Aiz dzelzs priekškara. Vien dažus kvartālus no Holivudas. Kāds vāciešu izcelsmes vīrietis klabina rakstāmmašīnu. Viņa mutes kaktiņā kūp cigarete. Viņam priekšā nolikta viskija glāze. Viņš no rīta dosies uz pasta nodaļu, bet kolēģi pat nav pamanījuši viņa eksistenci. Viņa sievietes aizlaižas pirms viņš ir paspējis pamosties. Viņa mati jau ir sirmi, bet viņš turpina rakstīt – bez cerībām uz atzinību. Par bāriem, kur greizsirdīgi vīrieši izcīna sieviešu uzmanību. Par vientuļniekiem, kuri pat nāves briesmu priekšā uzspļauj savam liktenim. Neviens vēl nezina, ka šis svešinieks, viņa bohēmiskais dzīvesveids un viņa bezrūpība uzrunās pūļus, viņa dzejas lasījumi kļūs par “must-see” notikumiem, viņa scenārijus Holivuda, kura neko par viņu vēl nezina, pārvērtīs lielbudžeta filmās. Tas ir stāsts par Čārlzu Bukovski – rakstnieku, kurš uz sava kapa lika uzrakstīt “Nemēģini”. Viņš zināja, ka vai nu viņš dzīvo vai mirst, bet nekad nebūs kā lielākā daļa – par rēķiniem un ģimenes viesībām uztraukti pusdzīvi ikdienas miroņi. Čārlzs Bukovskis un viņa “Kodiens” liek apsvērt – varbūt mēs savās dzīvēs pārāk daudz cenšamies un par maz dzīvojam.