Visiem braucieniem var pieteikties gan individuāli, gan kolektīvi.

Pēc izrādēm un pasākumiem pievedam klientus iespējami tuvāk mājvietai (Jelgavas pilsētas robežās).
Ceļš no € 14.- /1 personai; tikai biļetes sagāde vai nodošana kasē nenotikušas izrādes dēļ  2.- / 1 personai
Grupas (sākot no 10 cilv.) un kolektīvi izrādes un pasākumus var izvēlēties sev vēlamā laikā.
Biļešu sagāde grupai un brauciena cena ir atkarīga no cilvēku skaita.

 Pieteikties pasākumami

Vedam uz izrādēm un koncertiem! Aicinu pieteikties
Lūdzu zvaniet vai sūtiet SMS +371 22314063

Pasākumi

Marts  |  Aprīlis  |  Maijs  |  Jūnijs  |  Jūlijs  |  Augusts  |  Septembris  |  Oktobris  |  Visi

Maijs

Aktuāli! IMANTA ZIEDOŅA UN RAIMONDA PAULA DZIESMU SVĒTKI. Raimonds Pauls/ Daumants Kalniņš/ koris Sola. DAILE mūzikas nams 18:00

€ 30.-; 35.-; 40.- + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 27.03.
3/5/2025
Imanta Ziedoņa un Raimonda Paula dziesmu svētki Mūzikas namā Daile, atzīmējot dzejnieka 90 gadu jubileju.
Imanta Ziedoņa dzeju Maestro mūzikā izpildīs Daumants Kalniņš, pie klavierēm Maestro Raimonds Pauls.
Koncertprogrammā piedalīsies mūziķi Raimonds Macats (taustiņinstrumenti), Oskars Sproģis (basģitāra), Jānis Kalniņš (ģitāra), Artis Orubs (sitaminstrumenti) un koris “Sola” diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā.
Programmā skanēs skaistākās Raimonda Paula dziesmas ar Imanta Ziedoņa vārdiem –  “Svētvakars”, “Latviešu jūrniekiem” ,“Meitene ar kallu ziediem”, “Nenes zvaigznes istabā”, “Lapsenes nāve” , “Dziesmiņa par prieku” un daudzas citas.  
Koncerta veidotāji aicina atzīmēt dzejnieka Imanta Ziedoņa dzimšanas dienu 3.maijā, apmeklējot īpašu koncertu, lai kopā ar Maestro Raimondu Paulu, dziedātāju Daumantu Kalniņu, mūziķu grupu un kori Sola Kaspara Ādamsona vadībā vienotos kopējā dziesmā par godu Dzejniekam!
Imanta Ziedoņa daiļrades klātesamība mūzikas nama “Daile” repertuārā ir būtiska jau no Dailes nama pirmsākumiem - Imanta Kalniņa oratorijas “Dzejnieks un Nāra” jauniestudējumā, ar Daumantu Kalniņu Dzejnieka lomā, vairākās programmās - “Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša dzeja Imanta Kalniņa un Artura Maskata mūzikā”, “Vēstule draugam”, kurā Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša saraksti, lasīja Vilis Daudziņš un Kaspars Znotiņš, kā arī koncertuzvedumā  “Citādas debesis, tā pati dvēsele”, kurā fragmentus no Imanta Ziedoņa iepriekš nepublicētajām dienasgrāmatām lasīja dzejnieka dzīvesbiedre, aktrise Ausma Kantāne un aktieris Vilis Daudziņš piedaloties ģitāras virtuozam Kasparam Zemītim.

Garantēts! izrāde ZILĀ Valmieras teātris JZ 18:30 + ekskursija teātrī

€ 26.- Pens.; inv.; ISIC, ITIC 15 % atl! + ekskursija € 40.- + apsk. v. Biļetes jāizpērk līdz 13.03
5/5/2025
10:00 izbraukšana no Jelgavas
Pirms izrādes ekskursija teātrī
Gunārs Priede
ZILĀ
Dzīve 2 daļās
 
Režisore - Māra Ķimele,
Režisores asistente – Linda Kalniņa,
Scenogrāfs – Reinis Suhanovs,
Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa,
Gaismu mākslinieks - Niks Cipruss,
Komponists – Toms Auniņš
 
Lomās: Artis Jančevskis, Ieva Puķe, Anna Nele Āboliņa, Tālivaldis Lasmanis, Baiba Valante, Aigars Vilims, Māra Vīgante
 
Augstu Gruzijas kalnos, pilsētā pie Melnās jūras, jau divus mēnešus mitinās Rasma ar savu smagi slimo dēlu. Juris ir cietis autoavārijā, kuras rezultātā bojā gājusi puse no ģimenes – tēvs un vecāmāte. Juri vajā zilās govs ciešais skatiens, ko brīdi pirms avārijas viņš pamanījis šosejas malā. Tas līdz šim paviegli dzīvojušajā jaunietī kaut ko atmodina. Viņš lūdz mātei sagādāt tautasdziesmu sējumus, par kuriem visi zina, bet izlasījis ir tikai retais. Eksistenciālā nošķirtībā ģimene risina smagus jautājumus par vainu, noklusēto un to, kā dzīvot tālāk.
“Izrāde par to, kā dzīve piespiež pagriezt spogulīti pašam pret sevi un ieraudzīt ko negaidītu. Caur aiziešanu, Juris savienojas ar savu būtību un, galu galā, – pats ar savu tautu, ar visu, kas nav aptaustāms tikai ar rokām. Mums ir arī garīgais mantojums. Es gribu taisīt šo izrādi par to, ka aiziešana nav beigas, bet augstākais punkts. Juris aiziet gaismā, viņš apskaidrojas un aiziet,” saka režisore Māra Ķimele.
Gunārs Priede šo lugu uzraksta 1972. gadā dažu dienu laikā. Tā uzreiz nokļuva nevēlamo lugu sarakstā un pirmizrādi piedzīvoja Igaunijā 1973. gadā.

