Visiem braucieniem var pieteikties gan individuāli, gan kolektīvi.
Pēc izrādēm un pasākumiem pievedam klientus iespējami tuvāk mājvietai (Jelgavas pilsētas robežās).Ceļš no € 14.- /1 personai; tikai biļetes sagāde vai nodošana kasē nenotikušas izrādes dēļ € 2.- / 1 personai
Grupas (sākot no 10 cilv.) un kolektīvi izrādes un pasākumus var izvēlēties sev vēlamā laikā.
Biļešu sagāde grupai un brauciena cena ir atkarīga no cilvēku skaita.
Vedam uz izrādēm un koncertiem! Aicinu pieteikties
Lūdzu zvaniet vai sūtiet SMS +371 22314063
Pasākumi
Aprīlis | Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris | VisiMaijs
Aktuāli! PAULS un KEIŠS. VĪRIEŠI LABĀKOS GADOS. Ar smaidu par sevi un citiem. DAILE mūzikas nams 18:00
€ ... 35.-; 40.-; 50.- + ceļš € 15.- Aicinu pieteikties! Kā būs paākuma datums, tā biļetes tūlīt jāizpērk!
0/5/2025
Latviešu estrādē, latviešu teātros un Latvijas politiskajā dzīvē ir daudz vīriešu labākos gados.Uz skatuves būs divi - viens no estrādes un džeza, otrs no teātra un kino pasaules. Bet - katrs no priekšnesumiem var atnest pārsteigumu, un Keišs var kļūt par kādu citu vīrieti labākos gados.Maestro Raimonda Paula dziesmas un Andra Keiša aktiermeistarība citā gaismā.Piedalās:Raimonds Pauls un Andris KeišsPirmizrāde 2023.gada 5.aprīlī 18:00 Mūzikas namā DAILEKustību konsultante: Liene GravaProducente: Anda Zadovska/ Mūzikas nams DAILE
Aktuāli! IMANTA ZIEDOŅA UN RAIMONDA PAULA DZIESMU SVĒTKI. Raimonds Pauls/ Daumants Kalniņš/ koris Sola. DAILE mūzikas nams 18:00
€ 30.-; 35.-; 40.- + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 05.04.
3/5/2025
Imanta Ziedoņa un Raimonda Paula dziesmu svētki Mūzikas namā Daile, atzīmējot dzejnieka 90 gadu jubileju.Imanta Ziedoņa dzeju Maestro mūzikā izpildīs Daumants Kalniņš, pie klavierēm Maestro Raimonds Pauls.Koncertprogrammā piedalīsies mūziķi Raimonds Macats (taustiņinstrumenti), Oskars Sproģis (basģitāra), Jānis Kalniņš (ģitāra), Artis Orubs (sitaminstrumenti) un koris “Sola” diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā.Programmā skanēs skaistākās Raimonda Paula dziesmas ar Imanta Ziedoņa vārdiem – “Svētvakars”, “Latviešu jūrniekiem” ,“Meitene ar kallu ziediem”, “Nenes zvaigznes istabā”, “Lapsenes nāve” , “Dziesmiņa par prieku” un daudzas citas. Koncerta veidotāji aicina atzīmēt dzejnieka Imanta Ziedoņa dzimšanas dienu 3.maijā, apmeklējot īpašu koncertu, lai kopā ar Maestro Raimondu Paulu, dziedātāju Daumantu Kalniņu, mūziķu grupu un kori Sola Kaspara Ādamsona vadībā vienotos kopējā dziesmā par godu Dzejniekam!Imanta Ziedoņa daiļrades klātesamība mūzikas nama “Daile” repertuārā ir būtiska jau no Dailes nama pirmsākumiem - Imanta Kalniņa oratorijas “Dzejnieks un Nāra” jauniestudējumā, ar Daumantu Kalniņu Dzejnieka lomā, vairākās programmās - “Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša dzeja Imanta Kalniņa un Artura Maskata mūzikā”, “Vēstule draugam”, kurā Imanta Ziedoņa un Ojāra Vācieša saraksti, lasīja Vilis Daudziņš un Kaspars Znotiņš, kā arī koncertuzvedumā “Citādas debesis, tā pati dvēsele”, kurā fragmentus no Imanta Ziedoņa iepriekš nepublicētajām dienasgrāmatām lasīja dzejnieka dzīvesbiedre, aktrise Ausma Kantāne un aktieris Vilis Daudziņš piedaloties ģitāras virtuozam Kasparam Zemītim.
