Ceļš no € 13.- /1 personai; tikai biļetes sagāde vai nodošana kasē nenotikušas izrādes dēļ € 1.50 / 1 personai
Grupas (sākot no 8 cilv.) un kolektīvi izrādes un pasākumus var izvēlēties sev vēlamā laikā.
Biļešu sagāde grupai un brauciena cena ir atkarīga no cilvēku skaita.
Vedam uz izrādēm un koncertiem! Acinu pieteikties
Pasākumi
Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | VisiJanvāris
Garantēts! “RUNĀŠANĀS PAR SEKSU” izrāde JRT MZ 18:30
Berlīnes dramaturģes Majas Cades jaunākā luga.Vienu reizi mēnesī grupiņa cilvēku satiekas, lai runātu par savas dzīves intīmākajiem nostūriem.
Seksualitāte ir teritorija, kurā mēs mēdzam būt visievainojamākie. Teritorija, kurā iespējama gan patiesi dziļa tuvība, gan skaudra vientulība. Par to arī izrāde.Izrāde notiek: Miera ielā 58a, Mazajā zālē.
Biļešu cenas: 20,00; 25,00; 28,00 EUR.
Pirmizrāde 2022. gada 28. oktobrī.Režisore un scenogrāfe: Kristīne Krūze
Lomās: Baiba Broka, Vilis Daudziņš, Jana Čivžele, Inga Tropa, Ivars Krasts, Jānis Skutelis. Līdz 18 gadu vecumam skatīties neiesakām!
Februāris
Garantēts! “DZIMŠANAS DIENAS KŪKA” Izrāde JRT LZ 19:00 Sezonas jaunums!
Amerikāņu mūsdienu dramaturgs Noa Haidls jaunāko lugu ir veltījis savai sievai, domājot par mīlestības spēku, kas spēj savienot pagātni, tagadni un nākotni. Dzīve no plānotā atšķiras, taču viena stabila tradīcija iet cauri visam mūžam. Katru dzimšanas dienu tiek cepta kūka. Ir 90 dzimšanas dienas un ir 90 kūkas.Lugas oriģinālnosaukums ir “Dzimšanas dienas sveces”, un tā pirmizrādīta 2022. gada aprīlī gandrīz
vienlaikus divās šķietami diametrāli pretējās vietās – uz visplašāko skatītāju loku orientētajā Ņujorkas Brodvejā un Vācijas augstās mākslas templī Deutsches Theater Berlin. Šī rudens teātra kritiķu aptaujā, ko veic Vācijas žurnāls “Theater heute”, Noa Haidla jaunais dramatiskais sacerējums ir ierindots starp gada labākajām lugām.Izrāde notiek: Miera ielā 58a, Lielajā zālē.
Pirmizrāde 2022. gada 30. novembrī.KOMANDA
Režisors un scenogrāfs - Alvis Hermanis
Tulkotāja - Ieva Lešinska
Kostīmu māksliniece - Jana Čivžele
Lomās - Regīna Razuma, Agate Krista, Sabīne Tīkmane, Marta Lovisa, Elvita Ragovska, Gerds Lapoška, Jānis Grūtups, Ritvars Logins, Toms Harjo
Aktuāli! “KORDĒLIJAS ZEME” 19:00 JRT MZ Izrāde par Viljama Šekspīra lugu "Karalis Līrs"
“Kordēlijas zeme”
52,89495° N, 3,84645° WIzrāde ir balstīta mūsdienīgās domās par Viljama Šekspīra lugu “Karalis Līrs”. Latviešu kultūras pētnieces Vizmas Gūtmanes dzīve aizvien vairāk un vairāk tuvinās naktī, lietū un tumsā, no kopējās dzīves izdzītajam karalim Līram, kura prāts “ir sācis klaiņot”.
Šekspīra traģēdijas “Karalis Līrs” ģeniālos tekstus savienojot ar angļu dzejnieka-metafiziķa Džona Donna meditācijām un mūsdienu dzīves reālijām, tapusi KORDĒLIJAS ZEME. Kāda pētniece Latvijā atklāj mītiskā karaļa Līra jaunākai meitai Kordēlijai paredzētās zemes konkrētu atrašanās vietu. Lai tur nokļūtu, viņai jāpārliecina finansētāju eksperts.Izrāde notiek: Miera ielā 58a, Mazajā zālē.
Izrādes ilgums: 2 h 35 min (2 cēlieni)
Pirmizrāde 2022. gada 15. decembrī.KOMANDA
Autori - Guna Zariņa, Pēteris Krilovs, Matīss Ozols, Gerds Lapoška
Režisors - Pēteris Krilovs
Māksliniece - Kristīne Abika
Režisora asistents - Gerds LapoškaLomās - Guna Zariņa un Matīss Ozols
Aktuāli! „VIŅA – VIŅŠ – VIŅA?” komiska drāma (režisore Rēzija Kalniņa) 19:00 OratoriO, mūzikas un drāmas telpa
Aktuāli! “DEBESJUMS” drāma Nacionālā teātrī LZ 19:00
Garantēts! Muzikālā izrāde-veltījums VIKTORAM COJAM “Lūk, tā!” Hanzas perons 19:00
Komponists, aranžētājs – Vladimirs Tuzovs
Video projekciju mākslinieks – Artis Dzērve
Kostīmu māksliniece – Valentīna Začiņajeva
Gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš
Horeogrāfs – Artūrs SkuteļskisIzrādē piedalās:Aleksandrs Maļikovs
Jekaterina Frolova
Maksims Busels
Ņikita Osipovs
Olga Ņikuļina
Rodions Kuzmins
Tatjana Lukašenkova
Veronika Plotņikova
Vitālijs Jakovļevs
Konstantīns Ņikuļins
Evilena ProtektoreMūziķi:Vladimirs Tuzovs – klavieres
Dmitrijs Karpovs – klavieres
Antons Visockis – sitamie instrumenti
Jūlija Saveļjeva – ģitāra
Garantēts! „PUSNAKTS ŠOVS AR JŪDU ISKARIOTU” (režisors Mārtiņš Eihe) pēcnāves komēdija Dailes teātrī LZ 18:00
Stīvens Adlijs Girgis "PUSNAKTS ŠOVS AR JŪDU ISKARIOTU"Pēcnāves komēdijaLielajā zālē no 7. oktobraŠovs – tā ir jaunā tiesas zāle. Šova skatītājs ir zvērinātais, kurš, rakstot savos sociālo tīklu profilos, izšķirs, kurš vainīgs un nevainīgs. Mēs – ekrānu mīlētāji – jau esam pieraduši vērot slavenību apsūdzības. Vispirms – MeToo skandāli un tiem sekojošās ietekmīgo vīriešu gāšanas no troņa. Un pēc tam pretējais – Džoniju Depu attaisno pret bijušās sievas vardarbības apsūdzībām. Viena slavenība tomēr nav nokļuvusi līdz ziņu virsrakstiem, kaut viņam izvirzītas vissmagākās apsūdzības, un arī sods ir daudz bargāks.
