Visiem braucieniem var pieteikties gan individuāli, gan kolektīvi.

Pēc izrādēm un pasākumiem pievedam klientus iespējami tuvāk mājvietai (Jelgavas pilsētas robežās).
Ceļš un biroja pakalpojumi no € 16.- /1 personai; tikai biļetes sagāde vai nodošana kasē nenotikušas izrādes dēļ  2.- / 1 personai
Grupas (sākot no 8 cilv.) un kolektīvi izrādes un pasākumus var izvēlēties sev vēlamā laikā.
Biļešu sagāde grupai un brauciena cena ir atkarīga no cilvēku skaita.

 Pieteikties pasākumami

Biroja darba laiks: Pirmdiena; Otrdiena; Trešdiena; Ceturtdiena 10:00 - 17:00, arī ārpus biroja darba laika, iepriekš vienojoties pa telefonu 22314063
Piektdienas, sestdienas, svētdienas un svētku dienas BIROJS SLĒGTS!


BIROJA DARBA LAIKA IZMAIŅAS
03.12. pusdienas pārtraukums 12:45 - 13:45
11.12. Biroja darba laiks 10:00 - 15:00


Vedam uz izrādēm un koncertiem! Aicinu pieteikties
Lūdzu zvaniet vai sūtiet SMS +371 22314063

Izbraukšana no Jelgavas uz izrādēm un koncertiem Rīgā notiek 2 stundas pirms pasākuma!
Piemēram, izrāde sākas 19:00, no Jelgavas izbraucam 17:00

Pasākumi

Janvāris  |  Februāris  |  Marts  |  Aprīlis  |  Maijs  |  Jūnijs  |  Jūlijs  |  Decembris  |  Visi

Marts

Aicinu pieteikties! ARKĀDIJA (režisors Alvis Hermanis) izrāde JRT LZ 18:00

€ 30.-; 35.-; 40.-; 50.- Pens.; inv.; sk.; st. 20 % atl! + 6.05% + ceļš € 16.-
0/3/2026
16:00 izbraukšana no Jelgavas
Toma Stoparda intelektuālais detektīvs savā laikā bija JRT klasika. Uz šo izrādi pie mums nāca arī skatītāji, kuri teātra neapmeklēja.
Nomainījusies aktieru un skatītāju paaudze - un jaunajā iestudējumā viss būs savādāk, tikai teksts tas pats.

Unikāla luga, jo tā apvieno visu aktuālo gan eksaktajās, gan humanitārajās zinātnēs - no literatūras vēstures līdz matemātikai un bioloģijai. Šis ir tas gadījums, kad luga ir gudrāka par mums visiem kopā. Un tā ir mīkla, ko nekad neatminēsim.

Izrāde notiek: Lāčplēša iela 25, Lielajā zālē.
Izrādes ilgums:  4 h 50 min
Pirmizrāde 2024. gada 22. novembrī.
Autors - Toms Stopards
Režisors - Alvis Hermanis
Scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece - Kristīne Jurjāne
Lomās - Guna Zariņa, Vilis Daudziņš, Ivars Krasts, Kristīne Krūze, Jevgēnijs Isajevs, Sabīne Tīkmane, Jānis Skutelis, Agate Krista,

Aicinu pieteikties! KLUSUMS UN TROKSNIS izrāde Nacionālā teātrī JZ 18:30

€ 24.-; 26.- + ceļš un biroja pakalp. € 16.- Aicinu pieteikties!
0/3/2026
Latvijas Kultūras akadēmijas 3. kursa režijas kursa darbs
Ģimnāzists Svens ar draugiem pandēmijas laiku aizvada komunālajā dzīvoklī. Nav jāiet uz skolu, tāpēc dienas viņi velta bohēmiskai uzdzīvei un sapņiem par mākslu un pieaugšanu. Kad Svena labākais draugs pārceļas uz dzīvi Beļģijā, attālums starp viņiem ātri vien pāraug klusumā, un nekas nebiedē jaunus cilvēkus vairāk kā klusuma skaņa. Pirmās mīlestības sāpes, nepārvaramas distances un nemitīgas tuvības izmisums, kā arī teātris, ko komūnas locekļi izspēlē cits citam par prieku, izvēršas virpulī, kādu iegriezt spēj tikai jaunības karuselis.
Autors un režisors – Gusts Ābele
Lomās – Jēkabs Pikšēns, Kurts Kārlis, Vika Adlere, Anna Emanuela Vaice, Ilze Reknere, Megija Cvečkovska, Dita Apsīte, Jana Ļisova, Kaspars Aniņš