Garantēts! "SPĪDOLAS NAKTS” izrāde pēc Raiņa Dailes teātrī LZ 19:00
€ 15.-; 20.-; 25.-; 30.- - pens., stud., vidussk. 30% atl! + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 03.04.
7/5/2025
17:00 izbraukšana no Jelgavas
Pēc RaiņaSPĪDOLAS NAKTSRaganu medībasDailes teātra Lielajā zālē no 16.11.2023.Raiņa pirmā lielā simbolu drāma bija “Uguns un nakts”, kurā revolūcijas un brīvības idejas tika ietērptas pasakainās Lāčplēša un viņa pretinieces Spīdolas runās. Rainis iecerēja tai divus turpinājumus, no kuriem pabeidza tikai vienu. Gadu pirms savas nāves savā lugā “Rīgas ragana” autors brīdināja par briesmām, kas Latvijai draud, ja Lāčplēša pēcteči vieglprātīgi noticēs Austrumu solījumiem. “Rīgas ragana” bija dzejnieka pirmsnāves pareģojums – tā bija viņa pēdējā lielā luga. Tajā izsacītā brīdinājuma spēku pastiprina dzejnieka noslēpumainā nāve. Vieni saka, ka vainojama ielaista slimība, citi – ka politiskās intrigas bija dzejnieku novedušas līdz sirdstriekai. Vēl kāds apsūdzēja ārstu, kurš Rainim deva jaunību atjaunojošās zāles. Vairāku Raiņa lugu inscinētājs Smiļģis apgalvoja, ka neviens no mums īsti nezina, kā Rainis nomira. Raiņa pēdējā fotogrāfijā ir redzams, ka gultai līdzās dzejnieks turējis revolveri. No kā viņš baidījās? Vai tās nevarētu būt bailes no paša radītajiem nacionālajiem varoņiem? Lāčplēsis taču nevienam nepiedotu pat neapzinātu kolaboracionismu, un Spīdola nodevējus izbaroja pūķim! Vienīgā cerība ir viņu abu meita Dedze, kura, pēc nostāstiem, mīlot pat ienaidniekus.Lomās: Arturs Krūzkops (Rainis), Artūrs Skrastiņš (Līkcepure), Ieva Segliņa (Spīdola), Dārta Daneviča (Laimdota), Kaspars Dumburs (Lāčplēsis), Mārtiņš Meiers (Melnais Bruņinieks), Katrīna Griga (Dedze), Toms Veličko (Kangars), Indra Briķe (Aspazija), Juris Bartkevičs (Andrejs Pumpurs), Imants Strads (Andrievs Niedra), Meinards Liepiņš (Fallijs), Madara Viļčuka (Žagata), Marta Lovisa Jančevska (Cielava), Olga Dreģe vai Lidija Pupure (Anniņa)Režisors – Viesturs Kairišs, dramaturgs – Matīss Gricmanis, scenogrāfe – Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece – Baiba Litiņa, komponists – Uģis Prauliņš, gaismu mākslinieks - Reinis Zalte, horeogrāfe - Renāta Pjotrovska-Ofrē (Renata Piotrowska-Auffret), scenogrāfes asistente - Dana Deineko
Pēc RaiņaSPĪDOLAS NAKTSRaganu medībasDailes teātra Lielajā zālē no 16.11.2023.Raiņa pirmā lielā simbolu drāma bija “Uguns un nakts”, kurā revolūcijas un brīvības idejas tika ietērptas pasakainās Lāčplēša un viņa pretinieces Spīdolas runās. Rainis iecerēja tai divus turpinājumus, no kuriem pabeidza tikai vienu. Gadu pirms savas nāves savā lugā “Rīgas ragana” autors brīdināja par briesmām, kas Latvijai draud, ja Lāčplēša pēcteči vieglprātīgi noticēs Austrumu solījumiem. “Rīgas ragana” bija dzejnieka pirmsnāves pareģojums – tā bija viņa pēdējā lielā luga. Tajā izsacītā brīdinājuma spēku pastiprina dzejnieka noslēpumainā nāve. Vieni saka, ka vainojama ielaista slimība, citi – ka politiskās intrigas bija dzejnieku novedušas līdz sirdstriekai. Vēl kāds apsūdzēja ārstu, kurš Rainim deva jaunību atjaunojošās zāles. Vairāku Raiņa lugu inscinētājs