par labāko scenāriju. Makdona ir šīs filmas režisors un scenārija autors. “Īru miroņgalva” (oriģinālā “Konemāras galvaskauss”) ir reizē drāma un kriminālkomēdija, kur kapsētas humors parādās jaunā gaismā, un ar spožu ironiju tiek atainotas ikdienas dzīves ērmotās puses.
Dailē iepriekš iestudētas Martina Makdona lugas “Klibais no Inišmānas” (1998), “Spilvencilvēks” (2005), “Līnenas skaistumkaraliene” (2007) un “Vienrocis no Spokānas” (2013), bet šoreiz uz vienu no Britu salu nomaļajiem ciematiem paskatīsies režisore Eimija Mārčanta, kura ar Dailes komandu kopā veidojusi “Izrādi, kas saiet sviestā”.
Izrādē tiek izmantota necenzēta leksika.
Režisore – Eimija Mārčanta, scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Cecija Kalfa (Ceci Calf), režisores asistente - Inga Krasovska, gaismu mākslinieks - Pīters Smols (Peter Small), muzikālais konsultants - Kristaps Paegle
Lomās: Klāvs Kristaps Košins (Mārtins), Toms Veličko (Tomass), Lauris Subatnieks (Miks), Indra Briķe (Mērija)

Aktuāli! “JAUTRĀ ATRAITNE” operete LNO 19:00

€ 10.-; 12.-; 15.-; 20.-; 23.-; 27.-; 33.-; 40.- Pens.; inv.; sk.; st. 15 % atl! + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 30.01.!
8/3/2023
Divdesmit miljonus vērtais mantojums, ko Hanna saņēmusi pēc vīra – pontevedriešu baņķiera nāves, padara viņu par iekārojamu līgavu franču kavalieru aprindās Parīzē. Ja vien Pontevedro vēstniekam, baronam Zetam izdotos bagātniecei atrast līgavaini no tautiešu vidus (un paturēt Hannas bagātības valstī), viņš glābtu valsti no maksātnespējas. Cerības tiek liktas uz šarmanto siržgrauzi grāfu Danilo. Lai arī viņu un Hannu saista kopīga romantiskā pagātne, grāfs baidās iegūt miljonu mednieka slavu, tāpēc nav gatavs atzīties savās jūtās. Franca Lehāra krāšņo melodiju virpulī uzjundī intrigas, dzirkstī kaislības, bet komisku pārpratumu jūklī beigas tomēr ir laimīgas.
Viena no populārākajām operetēm pasaulē pasaules pirmizrādi piedzīvoja Vīnē 1905. gadā. Latvijas Nacionālajā operā tā pirmuzvesta 1933. gadā. Operetes jauniestudējums mūsu opernamā top muzikālā vadītāja un diriģenta Tomasa Rēznera (Thomas Rösner) un režisora Ūves Ērika Laufenberga (Uwe Eric Laufenberg) veidotā vadībā.
LOMĀS
 
RADOŠĀ KOMANDA
Muzikālais vadītājs un diriģents Tomass Rēzners
Diriģents Kaspars Ādamsons
Režisors Ūve Ēriks Laufenbergs
Scenogrāfs Jūliuss Teodors Zemmelmans
Kostīmu māksliniece Džesika Kārge
Horeogrāfe Mirjama Kēfere
Gaismu mākslinieks Andreass Franks

Aktuāli! Raimonds Pauls koncertprogramma "VISKRĀŠŅĀKĀS PUĶES IR SIEVIETES" 19:00 VEF Kultūras pils

€ 20.-; 25.-; 30.-; 35.- + ceļš 13.- Biļetes jāizpērk līdz 09.02.
8/3/2023
Ar īpašu koncertprogrammu - veltījumu dāmām "Viskrāšņākās puķes ir sievietes"- 8. martā VEF Kultūras pilī koncertēs Maestro Raimonds Pauls un tautā iemīļoti vīriešu kārtas skatuves mākslinieki.  Koncertā kā solisti piedalīsies dziedātāji - Žoržs Siksna, Dainis Skutelis, Mārtiņš Kanters, kā arī aktieri Rihards Lepers un Gundars Grasbergs. Par muzikālo pavadījumu rūpēsies instrumentālā grupa Jura Kristona vadībā un daiļvokāla trio "Oranžās". 
Koncerta apmeklētāji varēs baudīt gan populāras Maestro Raimonda Paula dziesmas, gan arī veldzēties gluži jaunu un mazāk dzirdētu melodiju atskaņojumā. Muzikālajās pauzēs aktieri lasīs īpaši šim vakaram izvēlētu dzeju. Un pāri visam, protams, izskanēs koncerta galvenā tēma - mīlestība un veltījums visām brīnišķīgajām sievietēm, bez kurām šī pasaule nav iedomājama. 
Uz tikšanos koncertā!

Aktuāli! Ogres novada Aktuāli! Kultūras centrā 18:00 Ogres teātra izrāde “OLIVERS” + ekskursija Ogrē un apkārtnē

€ 10.-; 12.-; 15.- + ceļš € 35.- Aicinu pieteikties!
11/3/2023
Filozofiska melodrāma
Režisors Jānis Kaijaks
Latviešu dramaturga Harija Gulbja lugas “Olivers” iestudējums Jāņa Kaijaka režijā – filozofiska melodrāma divos cēlienos.
Provinces pilsētiņas grāmatu veikala pārdevēja nejauši loterijā vinnē 10 000 rubļu. Tagad Inese var piepildīt savu sapni un nopirkt grāmatu skapi. Bet ilgotais skapis ir jāuznes līdz dzīvoklim un jāsaliek, un tad palīdzēt piedāvājas kaimiņš, kurš labprāt vēlētos veidot tuvākas attiecības. Ineses dzīvē jau ir bijusi viena nelaimīga mīlestība, un brīnumam viņa vairs īpaši netic. Tomēr uz reiz avīzē ieliktu precību sludinājumu ir atsaucies vīrietis, kura vārds ir Olivers. Viņu sarakste turpinājusies visu vasaru, un vēstules tos ir negaidīti satuvinājušas. Tagad, rudenī, Olivers ir ieradies, lai tiktos ar viņu…
Harijs Gulbis (1926-2019) ir viens no nozīmīgākajiem savas paaudzes padomju laika dramaturgiem, kas baudījis pelnītu slavu un popularitāti. Viņa lugas kļuva par notikumiem, un to iestudējumi dzīvoja ilgu skatuves mūžu. Arī, mainoties paaudzēm, mainoties laikam, teātri atkal un atkal atgriežas pie viņa lugām, lai paskatītos uz tām ar šodienas acīm.
Lomās:
  • Ernests Greizis,
  • Anita Saukane,
  • Sandis Krapāns,
  • Inta Bērziņa.
Radošā komanda:
  • režisors Jānis Kaijaks,
  • māksliniece Ilze Kupča-Ziemele,
  • gaismu, skaņu operatori Mārtiņš Andersons, Herberts Legants,
  • radošā direktore Ieva Rodiņa.
Izrādes skatītāju vecums 14+
Izrādes garums: 1h 50min (ar starpbrīdi)

Aktuāli! ''GULBJU EZERS'' balets LNO 19:00

€ 10.-; 12.-; 15.-; 20.-; 25.-; 30.-; 37.-; 45.- Pens.; inv.; sk.; st. 15 % atl! + Ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 30.01.
16/3/2023
LNO 19:00 balets ''Gulbju ezers''
PĒTERIS ČAIKOVSKIS
balets GULBJU EZERS
"Gulbju ezers" ir baletu balets, kas vienmēr baudījis skatītāju sajūsmu. Tajā Čaikovska skaistā mūzika apvienojas ar Petipā un Ivanova ģeniālo horeogrāfiju. Gulbju ezera valdzinājums kā magnēts pievelk sapņotāju princi Zigfrīdu. Odīlija, kas kā ūdens piliens līdzīga daiļajai gulbju princesei Odetai, iekāro jaunekli. Cīņa, mīļotās Odetas ievainojums, uzvara pār ļaunumu, kas ir tikai šķitums... Ludviga Otrā galms, Noišvānšteinas pils, izsmalcināti tērpi un krāšņas dekorācijas kopā ar Latvijas Nacionālā baleta trupas rūpīgo attieksmi pret klasiku ik detaļā rada izcilību.
RADOŠĀ KOMANDA
Aivars Leimanis
Horeogrāfs-inscenētājs
Mārtiņš Ozoliņš
Diriģents
Farhads Stade
Diriģents
Huans Giljermo Nova
Scenogrāfs
Roberts Perdziola
Kostīmu mākslinieks
 Ainārs Pastars
Gaismu mākslinieks
LOMĀS
Odeta-Odīlija: Jūlija BrauereJolanta LubējaAnnija KopštāleAlise Prudāne
Princis Zigfrīds: Vadims MuntagirovsViktors SeikoAidens Viljams KonefrijsZigmārs Kirilko
Rotbarts: Avetiks KarapetjansAidens Viljams Konefrijs
Nerrs: Germans ŠevčenkoFabio Sonconji
Pas de trois: Laine PaiķeMarta OzoliņaKristaps JaunžeikarsPaula Lieldidža-KolbinaIļana PuhovaAidens Viljams KonefrijsRoberts NajeJustīna Teličena

