Visiem braucieniem var pieteikties gan individuāli, gan kolektīvi.
Pēc izrādēm un pasākumiem pievedam klientus iespējami tuvāk mājvietai (Jelgavas pilsētas robežās).
Ceļš no € 8.- /1 personai; tikai biļetes sagāde  1.50 / 1 personai
Grupas (sākot no 8 cilv.) un kolektīvi visas izrādes un pasākumus var izvēlēties sev vēlamā laikā un brauciena cena ir atkarīga no cilvēku skaita.

 Pieteikties pasākumam

 

UZMANĪBU! No 13. marta līdz 09. jūnijam izrādes nenotiks!
 
Iespēju robežās tie pasākumi, ko skar aizliegums tiks pārcelti uz citu norises laiku un iegādātās biļetes būs derīgas.
Informācija par pārcelto pasākumu norisi tiks paziņota iespējami drīz pēc ārkārtējās situācijas beigām, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā.
Ja izrādi vai koncertu nebūs iespējams pārcelt un tas tiks atcelts, biļešu īpašniekiem tiks piedāvāts apmeklēt citu līdzvērtīgu izrādi vai koncertu, vai arī tiks atmaksāta nauda par iegādātajām biļetēm atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam.
Ar pilnu Patērētāju aizsardzības centra izplatīto informāciju (13.03.2020) par pārceltajiem pasākumiem varat iepazīties šeit - http://www.ptac.gov.lv/lv/news/informacija-par-parceltajiem-pasakumiem

Pasākumi

Marts  |  Aprīlis  |  Maijs  |  Jūnijs  |  Jūlijs  |  Augusts  |  Septembris  |  Oktobris  |  Visi

Jūlijs

Brauciens garantēts! JŪRMALAS FESTIVĀLS. ATKLĀŠANAS KONCERTS. VELTĪJUMS MARISAM JANSONAM Dzintaru koncertzāle Lielā zāle 19:30

€...15.-; 20.-; 25.-; 30.-; 35.- Pens.;sk.;st. 50% atl! + € 9.- Biļetes jāizpērk!
28/7/2020
Piedalās:
Alisa Zinovjeva, soprāns
Ieva Parša, mecosoprāns
Aleksandrs Antoņenko, tenors
Rihards Mačanovskis, basbaritons
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris,
Valsts akadēmiskais koris “Latvija”,
Diriģents Andris Poga.
 
Programmā:
Rihards Štrauss simfoniskā poēma “Nāve un Apskaidrība”
Ludvigs van Bēthnovens 9.simfonija
 
Koncerts 2 daļās. 
Alisa Zinovjeva, soprāns
Soprānu Alisu Zinovjevu dēvē par Latvijā dzimušu itāļu operdīvu. Viņa ar izcilību beigusi Romas Sv. Cecīlijas konservatoriju, stažējusies Milānas La Scala akadēmijā un jau gandrīz 20 gadu dzīvo un savu radošo talantu izkopj Itālijā, sadarbojoties ar dažādiem operteātriem, kā arī dodoties pasaules viesizrādēs.
 
Ieva Parša, mecosoprāns
Ieva Parša ir dziedātāja, kuras uzmanības lokā ir galvenokārt laikmetīgā un latviešu komponistu mūzika, taču Ieva labprāt dzied arī baroka un romantisma repertuāru, visās šajās mūzikas jomās lielu uzmanību pievēršot teksta un satura atklāsmei. Daudzu latviešu komponistu – Andra Dzenīša, Paula Dambja, Mārītes Dombrovskas, Gundegas Šmites, Raimonda Paula, Kristapa Pētersona, Imanta Zemzara un citu – darbi tapuši tieši I. Paršas balsij. Atveidojusi arī vairākas lomas Latvijas Nacionālajā operā (LNO), un lielu publikas atzinību izpelnījušās arī sadarbībā ar pianistu Aldi Liepiņu veidotās I. Paršas soloprogrammas. Par latviešu komponistu solodziesmu un jo īpaši eksperimentālās vokālās lirikas pirmatskaņojumiem dziedātāja saņēmusi “Lielo mūzikas balvu 2008”. I. Parša ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) viesdocētāja.
 