Pēc izrādes atgriešanās Jelgavā

Aktuāli! „EFEKTS” Dailes teātra izrāde – mīlestības eksperiments Tabakas fabrika LZ 19:00

€ 25.-; 28.-; 30.- + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 17.03.
6/5/2025
Lūsija Prebla
EFEKTS
Mīlestības eksperiments
Tabakas fabrikā no 14. un 15. septembra
Izrāde 2 cēlienos
 
Laimes formula ir palikusi neatklāta, bet mīlestības teorija neizstrādāta. Tomēr neko vairāk un vienlaikus neko mazāk par laimi un mīlestību mēs no dzīves negribam, vai ne?
“Efekts” stāsta par diviem jauniešiem, kuri nevar izšķirt, vai viņu mīlestība ir patiesa vai tomēr antidepresantu blakusparādība. Viņi ir daļa no klīniskā pētījuma, bet mīlestība un tās radītās ķermeniskās izmaiņas draud to izjaukt vai arī padarīt par sensāciju, ja pētījuma veicējiem izdotos pierādīt, ka mīlestība ir pētāmo zāļu izraisīta.
Tas, par ko dzejnieki tūkstošiem gadu ir rakstījuši, var piepildīties… Protams, ar atrunu: ja vien mums ir pareizie medikamenti. Mīlestība, kas rodas pēc pieprasījuma, laime, ko var ieslēgt, kad vien ārsts ir izrakstījis vajadzīgo recepti – vai tā būtu paradīze vai tomēr elle, to var izvēlēties katrs pats. Fināls ir atkarīgs no skatpunkta – kam mēs vēlamies ticēt: mīlestībai, medicīnai vai vēl kādam trešajam, kurš pelna naudu, manipulējot ar cilvēku emocijām?
Garīgā un fiziskā veselība un labklājība ir mūsdienu pārtikušā cilvēka uzmanības centrā. Mēs veltām laiku atpūtai, dodamies pie dabas, cenšamies pārlieku nesatraukties, tomēr tāpat dzīvē pienāk brīdis, kad esam izdeguši vai piespiesti pie zemes un pilnīgi nevarīgi depresijas dēļ. Zāļu ražotāji un neirologi, psihiatri un citi ārsti turpina uzstāt, ka depresiju – stāvokli, kurā cilvēks no dzīves vairs negrib neko, – ierosina smadzenēs esošo ķīmisko vielu nelīdzsvarotība, kuru var “sakārtot”. Mazliet serotonīna, mazliet dopamīna, un visam vajadzētu sastāties atpakaļ savās vietās. Citi brīdina par antidepresantu sekām – atkarību no ķīmiskajām vielām un savu negatīvo izjūtu noliegšanu.

Britu dramaturģe un seriāla “Pēctecība” (kanālā HBO) autore Lūsija Prebla (Lucy Preble) ir saņēmusi trīs “Emmy” balvas un trīs Olivjē balvas par labāko dramaturģiju (tai skaitā par lugu “Efekts”). Viņas luga “Efekts” piedāvā eksperimentu – kas notiktu, ja zāles, kuras mūs padara laimīgus, vienlaikus mūs arī padarītu atvērtus mīlestībai? Vai tā būtu patiesā un muļķudrošā laimes formula un mīlestības teorija? Vai tomēr vēl vieni meli – ilūzija, kuru esam radījuši paši sev, lai nebūtu jāiepazīst dzīve tās dažādībā – panākumos un zaudējumos, priekos un bēdās, veselībā un slimībā?
Lomās: Dārta Daneviča vai Kristīne Nevarauska (Dr. Laura Tērauda), Imants Strads vai Andris Bulis (Dr. Roberts Sīlis), Marta Lovisa Jančevska (Kate Berga), Toms Veličko vai Meinards Liepiņš (Tristans Frejs)
Režisore –Diāna Kaijaka, tulkotājs –Matīss Gricmanis, scenogrāfe un kostīmu māksliniece –Ieva Kauliņa, mūzikas autors –Ernests Valts Circenis, gaismu mākslinieks –Reinis Zalte

Garantēts! "SPĪDOLAS NAKTS” izrāde pēc Raiņa Dailes teātrī LZ 19:00

€ 15.-; 20.-; 25.-; 30.- - pens., stud., vidussk. 30% atl! + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 17.03.
7/5/2025
17:00 izbraukšana no Jelgavas
Pēc Raiņa
SPĪDOLAS NAKTS
Raganu medības
Dailes teātra Lielajā zālē no 16.11.2023.
Raiņa pirmā lielā simbolu drāma bija “Uguns un nakts”, kurā revolūcijas un brīvības idejas tika ietērptas pasakainās Lāčplēša un viņa pretinieces Spīdolas runās. Rainis iecerēja tai divus turpinājumus, no kuriem pabeidza tikai vienu. Gadu pirms savas nāves savā lugā “Rīgas ragana” autors brīdināja par briesmām, kas Latvijai draud, ja Lāčplēša pēcteči vieglprātīgi noticēs Austrumu solījumiem. “Rīgas ragana” bija dzejnieka pirmsnāves pareģojums – tā bija viņa pēdējā lielā luga. Tajā izsacītā brīdinājuma spēku pastiprina dzejnieka noslēpumainā nāve. Vieni saka, ka vainojama ielaista slimība, citi – ka politiskās intrigas bija dzejnieku novedušas līdz sirdstriekai. Vēl kāds apsūdzēja ārstu, kurš Rainim deva jaunību atjaunojošās zāles. Vairāku Raiņa lugu inscinētājs Smiļģis apgalvoja, ka neviens no mums īsti nezina, kā Rainis nomira. Raiņa pēdējā fotogrāfijā ir redzams, ka gultai līdzās dzejnieks turējis revolveri. No kā viņš baidījās? Vai tās nevarētu būt bailes no paša radītajiem nacionālajiem varoņiem? Lāčplēsis taču nevienam nepiedotu pat neapzinātu kolaboracionismu, un Spīdola nodevējus izbaroja pūķim! Vienīgā cerība ir viņu abu meita Dedze, kura, pēc nostāstiem, mīlot pat ienaidniekus.
Lomās: Arturs Krūzkops (Rainis), Artūrs Skrastiņš (Līkcepure), Ieva Segliņa (Spīdola), Dārta Daneviča (Laimdota), Kaspars Dumburs (Lāčplēsis), Mārtiņš Meiers (Melnais Bruņinieks), Katrīna Griga (Dedze), Toms Veličko (Kangars), Indra Briķe (Aspazija), Juris Bartkevičs (Andrejs Pumpurs), Imants Strads (Andrievs Niedra), Meinards Liepiņš (Fallijs), Madara Viļčuka (Žagata), Marta Lovisa Jančevska (Cielava), Olga Dreģe vai Lidija Pupure (Anniņa)
Režisors – Viesturs Kairišs, dramaturgs – Matīss Gricmanis, scenogrāfe – Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece – Baiba Litiņa, komponists – Uģis Prauliņš, gaismu mākslinieks - Reinis Zalte, horeogrāfe - Renāta Pjotrovska-Ofrē (Renata Piotrowska-Auffret), scenogrāfes asistente - Dana Deineko