Vietā starp Debesīm un Elli – Šķīstītavā – ir kāda pietura tikai bezcerībā slīgstošajiem. Šo pieturu sauc Cerība. Tur strādā tiesnesis, kurš pelna sev punktus, lai iegūtu vietu debesīs, noraidot elles mocībās slīgstošo lūgumus pēc apžēlošanas. Kādai jaunai advokātei tomēr izdodas panākt, ka Jūdas Iskariota lieta tiek izskatīta. Jūdam pašam ir vienalga par šo lietu – viņš sevi neaizstāv, jo ir katatoniskās paralīzes pārņemts. Cita pēc citas tiek izsauktas slavenības, kuras mājo Viņsaulē. Zigmunds Freids norāda uz Jūdas nepieskaitāmību. Svētā Monika stāsta par to, kā centusies Jūdu zāģēt, bet pašai kļuvis viņa žēl. Mātei Terēzei ir savi apsvērumi, kāpēc nepieļaut Iskariota apžēlošanu.
Stīvens Adlijs Girgis ir ēģiptiešu izcelsmes amerikāņu autors, kurš izcēlies ar bezkompromisa attieksmi pret reliģisku liekulību un tabu tematiem. Viņa lugas Eiropas teātros tiek izrādītas ar politkorektiem brīdinājumiem, ka cilvēku jūtas var tikt aizskartas, jo autors atļaujas pateikt to, ko daudzviet pasaulē aprij liekulīga smalkjūtība. Autora vārdu izvēle var aizskart cilvēka reliģiskās jūtas. Psihiskas saslimšanas tiek sauktas to īstajos vārdos, neslēpti tiek ironizēts par dažādām minoritātēm. Tomēr lugu ir iecienījuši gan intelektuāļi, gan plašāka auditorija, jo tā ir nežēlīgi asprātīga.
Filips Sīmors Hofmans 2005. gadā izvēlējās iestudēt lugu “Jūdas Iskariota pēdējās dienas” (Dailes izrādei dots nosaukums “Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu”). Kopš tā laika lugai ir pievērsta īpaša uzmanība. Tā pārsteidz ar savu asprātību, humoru un arī nekaunību, padarot lielos jautājumus līdz smieklīgumam mazus. Vēl aizvien luga tiek iestudēta daudzviet pasaulē. Jautājums, uz kuru savā uznācienā tiesas priekšā atbild Sātans: “Es būtu Jūdā “iegājis”, tieciet man, viņš būtu manu “klātbūtni” sajutis, saprotiet?” –, ir vienmēr aktuāls, jo – ja pats Sātans atsakās no nopelniem Jūdas darbos, tad kurš var sacīt, ka Dieva nodevība nebija paša Dieva plāns, bet Jūda – tikai plāna īstenotājs? Lomās: Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Advokāte), Kaspars Dumburs (Prokurors), Artis Robežnieks (Tiesnesis), Niklāvs Kurpnieks (Sātans), Ieva Segliņa (Māte Terēze), Dārta Daneviča (Marija Magdalēna), Aldis Siliņš (Bailiffs), Juris Bartkevičs (Freids), Gints Grāvelis (Poncijs Pilāts), Andris Bulis (Svētais Pēteris), Mārtiņš Upenieks (Jēzus no Nācaretes), Lauris Dzelzītis (Jūdas Iskariots), Kristīne Nevarauska (Svētā Monika), Lilita Ozoliņa (Jūdas mate), Imants Strads (Bučs Hanīvils) Režisors – Mārtiņš EiheScenogrāfe – Pamela ButāneKostīmu māksliniece – Rūta Kuplā
Garantēts! “BRANDS” izrāde Dailes teātra LZ 19:00
Marts
Garantēts! “ĪRU MIROŅGALVA” izrāde 19:00 Dailes teātra MZ
Ļoti melna komēdijaMazajā zālē no 19.10.2022.“Piededzis olu kultenis tak nav pietiekams iemesls noslaktēt sievu.” Kapsēta atkal ir pilna, tāpēc vietējais kapracis Miks Dauds ir nolīgts izrakt vecākos līķus, lai būtu vieta jaunajiem. Taču šoreiz „vecāko līķu” vidū ir arī Mika nelaiķes sievas mirstīgās atliekas. Konemāra ir mazs ciematiņš, kur arī ļaužu prāti nereti ir aprobežoti, un cieminieku vidū no sākta gala klīst nelāgas baumas par Mika sievas nāves apstākļiem. Tagad, kad pienācis laiks atrakt viņas kapu, šīs baumas atdzīvojas ar jaunu sparu.Mārtins Makdona ir drāmas "Spilvencilvēks” (“Pillowman”) autors un filmas “Reiz Brigē” (“In Bruges”) režisors, kā arī ar vairākām “Oskara” balvām godalgotās kinolentes “Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā” (“Three Billboards Outside Ebbing, Missouri”) režisors. Viņa filma “Inišerinas lietuvēni” (“The Banhshees of Insherin”) nupat 79. Venēcijas kinofestivālā saņēmusi balvu par labāko scenāriju. Makdona ir šīs filmas režisors un scenārija autors. “Īru miroņgalva” (oriģinālā “Konemāras galvaskauss”) ir reizē drāma un kriminālkomēdija, kur kapsētas humors parādās jaunā gaismā, un ar spožu ironiju tiek atainotas ikdienas dzīves ērmotās puses.Dailē iepriekš iestudētas Martina Makdona lugas “Klibais no Inišmānas” (1998), “Spilvencilvēks” (2005), “Līnenas skaistumkaraliene” (2007) un “Vienrocis no Spokānas” (2013), bet šoreiz uz vienu no Britu salu nomaļajiem ciematiem paskatīsies režisore Eimija Mārčanta, kura ar Dailes komandu kopā veidojusi “Izrādi, kas saiet sviestā”.Izrādē tiek izmantota necenzēta leksika.Režisore – Eimija Mārčanta, scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Cecija Kalfa (Ceci Calf), režisores asistente - Inga Krasovska, gaismu mākslinieks - Pīters Smols (Peter Small), muzikālais konsultants - Kristaps PaegleLomās: Klāvs Kristaps Košins (Mārtins), Toms Veličko (Tomass), Lauris Subatnieks (Miks), Indra Briķe (Mērija)