Aleksandrs Antoņenko, tenors
Izcilākais Latvijas tenors Aleksandrs Antoņenko pēdējos desmit gados iekarojis pasaules ievērojamāko operteātru un koncertu skatuves, izdziedot teju 30 tenoru lomu. Jau kopš 2004. gada viņš ir kļuvis par starptautiski atzītāko Latvijas tenoru, kurš ar panākumiem debitējis Berlīnes operās, Drēzdenes Semperoper, Oslo un Stokholmas Karaliskajā operā, Ženēvas, Parīzes, Romas un Minhenes opernamos, Vīnes valsts operā, Londonas Koventgārdena un arī Ņujorkas Metropoles operteātrī. Diriģenta Rikardo Muti (Riccardo Muti) vadīta, spoži aizritēja A. Antoņenko debija Otello lomā prestižajā Zalcburgas festivālā 2008. gadā. Gadu vēlāk A. Antoņenko ar milzu panākumiem debitēja Metropoles operteātrī Ņujorkā, kurā viņš tagad atgriežas jau regulāri, atveidojot vadošās tenoru lomas.
 
Rihards Mačanovskis, basbaritons
Basbaritons Rihards Mačanovskis ir Latvijas Nacionālās operas solists kopš 2003. gada. 2013. gadā viņš saņēma Paula Saksa Atzinības balvu, kā arī tika nominēts “Lielajai mūzikas balvai 2013” par Pētera Čaikovska (Pyotr Tchaikovsky) romanču izcilu atskaņojumu kopā ar pianistu Mārtiņu Zilbertu. Dziedātāja repertuārā ir dons Bazilio operā “Seviljas bārddzinis”, Kolēns “Bohēmā”, Eskamiljo “Karmenā”, Fazolts “Reinas zeltā”, Leporello “Donā Žuanā”, titulloma Jevgeņijā “Oņeginā”, Volframs fon Ešenbahs “Tanheizerā”, Valentīns un Vāgners “Faustā”, Prezidents “Iemūrētajos”, Ādams Jakubovskis “Turaidas Rozē” un citās. R. Mačanovskis vairākkārt uzstājies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. 2012. gada Rīgas festivāla noslēguma koncertā atskaņojis Džuzepes Verdi (Giuseppe Verdi) “Rekviēmu” kopā ar izcilajiem dziedātājiem Elīnu Garanču, Mišelu Kraideri (Michèle Crider) un Josepu Kanu. Mākslinieks ir koncertējis daudzviet Latvijā, Maskavā, Eksanprovansā, kopā ar LNO devies viesizrādēs uz Bergenu, Dalhallu, Bidgošču, Makao un Tallinu.

Brauciens garantēts! JŪRMALAS FESTIVĀLS. DZIMUŠI LATVIJĀ Dzintaru koncertzāle Lielā zāle 19:30

€...20.-; 25.-; 40.-; 45.- Pens.;sk.;st. 50% atl! + € 9.- Biļetes jāizpērk!
31/7/2020
Piedalās:
Ksenija Sidorova, akardeons
Reinis Zariņš, klavieres
Aleksandrs Antoņenko, tenors
Raimonds Ozols, vijole
Laura Teivāne, soprāns
Aigars Raumanis, saksofons
Mārtiņš Starostnieks, marimba
Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris
Diriģents Ainars Rubiķis.
Koncerts 2 daļās. 
Ksenija Sidorova, akordeons
Par “akordeona princesi” kronētā Ksenija Sidorova ar savu meistarību un personības šarmu ir kļuvusi par akordeona vēstnesi pasaulē. 2016. gadā viņa parakstīja ekskluzīvu līgumu ar vienu prestižākajām mūzikas ierakstu izdevniecībām “Deutsche Grammophon”. K. Sidorova izpelnījusies daudz apbalvojumu, tostarp Mūziķu ģildes (Worshipful Company of Musicians) Sudraba medaļu, Meizijas Luisas balvu, turklāt viņa bija pirmā akordeoniste, kura saņēmusi godpilno Mūziķu ģildes Prinča balvu. 2012. gada maijā Ksenija pirmā tikusi pie Brīna Tervela fonda starptautiskās godalgas. Akordeonista ir sadarbojusies ar tādiem komponistiem kā Karls Dženkinss (Karl Jenkins), Hanss Abrahamsens (Hans Abrahamsen), Stefano Džervazoni (Stefano Gervasoni), Nirmali Fena (Nirmali Fenn), Samanta Fernando (Samantha Fernando), Karloss Dukeijs, Elspeta Brūka (Elspeth Brooke) un Patriks Nans (Patrick Nan). Ksenija uzstājusies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, “Sinfonietta Rīga”, sniegusi koncertus Londonas Karaliskajā Svētku zālē, Pērsela zālē (Southbank Centre), Bristoles Kolstona zālē, debitējusi Lucernas festivālā, Bergenas festivālā, Cēsu mākslas festivālā un citos festivālos Apvienotajā Karalistē, Francijā, Šveicē un Itālijā.
 
