Visiem braucieniem var pieteikties gan individuāli, gan kolektīvi.
Pēc izrādēm un pasākumiem pievedam klientus iespējami tuvāk mājvietai (Jelgavas pilsētas robežās).Ceļš no € 14.- /1 personai; tikai biļetes sagāde vai nodošana kasē nenotikušas izrādes dēļ € 2.- / 1 personai
Grupas (sākot no 10 cilv.) un kolektīvi izrādes un pasākumus var izvēlēties sev vēlamā laikā.
Biļešu sagāde grupai un brauciena cena ir atkarīga no cilvēku skaita.
Vedam uz izrādēm un koncertiem! Aicinu pieteikties
Lūdzu zvaniet vai sūtiet SMS +371 22314063
Pasākumi
Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris | VisiAugusts
Aktuāli! PAZUDUŠAIS DĒLS izrādeValmieras teātris Apaļā zāle
€ 28.- + ekskursija € 40.- + apsk. v. Aicinu pieteikties!
0/8/2025
Rūdolfs Blaumanis
PAZUDUŠAIS DĒLS
Drāma 2 daļās
Režisors, scenogrāfs – Reinis Suhanovs,
Komponists – Jēkabs Nīmanis,
Kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone,
Gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš,
Kustību māksliniece – Linda Mīļā Lomās: Krišjānis Strods, Aksels Aizkalns, Aigars Apinis, Rūdis Bīviņš, Ieva Estere Barkāne, Gerda Embure, Mārtiņš Liepa, Māra Mennika, Sandis Runge, Diāna Krista Stafecka, Elīna Vāne, Aigars Vilims, Kārlis Dzintars Zahovskis
“Latviešu dramaturģijā "Pazudušais dēls" ir viens no spēcīgākajiem darbiem par jaunības un brieduma tikšanos. Man pašam privāti šajā lugā vecāku un bērnu attiecības liekas viens no svarīgākajiem jautājumiem. Kā divu bērnu tēvs, es arī domāju, kā tas būs, kad palaidīšu viņus pieaugušo cilvēku dzīvē – kādas tajā brīdī būs emocijas, kļūdas un arī vainas brīži...Kopējos laimes brīžus, manuprāt, ne ar ko citu aizvietot nevar,” ir pārliecināts Reinis Suhanovs. Režisors uzskata, ka tajā brīdī, kad teātrī ienāk jauns aktieru kurss, šīs lugas izvēle ir likumsakarīga. Reinis Suhanovs Blaumaņa dramaturģijas meistardarbu sauc par programmātisku un Valmieras teātrī iestudē jau otro reizi.
Izrāde par to, cik svarīgi ir izrunāties, vispār sarunāties. Tad var arī atliekt to egli, nenostiept klusuma un spīta “diegus” līdz traģēdijai. Par parādu atdošanu visās nozīmēs – krodziniekam, tēvam, dzīvei, sev. Šis akcents jaunajā interpretācijā režisoram ir īpaši svarīgs.
Pirmizrāde 2024. gada 22. maijā. Apaļā zāle
PAZUDUŠAIS DĒLS
Drāma 2 daļās
Režisors, scenogrāfs – Reinis Suhanovs,
Komponists – Jēkabs Nīmanis,
Kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone,
Gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš,
Kustību māksliniece – Linda Mīļā Lomās: Krišjānis Strods, Aksels Aizkalns, Aigars Apinis, Rūdis Bīviņš, Ieva Estere Barkāne, Gerda Embure, Mārtiņš Liepa, Māra Mennika, Sandis Runge, Diāna Krista Stafecka, Elīna Vāne, Aigars Vilims, Kārlis Dzintars Zahovskis
“Latviešu dramaturģijā "Pazudušais dēls" ir viens no spēcīgākajiem darbiem par jaunības un brieduma tikšanos. Man pašam privāti šajā lugā vecāku un bērnu attiecības liekas viens no svarīgākajiem jautājumiem. Kā divu bērnu tēvs, es arī domāju, kā tas būs, kad palaidīšu viņus pieaugušo cilvēku dzīvē – kādas tajā brīdī būs emocijas, kļūdas un arī vainas brīži...Kopējos laimes brīžus, manuprāt, ne ar ko citu aizvietot nevar,” ir pārliecināts Reinis Suhanovs. Režisors uzskata, ka tajā brīdī, kad teātrī ienāk jauns aktieru kurss, šīs lugas izvēle ir likumsakarīga. Reinis Suhanovs Blaumaņa dramaturģijas meistardarbu sauc par programmātisku un Valmieras teātrī iestudē jau otro reizi.