Smiļģis apgalvoja, ka neviens no mums īsti nezina, kā Rainis nomira. Raiņa pēdējā fotogrāfijā ir redzams, ka gultai līdzās dzejnieks turējis revolveri. No kā viņš baidījās? Vai tās nevarētu būt bailes no paša radītajiem nacionālajiem varoņiem? Lāčplēsis taču nevienam nepiedotu pat neapzinātu kolaboracionismu, un Spīdola nodevējus izbaroja pūķim! Vienīgā cerība ir viņu abu meita Dedze, kura, pēc nostāstiem, mīlot pat ienaidniekus.Lomās: Arturs Krūzkops (Rainis), Artūrs Skrastiņš (Līkcepure), Ieva Segliņa (Spīdola), Dārta Daneviča (Laimdota), Kaspars Dumburs (Lāčplēsis), Mārtiņš Meiers (Melnais Bruņinieks), Katrīna Griga (Dedze), Toms Veličko (Kangars), Indra Briķe (Aspazija), Juris Bartkevičs (Andrejs Pumpurs), Imants Strads (Andrievs Niedra), Meinards Liepiņš (Fallijs), Madara Viļčuka (Žagata), Marta Lovisa Jančevska (Cielava), Olga Dreģe vai Lidija Pupure (Anniņa)Režisors – Viesturs Kairišs, dramaturgs – Matīss Gricmanis, scenogrāfe – Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece – Baiba Litiņa, komponists – Uģis Prauliņš, gaismu mākslinieks - Reinis Zalte, horeogrāfe - Renāta Pjotrovska-Ofrē (Renata Piotrowska-Auffret), scenogrāfes asistente - Dana Deineko
Garantēts! „FAUSTS” Šarls Guno opera LNO 19:00
€ 23.-; 27.-; 33.-; 40.-; 45.-; 50.- Pens.;inv.;sk.;st. 15 % atl! + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk TŪLĪT!
7/5/2025
Šarls GunoFAUSTSoperaIlgums: 3 h 40 min.Cēlieni: 3 cēlieniPirmizrāde: 30.09.2016RADOŠĀ KOMANDAArvo VolmersDiriģents Mārtiņš OzoliņšDiriģents Aiks KarapetjansRežisors Kristaps SkulteScenogrāfs Kristīne PasternakaKostīmu māksliniece AJ VaisbārdsGaismu mākslinieks Artis DzērveVideo mākslinieks Linda MīļāHoreogrāfeLOMĀSMargarēta: Jūlija Vasiļjeva, Inga Šļubovska-KancēvičaFausts: Raimonds Bramanis, Artjoms SafronovsMefistofelis: Tads Girininks, Rihards MačanovskisValentīns: Jānis Apeinis, Rinalds KandalincevsZībelis: Irma Pavāre, Laura GreckaVecais Fausts: Armands Siliņš-Bergmanis, Andris KipļuksMarta: Ilona Bagele, Irma PavāreVāgners: Juris Ādamsons, Kalvis KalniņšPAR IZRĀDIDoktoru Faustu māc izmisums par velti nodzīvotiem gadiem. Noslēpumainais Mefistofelis sola piepildīt visas sirmā zinātnieka vēlēšanās, ja pretim saņemtu Fausta dvēseli... Šarla Guno opera, kuras sižetu iedvesmojusi Johana Volfganga Gētes slavenā traģēdija, pirmizrādi piedzīvoja 1859. gadā Parīzē. Režisors Aiks Karapetjans iestudējumu veidojis vēlīnās gotikas estētikā, izmantojot arī vācu ekspresionisma stila mēmā kino paņēmienus. Izrādes valoda: frančuTulkojums titros: latviešu, angļuSATURSI CĒLIENSGarajā zinātnieka mūžā Fausts nav spējis atklāt pasaules lietu un parādību savstarpējo sakarību, to visdziļāko jēgu. Pienācis vecums, nespēks, zudusi ticība dzīvei.Aust jauna diena. Bet kāda jēga turpināt šo nezināšanas un bezcerības pilno dzīvi? Tikai indes kauss spēj Faustu atbrīvot no visām šaubām.Skan ausīs senās dziesmas un kavē izdzert nāves zāles. Varbūt lūgt Dievu? Bet vai Dievs spēs atdot jaunību? Fausts nolād dzīvi, sapņus un maldus; izmisumā viņš sauc palīgā pašu nelabo.Pēkšņi parādās Mefistofelis. Viņš ir gatavs pakalpot: bagātību, slavu, varu? Kam