Garantēts! „FAUSTS” Šarls Guno opera LNO 19:00

€ 23.-; 27.-; 33.-; 40.-; 45.-; 50.- Pens.;inv.;sk.;st. 15 % atl! + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk TŪLĪT!
7/5/2025
Šarls Guno
FAUSTS
opera
Ilgums: 3 h 40 min.
Cēlieni: 3 cēlieni
Pirmizrāde: 30.09.2016
RADOŠĀ KOMANDA
Arvo Volmers
Diriģents
 Mārtiņš Ozoliņš
Diriģents
 Aiks Karapetjans
Režisors
 Kristaps Skulte
Scenogrāfs
 Kristīne Pasternaka
Kostīmu māksliniece
 AJ Vaisbārds
Gaismu mākslinieks
 Artis Dzērve
Video mākslinieks
 Linda Mīļā
Horeogrāfe
LOMĀS
Margarēta: Jūlija VasiļjevaInga Šļubovska-Kancēviča
Fausts: Raimonds BramanisArtjoms Safronovs
Mefistofelis: Tads GirininksRihards Mačanovskis
Valentīns: Jānis ApeinisRinalds Kandalincevs
Zībelis: Irma PavāreLaura Grecka
Vecais Fausts: Armands Siliņš-BergmanisAndris Kipļuks
Marta: Ilona BageleIrma Pavāre
Vāgners: Juris ĀdamsonsKalvis Kalniņš
PAR IZRĀDI
Doktoru Faustu māc izmisums par velti nodzīvotiem gadiem. Noslēpumainais Mefistofelis sola piepildīt visas sirmā zinātnieka vēlēšanās, ja pretim saņemtu Fausta dvēseli... Šarla Guno opera, kuras sižetu iedvesmojusi Johana Volfganga Gētes slavenā traģēdija, pirmizrādi piedzīvoja 1859. gadā Parīzē. Režisors Aiks Karapetjans iestudējumu veidojis vēlīnās gotikas estētikā, izmantojot arī vācu ekspresionisma stila mēmā kino paņēmienus. 
Izrādes valoda: franču
Tulkojums titros: latviešu, angļu
SATURS
I CĒLIENS
Garajā zinātnieka mūžā Fausts nav spējis atklāt pasaules lietu un parādību savstarpējo sakarību, to visdziļāko jēgu. Pienācis vecums, nespēks, zudusi ticība dzīvei.
Aust jauna diena. Bet kāda jēga turpināt šo nezināšanas un bezcerības pilno dzīvi? Tikai indes kauss spēj Faustu atbrīvot no visām šaubām.
Skan ausīs senās dziesmas un kavē izdzert nāves zāles. Varbūt lūgt Dievu? Bet vai Dievs spēs atdot jaunību? Fausts nolād dzīvi, sapņus un maldus; izmisumā viņš sauc palīgā pašu nelabo.
Pēkšņi parādās Mefistofelis. Viņš ir gatavs pakalpot: bagātību, slavu, varu? Kam gan Faustam tas viss? Viņš vēlas būt jauns, lai atkal spētu mīlēt.
Mefistofelis sola izpildīt zinātnieka vēlēšanos un kalpot viņam zemes virsū, bet ar noteikumu, ka Fausta dvēsele ellē piederēs nelabajam. Fausts vilcinās parakstīt līgumu. Tad Mefistofelis izsauc Margarētas tēlu. Meitenes daiļuma apburts, vecais zinātnieks tver Mefistofeļa sniegto kausu un pārvēršas spēkpilnā jauneklī.
Svētku dienā laukumā aiz pilsētas mūriem pulcējas ļaudis. Skan joki un smiekli. Tikai Margarētas brālis Valentīns sadrūmis – viņam jādodas karā un jāatstāj māsa gluži viena. Viņš lūdz Dievu, lai tas Margarētu pasargā no visa ļaunā. Valentīna draugs Zībelis sola meiteni sargāt un aizstāvēt.
Laukumā parādās Mefistofelis un Fausts. Mefistofelis dziesmā daudzina visvareno zeltu, kas valda pār ļaužu prātiem. Pēc tam pareģo Vāgneram un Valentīnam drīzu nāvi, bet Zībeli brīdina nesniegt Margarētai ziedus, jo tie viņa rokās novītīs. Margarētai viņš uzsauc divdomīgu tostu. Draugus sanikno Mefistofeļa pareģojumi un Margarētas apvainošana, bet Valentīna zobens salūst pret elles kalpa burvju varu. Nelabo spēj savaldīt vienīgi krusta zīme.
Fausts nepacietīgi gaida apsolīto tikšanos ar Margarētu. Viņai parādoties, Fausts piedāvā tai savu roku, bet Margarēta to noraida. Mefistofelis solās palīdzēt Faustam iekarot kautrās meitenes sirdi.
II CĒLIENS
Margarētas dārzā ienāk viņas pielūdzējs Zībelis. Mefistofeļa pareģojums piepildās – Zībeļa rokās novīst Margarētai plūktie ziedi. Ierodas arī Mefistofelis un Fausts un atnes šķirstiņu ar dārgām rotām. 
Margarēta atkal sastapusi to pašu daiļo jaunekli, kurš viņu pirmo reizi uzrunāja svētku laukumā. Meiteni satrauc šīs tikšanās.
Margarēta pamana Zībeļa noliktās puķes, bet zem tām atrod šķirstiņu.  Pārāk liels ir kārdinājums, un viņa sāk to aplūkot.
Dārzā ienāk kaimiņiene Marta un ierauga Margarētu, rotām izgreznojušos.
Parādās Mefistofelis un Fausts. Mefistofelis atnes Martai bēdu vēsti – viņas vīrs kritis kaujā. Bet vieglprātīgā atraitne par to ilgi neskumst. Mefistofeļa glaimu apmāta, viņa aiziet kopā ar to pastaigāties. Margarēta paliek vienatnē ar Faustu.
Fausta kvēlā mīla dziļi saviļņojusi meiteni. Mīla un nakts burvība iespaido Margarētu, un viņa vēršas pie zvaigznēm, uzticot tām savu noslēpumu.
 
III CĒLIENS
No kaujas lauka atgriežas karavīri, viņu vidū – arī Valentīns. Zībelis sagaida draugu, bet atsakās ienākt Valentīna mājā, tikai lūdz draugu būt saudzīgam pret Margarētu. Satrauktais Valentīns steidzas pie mīļotās māsas. 
Ierodas Fausts un Mefistofelis. Jaunekli moka sirdsapziņas pārmetumi. Mefistofelis viņu izsmej un dzied ņirdzīgu serenādi, aicinot Margarētu uz tikšanos ar mīļoto.
Saniknots iznāk Valentīns: tūlīt Margarētas pavedējs saņems pelnīto sodu! Taču divkaujā ar Mefistofeļa palīdzību uzvar Fausts.
Saskrien ļaudis. Mirstošais Valentīns nolād Margarētu.
 
Mīlestība pret Faustu sagādājusi Margarētai smagas ciešanas. Viņa gaida bērnu, bet kaimiņi par nelaimīgo sievieti smejas. Fausts ir viņu pametis. Dziļā izmisumā Margarēta lūdz Dieva piedošanu par saviem grēkiem, bet ausīs nemitīgi skan Mefistofeļa draudu pilnā balss. Grēka apziņas izmocītajai meitenei zūd pēdējie spēki.
 