Izrāde par to, cik svarīgi ir izrunāties, vispār sarunāties. Tad var arī atliekt to egli, nenostiept klusuma un spīta “diegus” līdz traģēdijai. Par parādu atdošanu visās nozīmēs – krodziniekam, tēvam, dzīvei, sev. Šis akcents jaunajā interpretācijā režisoram ir īpaši svarīgs.
Pirmizrāde 2024. gada 22. maijā. Apaļā zāle
Aktuāli! Galā koncerts “Skaistākās melodijas no Opermūzikas svētkiem Siguldā” | Siguldas Pilsdrupu estrāde 18:00 XXXII Starptautiskie Opermūzikas svētki Siguldā
€ 30.-; 40.-; 50.-; 70.-; 80.- + ceļš € 40. Biļetes jāizpērk līdz 08.05.
3/8/2025
3.augustā 18.00 Siguldas pilsdrupu estrādē.Galā koncerts "Skaistākās melodijas no Opermūzikas svētkiem Siguldā"Koncertā piedalās: Hose Simerilla Romero , Jūlija Vasiljeva, Annija - Kristiāna Ādamsone, Aija Andrejeva, Laura Kancāne, Rihards Mačanovskis, Ilona Bagele, Brigita Čirkše – Reisone, Rinalds Kandalincevs, Dainis Medjaņiks (vijole).Diriģents - Jānis LiepiņšPiedalās festivāla koris un orķestris.
Aktuāli! „SAPNIS VASARAS NAKTĪ” visbēdīgākā komēdija Dailes teātrī LZ 19:00
€ 16.-; 25.-; 32.-; 40.- + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 27.04.
14/8/2025
Viljams ŠekspīrsSAPNIS VASARAS NAKTĪVisbēdīgākā komēdija No angļu valodas tulkojusi Valija BrutāneDailes teātra Lielajā zālē no 31.01.2025. Pārlaicīgā komēdija “Sapnis vasaras naktī”, kuru mēdz dēvēt par “augsto”, ir Viljama Šekspīra meistarstiķis – viņa uzvara cīņā starp vārdu un dabu. Lielais bards greizo spoguļu spēlē savijis vēsturisko, mītisko un arhetipisko cilvēku, kuram senais, civilizācijas radītais likums ir kā nāvīgs brīdinājums: cilvēka daba nepakļaujas cilvēkam. Tā paklausa tikai pasakai, burvestībai un sapnim.Būt izredzētiem un patiesi, neprātīgi iemīlēties var izrādīties arī kā ļauns joks. Iemīlēšanās ne tikai saved kopā ģimenes, bet arī tās reizēm iznīcina, tāpat kā darba kolektīvus, politiskās partijas un valstis. Iemīlēšanās ir prasījusi prezidentiem viņu amatus.Mēs visi esam pakļauti lieliem mīlas grēkiem un mazākiem kaislību grēciņiem, lai arī ikdienas pienākumiem un atbildībā mūs vajadzētu no tiem atturēt. Mīlas aklums ir spoguļattēls nespējai redzēt mīlestības nepārvaramo spēku. “Es nekad…” esam gatavi spriest, skatoties no malas uz neprātīgu mīlestību, lai gan visi par to esam sapņojuši. Par to arī šis sapnis.
