Visiem braucieniem var pieteikties gan individuāli, gan kolektīvi.
Pēc izrādēm un pasākumiem pievedam klientus iespējami tuvāk mājvietai (Jelgavas pilsētas robežās).
Ceļš no € 13.- /1 personai; tikai biļetes sagāde vai nodošana kasē nenotikušas izrādes dēļ  1.50 / 1 personai
Grupas (sākot no 10 cilv.) un kolektīvi izrādes un pasākumus var izvēlēties sev vēlamā laikā.
Biļešu sagāde grupai un brauciena cena ir atkarīga no cilvēku skaita.

 Pieteikties pasākumami

Vedam uz izrādēm un koncertiem! Aicinu pieteikties
Lūdzu zvaniet vai sūtiet SMS +371 22314063

Pasākumi

Janvāris  |  Februāris  |  Marts  |  Aprīlis  |  Jūlijs  |  Augusts  |  Septembris  |  Oktobris  |  Novembris  |  Decembris  |  Visi

Augusts

Aicinu pieteikties līdz 29.07.! LEIGO EZERA MŪZIKAS FESTIVĀLS

€ 35.- + festivāla biļete € 55.- / Pens.; inv.; sk.; st. 50.-
10/8/2024
10:00 izbraukšana no Jelgavas
Leigo ezera mūzikas festivāls ir lielisks piemērs, kā apvienot dabu ar mūziku, kur skaistas dabas un labas mūzikas apvienība rada unikālu un paliekušu baudījumu. Otepes augstienes ieskautajā Leigo ezera vidū uz saliņas ir radīta savdabīga skatuve. Uz dažādām skatuvēm notiek koncerti no klasiskās mūzikas līdz rokam, bet vasarīgā mūzikas vakara kulminācija ir salūts Leigo stilā, kas nozīmē, desmitiem ugunskuru un tūkstošiem degošas sveces.
Šajā sapnī mākslinieki un apkārtējā daba papildina viens otru ar dzīvo mūziku, tādejādi radot pilnīgi jaunu emocionālo vidi.
Leigo ezera festivāls ir unikāls festivāls visā Eiropā un ienes sirdī spēcīgas emocijas, kas dzīvo mūsu sirdīs daudzus mēnešus pēc koncerta. Klausoties mūziku, ļaujiet sapņiem lidot!

Plašāka informācija festivāla mājas lapā www.leigo.ee

2024. gada 10. augustā Leigo Järvemuusika savā 25. gadadienā klausītājiem prezentēs baletu “AJU” (“Smadzenes”), kas tapis, sadarbojoties igauņu neirozinātniekam Jānam Aru, rakstniekam Tõnu Õnnepalu, komponistiem Timo Steineram, Sanders Melders un horeogrāfam Tīts Kaska.
Leigo Järvemuusika 2024 ir daļa no Eiropas kultūras galvaspilsētas Tartu 2024 galvenās programmas.
 Izpildītāji:
elektroniskās mūzikas leģenda Legowelt (Nīderlande) un The Horn Collective, kuras sastāvā: Allan Jarve (trompete), Jason Hunter (trompete), Allan Callaste (alta saksofons), Keio Wutt (tenora saksofons), Johannes Kiik (basa trombons) un Enri Remmelgas (tuba).
Dejotāji būs Carlos Campo Vecino (Spānija), Maria Soley Järvet, Anna-Roberta Lahesoo (Igaunijas Nacionālais balets), Alexandra Kantola, Evgeniy Grib (Igaunijas Nacionālais balets) un mākslinieki no Tähtveres dejas centra.
Par vizuālo komponenti atbild gaismu dizainers Marguss Veigurs, arhitektu mākslinieks Yular Mark un somu video mākslinieks un animators Juho Lähdesmäki.
Leigo jau sen ir pazīstams ar saviem grandiozajiem un iespaidīgajiem ūdens un uguns šoviem, bet 2024. gadā šovs būs vēl aizraujošāks, jaudīgāks un iespaidīgāks.
Baleta izrāde-koncerts, ko publika redzēs augustā, uzdod jautājumu: kas liek mūsu prātam darboties? Kas mūs īsti virza un vada? Kas ir šis nokaltušais ziedkāpostam līdzīgais radījums, kas ir mūsu karalis un valdnieks? Kas ir smadzenes? Šis iedzimti spēcīgais, iedzimti inteliģentais, iedzimti jūtīgais, šķietami autonomais mehānisms...
Ap 04:00 atgriešanās Jelgavā