Aktuāli! “JAUTRĀ ATRAITNE” operete LNO 19:00
Aktuāli! Raimonds Pauls koncertprogramma "VISKRĀŠŅĀKĀS PUĶES IR SIEVIETES" 19:00 VEF Kultūras pils
Aktuāli! Ogres novada Aktuāli! Kultūras centrā 18:00 Ogres teātra izrāde “OLIVERS” + ekskursija Ogrē un apkārtnē
Režisors Jānis KaijaksLatviešu dramaturga Harija Gulbja lugas “Olivers” iestudējums Jāņa Kaijaka režijā – filozofiska melodrāma divos cēlienos.Provinces pilsētiņas grāmatu veikala pārdevēja nejauši loterijā vinnē 10 000 rubļu. Tagad Inese var piepildīt savu sapni un nopirkt grāmatu skapi. Bet ilgotais skapis ir jāuznes līdz dzīvoklim un jāsaliek, un tad palīdzēt piedāvājas kaimiņš, kurš labprāt vēlētos veidot tuvākas attiecības. Ineses dzīvē jau ir bijusi viena nelaimīga mīlestība, un brīnumam viņa vairs īpaši netic. Tomēr uz reiz avīzē ieliktu precību sludinājumu ir atsaucies vīrietis, kura vārds ir Olivers. Viņu sarakste turpinājusies visu vasaru, un vēstules tos ir negaidīti satuvinājušas. Tagad, rudenī, Olivers ir ieradies, lai tiktos ar viņu…Harijs Gulbis (1926-2019) ir viens no nozīmīgākajiem savas paaudzes padomju laika dramaturgiem, kas baudījis pelnītu slavu un popularitāti. Viņa lugas kļuva par notikumiem, un to iestudējumi dzīvoja ilgu skatuves mūžu. Arī, mainoties paaudzēm, mainoties laikam, teātri atkal un atkal atgriežas pie viņa lugām, lai paskatītos uz tām ar šodienas acīm.Lomās:
- Ernests Greizis,
- Anita Saukane,
- Sandis Krapāns,
- Inta Bērziņa.
- režisors Jānis Kaijaks,
- māksliniece Ilze Kupča-Ziemele,
- gaismu, skaņu operatori Mārtiņš Andersons, Herberts Legants,
- radošā direktore Ieva Rodiņa.
Izrādes garums: 1h 50min (ar starpbrīdi)
Aktuāli! ''GULBJU EZERS'' balets LNO 19:00
Garantēts! “ŽIŽEKS. PĪTERSONS. GADSIMTA DUELIS” izrāde JRT LZ 18:00
Divu mūsdienu spēcīgāko publisko intelektuāļu domu sadursme. Slovēņu filozofs, neoliberālisma un politkorektuma kritiķis Slavojs Žižeks pret kanādiešu klīniskās psiholoģijas doktoru Džordanu Pītersonu. Kurš spēj pārliecināt vairāk - kreiso vai konservatīvo uzskatu apoloģēts?
Pirms dažiem gadiem Toronto notika viņu publiska diskusija, kura tika reklamēta kā gadsimta intelektuālā divkauja. Šī konfrontācija tomēr izpalika, jo abi izvēlējās miermīlīgu taktiku. Tā bija kā boksa cīņa, kuras laikā neviens no bokseriem tā arī nedevās uzbrukumā. Mēs uz JRT skatuves mēģināsim izspēlēt to intelektuālo sadursmi, kuru visi gaidīja un tā arī nesagaidīja toreiz. Protams, izmantojot viņu pašu citātus un argumentus.
Pirmizrāde 2022. gada 11. oktobrī.Režija un telpa: Alvis Hermanis
Lomās: Vilis Daudziņš un Kaspars Znotiņš
Aktuāli! “AIZLIEGTAIS PIANĪNS” traģikomēdija Nacionālā teātrī LZ 19:00
Asprātīgs un traģikomisks stāsts par to, kā mūsu dzīvi ietekmē birokrātija un absurdi likumi, kuri neuzrodas no zila gaisa, tos sacer mūsu līdzpilsoņi. Kāda Latvijas Republikas amatpersona nolemj sava dēla bērnudārzam atdot klavieres, jo mājās klavieres stāv nelietotas. Bērnudārza jaunā vadītāja ir laimīga, jo valstij nav liekas naudas, lai sagādātu bērniem īstas klavieres. Un tad sākas nebeidzamu pārpratumu virkne, jo – tas ir “interešu konflikts”.
Autors - Māris BērziņšRežisore - Ināra SluckaLomās - Evija Krūze, Sanita Paula, Inga Misāne-Grasberga, Ance Kukule-Sniķere, Anna Klēvere, Ieva Aniņa, Dace Bonāte, Indra Burkovska, Dita Lūriņa, Kaspars Aniņš, Mārcis Maņjakovs, Mārtiņš Brūveris, Juris Lisners, Normunds Laizāns, Mārtiņš EgliensAktuāli! “PIE ZILĀS DONAVAS” balets LNO 12:00
Muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš
Horeogrāfs Aivars Leimanis
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ināra Gauja
Valšu karaļa Johana Štrausa brīnišķīgā mūzika iedvesmojusi romantisku baletu par izvēli starp mīlestību un skatuvi, sapņiem un realitāti. Pirmo reizi Rīgā Pie zilās Donavas tika uzvests 1957. gadā; 60 gadu laikā tas vairakkārt atjaunots un kļuvis par daļu no Latvijas baleta zelta fonda. Iestudējums tapis par godu šī baleta iestudētājas, leģendārās baletdejotājas, baletmeistares un pedagoģes Helēnas Tangijevas-Birznieces jubilejai. LOMĀSFranciska: Elza Leimane, Baiba Kokina, Sabīne Strokša, Alise PrudāneAnnele: Jolanta Lubēja, Jūlija Brauere, Laine PaiķeFrancis: Raimonds Martinovs, Viktors Seiko
Garantēts! “DRAKULA” balets LNO 19:00
Neoklasiskais balets Drakula pirmo reizi skatītāju vērtējumam tika nodots 2018. gada 6. septembrī Rietumaustrālijas baleta pirmizrādē Pērtā. Iestudējums saņēmis vairākas balvas un nominācijas.