Valpurģu nakts. Raganu sabats. Mefistofelis atvedis Faustu uz tumšo garu svētkiem. Taču drūmā aina Faustam ir pretīga.
Tad Mefistofelis visu pārvērš fantastiskā krāšņumā.
Pēkšņi parādās važās saistītais Margarētas tēls. Fausts bēg no Mefistofeļa uzburtās pasaules, lai glābtu Margarētu.
Margarēta ieslodzīta cietumā. Viņa zaudējusi prātu un izmisuma brīdī nonāvējusi savu bērnu. Margarētu gaida nāves sods.
Lai glābtu Margarētu, cietuma kamerā ierodas Fausts ar Mefistofeli. Viņi Margarētu spēj izvest brīvībā līdz saules lēktam, tāpēc jāsteidzas. Taču Margarēta atsakās iet viņiem līdz, jo viņu var glābt tikai sirdsapziņas brīvība.

Aktuāli! ILGU TRMVAJS (Režisors – Pēteris Krilovs) izrāde Nacionālā teātrī JZ 18:30

€ 40.-; 45.- - 10% atlaide pens., st., sk., donori; - 30% atl. Inv.+ ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 16.03.
13/5/2025
20. gadsimta klasika, kurā aktieriem, jo īpaši mazās zāles tuvplānā, ļauts testēt savu un skatītāju jūtīgumu. Vai Blanšas stāsts, kas no aktrises pieprasa atvērtus nervus un eksistenci uz naža asmens, spēj ietriekties zem ikdienā uzaudzētās skatītāja ādas, kas nepieciešama, lai izdzīvotu 21. gadsimtā.
 
Autors – Tenesijs Viljamss
Režisors – Pēteris Krilovs
Lomās – Maija Doveika, Jēkabs Reinis, Jana Ļisova, Gundars Grasbergs, Kaspars Aniņš, Uldis Anže, Aleksandrs Tomass Matjussons

Garantēts! „MEŽA GULBJI” M.Zālīte, R.Pauls mūzikls Dailes teātrī LZ 19:00

€ 17.-; 23.-; 25.-; 35.-; 45.- + ceļš € 15.- Biļetes jāizpērk līdz 17.03.
14/5/2025
Māra Zālīte, Raimonds Pauls
MEŽA GULBJI
Mūzikls
Izrāde 2 cēlienos
Dailes teātra Lielajā zālē no 29.11.2024.
Kādas karaļvalsts vienpadsmit prinči katru rītu pārvēršas par gulbjiem – viņu lāsts ir allaž atstāt savu dzimteni un doties tālu, tālu prom. Brāļus var glābt tikai viņu vienīgā māsa Elīza, kuras mīlestība spēj pārvarēt visus lāstus.
Par savas paaudzes daudzpusīgāko režisoru dēvētais Klāvs Mellis ir iecerējis palūkoties uz maestro Raimonda Paula mūziklu “Meža gulbji” ar svaigu skatu. Režisors savā radošajā komandā ir pieaicinājis spilgto scenogrāfu grupu “Grāfienes”, horeogrāfu Rūdolfu Gediņu un gaismu mākslinieku Reini Zalti – Meļļa paaudzes talantīgākos māksliniekus. Par Latvijas muzikālā teātra kanondarbu sauktais Paula un Zālītes mūzikls izskanēs jaunās aranžijās un citādam mūziķu sastāvam, turklāt libreta autore un dzejniece kopā ar komponistu izrādei īpaši sarakstījuši arī vēl nedzirdētas dziesmas, pārradot jau zināmo un iemīļoto mūsdienīgā veidā.
Burvestības, fantāzijas pasaule un sirdi sildošs stāsts par ģimenes spēju turēties pretim visām nelaimēm – tāds būs Paula un Zālītes mūzikls “Meža gulbji” negaidītā, intriģējošā interpretācijā. Stāsta pamatā ir Hansa Kristiana Andersena neaizmirstamā pasaka.
 
Izrādē piedalās mūziķi: Matīss Žilinskis (klavieres), Miķelis Dzenuška (sintezatori), Svens Vilsons (ģitāra), Beāte Meirāne (basģitāra), Pēteris Žīle (sitaminstrumenti)
 
Lomās: Agate Grīnhofa vai Katrīna Altenburga (Elīza), Domeniks Slišāns vai Eduards Rediko (Jaunākais brālis), Meinards Liepiņš, Niklāvs Kurpnieks, Toms Veličko, Kārlis Arnolds Avots, Daniels Loginovs, Tomass Denis, Pēteris Narubins, Ralfs Puzāns, Henrijs Kozlovskis (Brāļi), Dainis Gaidelis (Ķēniņš), Ērika Eglija-Grāvele (Jaunā ķēniņiene, Galvenā ragana), Artis Robežnieks (Blakts), Gints Grāvelis (Ods), Aldis Siliņš (Uts), Imants Strads (Ērce), Gerda Igaune (Jūras balss), Gints Andžāns (Jaunais ķēniņš), Katrīna Griga (Ministre, Vecā kaija), Marta Lovisa Jančevska, Daniela Muižniece, Gerda Igaune, Justīne Skutāne, Annija Bildarte, Sintija Ceplauska, Kate Kokamegi (Rozes, Galma dāmas, Kaijas)
Libreta autore - Māra Zālīte, komponists - Raimonds Pauls, režisors - Klāvs Mellis, kustību režisors - Rūdolfs Gediņš, muzikālais vadītājs - Juris Vaivods, scenogrāfija, kostīmi - Grāfienes, gaismu mākslinieks - Reinis Zalte, muzikālās konsultantes - Ilze DzenīteUna StadeAnnija Putniņa, koncertmeistare - Zane Kažēna

Aktuāli! NAV SMIEKLĪGI! pikanta komēdija Austrumu Robeža teātra klubs 19:00

€ 32.- + iepriekšs izvēlētie ēdieni un dzērieni pēc Ēdienkartes! ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 21.03.
14/5/2025
Pikanta komēdija tikai pieaugušajiem! 
Teātris Austrumu robeža piedāvā saviem skatītājiem vērtēšanai jaunu, neticami asprātīgu komēdiju, kuras notikumi risinās mūsdienās. Atklājot tēlu cienījamās īpašības un nepilnības, izrāde pārpilna daudziem pārsteigumiem, kuri neprātīgā tempā ved skatītājus pa neparastu notikumu līkločiem. 
Galvenie varoņi - vīrs, sieva un mīļākā, kuru likteņi ir tik ļoti savijušies un sarežģījušies, ka viņi vairs nezin - vieglāk un ērtāk būt mīlas trijstūrī vai ārpus tā. 