Garantēts! MELNAIS GULBIS izrāde JRT JZ 18:00

€ 40.-; 50.- Pens.; inv.; sk.; st. 20 % atl! + 6.05 % + ceļš € 13.- Izpārdots!
21/8/2024
Ar šo izrādi JRT atklās Jauno zāli - unikālu skatuvi, kāda vecajā Lāčplēša ielas teātrī nemaz nebija. Šis ir pilnīgi jauns spēles laukums, kas piedāvā vēl nebijušas tehniskās iespējas.
"Melnā gulbja" teorija ir zinātniska metafora par notikumu, kurš nāk absolūti negaidīts, neparedzams un kas pilnībā izmaina pastāvošo situāciju. Šo apzīmējumu lieto gan ekonomikā, gan militārajā leksikā, gan politikā. Šis apzīmējums vēsturiski radies no pieņēmuma, ka melni gulbji dabā neeksistējot. Līdz pēkšņi vienā jaukā dienā Austrālijā tika atklāts šīs sugas pārstāvis.
Mūsu izrādes gadījumā "melnā gulbja" metafora ir atsauce gan uz krievu klasisko baletu, gan uz aktuālo politisko kontekstu, gan uz Dostojevska romāna "Idiots" (kas ir izrādes dramatizējuma pamatā) dažiem varoņiem.
Šī tik sen atpakaļ sarakstītā parafrāze par Mariju Magdalēnu un Jēzu Kristu, kurš augšāmcēlies, šodienas kontekstā liek paskatīties uzmanīgāk un pārlasīt romānu rūpīgāk - ko tad īsti autors mums ir gribējis pateikt? Un vai tik mēs neesam kaut ko pārpratuši vai pārāk ilgi aizkavējušies savās ilūzijās?
Izrāde notiek: Lāčplēša ielā 25, Jaunajā zālē.
Izrādes ilgums: vēl tiks precizēts (3 cēlieni).
Pirmizrāde 2024. gada 10. aprīlī.
Režisors un scenogrāfs – Alvis Hermanis
Kostīmu māksliniece – Jana Čivžele
Horeogrāfe – Zane Teikmane
Lomās – Kaspars Znotiņš, Evelīna Priede, Andris Keišs, Baiba Broka, Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Jevgēnijs Isajevs, Sandra Kļaviņa, Inga Tropa, Jānis Grūtups vai Ivars Krasts, Agate Krista, Aminata Grieta Diarra, Ritvars Logins, Dāvids Pētersons, Sabīne Tīkmane, Toms Harjo

Aktuāli! "SPĪDOLAS NAKTS” izrāde pēc Raiņa Dailes teātrī LZ 19:00

€ 15.-; 22.-; 29.-; 37.- + ceļš € 13.- Biļetes jāizpērk līdz 02.08.
29/8/2024
Pēc Raiņa
SPĪDOLAS NAKTS
Raganu medības
Dailes teātra Lielajā zālē no 16.11.2023.
Raiņa pirmā lielā simbolu drāma bija “Uguns un nakts”, kurā revolūcijas un brīvības idejas tika ietērptas pasakainās Lāčplēša un viņa pretinieces Spīdolas runās. Rainis iecerēja tai divus turpinājumus, no kuriem pabeidza tikai vienu. Gadu pirms savas nāves savā lugā “Rīgas ragana” autors brīdināja par briesmām, kas Latvijai draud, ja Lāčplēša pēcteči vieglprātīgi noticēs Austrumu solījumiem. “Rīgas ragana” bija dzejnieka pirmsnāves pareģojums – tā bija viņa pēdējā lielā luga. Tajā izsacītā brīdinājuma spēku pastiprina dzejnieka noslēpumainā nāve. Vieni saka, ka vainojama ielaista slimība, citi – ka politiskās intrigas bija dzejnieku novedušas līdz sirdstriekai. Vēl kāds apsūdzēja ārstu, kurš Rainim deva jaunību atjaunojošās zāles. Vairāku Raiņa lugu inscinētājs Smiļģis apgalvoja, ka neviens no mums īsti nezina, kā Rainis nomira. Raiņa pēdējā fotogrāfijā ir redzams, ka gultai līdzās dzejnieks turējis revolveri. No kā viņš baidījās? Vai tās nevarētu būt bailes no paša radītajiem nacionālajiem varoņiem? Lāčplēsis taču nevienam nepiedotu pat neapzinātu kolaboracionismu, un Spīdola nodevējus izbaroja pūķim! Vienīgā cerība ir viņu abu meita Dedze, kura, pēc nostāstiem, mīlot pat ienaidniekus.
Lomās: Arturs Krūzkops (Rainis), Artūrs Skrastiņš (Līkcepure), Ieva Segliņa (Spīdola), Dārta Daneviča (Laimdota), Kaspars Dumburs (Lāčplēsis), Mārtiņš Meiers (Melnais Bruņinieks), Katrīna Griga (Dedze), Toms Veličko (Kangars), Indra Briķe (Aspazija), Juris Bartkevičs (Andrejs Pumpurs), Imants Strads (Andrievs Niedra), Meinards Liepiņš (Fallijs), Madara Viļčuka (Žagata), Marta Lovisa Jančevska (Cielava), Olga Dreģe vai Lidija Pupure (Anniņa)
Režisors – Viesturs Kairišs, dramaturgs – Matīss Gricmanis, scenogrāfe – Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece – Baiba Litiņa, komponists – Uģis Prauliņš, gaismu mākslinieks - Reinis Zalte, horeogrāfe - Renāta Pjotrovska-Ofrē (Renata Piotrowska-Auffret), scenogrāfes asistente - Dana Deineko