Lomās: Gints Grāvelis (Tezejs, Atēnu valdnieks), Marta Lovisa Jančevska (Hipolita, amazoņu karaliene), Lauris Subatnieks (Egejs), Kārlis Arnolds Avots (Lizanders), Niklāvs Kurpnieks (Demetrijs), Madara Viļčuka (Hermija), Katrīna Griga (Helēna), Arturs Krūzkops (Oberons, laumu karalis), Ieva Segliņa (Titānija, laumu karaliene), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Pasks jeb Robins Labaisgariņš), Dainis Gaidelis, Kristīne Nevarauska, Meinards Liepiņš (Laumas), Toms Veličko (Režisors un dramaturgs, un trupas vadītājs Knauķis), Kaspars Dumburs (Ierindnieks Dibēns, spēlē Piramu), Andris Bulis (Dižkareivis Gliters, spēlē Lauvu), Mārtiņš Meiers (Sakarnieks Stabule, spēlē Tizbi), Imants Strads (Lauka virtuves sagādnieks Badmira, spēlē Sienu). Režisors –Viesturs Kairišs, scenogrāfs –Kristaps Kramiņš, kostīmu māksliniece –Baiba Litiņa, horeogrāfe –Anna Abalihina (Anna Abalikhina), komponists –Jēkabs Jančevskis, gaismu mākslinieks - Reinis Zalte, video māksliniece - Viktorija MartjanovaVecuma ierobežojums: 16+ | Izrādē tiek lietota necenzēta leksika, izrāde satur seksuālas un vardarbīgas ainas
Lomās: Gints Grāvelis (Tezejs, Atēnu valdnieks), Marta Lovisa Jančevska (Hipolita, amazoņu karaliene), Lauris Subatnieks (Egejs), Kārlis Arnolds Avots (Lizanders), Niklāvs Kurpnieks (Demetrijs), Madara Viļčuka (Hermija), Katrīna Griga (Helēna), Arturs Krūzkops (Oberons, laumu karalis), Ieva Segliņa (Titānija, laumu karaliene), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Pasks jeb Robins Labaisgariņš), Dainis Gaidelis, Kristīne Nevarauska, Meinards Liepiņš (Laumas), Toms Veličko (Režisors un dramaturgs, un trupas vadītājs Knauķis), Kaspars Dumburs (Ierindnieks Dibēns, spēlē Piramu), Andris Bulis (Dižkareivis Gliters, spēlē Lauvu), Mārtiņš Meiers (Sakarnieks Stabule, spēlē Tizbi), Imants Strads (Lauka virtuves sagādnieks Badmira, spēlē Sienu). Režisors –Viesturs Kairišs, scenogrāfs –Kristaps Kramiņš, kostīmu māksliniece –Baiba Litiņa, horeogrāfe –Anna Abalihina (Anna Abalikhina), komponists –Jēkabs Jančevskis, gaismu mākslinieks - Reinis Zalte, video māksliniece - Viktorija MartjanovaVecuma ierobežojums: 16+ | Izrādē tiek lietota necenzēta leksika, izrāde satur seksuālas un vardarbīgas ainas
Garantēts! Liepājas teātra viesizrāde LATVIEŠU RAĶETES Dailes teātra LZ 19:00
€ 25.-; 32.-; 36.-; 40.- + ceļš € 15.- Biļetes jāizpērk līdz 28.04.