Pirmizrāde - 2025. gada 6. janvārī
Režija, scenogrāfija - Rolands Atkočūns
Lomās - Vita Vārpiņa, Kristīne Nevarauska-Atkočūne un Andris Bulis
Kostīmi - Ilze Kaša

Aktuāli! TEĀTRA DIENAS KONCERTS. IET KĀ SMĒRĒTS Nacionālā teātrī LZ 19:00

€ 14.-; 19.-; 27.-; 35.-; 40.-; 45.- - 10% atlaide pens., st., sk., don.; - 30% atlaide invalīdiem!+ ceļš € 14.-Biļetes jāizpērk līdz 16.03.
15/5/2025
17:00 izbraukšana no Jelgavas
Nevienam nav noslēpums, ka arī šogad Latvijā netrūkst izaicinājumu - aizsardzībai nepieciešama milzīga nauda, bet, paralēli tam, jāpamanās izglābt Rail Baltica, Air Baltic, jāsakārto medicīna, jāatbalsta izglītība, jāpastumj demogrāfija, jāiešūpo ekonomika, jāmotivē jaunieši un jāsamīļo pensionāri...
Ir tik viegli pasmieties par politiķiem un ierēdņiem, kuri dara, bet nesanāk! Jo vairāk dara, jo vairāk nesanāk, bet virzība ir! Strauja! Tā teikt - iet kā smērēts! Tikai žēl, ka nepareizajā virzienā...
Kā būtu, ja mēs iekāptu viņu kurpēs? Mēs taču varētu visu izmainīt! Mums taču visam ir risinājumi! Vai ne? Nu tad - riskēsim!
Akcijas sākums 27. martā Nacionālajā teātrī! Akcijas beigas nav zināmas...
 
Autori – Marta Elīna Martinsone un Mārtiņš Egliens
Režisors – Mārtiņš Egliens
Lomās – Ieva Aniņa, Marija Bērziņa, Indra Burkovska, Maija Doveika, Evija Krūze, Elizabete Lielmane, Liene Sebre, Līga Zeļģe, Ainārs Ančevskis, Kaspars Aniņš, Romāns Bargais, Mārtiņš Brūveris, Ivars Kļavinskis, Mārcis Maņjakovs, Egils Melbārdis, Voldemārs Šoriņš

Aktuāli! „KALIFORNIJAS PAKALNI” ģimenes melo(dij)drāma Dailes teātrī LZ 18:00

€ 16.-; 25.-; 32.-; 40.- + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 14.03.
17/5/2025
Džezs Batervērts
KALIFORNIJAS PAKALNI
Ģimenes melo(dij)drāma
No angļu valodas tulkojusi Laila Burāne
Dailes teātra Lielajā zālē no 21.03.2025.
Piejūras pilsētiņa Blekpūla, 70. gadi. Viktorijas laikmetā celtais viesu nams, kurā uzaugušas Vebu māsas, ir paputējis savā spožumā – māte ir uz slimības gultas un tūristi šeit vairs neiegriežas. Pirms vairākiem gadiem valdzinošā Vebu atraitne ar dzelžainu gribu viena audzinājusi savas četras meitas, lai viņas kļūtu par mūzikas sensāciju. Meiteņu balsis varēja kļūt slavenas visā pasaulē, ja vien mūzika, kuru tās dzied, nebūtu jau vakardiena un nebūtu noticis negaidītais, kas pamodināja no lielā sapņa.
Māsas ir satikušās ģimenes namā un mātes pēdējās mūža dienās atceras nepiepildīto nākotni. Sacenšoties par māmuļas novērtējumu un salīdzinot savas dzīves, uzšķiļas smalki horeografēti dziesmu un deju numuri, atmiņas, aizvainojumi un rūgti saldenas ilgas no bērnības. Viņas atminas pirms divdesmit gadiem notikušo, kad pie Vebu meitenēm ieradās slavens producents, lai piedāvātu pārpasaulīgu slavu un iespēju nomaksāt rēķinus. Kaut kur tālumā izskan dziesmas “The Hills Of California” taktis, kas aizved ģimenes pagātnē…
Pēc skatītāju un kritiķu novērtētās izrādes “Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu” Mārtiņš Eihe atgriežas uz Dailes teātra Lielās skatuves ar dramaturga Džeza Batervērta mūzikas piepildīto lugu “Kalifornijas pakalni” par kādas ģimenes sargātajiem noslēpumiem. Londonas Vestendā panākumus guvušo lugu iestudējis Holivudas režisors Sems Mendess (“Amerikāņu skaistums” (1999), “Operācija "Skyfall"” (2012) u. c.) – šogad tā ieguvusi prestižās Olivjē balvas nomināciju kā labākais jaundarbs dramaturģijā.
Lomās: Vita Vārpiņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Ērika Eglija-Grāvele, Ieva Segliņa, Dārta Daneviča, Dainis Gaidelis, Aldis Siliņš, Artis Robežnieks, Gints Grāvelis
Režisors – Mārtiņš Eihe, scenogrāfs – Adriāns Toms Kulpe, kostīmu māksliniece – Madara Botmane, horeogrāfe – Liene Grava, gaismu mākslinieks – Reinis Zalte

Garantēts! JĀZEPS UN VIŅA BRĀĻI 17:00 izrāde KURTUVE, laikmetīgās mākslas telpa Valmierā + ekskursija

€ 28.- Pens.;inv.; ISIC, ITIC 15% atl! + ceļš € 40.- Biļetes jāizpērk līdz 13.03.
18/5/2025
Rainis
JĀZEPS UN VIŅA BRĀĻI
Režija – Inese Mičule
Vizuālā interpretācija – Reinis un Krista Dzudzilo
Gaismas – Oskars Pauliņš
Komponists – Rihards Zaļupe
Horeogrāfe – Linda Mīļā

Lomās: Aksels Aizkalns vai Mārtiņš Meiers, Ieva Estere Barkāne, Tālivaldis Lasmanis, Inese Pudža, Krišjānis Salmiņš,  Rūdis Bīviņš, Kārlis Freimanis, Rihards Jakovels, Artis Jančevskis, Ingus Kniploks, Mārtiņš Liepa, Ģirts Rāviņš, Sandis Runge, Krišjānis Strods, Toms Treinis, Niks Judenkovs vai Roberts Kāpostiņš, Ernests Meikšāns.
 