Aktuāli! “DONS ŽUANS” opera LNO 19:00
Diriģents: Mihaels HofštetersRežisors: Marselo LombarderoScenogrāfs: Djego SilianoKostīmu mākslinieks: Lusiana GutmaneGaismu mākslinieks: Horacio EfronsHoreogrāfe: Linda MīļāLomās:Pirmo reizi šajā iestudējumā Kaspars Ādamsons, Jānis Apeinis, Marlēna Keine, Dainis Kalnačs, Daniils KuzminsDons Žuans: Nevens Crničs, Rinalds Kandalincevs, Jānis ApeinisLeporello: Rihards Mačanovskis, Krišjānis NorvelisDonna Anna: Jūlija Vasiļjeva, Tatjana TrenoginaDons Otavio: Artjoms Safronovs, Mihails ČuļpajevsDonna Elvīra: Inga Šļubovska, Laura GreckaCerlīna: Katrīna Paula Felsberga, Evija MartinsoneMazeto: Rihards Millers, Juris Ādamsons, Daniils KuzminsKomandors: Edgars Ošleja, Pavlo Balakins, Krišjānis NorvelisPar izrādiDons Žuans ir moderns vīrietis, viņš ir plēsējs, indivīds bez robežām, kas sabiedrībā ierastās kārtības vietā izvēlējies savus noteikumus. Viņa dzīves vadmotīvs ir vīns, iekāre un sievietes; romantiku gan viņš ir aizstājis ar trofeju medībām – Dona Žuana iegūto sieviešu skaits ir mērāms tūkstošos. Mērķu sasniegšanai noderīgi ir arī galēji līdzekļi – meli, viltus un pat slepkavība, bet galu galā tas tomēr izrādās ceļš uz elli.Volfganga Amadeja Mocarta 18. gadsimta nogalē radītās operas Dons Žuans jauno iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā veido režisors Marselo Lombardero, kurš Latvijas publikai pazīstams pēc operas Figaro kāzas iestudējuma 2014. gadā. Radošās komandas rokās opera Dons Žuans kļuvusi par ironisku un melnu komēdiju.Izrādi rekomendējam skatītājiem no 16 gadu vecuma.SatursI cēliensNakts. Leporello kurn par saviem pienākumiem, kas viņam jāpilda kā dona Žuana kalpam. Parādās maskā tērptais dons Žuans. Viņam seko donna Anna, Komandora meita, kuru viņš centies pavedināt. Kad ierodas arī Komandors, dons Žuans viņu nogalina un aizbēg. Anna atgriežas kopā ar savu līgavaini donu Otavio. Atklājusi, ka tēvs miris, viņa pieprasa no Otavio zvērestu atriebties slepkavam.Dons Žuans flirtē ar kādu ceļinieci. Tā izrādās esam donna Elvīra, sieviete, ko viņš reiz pavedis un kas tagad seko viņam pa pēdām. Žuans aizbēg, kamēr Leporello novērš Elvīras uzmanību, lasot saimnieka mīlas iekarojumu garo katalogu.Ierodas kāzinieki, kas svin savu draugu Cerlīnas un Mazeto laulības. Viņiem pievienojas Žuans un ne soli neatkāpjas no līgavas, saniknojot līgavaini, ko Leporello aizmāna prom. Palicis viens ar Cerlīnu, dons Žuans liek lietā savu šarmu, bet iejaucas Elvīra un aizved meiteni. Parādās Anna un Otavio, atgriežas arī Elvīra un apsūdz donu Žuanu pavešanā. Viņš aizvada Elvīru prom. Anna, kas atpazinusi donu Žuanu, saprot, ka tas ir viņas tēva slepkava.Dons Žuans līksmo par vakarā gaidāmo balli. Cerlīna lūdz Mazeto piedot viņas šķietamo neuzticību. Mazeto paslēpjas. Parādās dons Žuans, bet, kad viņš satver Cerlīnu, Mazeto metas ārā no paslēptuves. Dons Žuans bezrūpīgi pavērš situāciju sev vēlamā virzienā un aicina Cerlīnu un Mazeto nākt viņam līdzi. Ierodas maskās pārģērbušies Elvīra, Anna un Otavio. Viņus uz svētkiem ielūdz Leporello.Svinību laikā Leporello iesaista Mazeto dejā, bet dons Žuans tikmēr vedina Cerlīnu uz nomaļu telpu. Kad meitene sauc pēc palīdzības, dons Žuans mēģina vainot Leporello, ka tas viņai uzbrucis. Bet neviens tam netic. Elvīra, Anna un Otavio noņem maskas un stājas pretī donam Žuanam, kuram tik tikko izdodas aizbēgt.Ii cēliensLeporello samainās drēbēm ar donu Žuanu, lai pavedinātu Elvīru sava kunga vietā, bet dons Žuans tikmēr dzied serenādi Elvīras istabenei. Kad garām skrien Mazeto ar bruņotiem draugiem, alkdami sodīt Žuanu, pārģērbtais dēkainis norāda viņiem nepareizu virzienu un pēc tam piekauj Mazeto. Ierodas Cerlīna un maigi žēlo savu līgavaini.Elvīru un Leporello pārsteidz Annas, Otavio, Cerlīnas un Mazeto ierašanās. Tie noturējuši kalpu par kungu un nu draud Leporello. Viņš izbīlī atklāj īsto seju un bēg. Otavio apcer savas attiecības ar Annu. Elvīra, dona Žuana otrās nodevības pievilta, trako dusmās.Leporello satiek savu kungu, kuru kāda balss brīdina par gaidāmo sodu. Šķiet, ka tā ir Komandora balss, un dons Žuans savam kalpam liek to ielūgt vakariņās. Kad kalps negribīgi izstosta ielūgumu, balss to pieņem.Anna, kas joprojām sēro, noraida Otavio bildinājumu līdz brīdim, kad tēvs būs atriebts.Dons Žuans izbauda vakariņas. Iesteidzas Elvīra, kura viņu joprojām mīl, un lūdz donu Žuanu laboties. Bet viņš Elvīru nicīgi aizgaiņā. Kad viņa aiziet, dons Žuans apstulbis ierauga nākam Komandoru. Tas pieprasa donam Žuanam nožēlot savu noziegumu. Tomēr viņš atsakās. Sastapies ar pārspēku, dons Žuans sabrūk miris.Anna, Elvīra, Otavio, Leporello, Cerlīna un Mazeto plāno nākotni un atgādina: par ļauniem darbiem jāsaņem atmaksa.