15/8/2025
Regnārs Vaivars • Režisors – Regnārs Vaivars
Dokumentāls varoņeposs"Latviešu raķetes" ir izrāde, kurā skatītāji varēs ielūkoties Latvijas bobsleja vēsturē – režisors to veidojis, intervējot 21 bobslejam tuvu stavošu personu, veidojot savu skatījumu uz notikumiem. Latvijas bobsleja pirmsākums meklējams 20. gadsimta 80. gados, kad inženieris un kamaniņu sporta treneris Rolands Upatnieks pilnīgi tukšā vietā (PSRS un Latvijā šāda sportaveida vēl nebija) radīja PSRS izlasi, kurā 95 procenti bija latvieši. Rolanda Upatnieka inženiera un menedžera talants radīja īstu revolūciju šajā 100 gadus vecajā sporta veidā – viņa projektētās kamanas, ko visā pasaulē sauca par "Latviešu raķetēm".Izrādē tiks izmantotas arī mūsdienu tehnoloģijas, kas finiša sekundes spēj sadalīt tūkstoš daļiņās, bet vēl joprojām nespēj ielūkoties varoņu dvēseles noslēpumainajās virāžās. Tas būs dokumentāls varoņu eposs latviešu tautai un piemiņai mūžībā aizgājušajam Rolandam Upatniekam.Kā uzsver režisors: "Šī izrāde nav par sportu, bet latviešu vīriešiem – LĀČPLĒŠIEM – tautas varoņiem. Latvieši var, varēja un varēs."Dod, dieviņi, kalnā kāpti,
kalnā kāpti,
ne no kalna lejiņā…
Dokumentāls varoņeposs"Latviešu raķetes" ir izrāde, kurā skatītāji varēs ielūkoties Latvijas bobsleja vēsturē – režisors to veidojis, intervējot 21 bobslejam tuvu stavošu personu, veidojot savu skatījumu uz notikumiem. Latvijas bobsleja pirmsākums meklējams 20. gadsimta 80. gados, kad inženieris un kamaniņu sporta treneris Rolands Upatnieks pilnīgi tukšā vietā (PSRS un Latvijā šāda sportaveida vēl nebija) radīja PSRS izlasi, kurā 95 procenti bija latvieši. Rolanda Upatnieka inženiera un menedžera talants radīja īstu revolūciju šajā 100 gadus vecajā sporta veidā – viņa projektētās kamanas, ko visā pasaulē sauca par "Latviešu raķetēm".Izrādē tiks izmantotas arī mūsdienu tehnoloģijas, kas finiša sekundes spēj sadalīt tūkstoš daļiņās, bet vēl joprojām nespēj ielūkoties varoņu dvēseles noslēpumainajās virāžās. Tas būs dokumentāls varoņu eposs latviešu tautai un piemiņai mūžībā aizgājušajam Rolandam Upatniekam.Kā uzsver režisors: "Šī izrāde nav par sportu, bet latviešu vīriešiem – LĀČPLĒŠIEM – tautas varoņiem. Latvieši var, varēja un varēs."Dod, dieviņi, kalnā kāpti,
kalnā kāpti,
ne no kalna lejiņā…
Aktuāli! DIVI DUČI SĀRTU ROŽU komēdija Austrumu Robeža teātra klubs 19:00
€ 30.- + izvēlētie ēdieni un dzērieni + ceļš € 15.- Aicinu pieteikties!
16/8/2025
"Kas otram bedri rok, pats tajā iekrīt" Šis sakāmvārds pilnā mērā attiecināms uz itāļu izklaides žanra klasiķa Aldo De Benedeti lugas "Divi duči sārtu rožu" galveno varoni inženieri Verani. Uzdodamies par daiļā dzimuma pazinēju, viņš krīt par upuri paša teorijai par ideālas mīlestības esamību sievietes sirdī. Vai šāda mīlestība tiešām pastāv? Kā pret to cīnīties? Vai tas vispār ir iespējams? Un vai tas jādara? Uz šiem jautājumiem atbildi meklē arī galvenā varoņa sieva Marīna un viņa biznesa partneris advokāts Savelli. Arī mājkalpotāja Rozīna. Aldo De Benedeti komēdijās valda humors, kuram pār plecu jūtam satīras greizo aci. Lakoniski un asprātīgi dialogi. Lugas varoņi vienmēr nokļūst smieklīgās, taču psiholoģiski attaisnotās situācijās. Lomās: Zane Burnicka, Līga Robežniece, Uldis Anže, Dainis GaidelisScenogrāfija un kostīmi: Renāte BāliņaRežisors: Voldemārs Šoriņš
Aktuāli! „DZEN SAVU ARKLU PĀR MIRUŠO KAULIEM” veģetārs trilleris Dailes teātrī LZ 19:00
€ 16.-; 25.-; 32.-; 40.- + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 27.04.