Jāzeps ir šodienas Hamlets. Viņš savus nokaitētos jautājumus tieši tāpat risina pilnīgā vientulībā. Kā mēs visi. Kad izslēgti visi sociālie tīkli ar īsto un viltus padomdevēju zunoņu, tu paliec viens pret vienu ar savu sirdsapziņu un iekšējo kompasu. Bultiņa raustās. Kur tā nostāsies? Auklēt savas sāpes un audzēt upura aizvainojumu ir tik saldi un kārdinoši. Apslāpēt sava “ego” īdēšanu, iespējams, ir viens no cilvēka mūža grūtākajiem uzdevumiem. Ko mūsdienu pasaulē, kur Jāzepa bedres ir tik daudz, nozīmē pa īstam piedot? Ko nozīmē ļaunu par labu vērst? Just dāvināto spalviņu azotē, nevis ērkšķus?
Režisore Inese Mičule, kā arī radošā komanda – scenogrāfs Reinis Dzudzilo, vizuālā māksliniece Krista Dzudzilo un komponists Rihards Zaļupe – ar līdzšinējiem iestudējumiem ir pierādījuši savu cilvēcisko briedumu, lai teātrī runātu par sarežģītiem ētiskiem un filozofiskiem jautājumiem lakoniskā traģēdijas formā.
Režisore Inese Mičule: “Luga, kuras augstā mākslinieciskā vērtība, dzejiskais un simboliskais slānis, kā arī tajā ietvertā vispārcilvēciskā tēma, pārspēj visu, ar ko es savā radošajā dzīvē esmu strādājusi pirms tam. Manuprāt, Raiņa lugas saturs ietver sava veida ētiskās un estētiskās atskaites sistēmu, kas īpaši aktuāla arī šodien – varas un agresijas, globalizācijas, starptautiskā tīmekļa laikmetā. Tas ir strīds par cilvēces ceļu, par mūsu – ikkatra subjektīvo ceļu, kas nav ietekmējams, jo cilvēka garīgā izaugsme notiek tikai tad, kad cilvēks pats to vēlas. Tāpēc izrādes pamatuzdevums būtu ar Raiņa darbu iziet sava veida tikumisko pašattīrīšanos – sabiedrības un individuālo. Vēstīt, ka Dieva griba ir, lai cilvēki spētu augt savā garīgumā un spējā piedot.”.
Pirmizrāde 2023. gada 5. oktobris
***
Izrāde tapusi ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu. Simtgades sezonā teātra mākslas cienītāji varēs skatīt jauniestudējumus, kas balstās latviešu dramaturģijas klasikas vērtībās. Četru darbu iestudēšana kļuvusi iespējama, pateicoties fonda finansiālajam ieguldījumam. Tie ir Raiņa “Jāzeps un viņa brāļi” (režisore Inese Mičule), pēc Viļa Plūdoņa poēmas motīviem veidotais “Atraitnes dēls” (režisors Viesturs Roziņš), Pāvela Rozīša “Valmieras puikas” (režisors Jānis Znotiņš) un Rūdolfa Blaumaņa “Pazudušais dēls” (režisors Reinis Suhanovs).
Atbalsts ir Borisa un Ināras Teterevu fonda dāvana Valmieras teātrim simtgades sezonā un ieguldījums tā ceļā no pagaidu mājvietas laikmetīgās mākslas telpā “Kurtuve” uz atjaunoto un modernizēto teātra ēku Lāčplēša ielā.

Aktuāli! „DZEN SAVU ARKLU PĀR MIRUŠO KAULIEM” veģetārs trilleris Dailes teātrī LZ 19:00

€ 25.-; 32.-; 40.- + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 17.03.
21/5/2025
Olga Tokarčuka
DZEN SAVU ARKLU PĀR MIRUŠO KAULIEM
Veģetārs trilleris
No angļu valodas tulkojusi Ingmāra Balode
Dailes teātra Lielajā zālē no 04.04.2025.

Par Nobela balvas literatūrā laureātes Olgas Tokarčukas meistardarbu sacīts, ka, to izlasot, tas paliek tevī uz mūžu. Romāns aizrāvis lasītājus ar filozofisku krimināldetektīva sižetu un mūžseno tēmu mērogu. Tā centrā ir Janīna – neatlaidīga sieviete ar sarežģītu raksturu, kuras kaislība ir dabas izzināšana un astroloģija. Viņa ir mūsdienu romantiķe ar Mis Mārplas azartu.
Nomaļā Polijas ciematā, kurā skolotāja Janīna jūtas kā autsaidere, pēkšņi viens pēc otra un pašos dīvainākajos veidos iet bojā vietējie mednieki. Visi pierādījumi ved uz pārsteidzošu secinājumu: vai patiesi dzīvnieki ir vainojami sazvērestībā un atriebjas par nogalinātajiem sugasbrāļiem? Neviens neklausās Janīnā, kura uzskata, ka tā ir dabas atriebība. Intriga savērpjas: kur ir rodama cilvēka vieta, ja dabai, iespējams, ir citi nodomi?
Rakstniece Olga Tokarčuka ir mūslaiku literatūras zvaigzne. Polijas labējie pašu Tokarčuku ir dēvējuši par nodevēju, un viņas izdevējiem pat nācies algot rakstniecei miesassargus. Viņa nebaidās teikt patiesības, kuras neviens negrib dzirdēt, bet vienlaikus spējusi uzrunāt sabiedrību par tēmām, kas daudziem šķiet radikālas un nepieņemamas. Romāns “Stum savu arklu pār mirušo kauliem” ir saņēmis daudz un dažādu atzinību gan Polijā, gan pasaulē – starp balvām autorei ir arī starptautiskā Bukera prēmija. 
Romānu iestudē un tās skatuves versiju veido sīriešu izcelsmes režisore no Nīderlandes Ola Mafālani. Kopā ar talantīgajiem Latvijas māksliniekiem, kurus viņa dēvē par “sapņu komandu” – scenogrāfijā debitējošo un pasaulē patlaban zināmāko latviešu dizaineru Germanu Ermiču, starptautiski atzīto komponistu Kristu Auznieku, talantīgo horeogrāfi Elīnu Gediņu un izcilo kostīmu mākslinieku duetu MAREUNROL’S –, Mafālani skatītājiem piedāvās vizuāli vērienīgu, iepriekš Latvijas teātros neredzētu poēziju. Tā mīsies ar humoru, prātu un dvēseli atraisošām idejām, ēdienu smaržām un negaidītu skatuves maģiju. 
Mafālani radījusi vairāku pazīstamu kino darbu teātra versijas, piemēram, dāņu seriāla “Valdība” skatuves adaptāciju, kas ilgusi deviņas stundas un bijis revolucionārs teātra notikums Eiropā. Mafālani tiek uzskatīta par fantāzijas karalieni – viņas izrādēs savijas neparedzamas ainas un tēli iznirst turpat vai no nekurienes. 
Romānā un dramatizējumā izmantoti angļu dzejnieka un gleznotāja Viljama Bleika pravietiski krāšņo tekstu motīvi. Fragments no Bleika dzejoļa “Gara ceļotājs” Vizmas Belševicas atdzejojumā; pārējie atdzejojumi un romāna tulkojums – Ingmāra Balode.
Izrādes mūzikas ierakstā piedalās Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” Māra Sirmā vadībā. Ierakstu veicis Gustavs Ērenpreiss.
 