Aprīlis
Aktuāli! PA LAIMES LĀČA PĒDĀM Daugavpils teātra viesizrāde Nacionālais teātris Lielā zāle 18:00
Monika Zīle, Andrejs Upīts
PA LAIMES LĀČA PĒDĀM
Muzikāla pasaka pieaugušajiem16+
Latviešu un latgaliešu valodā
Ilgums: 2 stundas
2 cēlienos
Pirmizrāde 2021. gada 10. decembrī Muzikāla pasaka pieaugušajiem par sūnciemiešu brīnumaino ceļojumu Eiropas plašumos pretī mūžsenai patiesībai par Laimes lāci.Leģenda vēsta, ka sūnciemiešu visu nelaimju sakne meklējama senā Laimes lāča lāstā. Ja vēlas, lai Sūnu ciems atkal zeļ un plaukst, Laimes lācis jāatrod. Bet kur lai to lāci rod un kurš to meklēs, ja sūnciemiešu vīri pelna naudu Anglijā, bet sievām abas rokas kreisās? Neko darīt: tautas sapulce, izloze, un trīs braucēji tālajam ceļam nozīmēti.Dzenot pēdas Laimes lācim, burvju navigators liek varoņiem izmest brangu līkumu, no Sūnu ciema aizdzenot pieredzes bagātās Eiropas plašumos: gan kādā poļu krogā nākotnes redzējumu gūstot, gan Švarchaimā raganu savaldīšanas līdzekli atklājot, gan Amsterdamas brīnumus aplūkojot… Tai pašā laikā situācija Sūnu ciemā saasinās. Vai varoņiem izdosies noņemt seno lāstu, pirms Sūnu ciemā sākas revolūcija?Tā būs pasaka pieaugušajiem, kur senatne iet blakus tagadnei un teiksmu brīnumi draudzējas ar šodienu. Tad lūk, reiz sensenos vai nebūt ne tik senos laikos…Režisors: Oļegs Šapošņikovs
Dramaturģe: Monika Zīle
Komponists: Valts Pūce
Mūzikas aranžētājs un komponists: Reinis Sējāns
Dziesmu tekstu autore: Inese Zandere
Horeogrāfe: Irina Bogeruka
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Inga Bermaka
Solistu vokālā pedagoģe: Ilona Bagele
Stilists: Gatis Timofejevs
Gaismu mākslinieks: Sergejs VasiļjevsLomās: Jānis Jarāns, Kristīne Veinšteina, Agnese Laicāne, Maija Korkliša, Jūlija Ļaha, Inese Ivulāne-Mežale, Ritvars Gailums, Māris Korsiets, Zanda Mankopa, Marģers Eglinskis, Egils Viļumovs, Milena Savkina, Jevgeņijs MihailovsSolisti: Ilona Bagele, Dainis Skutelis, Atis Ieviņš, Alisa May, Kristīna Zaharova, Natālija Kotona, Zanda Mankopa, Marģers Eglinskis, Egils ViļumovsIzrādē piedalās Daugavpils teātra dejotāju trupa
Aktuāli! ''PĪĶA DĀMA'' opera LNO 19:00
Kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka
Kustību režija Elita BukovskaGaismu mākslinieks Gļebs FiļštinskisAtjaunojuma scenogrāfe Ingrīda Cīrule
Video mākslinieks Uģis EzerietisLOMĀSHermanis: Andris Ludvigs, Artjoms SafronovsLiza: Tatjana TrenoginaGrāfiene: Ilona Bagele, Andžella GobaTomskis: Armands Siliņš-Bergmanis, Rihards MačanovskisJeļeckis: Jānis Apeinis, Rinalds KandalincevsPoļina: Laura GreckaPriļepa: Marlēna Keine, Inga ŠļubovskaSurins: Krišjānis Norvelis, Rihards MačanovskisČekaļinskis: Mihails Čuļpajevs, Guntars RuņģisGuvernante: Laura Grecka, Aira RūrāneČapļickis: Guntars Ruņģis, Andris Lapiņš, Viesturs JansonsNarumovs: Juris Ādamsons, Armands Siliņš-BergmanisMaša: Irma PavāreRīkotājs: Andris Kipļuks, Andris LapiņšPAR IZRĀDIKas izšķir cilvēka likteni - mīlestība, kas atbrīvo no apsēstības, vai spēles magnētiskais azarts, kas salauž gribasspēku? Ievērojamā krievu dzejnieka Aleksandra Puškina stāsts "Pīķa dāma" uzreiz pēc publicēšanas guva milzīgus panākumus: publiku intriģēja gan saturs, gan precīzi tvertais laika gars. Hermaņa, Lizas un Grāfienes attiecību trijstūris, pateicoties Pētera Čaikovska izcilajam talantam, aizrauj ar psiholoģiskā portretējuma dziļumu šīs operas mūzikā.
Aktuāli! „RETRĪTS” komēdija Dailes teātrī LZ 19:00
Aktuāli! “KUR PAZUDA VALSTS” izrāde Dailes teātra MZ 19:00
Latvijas okupācija un Latvijas valstsvīru šaubīgā rīcība 1940. gada jūnijā ir viena no mūsu vēstures tumšākajām lappusēm. Tās centrā valsts pašpasludinātais vadonis Kārlis Ulmanis. Viņa personība turpina izraisīt interesi, skepsi un apbrīnu. Bet kā bija patiesībā? Vai Latvija varēja saglabāt brīvību arī vistumšākajā vēstures brīdī, ja Ulmanis būtu rīkojies citādi? Izrādi iedvesmojuši divi Dailes teātra uzvedumi – “Gūsteknis pilī” (2011) un “Četras dienas jūnijā” (1989), īpaši leģendārā Ulda Vazdika atveidotais Ulmanis Atmodas laika iestudējumā, kas notika tagadējā Prezidenta pilī, pēdējā prezidenta Ulmaņa darba kabinetā.