Aicinu pieteikties! MELNAIS PIENS / 2024 jaunā versijā izrāde JRT JZ 18:30

€ 30,-; 35.- Pens.; inv.; sk.; st. 20 % atl! + 6.05% + ceļš € 16,- Aicinu pieteikties!
0/3/2026
Pagājuši 15 gadi, kopš JRT radās izrāde MELNAIS PIENS. Šī izrāde parāda, ka teātrim nav obligāti vienmēr jābūt balstītam uz destrukciju un konfliktiem. Tas var būt arī par harmoniju un skaistumu, kaut arī skumju. Vizuāli poētisks iestudējums, kur horeogrāfija un dokumentāli latviešu stāsti metaforu valodā vēsta par to pazaudēto paradīzi, no kuras mēs visi nākam un kuru atceramies tikai miglaini.
Toreiz izrāde apbraukāja daudzas zemes - no Eiropas līdz Latīņamerikai -, un šis poētiskais stāsts par latviešu saiti ar dabu un kosmosu kļuva universāls un saprotams arī tālu prom no Latvijas.
Nu esam radījuši jaunu šīs izrādes versiju - it kā to pašu, tomēr atjauninātu un uzlabotu. Jo no 2024. gada perspektīvas arī šis tas ir mainījies.

Izrāde notiek: Lāčplēša ielā 25, Jaunajā zālē.
Izrādes ilgums: vēl tiks precizēts.
Pirmizrāde 2024. gada 27. septembrī.
Režisors un scenogrāfs – Alvis Hermanis
Kostīmu māksliniece – Jana Čivžele
Lomās – Vilis Daudziņš, Elita Kļaviņa, Sandra Kļaviņa, Jana Čivžele, Kristīne Krūze, Aminata Grieta Diarra

Aicinu pieteikties! MĪLAS STRAUME (režisors Gatis Šmits) izrāde JRT JZ 18:00

€ 35.-; 40.- Pens.; inv.; sk.; st. 20 % atl! + 6.05% + ceļš un biroja pakalpojumi 16.- Aicinu pieteikties!
0/3/2026
16:00 izbraukšana no Jelgavas

Dramēdija divās daļās.


Kā būtu, ja sadzīves nomocīta mājsaimniece beidzot kārtīgi atpūstos ar draudzenēm, vientulības sagrauzts atraitnis dotos mežonīgās brunču medībās, bet opozīcijā pret visu pasauli esošs dzejnieks pēkšņi nolemtu mainīt savu dzīvi? Kas vieno no ķēdes norāvušos televīzijas producentu, pusmūža sieviešu lutinātu jaunekli, psiholoģijas profesori, romantisku mietpilsoni, ēterisku dīvu un bezcerīgu jaunkundzi gados? Mīlas straume.

Izrāde notiek: Lāčplēša ielā 25, Jaunajā zālē.
Izrādes ilgums: 3 h.
Pirmizrāde 2024. gada 29. novembrī.
 
Autore - Justīne Kļava
Režisors - Gatis Šmits
Scenogrāfs - Rūdolfs Baltiņš
Lomās - Gundars Āboliņš, Baiba Broka, Andris Keišs, Elita Kļaviņa, Kaspars Znotiņš, Sandra Kļaviņa, Jana Čivžele, Aminata Grieta Diarra, Ričards Murāns
Izrādes laikā uz skatuves smēķē!