19/8/2025
Olga TokarčukaDZEN SAVU ARKLU PĀR MIRUŠO KAULIEMVeģetārs trillerisNo angļu valodas tulkojusi Ingmāra BalodeDailes teātra Lielajā zālē no 04.04.2025. Par Nobela balvas literatūrā laureātes Olgas Tokarčukas meistardarbu sacīts, ka, to izlasot, tas paliek tevī uz mūžu. Romāns aizrāvis lasītājus ar filozofisku krimināldetektīva sižetu un mūžseno tēmu mērogu. Tā centrā ir Janīna – neatlaidīga sieviete ar sarežģītu raksturu, kuras kaislība ir dabas izzināšana un astroloģija. Viņa ir mūsdienu romantiķe ar Mis Mārplas azartu.Nomaļā Polijas ciematā, kurā skolotāja Janīna jūtas kā autsaidere, pēkšņi viens pēc otra un pašos dīvainākajos veidos iet bojā vietējie mednieki. Visi pierādījumi ved uz pārsteidzošu secinājumu: vai patiesi dzīvnieki ir vainojami sazvērestībā un atriebjas par nogalinātajiem sugasbrāļiem? Neviens neklausās Janīnā, kura uzskata, ka tā ir dabas atriebība. Intriga savērpjas: kur ir rodama cilvēka vieta, ja dabai, iespējams, ir citi nodomi?Rakstniece Olga Tokarčuka ir mūslaiku literatūras zvaigzne. Polijas labējie pašu Tokarčuku ir dēvējuši par nodevēju, un viņas izdevējiem pat nācies algot rakstniecei miesassargus. Viņa nebaidās teikt patiesības, kuras neviens negrib dzirdēt, bet vienlaikus spējusi uzrunāt sabiedrību par tēmām, kas daudziem šķiet radikālas un nepieņemamas. Romāns “Stum savu arklu pār mirušo kauliem” ir saņēmis daudz un dažādu atzinību gan Polijā, gan pasaulē – starp balvām autorei ir arī starptautiskā Bukera prēmija. Romānu iestudē un tās skatuves versiju veido sīriešu izcelsmes režisore no Nīderlandes Ola Mafālani. Kopā ar talantīgajiem Latvijas māksliniekiem, kurus viņa dēvē par “sapņu komandu” – scenogrāfijā debitējošo un pasaulē patlaban zināmāko latviešu dizaineru Germanu Ermiču, starptautiski atzīto komponistu Kristu Auznieku, talantīgo horeogrāfi Elīnu Gediņu un izcilo kostīmu mākslinieku duetu MAREUNROL’S –, Mafālani skatītājiem piedāvās vizuāli vērienīgu, iepriekš Latvijas teātros neredzētu poēziju. Tā mīsies ar humoru, prātu un dvēseli atraisošām idejām, ēdienu smaržām un negaidītu skatuves maģiju. Mafālani radījusi vairāku pazīstamu kino darbu teātra versijas, piemēram, dāņu seriāla “Valdība” skatuves adaptāciju, kas ilgusi deviņas stundas un bijis revolucionārs teātra notikums Eiropā. Mafālani tiek uzskatīta par fantāzijas karalieni – viņas izrādēs savijas neparedzamas ainas un tēli iznirst turpat vai no nekurienes. Romānā un dramatizējumā izmantoti angļu dzejnieka un gleznotāja Viljama Bleika pravietiski krāšņo tekstu motīvi. Fragments no Bleika dzejoļa “Gara ceļotājs” Vizmas Belševicas atdzejojumā; pārējie atdzejojumi un romāna tulkojums – Ingmāra Balode.Izrādes mūzikas ierakstā