Lomās: Imants Strads (Prezidents Ulmanis), Juris Bartkevičs (Ģenerālis Balodis), Toms Veličko (Pētnieks Kārlis Ulmanis), Kaspars Dumburs (Alfrēds Bērziņš), Andris Bulis (Vilhelms Munters), Mārtiņš Upenieks (Jānis Rudums)
Režisors – Toms Treinis, scenogrāfs – Kristaps Kramiņš, kostīmu māksliniece – Marta Treine, dramaturgs – Matīss Gricmanis
Populāra! „Suņa sirds / Собачье сердце” izrāde M.Čehova Rīgas Krievu teātrī LZ 19:00
16+Radošā komanda:Režisors Dmitrijs Petrenko
Komponists Anna Fišere
Gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš
Dramatizējuma autors Aleksandrs Zapoļs
Vizuālā dramaturģija Reinis Dzudzilo
Vizuālā dramaturģija Krista Dzudzilo
Izrādes vadītāja Inga Grams
Izrādē piedalās: Dmitrijs Palēss, Ivans Streļcovs, Aleksandrs Maļikovs, Anatolijs Fečins, Anastasija Ļovina, Darja Fečina, Jevgeņijs Čerkess
Kas cilvēku dara par cilvēku? Uz šo jautājumu kopš pašiem pirmsākumiem cenšas atbildēt gan filozofi, gan zinātnieki, gan rakstnieki. Arī katram no mums, šķiet, ir nācies par to aizdomāties. Lūk, arī Mihails Bulgakovs savulaik aizdomājās, turklāt ārkārtīgi talantīgi – ar viņam raksturīgo smalkjūtību un ironiju. Un tā izcilais zinātnieks ar "zināmo" uzvārdu, profesors Preobraženskis, veic drosmīgu eksperimentu, pielietojot jaunākos zinātnes atklājumus un tehniskos paņēmienus, kā rezultātā suni pārvērš par cilvēku. Klaidonis Šariks, gudrais un mīlīgais suns, iegūst cilvēka ķermeni, runas dotības, vārdu, dokumentus un pat darbu. Tikai jaunā sabiedrības locekļa raksturs un personiskās īpašības attīstās negaidītā virzienā. Iespējams, viss slēpjas tieši sabiedrībā. Vai arī tomēr personībā… Vai…? Režisors Dmitrijs Petrenko: "Man pati Bulgakova dzīve ir stāsts par to, ka cilvēka brīvība ir augstākā vērtība, bet patiesība – konkrēts un visai praktisks jēdziens. Tā nav filozofiska kategorija, par ko bezgalīgi spriedelēt. Tas ir viņa darba un dzīves instruments. Ar patiesību Bulgakovs mēra sava laika cilvēkus, tostarp pats sevi. "Suņa sirdi" arī šodien var lasīt kā instrukciju dzīvošanai sabiedrībā, kur par cilvēku jāpaliek jebkuros apstākļos un esot jebkuros cilvēkos pat tad, ja tu esi vienkārši klaiņojošs suns."
Aktuāli! „PUSNAKTS ŠOVS AR JŪDU ISKARIOTU” (režisors Mārtiņš Eihe) pēcnāves komēdija Dailes teātrī LZ 19:00
Vietā starp Debesīm un Elli – Šķīstītavā – ir kāda pietura tikai bezcerībā slīgstošajiem. Šo pieturu sauc Cerība. Tur strādā tiesnesis, kurš pelna sev punktus, lai iegūtu vietu debesīs, noraidot elles mocībās slīgstošo lūgumus pēc apžēlošanas. Kādai jaunai advokātei tomēr izdodas panākt, ka Jūdas Iskariota lieta tiek izskatīta. Jūdam pašam ir vienalga par šo lietu – viņš sevi neaizstāv, jo ir katatoniskās paralīzes pārņemts. Cita pēc citas tiek izsauktas slavenības, kuras mājo Viņsaulē. Zigmunds Freids norāda uz Jūdas nepieskaitāmību. Svētā Monika stāsta par to, kā centusies Jūdu zāģēt, bet pašai kļuvis viņa žēl. Mātei Terēzei ir savi apsvērumi, kāpēc nepieļaut Iskariota apžēlošanu.
Stīvens Adlijs Girgis ir ēģiptiešu izcelsmes amerikāņu autors, kurš izcēlies ar bezkompromisa attieksmi pret reliģisku liekulību un tabu tematiem. Viņa lugas Eiropas teātros tiek izrādītas ar politkorektiem brīdinājumiem, ka cilvēku jūtas var tikt aizskartas, jo autors atļaujas pateikt to, ko daudzviet pasaulē aprij liekulīga smalkjūtība. Autora vārdu izvēle var aizskart cilvēka reliģiskās jūtas. Psihiskas saslimšanas tiek sauktas to īstajos vārdos, neslēpti tiek ironizēts par dažādām minoritātēm. Tomēr lugu ir iecienījuši gan intelektuāļi, gan plašāka auditorija, jo tā ir nežēlīgi asprātīga.