Reinis Zariņš, klavieres
Londonā dzīvojošs latviešu koncertpianists Reinis Zariņš ir viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem. Viņš ir dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis un konceptuālu starpmākslu projektu autors. R. Zariņš debitēja kā solists ar orķestri jau desmit gadu vecumā un vēlāk guva godalgas vienpadsmit starptautiskos pianistu konkursos. R. Zariņš ir horeogrāfiskā uzveduma “Gadalaiki” līdzautors, viens no “Trio Palladio” dalībniekiem un trīskārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts (2011, 2013, 2015). Viņš ir piedalījies daudzos prestižos festivālos: Lucernas festivālā, “Kremerata Baltica” festivālā, Bātas, Norfolkas un Jaunskotijas starptautiskajos mūzikas festivālos, “MasterWorks” un “Holland Music Sessions” festivālā. R. Zariņš ir muzicējis pasaules labākajās koncertzālēs – Amsterdamas Concertgebouw, Ņujorkas Kārnegija centra Veila zālē, Londonas Vigmora zālē, Sanktpēterburgas Glazunova zālē, Maskavas Čaikovska zālē.
 
Aleksandrs Antoņenko, tenors
Izcilākais Latvijas tenors Aleksandrs Antoņenko pēdējos desmit gados iekarojis pasaules ievērojamāko operteātru un koncertu skatuves, izdziedot teju 30 tenoru lomu. Jau kopš 2004. gada viņš ir kļuvis par starptautiski atzītāko Latvijas tenoru, kurš ar panākumiem debitējis Berlīnes operās, Drēzdenes Semperoper, Oslo un Stokholmas Karaliskajā operā, Ženēvas, Parīzes, Romas un Minhenes opernamos, Vīnes valsts operā, Londonas Koventgārdena un arī Ņujorkas Metropoles operteātrī. Diriģenta Rikardo Muti vadīta, spoži aizritēja A. Antoņenko debija Otello lomā prestižajā Zalcburgas festivālā 2008. gadā. Gadu vēlāk A. Antoņenko ar milzu panākumiem debitēja Metropoles operteātrī Ņujorkā, kurā viņš tagad atgriežas jau regulāri, atveidojot vadošās tenoru lomas.
 