piedalās Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” Māra Sirmā vadībā. Ierakstu veicis Gustavs Ērenpreiss. Lomās: Čulpana Hamatova (Janīna Dušejko), Imants Strads (Boross Šnajders), Juris Bartkevičs (Ērmulis), Artūrs Skrastiņš (Dizio), Lauris Subatnieks (Lielā Pēda), Andris Bulis (Komandants), Mārtiņš Meiers (Iekšelis), Ģirts Ķesteris (Prezidents), Kaspars Dumburs (Kšendzs Čauksts), Arturs Krūzkops (Melnais Mētelis), Katrīna Griga (Labā Vēsts), Indra Briķe vai Kristīne Nevarauska (Prezidenta sieva), Lidija Pupure vai Olga Dreģe (Māte), Beāte Zviedre (Vecmāmiņa), Baņuta Perska vai Rūta Blumberga (Vecvecmāmiņa), Leonilla Upeniece, Luīze Tumševica, Jeļizaveta Trunkova, Patrīcija Šteinbrika, Marta Elizabete Kilēvica, Egija Raita, Santa Gribuste, Niola Ose (Koris)Režisore un dramatizējuma autore – Ola Mafālani (Ola Mafaalani), scenogrāfs – Germans Ermičs, kostīmu mākslinieki – MAREUNROL’S, mūzikas autors – Krists Auznieks, dramaturgs - Matīss Gricmanis, horeogrāfe – Elīna Gediņa, gaismu mākslinieks – Alekss Broks (Alex Brok), režisores asistente – Diāna Kaijaka, scenogrāfa asistents - Emīls Jansons
Aktuāli! LIEPĀJAS VASARA. RAIMONDS PAULS Liepāja, Pūt Vējiņi koncertdārzs 15:00
€ 20.-; 25.-; 30.-; 35.-; 45.-; 55.-; 60.- Grupai 20% atl! + ekskursija € 40.- + apsk. v. Biļetes jāizpērk līdz 30.04.
23/8/2025
Raimonda Paula mūzika ir neatņemama Latvijas kultūras sastāvdaļa. Viņa melodijas ir pazīstamas ikvienam, tās skanējušas neskaitāmos koncertos, teātra izrādēs, kinofilmās, arī baleta izrādēm. Vasaras kulminācijā pilsētā vētru un dzintara krastā, koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” Liepājas Simfoniskais orķestris kopā ar solistiem Anci Krauzi, Daumantu Kalniņu, Dināru Rudāni un Ralfu Eilandi aicina uz īpašu koncertu, kas būs veltīts Raimonda Paula mūzikai. Koncertā Raimonda Paula daiļrade atklāsies visā savā daudzveidībā. Skanēs gan “Zilais karbunkulis”, “Genoveva” un “Mirdzošais gliemežvāks”, gan “Mēmā dziesma”, “Es aiziet nevaru” un “Liepājai”. Ar Uldi Marhileviču solista lomā skanēs arī Raimonda Paula Rapsodija klavierēm un orķestrim, savukārt Oskara Petrauska smeldzīgais saksofona solo izspēlēs melodramatisko, visiem labi pazīstamo motīvu no daudzsēriju mākslas filmas “Ilgais ceļš kāpās”. Koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” pie Liepājas Simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies Andris Veismanis, savukārt populāru dziesmu simfoniskās aranžijas speciāli šai koncertprogrammai veidojis Emīls Zilberts, kura smalkā orķestra skanējuma izjūta mūzikas mīļotājiem pazīstama jau no koncertprogrammām “ImKa un Kaspars Zemītis” un “Mārtiņš Brauns. Dziesma par spēli”. Augusta beigās, kad sidraboti gājputni tālumā pamazām jau kārtojas ceļam uz tālajām dienvidu zemēm, bet tā vien gribas vēl reizi sidrabotā ūdenī iebrist, lai vasaru sirds vēl jūt... Piedalās:Ance Krauze