Aktuāli! „ZEMNIEKA GODS. PAJACI” Pjetro Maskanji. Rudžero Leonkavallo, 2 viencēliena operas LNO 19:00

€ 23.-; 27.-; 33.-; 40.-; 45.-; 55.- Pens.;inv.;sk.;st.15% atl! + ceļš € 15.- Biļetes jāizpērk šodien!
1/3/2026

Aktuāli! “VELTĪGĀ UZMANĪBA” LNO balets 19:00

€ 23.-; 27.-; 33.-; 40.-; 45.-; 55.- Pens.; inv.; sk.; st. 15 % atl! + ceļš un biroja pakalp. € 16.- Biļetes jāizpērk šodien!
6/3/2026
PAR IZRĀDI
Atraitne Simone vēlas savu vienīgo meitu Līzi izprecināt turīga zemes īpašnieka dēlam Alēnam, taču meitene mīl jauno zemnieku Kolā. Lai arī Simone dara visu, lai nepieļautu viņas meitas un Kolā attiecības, tomēr mīlētāji pārvar šķēršļus, un Simonei nākas samierināties ar meitas izvēli.

Veltīgā uzmanība ir viens no krāšņākajiem un līksmākajiem angļu horeogrāfa Frederika Eštona darbiem, kura pirmizrāde notika 1960. gadā Londonas Karaliskajā baletā. Par iedvesmas avotu tam kalpojis ievērojamā franču horeogrāfa Žana Dobervala (Jean Dauberval) 1789. gadā radītais darbs. Džons Lenčberijs (John Lanchbery) baletam aranžējis Luija Žozefa Ferdinanda Herolda radīto partitūru. Šis dzīvespriecīgais stāsts par pastorālu mīlestību turpina priecēt baleta izsmalcinātās mākslas cienītājus visā pasaulē.

RADOŠĀ KOMANDA
Horeogrāfs Frederiks Eštons
Aranžētājs Džons Lančberijs
Scenogrāfs, kostīmu mākslinieks Osberts Lankasters
Mākslinieciskā uzraudzība, gaismu mākslinieks Žans Pjērs Gaskē
Gaismu mākslinieks Kārlis Kaupužs
Inscenētājs Žans Kristofs Lesāžs
Scenogrāfijas ražošanas uzraudzība Duglass Nikolsons
Kostīmu ražošanas uzraudzība Vanda Hjūstone
Lomās:
Līze: Jūlija BrauereAnnija KopštāleElza LeimaneJolanta LubējaSabīne Strokša
Kolā: Dariuss Florians KatanaEidens Viljams KonefrijsViktors SeikoKārlis Cīrulis
Atraitne Simone: Antons FreimansAndris Pudāns
Alēns: Aleksandrs OsadčijsFabio Sonconji
Tomā: Ringolds Žigis

 