 

 

Garantēts! “ŽIŽEKS. PĪTERSONS. GADSIMTA DUELIS” izrāde JRT LZ 18:00

€ 25.-; 28.-; 30.-; 35.- Pens.; inv.; sk.; st. 30 % atl! + 6.05% Biļetes jāizpērk līdz 31.01.
22/3/2023

Divu mūsdienu spēcīgāko publisko intelektuāļu domu sadursme. Slovēņu filozofs, neoliberālisma un politkorektuma kritiķis Slavojs Žižeks pret kanādiešu klīniskās psiholoģijas doktoru Džordanu Pītersonu. Kurš spēj pārliecināt vairāk - kreiso vai konservatīvo uzskatu apoloģēts?
Pirms dažiem gadiem Toronto notika viņu publiska diskusija, kura tika reklamēta kā gadsimta intelektuālā divkauja. Šī konfrontācija tomēr izpalika, jo abi izvēlējās miermīlīgu taktiku. Tā bija kā boksa cīņa, kuras laikā neviens no bokseriem tā arī nedevās uzbrukumā. Mēs uz JRT skatuves mēģināsim izspēlēt to intelektuālo sadursmi, kuru visi gaidīja un tā arī nesagaidīja toreiz. Protams, izmantojot viņu pašu citātus un argumentus.

Izrāde notiek: Miera ielā 58a, Lielajā zālē.
Pirmizrāde 2022. gada 11. oktobrī.
Režija un telpa: Alvis Hermanis
Lomās: Vilis Daudziņš un Kaspars Znotiņš

Aktuāli! “AIZLIEGTAIS PIANĪNS” traģikomēdija Nacionālā teātrī LZ 19:00

€ 13.-; 18.-; 22.-; 27.-; 30.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 02.02.
24/3/2023
17:00 izbraukšana no Jelgavas

Asprātīgs un traģikomisks stāsts par to, kā mūsu dzīvi ietekmē birokrātija un absurdi likumi, kuri neuzrodas no zila gaisa, tos sacer mūsu līdzpilsoņi. Kāda Latvijas Republikas amatpersona nolemj sava dēla bērnudārzam atdot klavieres, jo mājās klavieres stāv nelietotas. Bērnudārza jaunā vadītāja ir laimīga, jo valstij nav liekas naudas, lai sagādātu bērniem īstas klavieres. Un tad sākas nebeidzamu pārpratumu virkne, jo – tas ir “interešu konflikts”.

Autors - Māris Bērziņš
Režisore - Ināra Slucka
Lomās - Evija Krūze, Sanita Paula, Inga Misāne-Grasberga, Ance Kukule-Sniķere,  Anna Klēvere, Ieva Aniņa, Dace Bonāte, Indra Burkovska, Dita Lūriņa, Kaspars Aniņš, Mārcis Maņjakovs, Mārtiņš Brūveris, Juris Lisners, Normunds Laizāns, Mārtiņš Egliens

Aktuāli! “PIE ZILĀS DONAVAS” balets LNO 12:00

€ 10.-; 12.-; 15.-; 20.-; 25.-; 30.-; 37.-; 45.- Pens.; inv.; sk.; st. 15 % atl! + Ceļš € 12.- Biļetes jāizpērk līdz 30.01.
25/3/2023
LNO balets “PIE ZILĀS DONAVAS”
Johana Štrausa mūzika balets trīs cēlienos
Muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš
Horeogrāfs Aivars Leimanis
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ināra Gauja

Valšu karaļa Johana Štrausa brīnišķīgā mūzika iedvesmojusi romantisku baletu par izvēli starp mīlestību un skatuvi, sapņiem un realitāti. Pirmo reizi Rīgā Pie zilās Donavas tika uzvests 1957. gadā; 60 gadu laikā tas vairakkārt atjaunots un kļuvis par daļu no Latvijas baleta zelta fonda. Iestudējums tapis par godu šī baleta iestudētājas, leģendārās baletdejotājas, baletmeistares un pedagoģes Helēnas Tangijevas-Birznieces jubilejai.
 
LOMĀS
Franciska: Elza LeimaneBaiba KokinaSabīne StrokšaAlise Prudāne
Annele: Jolanta LubējaJūlija BrauereLaine Paiķe
Francis: Raimonds MartinovsViktors Seiko

Garantēts! “DRAKULA” balets LNO 19:00

€ 11.-; 15.-; 18.-; 23.-; 28.-; 35.-; 43.-; 50.- Pens.; inv.; sk.; st. 15 % atl! + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 31.01.!
29/3/2023
Ar maskām (ar negatīvu testu, vakcinētajiem, pārslimojušajiem)
Vojcehs Kilars, Pāvels Hinovskis
DRAKULA
Balets divos cēlienos ar prologu
Komponists VOJCEHS KILARS (Wojciech Kilar) 
Libretists PĀVELS HINOVSKIS (Paweł Chynowski) 
Horeogrāfs KŠIŠTOFS PASTORS (Krzysztof Pastor)
Diriģents MĀRTIŅŠ OZOLIŅŠ
Kostīmi un scenogrāfija – ČĀRLZS KJŪSIKS SMITS (Charles Cusick Smith) un FILS R. DANIELS (Phil R. Daniels) 
Oriģināliestudējuma gaismu mākslinieks DŽONS BASVELS (Jon Buswell)
Adaptācijas gaismu mākslinieks DŽONS POLS PERKOKSS (John Paul Percox)
Kad, atgriezies no kara, grāfs Drakula uzzina, ka mīļota sieva ir atņēmusi sev dzīvību, bet garīdznieki atsakās pašnāvnieci guldīt baznīcas zemē, viņš nolād Dievu un cilvēci un pārvēršas par nemirstīgu vampīru. Turpmākie notikumi vairākus gadsimtus vēlāk atklāj kādu citu traģisku mīlasstāstu: Drakula iemīl savas bojāgājušās sievas līdzinieci Minu, taču viņu necilvēcīgā romance neizbēgami vēsta par nāvi un ciešanām. 
Īru rakstnieka Brema Stokera 19. gadsimta nogalē sarakstītais romāns Drakula ir iedvesmojis māksliniekus jaundarbiem visās mākslas jomās – kino, televīzijā, teātrī, mūzikā un citur. Poļu horeogrāfs Kšištofs Pastors nu šo aizraujošo stāstu ir izteicis krāšņajā baleta valodā, par pamatu ņemot Vojceha Kilara mūziku gotiskajai kinofilmai Brema Stokera Drakula (1992). 400 gadus ilgušais mīlasstāsts ir kā ceļvedis noslēpumiem apvītajā vampīru pasaulē.

Neoklasiskais balets Drakula pirmo reizi skatītāju vērtējumam tika nodots 2018. gada 6. septembrī Rietumaustrālijas baleta pirmizrādē Pērtā. Iestudējums saņēmis vairākas balvas un nominācijas.

Lomās:
Grāfs Drakula vecumā: Antons FreimansRaimonds Martinovs
Grāfs Drakula jaunībā: Viktors SeikoFilips FedulovsKārlis Cīrulis
Džonatans Hārkers: Kārlis CīrulisAleksandrs OsadčijsKristaps Jaunžeikars
Mīna / Elizabete: Jūlija BrauereJolanta LubējaSabīne Strokša
Lūsija: Ieva RāceneAnnija Kopštāle
Vestenras kundze: Elza LeimaneBaiba Kokina
Artūrs: Kristaps JaunžeikarsAidens Viljams KonefrijsDariuss Florians Katana
Profesors van Helsings: Ringolds ŽigisRaimonds Martinovs
Doktors Sjūards: Sergejs NeikšinsZigmārs Kirilko
Renfīlds: Antons FreimansAidens Viljams Konefrijs
Drakulas rēgi / sulaiņi: Avetiks KarapetjansGermans ŠevčenkoRoberts NajeAleksandrs OsadčijsFabio Sonconji
Trīs vampīres: Alise PrudāneSabīne StrokšaAnnija KopštāleJustīna TeličenaAleksandra AstreinaMarta OzoliņaKrista Štrausa
Trīs vampīri: Dariuss Florians KatanaKirils BaiduksAidens Viljams KonefrijsRoberts NajeArtjoms PšeņičņikovsGermans ŠevčenkoFabio Sonconji