Filips Sīmors Hofmans 2005. gadā izvēlējās iestudēt lugu “Jūdas Iskariota pēdējās dienas” (Dailes izrādei dots nosaukums “Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu”). Kopš tā laika lugai ir pievērsta īpaša uzmanība. Tā pārsteidz ar savu asprātību, humoru un arī nekaunību, padarot lielos jautājumus līdz smieklīgumam mazus. Vēl aizvien luga tiek iestudēta daudzviet pasaulē. Jautājums, uz kuru savā uznācienā tiesas priekšā atbild Sātans: “Es būtu Jūdā “iegājis”, tieciet man, viņš būtu manu “klātbūtni” sajutis, saprotiet?” –, ir vienmēr aktuāls, jo – ja pats Sātans atsakās no nopelniem Jūdas darbos, tad kurš var sacīt, ka Dieva nodevība nebija paša Dieva plāns, bet Jūda – tikai plāna īstenotājs? Lomās: Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Advokāte), Kaspars Dumburs (Prokurors), Artis Robežnieks (Tiesnesis), Niklāvs Kurpnieks (Sātans), Ieva Segliņa (Māte Terēze), Dārta Daneviča (Marija Magdalēna), Aldis Siliņš (Bailiffs), Juris Bartkevičs (Freids), Gints Grāvelis (Poncijs Pilāts), Andris Bulis (Svētais Pēteris), Mārtiņš Upenieks (Jēzus no Nācaretes), Lauris Dzelzītis (Jūdas Iskariots), Kristīne Nevarauska (Svētā Monika), Lilita Ozoliņa (Jūdas mate), Imants Strads (Bučs Hanīvils) Režisors – Mārtiņš EiheScenogrāfe – Pamela ButāneKostīmu māksliniece – Rūta Kuplā
Aktuāli! „CENTRĀLPARKA RIETUMI” traģiska komēdija M.Čehova Rīgas Krievu teātrī LZ 19:00
Jekaterina Frolova Kerola
Veronika Plotņikova Hovards
Vitālijs Jakovļevs Hovards
Šamiļs Hamatovs Sems
Igors Čerņavskis Džuljeta
Adriana Tatjana Začeste Džuljeta
Jūlija Berngardte Enģelis
Konstantīns Ņikuļins Enģelis
Vladislavs Janušenoks Mūziķi:Vladimirs Tuzovs – taustiņinstrumentiDmitrijs Karpovs – taustiņinstrumentiJūlija Saveļjeva – ģitāraAntons Visockis – sitamie"No Vudija Allena parasti sagaida smieklīgus stāstus, un viņš, kā zināms, attaisno cerības. Taču "Centrālparka Rietumi" ir ne tikai ekscentriska situāciju komēdija, bet arī sarkastiska luga – atmaskošana –, un man interesē tieši šo nozīmju slānis.Virspusē ir anekdotes cienīga situācija – laulāto krāpšana un virkne to pavadošu pārsteigumu visām iesaistītajām pusēm. Bet, ja parokas dziļāk, tad iezīmējas daudz nopietnāka tēma – lai cik cilvēks nebūtu veiksmīgs un turīgs, tas negarantē augstu garīgo vērtību klātesamību un neapdrošina pret iekšējo tukšumu un nevīžību, un agri vai vēlu personības patiesais saturs tik un tā atklājas. Turklāt dažās situācijās čaula tāpat kā apzeltījums noiet īpaši ātri, pie tam kā no cilvēkiem, tā no attiecībām. Pacentīsimies to izstāstīt un izspēlēt. Smieklīgi noteikti būs, bet pieļauju, ka atradīsies iemesls arī aizdomāties."
Aktuāli! “OPERĀCIJA „MINDFUCK”” izrāde JRT LZ 19:00
Biļešu cenas: 15,00; 20,00; 25,00; 30,00 EUR.
Pirmizrāde 2022. gada 21. oktobrī.Režisors un scenogrāfs: Alvis Hermanis
Kostīmu māksliniece: Jana Čivžele
Lomās: Sandra Kļaviņa, Artuss Kaimiņš, Sabīne Tīkmane, Gerds Lapoška, Elvita Ragovska vai Lolita Stūrmane, Dāvids Pētersons, Ritvars Logins.KOMANDA
Režisors un scenogrāfs: Alvis Hermanis
Lomās: Sandra Kļaviņa, Artuss Kaimiņš, Sabīne Tīkmane, Gerds Lapoška, Elvita Ragovska vai Lolita Stūrmane, Dāvids Pētersons, Ritvars Logins
Gaismu mākslinieks: Lauris Johansons
Maijs
Aktuāli! “(R)EVOLŪCIJA” izrāde JRT LZ 19:00
Šie ir daži no jautājumiem, kurus uzdod izraēļu režisores Jaeles Ronenas un no Kazahijas izceļojušā aktiera Dimitrija Šaada kopīgi sarakstītā komēdija. Darbs tapis, iedvesmojoties no pazīstamā intelektuāļa un transhumānista Juvala Noa Harari grāmatas “21 lekcija 21. gadsimtam.”Izrāde notiek: Miera ielā 58a, Lielajā zālē.
Biļešu cenas: 15,00; 20,00; 25,00; 30,00 EUR.
Pirmizrāde 2022. gada 30. septembrī.Režisors: Gatis Šmits
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks: Krišjānis Elviks
Mūzikas autori: Jēkabs Nīmanis un Maksims Šenteļevs
Lomās: Jānis Skutelis, Kaspars Znotiņš, Kristīne Krūze, Jevgēnijs Isajevs, Jana Čivžele, Marija Linarte.
Aktuāli!“JENŪFA” opera LNO 19:00
Aktuāli! „RETRĪTS” komēdija Dailes teātrī LZ 19:00
Maikls VinnsRETRĪTSKomēdijaLielajā zālē no 17. decembra Pieci draugi un iepriekšējā naktī iepazīta rotaslietu veikala pārdevēja satiekas pamestā muižas ēkā, lai kopīgi svinētu Jaungadu. Muiža ir skaisti atjaunota un izveidota kā patvērums tiem, kuriem ikdienas troksnis un kņada ir kļuvusi par skaļu. Draugi sen nav tikušies, kaut kādreiz bija nešķirami. Viņi visi cenšas izskatīties veiksmīgi, kaut dzīve katram metusi savus izaicinājumus. Rakstniece Keita nesen šķīrusies no vīra, arhitekts Daniels karjerā sasniedzis daudz, bet vēl joprojām interneta portālos meklē mīlestību. Bens tikai iepriekšējā naktī iepazinies ar Lauru un paņēmis viņu līdzi uz svinībām kā savu saderināto. Karls ir aktieris, kuru visi zina tikai pēc lomas kādā kafijas reklāmā, toties viņa sieva Rebeka reiz saņēmusi prestižo BAFTA balvu. Tagad viņu dzīve rit tikai ap abu kopīgajiem diviem bērniem. Svinības un kopīgā iedzeršana liek atklāties katra patiesajiem sapņiem, kas tikuši nostumti malā. Kaut gan visiem ir savi pārdzīvojumi, viņiem vēl nāksies atklāt arī to, ka pamestajā muižā patiešām dzīvo spoks. Lugas “Jaungada retrīts” (oriģinālā “The Priory”) panākumi sākušies 2008. gadā Londonas Karaliskā galma teātrī (Royal Court theatre), bet vēl joprojām tās iestudējumi liek cilvēkiem smieties daudzās pasaules valstīs. Luga saņēmusi prestižo Lorensa Olivjē balvu kategorijā “Labākā jaunā komēdija”.Lomās: Kristīne Nevarauska (Keita), Gints Andžāns (Daniels), Lelde Dreimane (Laura), Gints Grāvelis (Bens), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Rebeka), Artūrs Skrastiņš vai Lauris Subatnieks (Karls), Niklāvs Kurpnieks (Ādams)Režisors – Gatis Šmits
Jūnijs
Aktuāli! „DAILES SVIESTS” (režisors Gints Andžāns) koncerts Dailes teātrī LZ 19:00
Aktuāli! “SKRODERDIENAS SILMAČOS” komēdija Nacionālajā teātrī 19:00
Jums liekas, Jāņi vēl tālu? Kad tirdzniecībā parādās biļetes uz Nacionālā teātra “Skroderdienām Silmačos”, ir skaidrs, ka Līgo vakars nav aiz kalniem.