Aktuāli! Baleta sensācija! Les Ballets de Monte-Carlo 14:00 Dailes teātrī LZ

€ 40.-; 50.-; 60.-; 90.-; 110.-; 130.-; 150.- + ceļš € 16.-Biļetes jāizpērk līdz 17.12.
7/3/2026
Baleta sensācija! Les Ballets de Monte-Carlo pirmoreiz Latvijā!
Savā simtgades jubilejas sezonā Rīgā viesosies viena no prestižākajām baleta trupām Eiropā un visā pasaulē. Uz Dailes teātra skatuves Montekarlo baleta mākslinieki uzstāsies ar izrādi «Romeo un Džuljeta» – šis leģendārais Žana Kristofa Majo iestudējums ir kļuvis par trupas vizītkarti un modernās baleta drāmas etalonu.
Les Ballets de Monte-Carlo ir spožs dimants Grimaldi firstu nama dārglietu lādītē. Šī ir visjaunākā galma baleta trupa Eiropā – un vienlaikus arī viena no slavenākajām. Tai ir savs mākslinieciskais rokraksts, savi radošā darba principi un unikāls repertuārs, ko burtiski no nulles punkta radījuši mūsdienu vadošie horeogrāfi – no Morisa Bežāra, Jirži Kiliana un Viljama Forsaita līdz Sidī Larbi-Šerkavī un Marko Gekem. Taču šīs trupas galvenais lepnums ir baleti, kuru autors ir Žans Kristofs Majo – Les Ballets de Monte-Carlo mākslinieciskais vadītājs kopš 1993. gada.
Jaunībā Majo dejoja Džona Noimeiera trupā Hamburgā un strauji kļuva par vienu no tās vadošajiem solistiem. Pēc traumas viņš visus savus spēkus veltīja dejas izrāžu iestudēšanai un ātri izvirzījās Eiropas godājamāko horeogrāfu priekšpulkā. Tieši viņš ir vedis pa starptautiskās atzinības ceļu arī Les Ballets de Monte-Carlo, ko padarīja par vienu no aktīvākajām un atzītākajām trupām pasaulē. Viņa nopelnu skaitā ir gan Monaco Dance Forum, gan princeses Greisas vārdā nosauktās Baleta akadēmijas dibināšana un desmitiem baleta iestudējumu, tostarp «Apburtā skaistule», «Pelnrušķīte», «Riekstkodis cirkā», «Lac/Ezers», «Fausts», «Kāziņas», «Altro Canto» un citas brīnišķīgas izrādes.
Īpaša vieta viņa daiļradē ir baletam «Romeo un Džuljeta» ar Sergeja Prokofjeva mūziku. Tieši Prokofjeva mūzika kļuvusi par pilntiesīgu šīs izrādes dramaturģi – monumentāla, polifoniski piesātināta, traģisku priekšnojautu pilna, ar kinematogrāfiski strauju noskaņojumu maiņu, tā ne vien pavada darbību, bet arī ierāda tai ritmu, elpu, iekšējo spriedzi. Un tieši šajā izrādē Les Ballets de Monte-Carlo pirmoreiz demonstrēja to, ka pārvalda horeogrāfiskās izteiksmības instrumentus līdz pilnībai, – ar ko trupa godam lepojas arī šodien, gandrīz trīs gadu desmitus vēlāk.
Ne velti kritiķi šo atzīst par «vienu no visu laiku labākajiem baletiem pēc Šekspīra darbu motīviem». Ierastās literārā sižeta ilustrācijas vietā Majo ir radījis blīvi apdzīvotu, daudzslāņainu, dramaturģiski spraigu, kaislību pilnu un vienlaikus izsmalcināti plastisku, turklāt ritmiski precīzu dejas izrādi, kuras varoņu iekšējie konflikti izlaužas uz āru kustībā, bet ainas attīstās cita pēc citas teju montāžas tempā, kā kinolentes kadri.
«The Guardian» iestudējumu raksturo kā «aizraujošu baleta noveli ar kinematogrāfisku struktūru: katrai kustībai tajā ir svars»«Le Figaro» – kā «emocionāli pulsējošu, hipnotisku, nesaudzīgi godīgu dižās traģēdijas pārstāstu». «Los Angeles Times» uzsver, ka «Montekarlo trupa dejo fenomenāli – eksplozīvi un izteiksmīgi, viegli un zibenīgi strauji. Katra kustība ir skaidri artikulēta, viegla un precīza.» Savukārt «Bachtrack» slavē «izsmalcināto, noslīpēto tehniku, kas apliecina, ka trupa ir izcilā formā».

«Es gribēju parādīt pasaulei, ka šī trupa nav tikai galma rotaļlieta. Gribēju, lai tai ir sava individualitāte. Un vēl – lai Monako, tik maza un īpaša valsts, izjūt dejas jaudu visā pilnībā,» saka pats Majo.
Šobrīd Les Ballets de Monte-Carlo nav tikai balets. Tas ir kultūras fenomens. Tā ir stila, brīvības un drosmes teritorija. Savukārt «Romeo un Džuljeta» ir izrāde, kas jau teju trīsdesmit gadus ierakstīta pasaules izcilāko teātru repertuārā – no Milānas «La Scala» līdz Seulai – un aizvien ar milzu panākumiem iekaro publikas sirdis.
2026. gada 6. un 7. martā ar trupu pirmoreiz tiksies Latvijas skatītāji – tieši gadā, kad viens no izcilākajiem Eiropas baleta kolektīviem svinēs simtgades jubileju. Šī ir patiesi reta iespēja klātienē baudīt horeogrāfijas meistardarbu, kas ir spilgts mūsdienu baleta dramaturģijas etalons.

