Visiem braucieniem var pieteikties gan individuāli, gan kolektīvi.
Pēc izrādēm un pasākumiem pievedam klientus iespējami tuvāk mājvietai (Jelgavas pilsētas robežās).
Ceļš no € 7.- /1 personai; tikai biļetes sagāde  1.50 / 1 personai
Grupas (sākot no 8 cilv.) un kolektīvi visas izrādes un pasākumus var izvēlēties sev vēlamā laikā un brauciena cena ir atkarīga no cilvēku skaita.

 Pieteikties pasākumam

Pasākumi

Janvāris  |  Oktobris  |  Novembris  |  Decembris  |  Visi

Janvāris

“KLĪSTOŠAIS HOLANDIETIS” opera LNO 19:00

€ 12.-; 16.-; 20.-; 26.-; 35.-... + ceļš € 7.- Biļetes jāizpērk rezervācijas dienā!!!
0/1/2019
LNO 19:00 opera “KLĪSTOŠAIS HOLANDIETIS”
Muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš
Režisors Viesturs Kairišs
Scenogrāfs Reinis Dzudzilo
Kostīmu māksliniece Krista Dzudzilo
Ikreiz parādoties Latvijas operas vēsturē, Riharda Vāgnera Klīstošais holandietis iezīmē būtiskus robežpunktus starp leģendām un realitāti, pagātni un nākotni, vienlaikus norādot jaunus kustības virzienus. Bēgšana no Rīgas perioda apgrūtinājumiem, dodoties riskantā jūras ceļojumā, jaunajam komponistam Rihardam Vāgneram radīja muzikālo vīziju par jaundarbu, kas iezīmēja viņa oriģinālā stila sākotni. Latvijas mūzikas vēsturē Klīstošais holandietis atklāja jaunu un būtisku lappusi – ar tā iestudējumu Teodora Reitera vadībā 1918. gadā savu darbību uzsāka jaundibinātā Latvju operas trupa, ar kuru nepastarpināti saistīta mūsdienu Latvijas Nacionālā opera un balets. Tieši ar šo darbu diriģenta Mārtiņa Ozoliņa un režisora Viestura Kairiša interpretācijā Latvijas Nacionālā opera un balets iezīmēs savas pastāvēšanas otrās simtgades sākumu!
“Vāgners ar kuģi bēgot no Rīgas, iestrēga laikā. Šis mītiskajā laikā bezgalīgi iestrēgušais kuģis, atkal ir piestājis savā izejas punktā. Laiks un telpa – Rīga. Varbūt tas ir vientuļas jūras krastā izmests kuģa vraks, varbūt tā ir tuksnesī nokritusi lidmašīna. Svarīgi, ka Holandietis savos klejojumos atkal ir iegriezies pilsētā, kur Vāgners no kapelmeistara tapa par komponistu,” par jauniestudējumu stāsta režisors Viesturs Kairišs.

“RIEKSTKODIS” balets LNO 12:00

€ 10.-; 15.-; 18.-; 20.-; 25.- + ceļš € 7.- Biļetes jāizpērk rezervācijas dienā!
13/1/2019
LNO 12:00 balets “RIEKSTKODIS”
Pētera Čaikovska balets divos cēlienos
Aivara Leimaņa horeogrāfija un iestudējums pēc Vasilija Vainonena iestudējuma
Diriģents Farhads Stade
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Aleksandrs Vasiļjevs
 
PAR IZRĀDI
Baleta darbība notiek Rīgā 19.gadsimta beigās - te jūtama pilsētas senlaicīgo ieliņu gaisotne, atrodami jūgendstilā veidoti interjeri, augu motīvi un efektīgi kontrasti: ārā ir ziema, bet telpās zied puķes. Ziemassvētku vakarā mazā Marija saņem dāvanā lelli – Riekstkodi. Rotaļlietas zem eglītes atdzīvojas, un sākas brīnumaini piedzīvojumi – istabā iebrūk peļu armija, Riekstkodis pārvēršas par princi, atbrīvo Mariju un aizved viņu uz pasaku zemi.
 