Aktuāli! “DONS ŽUANS” opera LNO 19:00

€ 10.-; 12.-; 13.-; 18.-; 21.-; 23.-; 28.-; 35.- Pens.; inv.; sk.; st. 15 % atl! + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 30.01.
30/3/2023
Volfgangs Amadejs Mocarts
DONS ŽUANS
opera
Pirmizrāde: 19.05.2022
Radošā komanda
Muzikālais vadītājs un diriģents: Andris Veismanis
Diriģents: Kaspars Ādamsons
Diriģents: Alesandro De Marki
Diriģents: Mihaels Hofšteters
Režisors: Marselo Lombardero
Scenogrāfs: Djego Siliano
Kostīmu mākslinieks: Lusiana Gutmane
Gaismu mākslinieks: Horacio Efrons
Horeogrāfe: Linda Mīļā
Lomās:
Pirmo reizi šajā iestudējumā Kaspars Ādamsons, Jānis Apeinis, Marlēna Keine, Dainis Kalnačs, Daniils Kuzmins
Dons Žuans: Nevens CrničsRinalds KandalincevsJānis Apeinis
Leporello: Rihards MačanovskisKrišjānis Norvelis
Donna Anna: Jūlija VasiļjevaTatjana Trenogina
Dons Otavio: Artjoms SafronovsMihails Čuļpajevs
Donna Elvīra: Inga ŠļubovskaLaura Grecka
Cerlīna: Katrīna Paula FelsbergaEvija Martinsone
Mazeto: Rihards MillersJuris ĀdamsonsDaniils Kuzmins
Komandors: Edgars OšlejaPavlo BalakinsKrišjānis Norvelis
Par izrādi
Dons Žuans ir moderns vīrietis, viņš ir plēsējs, indivīds bez robežām, kas sabiedrībā ierastās kārtības vietā izvēlējies savus noteikumus. Viņa dzīves vadmotīvs ir vīns, iekāre un sievietes; romantiku gan viņš ir aizstājis ar trofeju medībām – Dona Žuana iegūto sieviešu skaits ir mērāms tūkstošos. Mērķu sasniegšanai noderīgi ir arī galēji līdzekļi – meli, viltus un pat slepkavība, bet galu galā tas tomēr izrādās ceļš uz elli.
Volfganga Amadeja Mocarta 18. gadsimta nogalē radītās operas Dons Žuans jauno iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā veido režisors Marselo Lombardero, kurš Latvijas publikai pazīstams pēc operas Figaro kāzas iestudējuma 2014. gadā. Radošās komandas rokās opera Dons Žuans kļuvusi par ironisku un melnu komēdiju.
Izrādi rekomendējam skatītājiem no 16 gadu vecuma.
Saturs
I cēliens
Nakts. Leporello kurn par saviem pienākumiem, kas viņam jāpilda kā dona Žuana kalpam. Parādās maskā tērptais dons Žuans. Viņam seko donna Anna, Komandora meita, kuru viņš centies pavedināt. Kad ierodas arī Komandors, dons Žuans viņu nogalina un aizbēg. Anna atgriežas kopā ar savu līgavaini donu Otavio. Atklājusi, ka tēvs miris, viņa pieprasa no Otavio zvērestu atriebties slepkavam.
Dons Žuans flirtē ar kādu ceļinieci. Tā izrādās esam donna Elvīra, sieviete, ko viņš reiz pavedis un kas tagad seko viņam pa pēdām. Žuans aizbēg, kamēr Leporello novērš Elvīras uzmanību, lasot saimnieka mīlas iekarojumu garo katalogu.
Ierodas kāzinieki, kas svin savu draugu Cerlīnas un Mazeto laulības. Viņiem pievienojas Žuans un ne soli neatkāpjas no līgavas, saniknojot līgavaini, ko Leporello aizmāna prom. Palicis viens ar Cerlīnu, dons Žuans liek lietā savu šarmu, bet iejaucas Elvīra un aizved meiteni. Parādās Anna un Otavio, atgriežas arī Elvīra un apsūdz donu Žuanu pavešanā. Viņš aizvada Elvīru prom. Anna, kas atpazinusi donu Žuanu, saprot, ka tas ir viņas tēva slepkava.
Dons Žuans līksmo par vakarā gaidāmo balli. Cerlīna lūdz Mazeto piedot viņas šķietamo neuzticību. Mazeto paslēpjas. Parādās dons Žuans, bet, kad viņš satver Cerlīnu, Mazeto metas ārā no paslēptuves. Dons Žuans bezrūpīgi pavērš situāciju sev vēlamā virzienā un aicina Cerlīnu un Mazeto nākt viņam līdzi. Ierodas maskās pārģērbušies Elvīra, Anna un Otavio. Viņus uz svētkiem ielūdz Leporello.
Svinību laikā Leporello iesaista Mazeto dejā, bet dons Žuans tikmēr vedina Cerlīnu uz nomaļu telpu. Kad meitene sauc pēc palīdzības, dons Žuans mēģina vainot Leporello, ka tas viņai uzbrucis. Bet neviens tam netic. Elvīra, Anna un Otavio noņem maskas un stājas pretī donam Žuanam, kuram tik tikko izdodas aizbēgt.
Ii cēliens
Leporello samainās drēbēm ar donu Žuanu, lai pavedinātu Elvīru sava kunga vietā, bet dons Žuans tikmēr dzied serenādi Elvīras istabenei. Kad garām skrien Mazeto ar bruņotiem draugiem, alkdami sodīt Žuanu, pārģērbtais dēkainis norāda viņiem nepareizu virzienu un pēc tam piekauj Mazeto. Ierodas Cerlīna un maigi žēlo savu līgavaini.
Elvīru un Leporello pārsteidz Annas, Otavio, Cerlīnas un Mazeto ierašanās. Tie noturējuši kalpu par kungu un nu draud Leporello. Viņš izbīlī atklāj īsto seju un bēg. Otavio apcer savas attiecības ar Annu. Elvīra, dona Žuana otrās nodevības pievilta, trako dusmās.
Leporello satiek savu kungu, kuru kāda balss brīdina par gaidāmo sodu. Šķiet, ka tā ir Komandora balss, un dons Žuans savam kalpam liek to ielūgt vakariņās. Kad kalps negribīgi izstosta ielūgumu, balss to pieņem.
Anna, kas joprojām sēro, noraida Otavio bildinājumu līdz brīdim, kad tēvs būs atriebts.
Dons Žuans izbauda vakariņas. Iesteidzas Elvīra, kura viņu joprojām mīl, un lūdz donu Žuanu laboties. Bet viņš Elvīru nicīgi aizgaiņā. Kad viņa aiziet, dons Žuans apstulbis ierauga nākam Komandoru. Tas pieprasa donam Žuanam nožēlot savu noziegumu. Tomēr viņš atsakās. Sastapies ar pārspēku, dons Žuans sabrūk miris.
Anna, Elvīra, Otavio, Leporello, Cerlīna un Mazeto plāno nākotni un atgādina: par ļauniem darbiem jāsaņem atmaksa.

Aprīlis

Aktuāli! PA LAIMES LĀČA PĒDĀM Daugavpils teātra viesizrāde Nacionālais teātris Lielā zāle 18:00

€ 6.-; 10.-;14.-; 17.-; 19.-; 22.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 14.02.
1/4/2023
Daugavpils teātra viesizrāde
Monika Zīle, Andrejs Upīts

PA LAIMES LĀČA PĒDĀM
Muzikāla pasaka pieaugušajiem
16+
Latviešu un latgaliešu valodā
Ilgums: 2 stundas 
2 cēlienos
Pirmizrāde 2021. gada 10. decembrī 
Muzikāla pasaka pieaugušajiem par sūnciemiešu brīnumaino ceļojumu Eiropas plašumos pretī mūžsenai patiesībai par Laimes lāci.
Leģenda vēsta, ka sūnciemiešu visu nelaimju sakne meklējama senā Laimes lāča lāstā. Ja vēlas, lai Sūnu ciems atkal zeļ un plaukst, Laimes lācis jāatrod. Bet kur lai to lāci rod un kurš to meklēs, ja sūnciemiešu vīri pelna naudu Anglijā, bet sievām abas rokas kreisās? Neko darīt: tautas sapulce, izloze, un trīs braucēji tālajam ceļam nozīmēti.
Dzenot pēdas Laimes lācim, burvju navigators liek varoņiem izmest brangu līkumu, no Sūnu ciema aizdzenot pieredzes bagātās Eiropas plašumos: gan kādā poļu krogā nākotnes redzējumu gūstot, gan Švarchaimā raganu savaldīšanas līdzekli atklājot, gan Amsterdamas brīnumus aplūkojot… Tai pašā laikā situācija Sūnu ciemā saasinās. Vai varoņiem izdosies noņemt seno lāstu, pirms Sūnu ciemā sākas revolūcija?
Tā būs pasaka pieaugušajiem, kur senatne iet blakus tagadnei un teiksmu brīnumi draudzējas ar šodienu. Tad lūk, reiz sensenos vai nebūt ne tik senos laikos…
Režisors: Oļegs Šapošņikovs
Dramaturģe: Monika Zīle
Komponists: Valts Pūce
Mūzikas aranžētājs un komponists: Reinis Sējāns
Dziesmu tekstu autore: Inese Zandere
Horeogrāfe: Irina Bogeruka
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Inga Bermaka
Solistu vokālā pedagoģe: Ilona Bagele
Stilists: Gatis Timofejevs
Gaismu mākslinieks: Sergejs Vasiļjevs
Lomās: Jānis Jarāns, Kristīne Veinšteina, Agnese Laicāne, Maija Korkliša, Jūlija Ļaha, Inese Ivulāne-Mežale, Ritvars Gailums, Māris Korsiets, Zanda Mankopa, Marģers Eglinskis, Egils Viļumovs, Milena Savkina, Jevgeņijs Mihailovs
Solisti: Ilona Bagele, Dainis Skutelis, Atis Ieviņš, Alisa May, Kristīna Zaharova, Natālija Kotona,  Zanda Mankopa, Marģers Eglinskis, Egils Viļumovs
Izrādē piedalās Daugavpils teātra dejotāju trupa