Garantēts! SERENĀDES ar Mārtiņu Kanteru, Normundu Rutuli, Daini Skuteli un Roberto Meloni ULBROKAS PĒRLE, Kultūras centrs 15:00

€ 15.-; 20.-; 25.-; 30.- + ceļš un biroja pakalp. € 16.-Biļetes jāizpērk līdz 10.12.
8/3/2026
Serenāde ir mīlas dziesma, ko sensenos laikos, kāds karsti iemīlējies bruņinieks, dziedāja savai iecerētai zem viņas logiem stīgu instrumentu pavadībā.
Šodien vārds serenāde daudziem no mums saistās ar Itāliju, Gondolām, skaistām, liriskām dziesmām, saldām konfektēm un mīlas stāstiem. Bet īstenībā serenādes muzikālo skaidrojumu mēs varam attiecināt uz visām tām melodiskajām dažādu žanru dziesmām, kurās apdzied šo brīnišķo un reizē neprātīgo laimes sajūtu, ko sauc par mīlestību.
Mūzikai nav žanru un laika robežu. Visskaistākās serenādes ir radījuši un izpildījuši
komponisti un dziedātāji visos laikos un visās pasaules valstīs. 
Repertuārā - O sole mio, Volare, Baltās rozes, Bez mīlestības nedzīvojiet un daudzas citas mīlestības piepildītas melodijas. 
Atnāciet uz koncertu un dāviniet mīļotajiem Serenādes!

Garantēts! LIDMAŠĪNA Klasiska situāciju komēdija galvu reibinošos apstākļos Austrumu Robeža teātra klubs 19:00

€ 32.- / 30.- +izvēlētie ēdieni un dzērieni + ceļš un biroja pakalp. € 16.- Biļetes jāizpērk līdz 06.01.
12/3/2026
Lidmašīna
Klasiska situāciju komēdija galvu reibinošos apstākļos.
 
Bīstams negaiss liek lidmašīnas kapteinei mainīt reisa AR260925 kursu un lidot virs noslēpumiem apvītā Bermudu trijstūra. Pēkšņi lidmašīnu apņem dīvaina skaņa. Lai gan nakts reisa pasažieri mierīgi guļ, gaisa kuģa apkalpes komandā pamodusies maza spriedzīte, jo pēc savdabīgā melodiskā trokšņa lidmašīnai pazudis viens no diviem dzinējiem un viena no trijām šasijām. Šo svarīgo elementu vienkārši vairs nav, it kā nekad nebūtu bijuši! Lidmašīnas starptautiskajai apkalpei - latviešu kapteinei Ilzei (Zane Burnicka), vācu otrajai pilotei Ulrikei (Zane Vaļicka), indiešu bortinženierei Ujalai (Anna Šteina), amerikāņu stjuartam Džekijam (Madars Zvagulis) un ķīniešu stjuartam Čanam (Kārlis Anitens) nāksies pielikt ne mazums pūļu un izdomas, lai tiktu ar radušos situāciju galā. Savukārt Portnelsonas lidostiņas dispečerei puertorikānietei Nazārijai (Līga Robežniece) tik liels lidojošs objekts būs jāuzņem pirmo reizi mazās salas vēsturē. Kā izvērtīsies šīs nakts pasaules tautu pārstāvju attiecību stāsts, uzzināsiet, ja dosieties šajā lidojumā.
"Lidmašīna" ir trešais un noslēdzošais iestudējums teātra kluba "Austrumu robeža" triloģijā "Autobuss. Vilciens. Lidmašīna" , ko veidojis režisors Kārlis Anitens ar savu radošo komandu. Lai gan "Autobuss", "Vilciens" un "Lidmašīna" ir šķietami savstarpēji nesaistīti darbi, triloģijas noslēdzošajā darbā skatītājus gaida pārsteidzoša atklāsme par visu trīs stāstu varoņu un notikumu savstarpējo saistību.
Autors, režisors un scenogrāfs - Kārlis Anitens
Horeogrāfs - Reinis Rešetins
Gaismu un skaņu mākslinieks - Eduars Hiršs
 
Pirmizrāde 2025. gada 26. septembrī.