Lomās: Čulpana Hamatova (Janīna Dušejko), Imants Strads (Boross Šnajders), Juris Bartkevičs (Ērmulis), Artūrs Skrastiņš (Dizio), Lauris Subatnieks (Lielā Pēda), Andris Bulis (Komandants), Mārtiņš Meiers (Iekšelis), Ģirts Ķesteris (Prezidents), Kaspars Dumburs (Kšendzs Čauksts), Arturs Krūzkops (Melnais Mētelis), Katrīna Griga (Labā Vēsts), Indra Briķe vai Kristīne Nevarauska (Prezidenta sieva), Lidija Pupure vai Olga Dreģe (Māte)
Režisore un dramatizējuma autore – Ola Mafālani (Ola Mafaalani), scenogrāfs – Germans Ermičs, kostīmu mākslinieki – MAREUNROL’S, mūzikas autors – Krists Auznieks, dramaturgs  - Matīss Gricmanis, horeogrāfe – Elīna Gediņa, gaismu mākslinieks – Alekss Broks (Alex Brok), režisores asistente – Diāna Kaijaka, scenogrāfa asistents - Emīls Jansons

Garantēts! LIELISKAIS GETSBIJS (režisore Indra Roga) Nacionālā teātrī LZ 19:00

€ 19.-; 27.-; 35.- ; 40.-; 45.- - 10% atlaide pens., st., sk., donori; - 30% atl. Inv. + ceļš € 14.-Biļetes jāizpērk līdz 17.03.
22/5/2025
Skan džezs, pludo šampanietis un uzvēdī zīds. Dzīve kā teātra izrāde vai krāšņs inscenējums, ko Getsbijs uzbūvē pats sev – ar atļautiem un arī neatļautiem paņēmieniem, jo starpkaru Amerikā valda pārliecība, ka viss ir iespējams. Dzīve, kurā Getsbijs ir noteicējs – gan par to, kādi cilvēki pulcējas viņa namā, gan to, kurai sievietei būs viņu mīlēt. 

Autors – Frānsiss Skots Ficdžeralds
Režisore – Indra Roga
Lomās – Jēkabs Reinis, Uldis Siliņš, Egils Melbārdis, Madara Reijere, Liene Sebre, Uldis Anže, Juris Lisners, Raimonds Celms, Evija Krūze, Sanita Paula, Līga Zeļģe, Kārlis Reijers, Ivars Kļavinskis, Agate Marija Bukša, Normunds Laizāns, Mārtiņš Brūveris, Gundars Grasbergs, Daiga Kažociņa, Maija Doveika vai Dita Lūriņa, Lauris Limbergs, Anna Marija Puķe, Lelde Beāte Kuzņecova, Gints Dancītis, Mārīte Supe, Mārtiņš Emīls Aržanovskis, Dita Apsīte, Armands Avots, Viesturs Bēmis, Bruno Bitenieks, Megija Cvečkovska, Matīss Klāvs Endzelis, Marta Marija Gruzdova, Mārtiņš Jaunslavietis, Jānis Leščinskis, Mārtiņš Mikožans, Kurts Kārlis Mitenbergs, Jēkabs Pikšēns, Ilze Reknere, Klaids Sevostjanovs, Anna Emanuela Vaice, Gusts Ābele, Markuss Bēmers, Kristiāns Iesalnieks, Roberts Reikmanis, mūzikas grupa "Big Al & The Jokers"

Aktuāli!t. LĒDIJA MAKBETA / ЛЕДИ МАКБЕТ sapņu sonāte 19:00 M.Čehova Rīgas Krievu teātrī LZ

€ 15.-; 20.-; 25.-; 30.-; 35.- Pens, sk, inv, st. 15 % atl! + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 27.03.
23/5/2025
Dramaturgs Artūrs Dīcis, pēc Viljama Šekspīra lugas motīviem
Lēdija Makbeta
Sapņu sonāte
Pirmizrāde – 14.02.2025. (Lielā zāle)
Ilgums – 2 stundas 45 minūtes (ar starpbrīdi)
16+
Izrāde krievu valodā ar titriem latviešu un angļu valodā.
Radošā komanda:
Režisors Laura Groza
Komponists Anna Fišere
Scenogrāfs MAREUNROL'S
Kostīmu mākslinieks MAREUNROL'S
Gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš
Tulkotājs Lina Ovčiņņikova
Scenogrāfu un kostīmu mākslinieku asistente Kristina Rezviha
Video māksliniece Katrīna Neiburga
Izrādes vadītāja Gaļina Ribenko
Izrādē piedalās: Veronika Plotņikova, Volodimirs Gorislavecs, Šamils Hamatovs, Jevgēņijs Proņins, Dmitrijs Jegorovs, Ivans Streļcovs, Konstantīns Ņikuļins, Aleksandrs Maļikovs, Jekaterina Frolova, Elīna Bartkeviča*,  Adriana Tatjana Začeste, Natālija Živeca, Jeļena Sigova, Tatjana Lukašenkova, Darja Fečina
Kā lai cilvēks saprot, ka tas, kas iekšā notiek, ir mīlestība? Ja nu gadās to sajaukt ar kaislību. Kaislei atliek ļauties. Pie mīlestības jāstrādā.
Lēdija Makbeta ir pilnībā pārliecināta, ka mīl savu vīru kā neprātīga un visas viņas rīcības motivē mīlestība. Bet vai maz ir iespējams mīlēt neprātīgi? Un vai var būt tā, ka tu cīnies par savu mīlestību, bet no šīs cīņas vairojas posts gan pašam, gan apkārtējiem?
Lēdija Makbeta ir Šekspīra radīta, kaislībām piesātināta sieviete, kura nebaidās no visgrūtākās cīņas, cīņas pašai ar sevi. Kas uzvarēs? Kaislība vai mīlestība?

Aktuāli! „OLIGARHS” izrāde 18:30 Nacionālā teātrī AZ

€ 30.-; 32.- - 10% atlaide pens., st., sk., donori; - 30% atl. Inv.+ ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 16.03.
30/5/2025
Jauns cilvēks Oskars Kaktiņš vēlas izglābt Latviju, vienkārši novācot uzņēmēju Aināru Krūmiņu... Oskara plāns ir nogaidīt izdevīgu brīdi kādas biroju ēkas liftā un tur uzbrukt
Krūmiņam. Viens Oskaram nav ienācis prātā – Krūmiņš dzīvē tik tālu ticis tāpēc, ka ir gatavs dažādiem dzīves scenārijiem.
Luga ir par sodīšanu, piedošanu un telpu starp šiem jēdzieniem. Luga ir meklējums, kur sākas tieksme sodīt un kur – vēlme piedot.
Lugas autors Artūrs Jankovskis ieguvis 2. vietu Nacionālā teātra lugu ideju makšķerēšanas konkursā.
Autors - Artūrs Jankovskis
Režisors - Toms Treinis
Lomās: Normunds Laizāns, Igors Šelegovskis
Tiek lietota necenzēta leksika!