Aktuāli! ''PĪĶA DĀMA'' opera LNO 19:00

€ 10.-; 12.-; 15.-; 20.-; 25.-; 30.-; 37.-; 45.- Pens.; inv.; sk.; st. 15 % atl! + Ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 30.01.
5/4/2023
RADOŠĀ KOMANDA
Muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš
Diriģents Vasilijs Sinaiskis
Režisors Andrejs Žagars
Atjaunojuma režisors Juris Žagars
 Scenogrāfs  Aleksandrs Orlovs 
Kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka
Kustību režija Elita Bukovska
Gaismu mākslinieks  Gļebs Fiļštinskis
Atjaunojuma scenogrāfe Ingrīda Cīrule
Video mākslinieks Uģis Ezerietis
LOMĀS
Hermanis: Andris LudvigsArtjoms Safronovs
Liza: Tatjana Trenogina
Grāfiene: Ilona BageleAndžella Goba
Tomskis: Armands Siliņš-BergmanisRihards Mačanovskis
Jeļeckis: Jānis ApeinisRinalds Kandalincevs
Poļina: Laura Grecka
Priļepa: Marlēna KeineInga Šļubovska
Surins: Krišjānis NorvelisRihards Mačanovskis
Čekaļinskis: Mihails ČuļpajevsGuntars Ruņģis
Guvernante: Laura GreckaAira Rūrāne
Čapļickis: Guntars RuņģisAndris LapiņšViesturs Jansons
Narumovs: Juris ĀdamsonsArmands Siliņš-Bergmanis
Maša: Irma Pavāre
Rīkotājs: Andris KipļuksAndris Lapiņš
PAR IZRĀDI
Kas izšķir cilvēka likteni - mīlestība, kas atbrīvo no apsēstības, vai spēles magnētiskais azarts, kas salauž gribasspēku? Ievērojamā krievu dzejnieka Aleksandra Puškina stāsts "Pīķa dāma" uzreiz pēc publicēšanas guva milzīgus panākumus: publiku intriģēja gan saturs, gan precīzi tvertais laika gars. Hermaņa, Lizas un Grāfienes attiecību trijstūris, pateicoties Pētera Čaikovska izcilajam talantam, aizrauj ar psiholoģiskā portretējuma dziļumu šīs operas mūzikā.

Aktuāli! „RETRĪTS” komēdija Dailes teātrī LZ 19:00

€ 15.-; 22.-; 29.-; 37.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 06.02.
6/4/2023
Maikls Vinns
RETRĪTS
Komēdija
Lielajā zālē no 17. decembra 
Pieci draugi un iepriekšējā naktī iepazīta rotaslietu veikala pārdevēja satiekas pamestā muižas ēkā, lai kopīgi svinētu Jaungadu. Muiža ir skaisti atjaunota un izveidota kā patvērums tiem, kuriem ikdienas troksnis un kņada ir kļuvusi par skaļu. Draugi sen nav tikušies, kaut kādreiz bija nešķirami. Viņi visi cenšas izskatīties veiksmīgi, kaut dzīve katram metusi savus izaicinājumus. 
Rakstniece Keita nesen šķīrusies no vīra, arhitekts Daniels karjerā sasniedzis daudz, bet vēl joprojām interneta portālos meklē mīlestību. Bens tikai iepriekšējā naktī iepazinies ar Lauru un paņēmis viņu līdzi uz svinībām kā savu saderināto. Karls ir aktieris, kuru visi zina tikai pēc lomas kādā kafijas reklāmā, toties viņa sieva Rebeka reiz saņēmusi prestižo BAFTA balvu. Tagad viņu dzīve rit tikai ap abu kopīgajiem diviem bērniem. 
Svinības un kopīgā iedzeršana liek atklāties katra patiesajiem sapņiem, kas tikuši nostumti malā. Kaut gan visiem ir savi pārdzīvojumi, viņiem vēl nāksies atklāt arī to, ka pamestajā muižā patiešām dzīvo spoks. 
Lugas “Jaungada retrīts” (oriģinālā “The Priory”) panākumi sākušies 2008. gadā Londonas Karaliskā galma teātrī (Royal Court theatre), bet vēl joprojām tās iestudējumi liek cilvēkiem smieties daudzās pasaules valstīs. Luga saņēmusi prestižo Lorensa Olivjē balvu kategorijā “Labākā jaunā komēdija”.
Lomās: Kristīne Nevarauska (Keita), Gints Andžāns (Daniels), Lelde Dreimane (Laura), Gints Grāvelis (Bens), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Rebeka), Artūrs Skrastiņš vai Lauris Subatnieks (Karls), Niklāvs Kurpnieks (Ādams)
Režisors – Gatis Šmits

Aktuāli! “KUR PAZUDA VALSTS” izrāde Dailes teātra MZ 19:00

€ 28.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 06.02.!
6/4/2023
Raimonds Starprāns
KUR PAZUDA VALSTS
Vēsturisks detektīvs
Iedvesmojoties no slavenā mākslinieka Raimonda Staprāna lugām
Mazajā zālē no 2023. gada 6. janvāra

Latvijas okupācija un Latvijas valstsvīru šaubīgā rīcība 1940. gada jūnijā ir viena no mūsu vēstures tumšākajām lappusēm. Tās centrā valsts pašpasludinātais vadonis Kārlis Ulmanis. Viņa personība turpina izraisīt interesi, skepsi un apbrīnu. Bet kā bija patiesībā? Vai Latvija varēja saglabāt brīvību arī vistumšākajā vēstures brīdī, ja Ulmanis būtu rīkojies citādi? 
Izrādi iedvesmojuši divi Dailes teātra uzvedumi – “Gūsteknis pilī” (2011) un “Četras dienas jūnijā” (1989), īpaši leģendārā Ulda Vazdika atveidotais Ulmanis Atmodas laika iestudējumā, kas notika tagadējā Prezidenta pilī, pēdējā prezidenta Ulmaņa darba kabinetā.

Lomās: Imants Strads (Prezidents Ulmanis), Juris Bartkevičs (Ģenerālis Balodis), Toms Veličko (Pētnieks Kārlis Ulmanis), Kaspars Dumburs (Alfrēds Bērziņš), Andris Bulis (Vilhelms Munters), Mārtiņš Upenieks (Jānis Rudums)

Režisors – Toms Treinis, scenogrāfs – Kristaps Kramiņš, kostīmu māksliniece – Marta Treine, dramaturgs – Matīss Gricmanis

Populāra! „Suņa sirds / Собачье сердце” izrāde M.Čehova Rīgas Krievu teātrī LZ 19:00

€ 15.-; 20.-; 25.-; 30.- Pens. 30%; sk.; st. 20% atl! + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 15.02.
12/4/2023
Mihails Bulgakovs
Suņa sirds
Pirmizrāde – 24.11.2022. (Lielā zāle)
Ilgums – 2 stundas 30 minūtes
16+
Radošā komanda:
Režisors Dmitrijs Petrenko
Komponists Anna Fišere
Gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš
Dramatizējuma autors Aleksandrs Zapoļs
Vizuālā dramaturģija Reinis Dzudzilo
Vizuālā dramaturģija Krista Dzudzilo
Izrādes vadītāja Inga Grams
Izrādē piedalās: Dmitrijs Palēss, Ivans Streļcovs, Aleksandrs Maļikovs, Anatolijs Fečins, Anastasija Ļovina, Darja Fečina, Jevgeņijs Čerkess
Kas cilvēku dara par cilvēku? Uz šo jautājumu kopš pašiem pirmsākumiem cenšas atbildēt gan filozofi, gan zinātnieki, gan rakstnieki. Arī katram no mums, šķiet, ir nācies par to aizdomāties. Lūk, arī Mihails Bulgakovs savulaik aizdomājās, turklāt ārkārtīgi talantīgi – ar viņam raksturīgo smalkjūtību un ironiju.
 
Un tā izcilais zinātnieks ar "zināmo" uzvārdu, profesors Preobraženskis, veic drosmīgu eksperimentu, pielietojot jaunākos zinātnes atklājumus un tehniskos paņēmienus, kā rezultātā suni pārvērš par cilvēku. Klaidonis Šariks, gudrais un mīlīgais suns, iegūst cilvēka ķermeni, runas dotības, vārdu, dokumentus un pat darbu. Tikai jaunā sabiedrības locekļa raksturs un personiskās īpašības attīstās negaidītā virzienā. Iespējams, viss slēpjas tieši sabiedrībā. Vai arī tomēr personībā… Vai…?
 