Aktuāli! „EFEKTS” mīlestības eksperiments Dailes teātra Jaunā zāle 15:00

€ 15.-; 20.-; 25.-; 35.-; 45.- + ceļš un biroja pakalp. € 16.- Biļetes jāizpērk līdz 12.12.
22/3/2026
Lūsija Prebla
EFEKTS
Mīlestības eksperiments
Izrāde 2 cēlienos
Laimes formula ir palikusi neatklāta, bet mīlestības teorija neizstrādāta. Tomēr neko vairāk un vienlaikus neko mazāk par laimi un mīlestību mēs no dzīves negribam, vai ne?
“Efekts” stāsta par diviem jauniešiem, kuri nevar izšķirt, vai viņu mīlestība ir patiesa vai tomēr antidepresantu blakusparādība. Viņi ir daļa no klīniskā pētījuma, bet mīlestība un tās radītās ķermeniskās izmaiņas draud to izjaukt vai arī padarīt par sensāciju, ja pētījuma veicējiem izdotos pierādīt, ka mīlestība ir pētāmo zāļu izraisīta.
Tas, par ko dzejnieki tūkstošiem gadu ir rakstījuši, var piepildīties… Protams, ar atrunu: ja vien mums ir pareizie medikamenti. Mīlestība, kas rodas pēc pieprasījuma, laime, ko var ieslēgt, kad vien ārsts ir izrakstījis vajadzīgo recepti – vai tā būtu paradīze vai tomēr elle, to var izvēlēties katrs pats. Fināls ir atkarīgs no skatpunkta – kam mēs vēlamies ticēt: mīlestībai, medicīnai vai vēl kādam trešajam, kurš pelna naudu, manipulējot ar cilvēku emocijām?
Garīgā un fiziskā veselība un labklājība ir mūsdienu pārtikušā cilvēka uzmanības centrā. Mēs veltām laiku atpūtai, dodamies pie dabas, cenšamies pārlieku nesatraukties, tomēr tāpat dzīvē pienāk brīdis, kad esam izdeguši vai piespiesti pie zemes un pilnīgi nevarīgi depresijas dēļ. Zāļu ražotāji un neirologi, psihiatri un citi ārsti turpina uzstāt, ka depresiju – stāvokli, kurā cilvēks no dzīves vairs negrib neko, – ierosina smadzenēs esošo ķīmisko vielu nelīdzsvarotība, kuru var “sakārtot”. Mazliet serotonīna, mazliet dopamīna, un visam vajadzētu sastāties atpakaļ savās vietās. Citi brīdina par antidepresantu sekām – atkarību no ķīmiskajām vielām un savu negatīvo izjūtu noliegšanu.

Britu dramaturģe un seriāla “Pēctecība” (kanālā HBO) autore Lūsija Prebla (Lucy Preble) ir saņēmusi trīs “Emmy” balvas un trīs Olivjē balvas par labāko dramaturģiju (tai skaitā par lugu “Efekts”). Viņas luga “Efekts” piedāvā eksperimentu – kas notiktu, ja zāles, kuras mūs padara laimīgus, vienlaikus mūs arī padarītu atvērtus mīlestībai? Vai tā būtu patiesā un muļķudrošā laimes formula un mīlestības teorija? Vai tomēr vēl vieni meli – ilūzija, kuru esam radījuši paši sev, lai nebūtu jāiepazīst dzīve tās dažādībā – panākumos un zaudējumos, priekos un bēdās, veselībā un slimībā?
Lomās: Dārta Daneviča vai Kristīne Nevarauska (Dr. Laura Tērauda), Imants Strads vai Andris Bulis (Dr. Roberts Sīlis), Marta Lovisa Jančevska (Kate Berga), Toms Veličko vai Meinards Liepiņš (Tristans Frejs)
Režisore –Diāna Kaijaka, tulkotājs –Matīss Gricmanis, scenogrāfe un kostīmu māksliniece –Ieva Kauliņa, mūzikas autors –Ernests Valts Circenis, gaismu mākslinieks –Reinis Zalte