“Skroderdienu” skatīšanās latviešiem jau sen nav tikai teātra apmeklējums, bet gatavošanās Jāņiem, ielīgojot gada īsāko nakti. Tiem pilsētniekiem, kas Jāņos Rīgu nepamet, Nacionālā teātra “Skroderdienas” ar slaveno līgošanas skatu kļūst par sava veida Jāņiem.
Kā ik gadu pirmsjāņu dienās – Silmaču sētā atkal ieradies Dūdars, viņam pa pēdām žīdu ģimenīte – pauninieks Ābrams ar dēlu Joski un šneideriene Zāra, bet priekšā jau gaida Bebene, Tomuļmāte un Pindacīša, un skroderdienas iet vaļā - uzbrūk bites, sprāgst krāsns, pazūd zaļā krūze un lūst sirdis!Autors - Rūdolfs BlaumanisRežisore - Indra RogaLomās - Dita Lūriņa, Raimonds Celms, Ainārs Ančevskis vai Uldis Anže, Agnese Budovska, Uldis Siliņš, Igors Šelegovskis, Liene Sebre vai Elizabete Skrastiņa, Inga Misāne-Grasberga vai Jana Ļisova, Gundars Grasbergs vai Kārlis Reijers, Juris Lisners, Ivars Puga vai Jānis Āmanis, Daiga Gaismiņa vai Maija Doveika, Indra Burkovska vai Daiga Kažociņa, Ināra Slucka vai Evija Krūze, Romāns Bargais, Sanita Paula, Grēta Egliena, Anna Klēvere, Mārtiņš Egliens, Juris Hiršs, Gidons Grīnbergs, Ainārs Majors, Valdis Zilveris, Indulis Cintiņš, Dace Bonāte, Mārtiņš Brūveris, Egils Melbārdis, Madara Reijere, Arturs Krūzkops, Lāsma Kugrēna, Voldemārs Šoriņš, Rasma Garne, Normunds Laizāns, Mārcis Maņjakovs, Jānis Vimba, Madara Botmane, Līga Zeļģe, Madara Reijere, Lolita Cauka, Inta Tirole, Jānis Skanis, Uldis Dumpis, Uldis Norenbergs, Māra Zemdega, Līga Liepiņa, Kaspars Aniņš, Ausma Ziemele
Garantēts! ZIEDONIS. LĀCIS. VĪRIEŠI. koncertuzvedums Dzintaru koncertzāles Lielā zāle 20:00
Aktuāli! INTARS BUSULIS solo koncerts "Es Tevi redzu" Dzintaru koncertzāles Lielā zāle 19:00
Jūlijs
Aktuāli! Nino Katamadze & Insight, ansamblis RUSTAVI Dzintaru koncertzāles Lielā zāle 19:00
Aktuāli! Jūrmalas Festivāls. Zigmara Liepiņa operas Parīzes Dievmātes katedrāle koncertuzvedums. Dzintaru koncertzāles Lielā zāle 20:00
Dons (Kvazimodo),
Edgars Ošleja (Frolo),
Jūrmalas festivāla orķestrisJūrmalas festivāla korisDiriģents Mārtiņš Ozoliņš
Aktuāli! Jūrmalas Festivāls. Ksenija Sidorova un Liepājas simfoniskais orķestris. Dzintaru koncertzāles Lielā zāle 20:00
Garantēts! Jūrmalas Festivāls. Galā koncerts. Skaistākās operu ārijas. Dzintaru koncertzāles Lielā zāle 20:00
Augusts
Garantēts! RIČARDS KLAIDERMANS AR ORĶESTRI Dzintaru koncertzāles Lielā zāle 20:00
Vienkāršais un sirsnīgais francūzis Ričards Klaidermans nekad nav vēlējies kļūt par superzvaigzni, tomēr pianista albumu tirāžas liecina, ka viņš atpazīstamības ziņā pasaulē sasniedzis vairāk nekā jebkurš cits mūzikas izpildītājs.
Ričards Klaidermans ir ne tikai labākais, bet arī veiksmīgākais pianists pasaulē – tas ir apstiprināts pat ar Ginesa pasaules rekordu.
Pats pirmais Ričarda Klaidermana koncerts notika 1978. gadā Vīnē. Latvijā, kur viņš koncertē kopš 1999. gada, pianistu piesaista tieši publika, kas vienmēr viņu ir mīļi uzņēmusi.
Šī talantīgā klavieru virtuoza spēli kopā ar pavadošo orķestri varēs izbaudīt 14.augustā pulksten 20 Dzintaru koncertzālē.
Koncertos Ričards Klaidermans spēlē gan savas dziesmas, gan pasaules mūzikas klasiku. Viņa repertuārs variē no klasikas līdz vieglam džezam, bet pāri visam Klaidermans ir nepārspējams romantisko noskaņu meistars, jo liriskas un maigi emocionālas notis caurvij ikvienu viņa skaņdarbu.
Tieši par romantisko klavierspēles žanru runājot, Ričards Klaidermans uzsver, ka šī mūzika ir ļoti nepieciešama, jo tā liek klausītājiem justies vēl labāk. Pasaulslavenais pianists savos koncertos ievērojis, ka publika uz tiem nāk tieši izjust šo romantiku. Un kas tāds mums ir nepieciešams ikdienas dzīvē, it īpaši šajā nebūt ne vieglajā laikā.