Režisors Dmitrijs Petrenko: "Man pati Bulgakova dzīve ir stāsts par to, ka cilvēka brīvība ir augstākā vērtība, bet patiesība – konkrēts un visai praktisks jēdziens. Tā nav filozofiska kategorija, par ko bezgalīgi spriedelēt. Tas ir viņa darba un dzīves instruments. Ar patiesību Bulgakovs mēra sava laika cilvēkus, tostarp pats sevi. "Suņa sirdi" arī šodien var lasīt kā instrukciju dzīvošanai sabiedrībā, kur par cilvēku jāpaliek jebkuros apstākļos un esot jebkuros cilvēkos pat tad, ja tu esi vienkārši klaiņojošs suns."

Aktuāli! „PUSNAKTS ŠOVS AR JŪDU ISKARIOTU” (režisors Mārtiņš Eihe) pēcnāves komēdija Dailes teātrī LZ 19:00

€ 15.-; 22.-; 29.-; 37.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 06.02.!
12/4/2023
Stīvens Adlijs Girgis 
"PUSNAKTS ŠOVS AR JŪDU ISKARIOTU"
Pēcnāves komēdija
Lielajā zālē no 7. oktobra
Šovs – tā ir jaunā tiesas zāle. Šova skatītājs ir zvērinātais, kurš, rakstot savos sociālo tīklu profilos, izšķirs, kurš vainīgs un nevainīgs. Mēs – ekrānu mīlētāji – jau esam pieraduši vērot slavenību apsūdzības. Vispirms – MeToo skandāli un tiem sekojošās ietekmīgo vīriešu gāšanas no troņa. Un pēc tam pretējais – Džoniju Depu attaisno pret bijušās sievas vardarbības apsūdzībām. Viena slavenība tomēr nav nokļuvusi līdz ziņu virsrakstiem, kaut viņam izvirzītas vissmagākās apsūdzības, un arī sods ir daudz bargāks.

Vietā starp Debesīm un Elli – Šķīstītavā – ir kāda pietura tikai bezcerībā slīgstošajiem. Šo pieturu sauc Cerība. Tur strādā tiesnesis, kurš pelna sev punktus, lai iegūtu vietu debesīs, noraidot elles mocībās slīgstošo lūgumus pēc apžēlošanas. Kādai jaunai advokātei tomēr izdodas panākt, ka Jūdas Iskariota lieta tiek izskatīta. Jūdam pašam ir vienalga par šo lietu – viņš sevi neaizstāv, jo ir katatoniskās paralīzes pārņemts. Cita pēc citas tiek izsauktas slavenības, kuras mājo Viņsaulē. Zigmunds Freids norāda uz Jūdas nepieskaitāmību. Svētā Monika stāsta par to, kā centusies Jūdu zāģēt, bet pašai kļuvis viņa žēl. Mātei Terēzei ir savi apsvērumi, kāpēc nepieļaut Iskariota apžēlošanu.
 
Stīvens Adlijs Girgis ir ēģiptiešu izcelsmes amerikāņu autors, kurš izcēlies ar bezkompromisa attieksmi pret reliģisku liekulību un tabu tematiem. Viņa lugas Eiropas teātros tiek izrādītas ar politkorektiem brīdinājumiem, ka cilvēku jūtas var tikt aizskartas, jo autors atļaujas pateikt to, ko daudzviet pasaulē aprij liekulīga smalkjūtība. Autora vārdu izvēle var aizskart cilvēka reliģiskās jūtas. Psihiskas saslimšanas tiek sauktas to īstajos vārdos, neslēpti tiek ironizēts par dažādām minoritātēm. Tomēr lugu ir iecienījuši gan intelektuāļi, gan plašāka auditorija, jo tā ir nežēlīgi asprātīga.

Filips Sīmors Hofmans 2005. gadā izvēlējās iestudēt lugu “Jūdas Iskariota pēdējās dienas” (Dailes izrādei dots nosaukums “Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu”). Kopš tā laika lugai ir pievērsta īpaša uzmanība. Tā pārsteidz ar savu asprātību, humoru un arī nekaunību, padarot lielos jautājumus līdz smieklīgumam mazus. Vēl aizvien luga tiek iestudēta daudzviet pasaulē. 
 
Jautājums, uz kuru savā uznācienā tiesas priekšā atbild Sātans: “Es būtu Jūdā “iegājis”, tieciet man, viņš būtu manu “klātbūtni” sajutis, saprotiet?” –, ir vienmēr aktuāls, jo – ja pats Sātans atsakās no nopelniem Jūdas darbos, tad kurš var sacīt, ka Dieva nodevība nebija paša Dieva plāns, bet Jūda – tikai plāna īstenotājs? 
 
Lomās: Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Advokāte), Kaspars Dumburs (Prokurors), Artis Robežnieks (Tiesnesis), Niklāvs Kurpnieks (Sātans), Ieva Segliņa (Māte Terēze), Dārta Daneviča (Marija Magdalēna), Aldis Siliņš (Bailiffs), Juris Bartkevičs (Freids), Gints Grāvelis (Poncijs Pilāts), Andris Bulis (Svētais Pēteris), Mārtiņš Upenieks (Jēzus no Nācaretes), Lauris Dzelzītis (Jūdas Iskariots), Kristīne Nevarauska (Svētā Monika), Lilita Ozoliņa (Jūdas mate), Imants Strads (Bučs Hanīvils)
 
Režisors – Mārtiņš Eihe
Scenogrāfe – Pamela Butāne
Kostīmu māksliniece – Rūta Kuplā

Aktuāli! „CENTRĀLPARKA RIETUMI” traģiska komēdija M.Čehova Rīgas Krievu teātrī LZ 19:00

€ 15.-; 20.-; 25.-; 30.- Pens., sk., inv. 30%; st. 20% atl! + ceļš € 13.- Aicinu pieteikties!
14/4/2023
Vudijs Allens
Centrālparka Rietumi
Režisors Sergejs Golomazovs:
Pirmizrāde – 03.02.2023. (Lielā zāle)
Ilgums –
18+
Radošā komanda:
Režisors Sergejs Golomazovs
Scenogrāfs Mihails Kramenko
Kostīmu mākslinieks Valentīna Začiņajeva
Gaismu mākslinieks Jūlija Bondarenko
Scenogrāfa asistente Paraskēva Deikina
Izrādes vadītāja Ludmila Dolgovska
Izrādē piedalās:
Filisa
Jekaterina Frolova
Kerola
Veronika Plotņikova
Hovards
Vitālijs Jakovļevs
Hovards
Šamiļs Hamatovs
Sems
Igors Čerņavskis
Džuljeta
Adriana Tatjana Začeste
Džuljeta
Jūlija Berngardte
Enģelis
Konstantīns Ņikuļins
Enģelis
Vladislavs Janušenoks
Mūziķi:
Vladimirs Tuzovs – taustiņinstrumenti
Dmitrijs Karpovs – taustiņinstrumenti
Jūlija Saveļjeva – ģitāra
Antons Visockis – sitamie
"No Vudija Allena parasti sagaida smieklīgus stāstus, un viņš, kā zināms, attaisno cerības. Taču "Centrālparka Rietumi" ir ne tikai ekscentriska situāciju komēdija, bet arī sarkastiska luga – atmaskošana –, un man interesē tieši šo nozīmju slānis.
Virspusē ir anekdotes cienīga situācija – laulāto krāpšana un virkne to pavadošu pārsteigumu visām iesaistītajām pusēm. Bet, ja parokas dziļāk, tad iezīmējas daudz nopietnāka tēma – lai cik cilvēks nebūtu veiksmīgs un turīgs, tas negarantē augstu garīgo vērtību klātesamību un neapdrošina pret iekšējo tukšumu un nevīžību, un agri vai vēlu personības patiesais saturs tik un tā atklājas. Turklāt dažās situācijās čaula tāpat kā apzeltījums noiet īpaši ātri, pie tam kā no cilvēkiem, tā no attiecībām. Pacentīsimies to izstāstīt un izspēlēt. Smieklīgi noteikti būs, bet pieļauju, ka atradīsies iemesls arī aizdomāties." 