LOMĀS
Marija: Sabīne StrokšaJūlija BrauereViktorija JansoneJolanta LubējaElza LeimaneBaiba Kokina
Princis Riekstkodis: Kārlis CīrulisArturs SokolovsRaimonds MartinovsSergejs NeikšinsZigmārs KirilkoViktors Seiko
 
SATURS
PROLOGS
Uz skatuves uzburta kāda pilsēta slavenajā un senajā Hanzas savienībā 19.gadsimta beigās. Varbūt Lībeka? Brēmene? Bet varbūt Rīga? Te Ziemassvētku naktī, kad zemi apciemo brīnumi, piedzimst un īstenībā pārtop kādas jaunas meitenes sapnis.
I CĒLIENS
Padomnieka Štālbauma namā valda pirmsvētku satraukums un kņada. Visi gatavojas mājas karnevālam Ziemassvētku vakarā. Cits pēc cita ierodas maskās tērptie viesi. Faķīra tērpā atnāk arī bērnu mīļotais tēvocis Droselmeiers. Sākas dejas. Klāt arī Ziemassvētku vecītis ar dāvanu maisu. Dāvanas saistītas ar katra saņēmēja slepenajām ilgām un sapņiem. Lai tiktu pie tām, ikvienam jāsniedz priekšnesums. Kad maisā palikusi vairs tikai viena dāvana - dīvaina lelle, kura kož riekstus - Riekstkodis, Ziemassvētku vecītis noslēpumaini izgaisis. Lelle nevienam nepatīk, vienīgi mazā Marija izjūt pret to neizprotamu maigumu un līdzcietību. Svētku prieki pamazām norimst, visi dodas pie miera. Vientulīgajā balles zālē pie lelles atgriežas Marija.
Svētku vakarā piedzīvotais tā satraucis Mariju, ka, snaudā iegrimusi, viņa jūt, ka visi nesen satiktie tēli pie viņas atgriežas, bet šoreiz neizprotamas gaismas aptverti - it kā tie paši, bet pavisam savādi. Ierodas Peļu ķēniņš ar savu armiju. Peļu nolūks ir iegūt brīnumainā veidā izaugušo un starojošo svētku egli. Pelēm drosmīgi pretim stājas alvas zaldātiņi. Cīņā iesaistās arī drosmīgais Riekstkodis. Kaut arī nāvīgi ievainots, viņš uzveic Peļu ķēniņu. Mazā Marija ir izmisusi. Bet te parādās tēvocis Droselmeiers un atkal atdzīvina Marijas pasaku bruņinieku. Vēl vairāk, viņš pārvērš neglīto Riekstkodi skaistā princī, bet pašu Mariju - princesē.
Nozūd Štālbaumu nams, pasauli piepilda virmojošas sniegpārsliņas. Kad skaistais sniegputenis beidzas, princis un princese attopas apburtā ziemas dārzā, iesēžas burvju kamanās un dodas uz pasaku pili.
II CĒLIENS
Kamanas atvedušas princi Riekstkodi un Mariju uz pasaku pili, kur viņus sagaida zaigojoši taureņi. Lai tiktu pilī, varoņiem jāiztur vēl viens pārbaudījums - jāuzveic melnie, draudīgie pils sargi sikspārņi.
Riekstkodis uzvarējis arī šajā cīņā. Pilī sākas balle. Dejotāji no tālām pasaules malām uzstājas par godu princim Riekstkodim un princesei Marijai. Dejo arī viņi paši - slavinot jaunību, draudzību un mīlestību.
EPILOGS
Aust rīts. Mazā Marija pamostas, apkampusi mīļoto lelli Riekstkodi. Vai redzētais bijis tikai sapnis? Bet varbūt zīme, ka dzīvē piepildīsies šis sapnis par uzticību un mīlestību, kas pārvar visus šķēršļus?

“PŪT VĒJIŅI!” izrāde Nacionālā teātrī 12:00

€ 7.-; 10.-; 15.-; 20.-; 25.- + ceļš € 7.- Biļetes jāizpērk līdz 31.10.
13/1/2019
Nacionālā teātrī 12:00 izrāde “PŪT VĒJIŅI!”
Kur slēpjas “Pūt, vējiņu” fenomens? Vai tiešām poētismā un ilgās? Rakstot lugu, Rainis ilgojās pēc Latvijas, bet mums viņa jau ir. Kas tad šodien ir šīs ilgas?
Skanot Imanta Kalniņa leģendārajai kinomūzikai, aktieri uz dzīvo cilvēku priekškara izspēlēs Raiņa lugu kā kanonu. Ar domu par rītdienu. 
Autors: Rainis
Komponists: Imants Kalniņš
Režisors: Elmārs Seņkovs
Scenogrāfe un vizuālās koncepcijas autore: Monika Pormale
Lomās: Agnese Cīrule, Laura Siliņa, Jēkabs Reinis, Raimonds Celms,Kārlis Reijers, Lolita Cauka, Lāsma Kugrēna, Inga Misāne-Grasberga, Sanita Pušpure, Madara Botmane, Liene Sebre,Ilva Centere, Alise Danovska, Ģirts Jakovļevs, Esmeralda Ermale, Astrīda Kairiša, Uldis Dumpis