Raimonds Ozols, vijole
Vijolnieks Raimonds Ozols ir plaši pazīstams un starptautiski augsti novērtēts vijolnieks un kopš 1995. gada Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmo vijoļu grupas koncertmeistars. Viņa spēles profesionālā kvalitāte tiek vērtēta vienlīdz augstu gan klasiskajos mūzikas, gan populārās mūzikas žanros. R. Ozola vijoles skanējums ir unikāls tā īpaši samtainā skanējuma, perfektā tehniskā izpildījuma un emocionālā dziļuma dēļ, kas neatstāj klausītājus vienaldzīgus. Savā radošajā darbā R. Ozols ir pievērsies simfoniskajai, kamermūzikai un solokarjerai, tostarp arī populārajos žanros, ko mūzikas profesionāļi un kritiķi vērtē kā veiksmīgu 21. gadsimta klasiskās mūzikas interpretāciju, rosinot interesi par klasisko mūziku ļoti plašam klausītāju lokam. Spēlē gan akustisko, gan digitālo vijoli.
Laura Teivāne, soprāns
Jaunā un talantīgā dziedātāja Laura Teivāne ieguvusi bakalaura grādu akadēmiskajā dziedāšanā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, docentes Zigrīdas Krīgeres klasē. Kopā ar Latvijas Nacionālās operas orķestri, Latvijas Universitātes pūtēju orķestri un Liepājas Simfonisko orķestri Laura koncertējusi Somijā, Lietuvā un daudzviet Latvijā. Viņa piedalījusies Džojas Mammenas (Joy Mammen), Tamāras Novičenko (Tamara Novichenko), Aksela Everaerta (Axel Everaert) un Andreasa Baumana meistarklasēs. L. Teivāne sekmīgi piedalījusies arī vairākos starptautiskos vokālistu konkursos, tostarp 2014. gadā Džanbatistas Vioti (Giovanni Battista Viotti) Vokālistu konkursā Verčelli pilsētā Itālijā Laura, iegūstot Lučāno Pavaroti (Luciano Pavarotti) īpašo balvu. L. Teivāne nominēta “Lielajai mūzikas balvai 2016” kategorijā “Gada jaunais skatuves mākslinieks”.
 
Aigars Baumanis, saksofons
Aigars Raumanis šobrīd vēl apgūst saksofonista profesiju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (prof. Arta Sīmaņa klasē), bet, neskatoties uz to, jau ir sekmīgi startējis arī vairākos starptautiskos konkursos, tostarp VII Starptautiskajā Stokholmas Mūzikas konkursā  (VII International Stockholm Music Competition), kur ieguva 1. vietu vecākajā kategorijā.
 
Latvijas jauniešu simfoniskais orķestris
Koncerts “Dzimuši Latvijā” jau trešo reizi pulcēs Latvijas Simtgades jauniešu simfonisko orķestri, kurā ik gadu apvienojas Latvijas labākie jaunie mūziķi. Atlases konkursā tiks izvēlēti 38 jaunie mūziķi vecumā no 14 līdz 20 gadiem, kas pusgadu meistarklasēs slīpēs savu profesionalitāti kopā ar pagājušā gada jauniešu orķestra dalībniekiem – kopskaitā 80 jaunie mūziķi diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā. Meistarklasēs ar jaunajiem mūziķiem kā koncertmeistari strādās Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra un orķestra “Rīga” mūziķi.
 
Diriģents Ainārs Rubiķis
Berlīnes Komiskās operas muzikālais vadītājs Ainārs Rubiķis ir absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmiju, bet starptautisku ievērību ieguva 2010. gadā ar uzvaru 3. Starptautiskajā Gustava Mālera (Gustav Mahler) diriģentu konkursā Vīnē. 2011. gadā viņš saņēma “Nestlé” un Zalcburgas jauno diriģentu festivāla balvu. No 2012. gada līdz 2014. gadam A. Rubiķis bija Novosibirskas Valsts operas muzikālais vadītājs. Par Leonarda Bernsteina (Leonard Bernstein) “Mesas” iestudējumu viņš saņēmis prestižo “Zelta maskas” balvu kā labākais diriģents. Ar panākumiem sadarbojies ar izciliem kolektīviem – Barselonas Liceu operu, Maskavas Lielo teātri, Velsas Nacionālo operu, Insbrukas Senās mūzikas festivālu, Somijas Nacionālo operu, Poznaņas filharmoniju, Jaunā Nacionālā Tokijas teātra, Poznaņas filharmonisko, Ildefransas nacionālo, Hamburgas simfonisko, Liverpūles Karalisko, Heidelbergas, Toronto, Melburnas, Lucernas, Igaunijas simfoniskajiem, Gulbenkiana (Gulbenkian) fonda, Jyväskylä Sinfonia un citiem orķestriem.