Aktuāli! “OPERĀCIJA „MINDFUCK”” izrāde JRT LZ 19:00

€ 15.-; 20.-; 25.-; 30.- Pens.; inv.; sk.; st. 30 % atl! + 6.05% + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 22.02.
30/4/2023
Domājot par XXI gadsimta cilvēkiem un jaunajiem dzīves izaicinājumiem, dodamies mūsdienu informatīvās telpas labirintos. Un ielūkojamies troļļu fabrikā, kur tiek izgudroti “patiesi” stāsti un attīstītas sazvērestības teorijas, lai sašūpotu cilvēkiem pamatus zem kājām un nojauktu skaidrību domāšanā. Te tiek radīta informācija datoru lietotājiem, piegriezta pēc katra individuālā ģīmja un līdzības, ņemot vērā viņu privātos datus. Te tiek konstruēti jauna tipa politiķi, jauni valsts premjera kandidāti, ieviešot sajukumu ideoloģijās. Autoru dueta Jielas Ronenas un Dmitrija Šāda šopavasar radītā komēdija ļauj nonākt otrpus datora ekrānam un paskatīties, kā top rakstīts tas, ko mēs savos datoros un telefonos nereti lasām.
Izrāde notiek: Miera ielā 58a, Lielajā zālē.
Biļešu cenas: 15,00; 20,00; 25,00; 30,00 EUR.
Pirmizrāde 2022. gada 21. oktobrī.
Režisors un scenogrāfs: Alvis Hermanis
Kostīmu māksliniece: Jana Čivžele
Lomās: Sandra Kļaviņa, Artuss Kaimiņš, Sabīne Tīkmane, Gerds Lapoška, Elvita Ragovska vai Lolita Stūrmane, Dāvids Pētersons, Ritvars Logins.
KOMANDA
Režisors un scenogrāfs: Alvis Hermanis
Lomās: Sandra Kļaviņa, Artuss Kaimiņš, Sabīne Tīkmane, Gerds Lapoška, Elvita Ragovska  vai Lolita Stūrmane, Dāvids Pētersons, Ritvars Logins
Gaismu mākslinieks: Lauris Johansons

Maijs

Aktuāli! “(R)EVOLŪCIJA” izrāde JRT LZ 19:00

€ 15.-; 20.-; 25.-; 30.- Pens.; inv.; sk.; st. 30 % atl! + 6.05% + ceļš € 13.- Aicinu pieteikties!
0/5/2023
Ko darīt ar tehnoloģijām, kas nenovēršami pārņem cilvēku dzīvi un ielaužas pat slēptākajos dvēseles nostūros? Kā mākslīgā intelekta klātbūtnē nepazaudēt savu “es”? Vai tā ir taisnība, ka vairums cilvēku par drošību un ērtību ir gatavi atdot savu brīvību?
Šie ir daži no jautājumiem, kurus uzdod izraēļu režisores Jaeles Ronenas un no Kazahijas izceļojušā aktiera Dimitrija Šaada kopīgi sarakstītā komēdija. Darbs tapis, iedvesmojoties no pazīstamā intelektuāļa un transhumānista Juvala Noa Harari grāmatas “21 lekcija 21. gadsimtam.”
Izrāde notiek: Miera ielā 58a, Lielajā zālē.
Biļešu cenas: 15,00; 20,00; 25,00; 30,00 EUR.
Pirmizrāde 2022. gada 30. septembrī.
Režisors: Gatis Šmits
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks: Krišjānis Elviks
Mūzikas autori: Jēkabs Nīmanis un Maksims Šenteļevs
Lomās: Jānis Skutelis, Kaspars Znotiņš, Kristīne Krūze, Jevgēnijs Isajevs, Jana Čivžele, Marija Linarte.

Aktuāli!“JENŪFA” opera LNO 19:00

€ 11.-; 15.-; 18.-; 23.-; 28.-; 35.-; 43.-; 50.- Pens.; inv.; sk.; st. 15 % atl! + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 30.01.!
5/5/2023
Leošs Janāčeks
JENŪFA
opera
Pirmizrāde: 23.02.2023
RADOŠĀ KOMANDA
Muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš
Režisors un scenogrāfs Alvis Hermanis
Režisora asistente Marielle Kāna
Kostīmu māksliniece Anna Votkinsa
Gaismu mākslinieks Gļebs Fiļštinskis
Horeogrāfe Alla Sigalova
Videomāksliniece Ineta Sipunova
Dramaturgs Kristians Lonšāns
 
LOMĀS
Jenūfa: Dana BramaneInna Kločko
Ķesteriene: Helēna ZubanovičaEliška Veisova
Laca: Andris LudvigsArtjoms Safronovs
Števa: Raimonds BramanisArtjoms Safronovs
Karolka: Inga ŠļubovskaJūlija Vasiļjeva
Ciema vecākais: Krišjānis NorvelisArmands Siliņš-Bergmanis
Ciema vecākā sieva: Evija MartinsoneLaura Grecka
Vecmāmuļa Burija: Ilona BageleAira Rūrāne
Meldermeistars: Jānis ApeinisRihards Mačanovskis
Gane: Evija MartinsoneLaura Purena
Jano: Marlēna KeineLaura Lazda
Barena: Laura GreckaInga Šļubovska
PAR IZRĀDI
Skaudrais stāsts par godu un negodu, par mīlestību, noziegumu un piedošanu atklāj baisus notikumus kādā Morāvijas ciematiņā. Jenūfa gaida bērnu no bezatbildīgā un grādīgus dzērienus cienošā Števas. Arī Števas brālis Laca mīl Jenūfu, tomēr, neguvis viņas pretmīlu, greizsirdības lēkmē ar nazi sakropļo Jenūfai seju, lai brālis uz to nekad vairs neskatītos. Kad Jenūfa atzīstas Ķesterienei, kādas attiecības viņu saistījušas ar Števu, pamāte dara visu, lai noslēptu negodu no kaimiņiem. Centienos netraucēt Lacam ņemt Jenūfu par sievu, Ķesteriene slepus noslīcina Jenūfas jaundzimušo bērnu. Vai ir iespējams piedot nepiedodamo?
Režisora Alvja Hermaņa iestudējuma pirmizrāde notika 2014. gadā Briseles opernamā La Monnaie. Uzvedums tapa sadarbībā ar Teatro Communale di Bologna. Alvis Hermanis Leoša Janāčeka šedevrā īpaši izceļ Centrāleiropas reģiona kultūrai raksturīgo etnogrāfisko krāšņumu, Morāvijas kolorīta izspēlē nezaudējot Jenūfas dzīves drāmai tik raksturīgo dramatisko spriedzi. 
Pēc Gabrielas Preisovas drāmas Viņas pameita veidotā Jenūfa ir čehu komponista Leoša Janāčeka slavenākā opera. Tā pirmizrādīta 1904. gadā Brno; Latvijas Nacionālajā operā šis būs jau trešais Jenūfas iestudējums. 

Aktuāli! „RETRĪTS” komēdija Dailes teātrī LZ 19:00

€ 15.-; 22.-; 29.-; 37.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 06.02.
17/5/2023
17:00 izbraukšana no Jelgavas
Maikls Vinns
RETRĪTS
Komēdija
Lielajā zālē no 17. decembra 
Pieci draugi un iepriekšējā naktī iepazīta rotaslietu veikala pārdevēja satiekas pamestā muižas ēkā, lai kopīgi svinētu Jaungadu. Muiža ir skaisti atjaunota un izveidota kā patvērums tiem, kuriem ikdienas troksnis un kņada ir kļuvusi par skaļu. Draugi sen nav tikušies, kaut kādreiz bija nešķirami. Viņi visi cenšas izskatīties veiksmīgi, kaut dzīve katram metusi savus izaicinājumus. 
Rakstniece Keita nesen šķīrusies no vīra, arhitekts Daniels karjerā sasniedzis daudz, bet vēl joprojām interneta portālos meklē mīlestību. Bens tikai iepriekšējā naktī iepazinies ar Lauru un paņēmis viņu līdzi uz svinībām kā savu saderināto. Karls ir aktieris, kuru visi zina tikai pēc lomas kādā kafijas reklāmā, toties viņa sieva Rebeka reiz saņēmusi prestižo BAFTA balvu. Tagad viņu dzīve rit tikai ap abu kopīgajiem diviem bērniem. 
Svinības un kopīgā iedzeršana liek atklāties katra patiesajiem sapņiem, kas tikuši nostumti malā. Kaut gan visiem ir savi pārdzīvojumi, viņiem vēl nāksies atklāt arī to, ka pamestajā muižā patiešām dzīvo spoks. 
Lugas “Jaungada retrīts” (oriģinālā “The Priory”) panākumi sākušies 2008. gadā Londonas Karaliskā galma teātrī (Royal Court theatre), bet vēl joprojām tās iestudējumi liek cilvēkiem smieties daudzās pasaules valstīs. Luga saņēmusi prestižo Lorensa Olivjē balvu kategorijā “Labākā jaunā komēdija”.
Lomās: Kristīne Nevarauska (Keita), Gints Andžāns (Daniels), Lelde Dreimane (Laura), Gints Grāvelis (Bens), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Rebeka), Artūrs Skrastiņš vai Lauris Subatnieks (Karls), Niklāvs Kurpnieks (Ādams)
Režisors – Gatis Šmits

Jūnijs

Aktuāli! „DAILES SVIESTS” (režisors Gints Andžāns) koncerts Dailes teātrī LZ 19:00

€ 15.-; 20.-; 30.-; 40.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 06.02.
13/6/2023
DAILES SVIESTS
Konsolidētās sezonas noslēguma koncerts
Šis ir pamatoti optimistisks, muzikāls un iedvesmojošs stāsts par sezonu, kurā sirmus matus vairs nenesa vecums, bet apkures un elektrības rēķini. Degvielas izmaksas aizsāka staigātprieka renesansi. Cenas rāvās debesīs kā izbiedētu kaiju bars un mākslīgais intelekts pierādīja, ka drīz rakstīs labāk par Blaumani. Skaidrs, ka šim periodam tikām cauri ar veselīga humora devu un mēģinot ieviest robotus, jo aktieri uzturēt formā ir dārgi, kā rezultātā atklājām kādu universālu metodi. Tā palīdz neprognozējamā mainībā saglabāt stabilu cilvēcību.
P.S. Iespējams, koncertā nebūs arī Andris Bulis.
Piedalās: Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Ieva Segliņa, Lelde Dreimane, Anete Krasovska, Milēna Miškēviča, Kristīne Nevarauska, Gints Andžāns, Gints Grāvelis, Artis Robežnieks, Andris Bulis, Klāvs Kristaps Košins, Niklāvs Kurpnieks, Aldis Siliņš, Lauris Subatnieks, Toms Veličko, Ērika Eglija-Grāvele
Režisors – Gints Andžāns, dramaturgs – Artūrs Dīcis, muzikālais vadītājs – Juris Vaivods, scenogrāfs – Aigars Ozoliņš, horeogrāfe – Liene Grava, vokālā padagoģe – Ilze Dzenīte