Aktuāli! VASARAS SEZONAS ATKLĀŠANA. RAIMONDA PAULA, IMANTA KALNIŅA UN ZIGMARA LIEPIŅA MŪZIKAS KONCERTS Dzintaru Koncertzāle LZ 19:00

€ 20.-; 30.-; 40.-; 50.- Pens.; inv.; sk.; st. 50 % atl! + ceļš € 15.- Biļetes jāizpērk līdz 14.03.
30/5/2025
Mākslinieki:
Beāte Zviedre,
Daumants Kalniņš,
Grupa Framest,
Liepājas Simfoniskais orķestris
Diriģents Jānis Liepiņš

 

Jūrmalas vasaras koncertdzīve iesāksies ar īpašu muzikālu notikumu – 30. maijā plkst. 19.00 Dzintaru koncertzālē notiks vasaras sezonas atklāšanas koncerts, kas veltīts iemīļotu latviešu komponistu Raimonda Paula, Imanta Kalniņa un Zigmara Liepiņa daiļradei.
 
Uz skatuves satiksies lieliski interpreti: dziedātāji Beāte Zviedre, Daumants Kalniņš, kuri vienlīdz spoži izpilda džeza, populāro mūziku, kā arī jau daudzkārt atveidojuši galvenās lomas mūziklos un rokoperās, izpelnoties gan publikas, gan kritiķu atzinību. Un grupa ‘‘Framest’’ allaž savos koncertos apbur ar skatuvisko šarmu, profesionālo meistarību un artistiskumu, atskaņojot dažādu žanru mūziku. Koncertā uzstāsies Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā.
 
Raimonds Pauls, Imants Kalniņš un Zigmars Liepiņš ir izcili melodiķi, kuri katrs savā unikālajā rokrakstā izpauduši neatkārtojamu skaistuma un latviskuma izjūtu. Viņu daiļrade apvieno akadēmisko tradīciju ar džeza, roka un populārās mūzikas elementiem. Komponistu radītie skatuves darbi, mūzika teātra izrādēm un dziesmas kļuvušas par neatņemamu Latvijas mūzikas daļu, iemantojot klausītāju mīlestību. Mūziķu izpildījumā dzirdēsim skaistākās lappuses no šo meistaru daiļrades, ar to iezīmējot krāšņu vasaras sezonas koncertu sākumu Dzintaru koncertzālē.


Aktuali! Daugavpils teātra viesizrāde / NODZĪTUS ZIRGUS NOŠAUJ 19:00 Dailes teātris Lielā zāle

€ 16.-; 19.-; 22.-; 25.-+ ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz
30/5/2025
Daugavpils teātra viesizrāde 

Pēc Horasa Makoja romāna motīviem 
Nodzītus zirgus nošauj
Kustību izrāde

Lielā zāle 
Ilgums: 1 stunda 50 minūtes (tai skaitā starpbrīdis)
Vecuma ierobežojums: 16+
! Izrādē skan šāvieni
Pirmizrāde: 2024. gada 6. septembrī

Līdzīgi kā S. Polaka filma “Nodzītus zirgus arī nošauj, vai ne?” ar Džeinu Fondu galvenajā lomā arī izrāde ļauj izbaudīt dejotāju azartu un pakāpeniski pieaugošo emocionālo spriedzi deju maratona notikumos, kas attīstās tikpat strauji kā viesuļvētra, kas savā ceļā nežēlo neko.

Amerika Lielās depresijas laikā. Apkārt valda bezdarbs un nabadzība. Cilvēki ir gatavi uz visu, lai kaut nedaudz nopelnītu. Arī piedalīties vairākām diennaktīm ilgstošā deju maratonā, kura katru mirkli kāri tver skatītāji, kuri dalībniekos jau sen nesaskata cilvēkus. Meli, bailes, nodevība, godkāre piesātina šī šova gaisu. Konkurss kļūst par sīvu cīņu par vietu zem saules, un tiem, kas nespēj atteikties no sapņa par lielo laimestu, nākas ziedot vairāk, nekā viņi bija sākotnēji domājuši. 

Kāds izvēlēsies cīņu, lai nepārvērstos par dzīvnieku - nodzītu zirgu; kāds par nodzītu dzīvnieku tomēr pārtaps, nespēdams cīnīties par sevi; kāds, nevēloties vai nespējot tālāk cīnīties, pārtrauks savu pastāvēšanu, saskatot šādā izejā alternatīvu cilvēcības zaudējumam. 

Dejas, skatuves kustības, vokāla un aktierspēles sintēze izrādē par cīņu ar savām vājībām un nepārvaramiem apstākļiem. Citējot vienu no skatītāju atsauksmēm: “Brodvejas šova līmenis vislabākajā nozīmē.”

DEJAS BALVAS 2023–2024 nominācijas
Mūsdienu deju iestudējums vai notikums
Mūsdienu deju horeogrāfe/-s

Horeogrāfe un libreta autore: Irina Bogeruka
Izrādes mākslinieciskais vadītājs: Oļegs Šapošņikovs
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Inga Bermaka
Oriģinālās mūzikas autors: Aleksejs Fedotovs
Gaismu mākslinieks: Sergejs Vasiļjevs

Piedalās: Aleksandra Koguce, Jevgeņijs Mihailovs, Vadims Bogdanovs, Marks Šelutko, Svetlana Morozova, Vanda Gibovska, Miroslavs Blakunovs, Luiza Prokofjeva, Artjoms Afanasjevs, Natālija Kotona, Sofija Šakalova, Nikolajs Gedzjuns, Eduards Beļnikovs, Darja Šakalova, Alisa Matvejeva, Raimonds Paegle, Alina Kaļina, Jegors Korobkovs, Alisa May, Kristīna Zaharova, Vladislavs Vasiļjevs, Ritvars Gailums, Inese Ivulāne-Mežale, Viktors Jancevičs, Irina Kešiševa, Žanna Lubgāne, Jūlija Ļaha, Zanda Mankopa, Mihails Samodahovs, Milena Savkina, Kristīne Veinšteina, Egils Viļumovs

Publikācijas

«Mūsu teātra liktenis ir sintezēt žanrus.» Daugavpils teātris atklāj jauno sezonu, sižets Latvijas Radio 1

Daugavpils teātris atklāj jaunu sezonu, sižets Latvijas Radio 4

“Kad šovs kļūst par izdzīvošanu. Daugavpils teātris jauno sezonu atklāj ar kustību izrādi”, raksts laikrakstā “Kultūras Diena”

Ludmilas Vesseles recenzija “Iedvesmas un cīpslu sakausējums”