Daumants Kalniņš
Dināra Rudāne
Ralfs Eilands
Uldis Marhilevičs
Oskars Petrauskis
Liepājas Simfoniskais orķestris Diriģents: Andris VeismanisProgrammā: Raimonds Pauls (1936) INFORMĀCIJA APMEKLĒTĀJIEM: Aizmugures amfiteātrī sēdvietas ir bez jumta
Daumants Kalniņš
Dināra Rudāne
Ralfs Eilands
Uldis Marhilevičs
Oskars Petrauskis
Liepājas Simfoniskais orķestris Diriģents: Andris VeismanisProgrammā: Raimonds Pauls (1936) INFORMĀCIJA APMEKLĒTĀJIEM: Aizmugures amfiteātrī sēdvietas ir bez jumta
Aktuāli! „MEŽA GULBJI” M.Zālīte, R.Pauls mūzikls Dailes teātrī LZ 19:00
€ 17.-; 25.-; 35.-; 45.- + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 27.04.
27/8/2025
17:00 izbraukšana no JelgavasMāra Zālīte, Raimonds PaulsMEŽA GULBJIMūziklsDailes teātra Lielajā zālē no 29.11.2024.Kādas karaļvalsts vienpadsmit prinči katru rītu pārvēršas par gulbjiem – viņu lāsts ir allaž atstāt savu dzimteni un doties tālu, tālu prom. Brāļus var glābt tikai viņu vienīgā māsa Elīza, kuras mīlestība spēj pārvarēt visus lāstus.Par savas paaudzes daudzpusīgāko režisoru dēvētais Klāvs Mellis ir iecerējis palūkoties uz maestro Raimonda Paula mūziklu “Meža gulbji” ar svaigu skatu. Režisors savā radošajā komandā ir pieaicinājis spilgto scenogrāfu grupu “Grāfienes”, horeogrāfu Rūdolfu Gediņu un gaismu mākslinieku Reini Zalti – Meļļa paaudzes talantīgākos māksliniekus. Par Latvijas muzikālā teātra kanondarbu sauktais Paula un Zālītes mūzikls izskanēs jaunās aranžijās un citādam mūziķu sastāvam, turklāt libreta autore un dzejniece kopā ar komponistu izrādei īpaši sarakstījuši arī vēl nedzirdētas dziesmas, pārradot jau zināmo un iemīļoto mūsdienīgā veidā.Burvestības, fantāzijas pasaule un sirdi sildošs stāsts par ģimenes spēju turēties pretim visām nelaimēm – tāds būs Paula un Zālītes mūzikls “Meža gulbji” negaidītā, intriģējošā interpretācijā. Stāsta pamatā ir Hansa Kristiana Andersena neaizmirstamā pasaka.Lomās:Dainis Gaidelis, Ērika Eglija-Grāvele, Klāvs Kristaps Košins, Meinards Liepiņš, Niklāvs Kurpnieks, Toms Veličko, Kārlis Arnolds Avots, Artis Robežnieks, Gints Grāvelis, Aldis Siliņš, Imants Strads, Gints Andžāns, Katrīna Griga, Marta Lovisa Jančevska, JVLMA programmas “Dramatiskā teātra muzikālais aktieris” studentiRežisors –Klāvs Mellis, libreta autore –Māra Zālīte, komponists –Raimonds Pauls, scenogrāfija, kostīmi, video –apvienība “Grāfienes”, gaismu mākslinieks –Reinis Zalte, horeogrāfs –Rūdolfs Gediņš, vokālās pedagoģes –Una Stade, Annija Putniņa, muzikālais konsultants –Juris Vaivods