Aktuāli! “SKRODERDIENAS SILMAČOS” komēdija Nacionālajā teātrī 19:00

€ 9.-; 13.-; 18.-; 22.-; 27.-; 30.- + Ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 03.02.
15/6/2023
Nacionālajā teātrī 19:00 izrāde “SKRODERDIENAS SILMAČOS”

Jums liekas, Jāņi vēl tālu? Kad tirdzniecībā parādās biļetes uz Nacionālā teātra “Skroderdienām Silmačos”, ir skaidrs, ka Līgo vakars nav aiz kalniem.
“Skroderdienu” skatīšanās latviešiem jau sen nav tikai teātra apmeklējums, bet gatavošanās Jāņiem, ielīgojot gada īsāko nakti. Tiem pilsētniekiem, kas Jāņos Rīgu nepamet, Nacionālā teātra “Skroderdienas” ar slaveno līgošanas skatu kļūst par sava veida Jāņiem.
Kā ik gadu pirmsjāņu dienās – Silmaču sētā atkal ieradies Dūdars, viņam pa pēdām žīdu ģimenīte – pauninieks Ābrams ar dēlu Joski un šneideriene Zāra, bet priekšā jau gaida Bebene, Tomuļmāte un Pindacīša, un skroderdienas iet vaļā - uzbrūk bites, sprāgst krāsns, pazūd zaļā krūze un lūst sirdis!
Autors - Rūdolfs Blaumanis
Režisore - Indra Roga
Lomās - Dita Lūriņa, Raimonds Celms, Ainārs Ančevskis vai Uldis Anže, Agnese Budovska, Uldis Siliņš, Igors Šelegovskis, Liene Sebre vai Elizabete Skrastiņa, Inga Misāne-Grasberga vai Jana Ļisova, Gundars Grasbergs vai Kārlis Reijers, Juris Lisners, Ivars Puga vai Jānis Āmanis, Daiga Gaismiņa vai Maija Doveika, Indra Burkovska vai Daiga Kažociņa, Ināra Slucka vai Evija Krūze, Romāns Bargais, Sanita Paula, Grēta Egliena, Anna Klēvere, Mārtiņš Egliens, Juris Hiršs, Gidons Grīnbergs, Ainārs Majors, Valdis Zilveris, Indulis Cintiņš, Dace Bonāte, Mārtiņš Brūveris, Egils Melbārdis, Madara Reijere, Arturs Krūzkops, Lāsma Kugrēna, Voldemārs Šoriņš, Rasma Garne, Normunds Laizāns, Mārcis Maņjakovs, Jānis Vimba, Madara Botmane, Līga Zeļģe, Madara Reijere, Lolita Cauka, Inta Tirole, Jānis Skanis, Uldis Dumpis, Uldis Norenbergs, Māra Zemdega, Līga Liepiņa, Kaspars Aniņš, Ausma Ziemele

Garantēts! ZIEDONIS. LĀCIS. VĪRIEŠI. koncertuzvedums Dzintaru koncertzāles Lielā zāle 20:00

€ 50.-; 60.-; 70.- + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 30.01.
16/6/2023
Koncertā izskanēs Ziedonis. Lācis. Vīrieši. albumā iekļautās dziesmas, kuras ir speciāli rakstītas katram izpildītājam. Komponists Kārlis Lācis Ziedoņa Vīriešiem licis runāt atklāti, vienlaikus saglabājot sajūtu, ka tas viss var būt arī blefs. Tajā piedalās Intars Busulis, Jānis Šipkēvics, Renārs Kaupers, Jānis Aišpurs, Artūrs Skrastiņš, Kaspars Znotiņš un Andris Keišs.
Koncertuzveduma scenogrāfs un režisors ir Reinis Suhanovs, ar kuru kopā saturu radīja aktieri - Artūrs Skrastiņš, Kaspars Znotiņš un Andris Keišs. Horeogrāfe - Elīna Gediņa. 
“Tie, kas ir strādājuši ar ap no uz Ziedoni, ir ieviesuši tādu jēdzienu kā “Ziedoņa faktors”. To apmēram var izstāstīt tā, ka Tu pats kaut ko komponē, ņemies, bet beigās tas nostājas kaut kā nedaudz savādāk, bet labāk. Tas tad arī ir tas brīnums, ka pieskaroties Ziedoņa darbiem, viņš tos piekārto pa savam, pat tagad, jau aizsaulē esot.”, tā Kārlis Lācis.
"Ja pieņemam, ka dzīve ir ceļš, tad ceļabiedri ir ļoti svarīgi. Ar šādiem var aiziet tālu.", Artūrs Skrastiņš.
Kaspars Znotiņš skaidro, ka "Pievēršanās Ziedonim ir kā atgriešanās pie kaut kā tuva un saprotoša. Tu pievērsies citiem autoriem, strādā ar tiem, iemīli tos, bet darbs ar Ziedoņa tekstu vienmēr ir kā atgriešanās mājās."
Ziedonis. Lācis. Vīrieši., ideja atnāca pagājušā gada novembrī. “Visiem uzrunātajiem mūziķiem, dziedātājiem, aktieriem, ideja uzreiz aizrāva un tā izveidojās tāds mīlestības projekts, kas mūs visus apvieno kopīgā mīlestībā pret mūsu darbu un pats galvenais, savstarpējs prieks par kopā būšanu un kopā darbošanos. Tas nebūtu iespējams bez šī galvenā “Ziedoņa faktora”, tas ir veids kā mēs kopā virzamies un gūstam baudu no procesa”, atzīst Kārlis Lācis.
Andris Keišs stāsta, "Es pēdējo reizi ar Imanta Ziedoņa tekstu publiski uzstājos 1993. gadā, kad stājos Latvijas Kultūras akadēmijā. Šī būs nākamā reize. Es nezinu, vai tas runā man par sliktu, vai nē, bet tā vienkārši ir noticis. Toreiz es iestājos aktieru kursā…  Nezin, kas notiks pēc šīs reizes? Vokālisti?.. Bet, nopietni runājot, - es dzīvē kautrējos runāt par mīlestību, bet dziedot šī kautrēšanās atkāpjas."
"Pasaule ir mainījusies. Nekas nav tā kā agrāk. Un tad Tu palasi tos dzejoļus un saproti, ka Imants te jau reiz ir bijis.", Jānis Šipkēvics.
"Ar Lāci mēs ejam tādus kā paralēli kopīgos ceļus … Varam darboties katrs savā "dārziņā", bet ražas svētkos atkal esam kopā un smaržojam kopīgi izaudzētās puķītes. Esmu starp šarmantākajiem Lavijas puišiem, kuri izpildīs dziesmas par svarīgāko - par MĪLESTĪBU. Ziedoņa dzeja un K. Lāča mūzika tik ļoti saplūst nu jau kopīgā, daudz spēcīgākā stāstā.", Intars Busulis.
"Ziedoņa radošajam mantojumam manā grāmatu un atmiņu plauktā ir īpaša vietiņa. Savs plaukts, savs stūrītis. Un dažkārt, kad mani radošie meklējumi nonāk pilnīgā un galīgā strupceļā, caur viņa radīto es pastarpināti vēršos pie meistara pēc palīdzības. Un zini - tas strādā! Es savām dziemām atrodu īstos vārdus, savam garam - uzmundrinājumu, savai iztēlei - ceļojumju laikā un visumā. Nu gluži kā tādas brīnumzāles pret antiradošumu - tāds ir mans Ziedonis!", stāsta Jānis Aišpurs.
Koncertprogrammā ZIEDONIS. LĀCIS. VĪRIEŠI. piedalās mūziķi: Jānis Stafeckis – kontrabass, Artūrs Noviks – akordeons, Māris Jēkabsons – pūšamie instrumenti, Kaspars Grigalis un Ainis Zavackis – sitamie instrumenti, Kaspars Zemītis – ģitāra un Kārlis Lācis pie taustiņiem. 

Aktuāli! INTARS BUSULIS solo koncerts "Es Tevi redzu" Dzintaru koncertzāles Lielā zāle 19:00

€ 25.-; 35.-; 45.-; 55.-; 65.-; 75.- + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 02.02.
18/6/2023
Es Tevi redzu” Dzintaros
 
2023. gada 17. un 18. jūnijā izskanēs jau par tradīciju kļuvušais Intara Busuļa solo koncerts Dzintaru koncertzālē. 
 
Dziedātāja Intara Busuļa koncerti Dzintaru koncertzālē mūziķiem un lielai daļai atbalstītāju ir kļuvuši jau par tradīciju. Nākamvasar koncerti notiks pašā vasaras pilnbriedā – 17. un 18. jūnijā. 
“Koncerti “Es Tevi redzu” ir kā atgādinājums par katra cilvēka vērtību un nozīmīgumu mūsu dzīvēs. Par to, cik esam klātesoši un cik ļoti spējam būt apzināti visās dzīves situācijās” skaidro koncerta organizatori. 
 
“Ar lielu prieku un nepacietību gaidām koncertus Dzintaru koncertzālē un sirsnīgo atmosfēru, kas tur valda. Jūras tuvums šo sajūtu pastiprina, un gluži kā ūdens plūsma un tās nemitīgā kustība, arī mēs turpinām iet uz priekšu. Turpinām radīt mūziku, kas spēj piepildīt ne tikai mūs pašus, bet ar savu vēstījumu uzrunāt arī klausītājus,” par koncerta ieceri stāsta mūziķis Intars Busulis. 
 
“Koncerta programmā izskanēs jau pazīstamas un klausītāju iemīļotas dziesmas. Taču šobrīd strādājam pie jaunu skaņdarbu radīšanas, un koncertu apmeklētājiem būs iespēja dzirdēt arī kādu dziesmas pirmatskaņojumu, kuri tiks iekļauti plānotajā albumā, kurš iznāks nākamā gada rudenī”, atklāj komponists Kārlis Lācis. 
 
Koncertā ar Intaru Busuli muzicēs Abonementa orķestris, kura sastāvā ir Kārlis Lācis, Kaspars Zemītis, Kaspars Grigalis, Edvīns Ozols, Māris Jēkabsons, Vineta Elksne, Karīna Tropa un Alise Kante - Onzule. Koncerta skanējumu papildinās gospeļkoris GGChoir. 
 
Ieeja no plkst. 19.00, koncerta sākums plkst. 20.00.

Jūlijs

Aktuāli! Nino Katamadze & Insight, ansamblis RUSTAVI Dzintaru koncertzāles Lielā zāle 19:00

€ 25.-; 35.-; 45.-; 55.-; 65.-; 75.- + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 16.02.
1/7/2023
Šis pārsteidzošais projekts ir gruzīnu tautas dāvana Latvijai. Ļoti vērtīga un reta dāvana: viena koncerta ietvaros sastapsies visspilgtākie un vispieprasītākie tradicionālās un mūsdienu gruzīnu mūzikas pārstāvji. Tās pasniegšanas laiks un vieta: 1. jūlijs, Dzintaru koncertzāle.
 
Ar Nino Katamadzi mūsu publika vairs nav jāiepazīstina: Latvijā šo dziedātāju zina, ciena un mīl. Viņas siltā balss nav sajaucama ne ar vienu citu, arī Nino stils ir pavisam īpašs – džeza un blūza, temperamentīga funky un izdomas bagāta fusion kokteili viņa dāsni jauc uz pirmatnējas, folklorā sakņotas mūzikas bāzes. Kā jau īsta etnodžeza dīva, viņa dzied nevis vārdus, bet jūtas, ieraujot melodiju, noskaņu un emociju straumē gan savu mūziķu grupu „Insight”, gan visu zāli bez atlikuma…
Ansamblis „Rustavi” – Gruzijas lepnums un īstens tās nacionālā mantojuma sargātājs – 2023. gadā svin savu 55 gadu jubileju. Pusgadsimta laikā tas uzstājies vairāk nekā 80 valstīs, sniedzis vairāk nekā 5000 koncertu. Ansamblis “Rustavi” ir daudzu balvu un prēmiju laureāts par ieguldījumu Gruzijas kultūras attīstībā un popularizēšanā pasaulē. Ansamblim “Rustavi”, kam piemīt apbrīnojama spēja iekārot klausītāju sirdis, veiksmīgi koncertē gan Gruzijā, gan ārzemēs.
„Rustavi”, Nino Katamadze un „Insight” – visi kopā viņi skatītājiem un klausītājiem uzburs saulaino, līksmo un valdzinošo gruzīnu mūzikas pasauli.

Aktuāli! Jūrmalas Festivāls. Zigmara Liepiņa operas Parīzes Dievmātes katedrāle koncertuzvedums. Dzintaru koncertzāles Lielā zāle 20:00

€ 12.-; 15.-; 18.-; 21.-; 24.-; 30.- + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 02.02.
18/7/2023
Cena līdz 31.01.2023 uzrādās jau ar  40% atlaidi
Ilze Grēvele-Skaraine (Esmeralda),
Dons (Kvazimodo),
Edgars Ošleja (Frolo),
Jūrmalas festivāla orķestris
Jūrmalas festivāla koris
Diriģents Mārtiņš Ozoliņš

Aktuāli! Jūrmalas Festivāls. Ksenija Sidorova un Liepājas simfoniskais orķestris. Dzintaru koncertzāles Lielā zāle 20:00

€ 9.-; 12.-; 15.-; 18.-; 21.-; 24.- + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 31.01.
19/7/2023
Cena līdz 31.01.2023 uzrādās jau ar  40% atlaidi
Dalībnieki:
Ksenija Sidorova, akardeons
Liepājas simfoniskais orķestris
Diriģents Guntis Kuzma

Garantēts! Jūrmalas Festivāls. Galā koncerts. Skaistākās operu ārijas. Dzintaru koncertzāles Lielā zāle 20:00

€ 12.-; 15.-; 18.-; 21.-; 24.-; 30.- + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 06.02.
23/7/2023
Cena līdz 31.01.2023 uzrādās jau ar  40% atlaidi
Dalībnieki:
Aleksandrs Antoņenko un draugi
Jūrmalas festivāla orķestris
Diriģents Andrijs Jurkevičs (Andriy Yurkevičs)
Jūrmalas festivāla noslēgumā, 23. jūlijā būs Galā koncerts ar skaistākajām operu ārijām. Koncertā dziedās pasaulē pazīstamākais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko, kuram šī jau ir 25. sezona uz skatuves. Savā iespaidīgajā karjerā viņš uzstājies uz pasaules ievērojamāko operteātru un koncertu skatuvēm, izdziedot un izdzīvojot vadošās tenora lomas, kopskaitā jau tuvu pie trīsdesmit.  Metropolitēna opera Ņujorkā, Milānas ’’La Scala’’, Londonas Koventgārdena opera ir tikai dažas no prestižajām skatuvēm, kuras aicinājušas Aleksandru Antoņenko uz operu iestudējumiem. Līdzās Jūrmalas festivāla orķestrim koncertā uzstāsies arī citi Antoņenko skatuves draugi.

Augusts

Garantēts! RIČARDS KLAIDERMANS AR ORĶESTRI Dzintaru koncertzāles Lielā zāle 20:00

€ 50.-; 60.-; 70.-; 80.-; 90.-; 120.-; 140.- + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 31.01.
14/8/2023
Šovasar Latvijā atkal viesosies par „romantikas princi” dēvētais pasaulslavenais franču instrumentālās mūzikas izpildītājs Ričards Klaidermans, kura koncerti, kas jebkad notikuši, tostarp arī mūsu valstī, praktiski ik reizi bijuši pilnībā izpārdoti. Viņš vienmēr izpelnās publikas mīlestību un atzinību.

Vienkāršais un sirsnīgais francūzis Ričards Klaidermans nekad nav vēlējies kļūt par superzvaigzni, tomēr pianista albumu tirāžas liecina, ka viņš atpazīstamības ziņā pasaulē sasniedzis vairāk nekā jebkurš cits mūzikas izpildītājs.

Ričards Klaidermans ir ne tikai labākais, bet arī veiksmīgākais pianists pasaulē – tas ir apstiprināts pat ar Ginesa pasaules rekordu.

Pats pirmais Ričarda Klaidermana koncerts notika 1978. gadā Vīnē. Latvijā, kur viņš koncertē kopš 1999. gada, pianistu piesaista tieši publika, kas vienmēr viņu ir mīļi uzņēmusi.

Šī talantīgā klavieru virtuoza spēli kopā ar pavadošo orķestri varēs izbaudīt 14.augustā pulksten 20 Dzintaru koncertzālē.

Koncertos Ričards Klaidermans spēlē gan savas dziesmas, gan pasaules mūzikas klasiku. Viņa repertuārs variē no klasikas līdz vieglam džezam, bet pāri visam Klaidermans ir nepārspējams romantisko noskaņu meistars, jo liriskas un maigi emocionālas notis caurvij ikvienu viņa skaņdarbu.

Tieši par romantisko klavierspēles žanru runājot, Ričards Klaidermans uzsver, ka šī mūzika ir ļoti nepieciešama, jo tā liek klausītājiem justies vēl labāk. Pasaulslavenais pianists savos koncertos ievērojis, ka publika uz tiem nāk tieši izjust šo romantiku. Un kas tāds mums ir nepieciešams ikdienas dzīvē, it īpaši šajā nebūt ne vieglajā laikā.