gan Faustam tas viss? Viņš vēlas būt jauns, lai atkal spētu mīlēt.Mefistofelis sola izpildīt zinātnieka vēlēšanos un kalpot viņam zemes virsū, bet ar noteikumu, ka Fausta dvēsele ellē piederēs nelabajam. Fausts vilcinās parakstīt līgumu. Tad Mefistofelis izsauc Margarētas tēlu. Meitenes daiļuma apburts, vecais zinātnieks tver Mefistofeļa sniegto kausu un pārvēršas spēkpilnā jauneklī.Svētku dienā laukumā aiz pilsētas mūriem pulcējas ļaudis. Skan joki un smiekli. Tikai Margarētas brālis Valentīns sadrūmis – viņam jādodas karā un jāatstāj māsa gluži viena. Viņš lūdz Dievu, lai tas Margarētu pasargā no visa ļaunā. Valentīna draugs Zībelis sola meiteni sargāt un aizstāvēt.Laukumā parādās Mefistofelis un Fausts. Mefistofelis dziesmā daudzina visvareno zeltu, kas valda pār ļaužu prātiem. Pēc tam pareģo Vāgneram un Valentīnam drīzu nāvi, bet Zībeli brīdina nesniegt Margarētai ziedus, jo tie viņa rokās novītīs. Margarētai viņš uzsauc divdomīgu tostu. Draugus sanikno Mefistofeļa pareģojumi un Margarētas apvainošana, bet Valentīna zobens salūst pret elles kalpa burvju varu. Nelabo spēj savaldīt vienīgi krusta zīme.Fausts nepacietīgi gaida apsolīto tikšanos ar Margarētu. Viņai parādoties, Fausts piedāvā tai savu roku, bet Margarēta to noraida. Mefistofelis solās palīdzēt Faustam iekarot kautrās meitenes sirdi.II CĒLIENSMargarētas dārzā ienāk viņas pielūdzējs Zībelis. Mefistofeļa pareģojums piepildās – Zībeļa rokās novīst Margarētai plūktie ziedi. Ierodas arī Mefistofelis un Fausts un atnes šķirstiņu ar dārgām rotām. Margarēta atkal sastapusi to pašu daiļo jaunekli, kurš viņu pirmo reizi uzrunāja svētku laukumā. Meiteni satrauc šīs tikšanās.Margarēta pamana Zībeļa noliktās puķes, bet zem tām atrod šķirstiņu. Pārāk liels ir kārdinājums, un viņa sāk to aplūkot.Dārzā ienāk kaimiņiene Marta un ierauga Margarētu, rotām izgreznojušos.Parādās Mefistofelis un Fausts. Mefistofelis atnes Martai bēdu vēsti – viņas vīrs kritis kaujā. Bet vieglprātīgā atraitne par to ilgi neskumst. Mefistofeļa glaimu apmāta, viņa aiziet kopā ar to pastaigāties. Margarēta paliek vienatnē ar Faustu.Fausta kvēlā mīla dziļi saviļņojusi meiteni. Mīla un nakts burvība iespaido Margarētu, un viņa vēršas pie zvaigznēm, uzticot tām savu noslēpumu. III CĒLIENSNo kaujas lauka atgriežas karavīri, viņu vidū – arī Valentīns. Zībelis sagaida draugu, bet atsakās ienākt Valentīna mājā, tikai lūdz draugu būt saudzīgam pret Margarētu. Satrauktais Valentīns steidzas pie mīļotās māsas. Ierodas Fausts un Mefistofelis. Jaunekli moka sirdsapziņas pārmetumi. Mefistofelis viņu izsmej un dzied ņirdzīgu serenādi, aicinot Margarētu uz tikšanos ar mīļoto.Saniknots iznāk Valentīns: tūlīt Margarētas pavedējs saņems pelnīto sodu! Taču divkaujā ar Mefistofeļa palīdzību uzvar Fausts.Saskrien ļaudis. Mirstošais Valentīns nolād Margarētu. Mīlestība pret Faustu sagādājusi Margarētai smagas ciešanas. Viņa gaida bērnu, bet kaimiņi par nelaimīgo sievieti smejas. Fausts ir viņu pametis. Dziļā izmisumā Margarēta lūdz Dieva piedošanu par saviem grēkiem, bet ausīs nemitīgi skan Mefistofeļa draudu pilnā balss. Grēka apziņas izmocītajai meitenei zūd pēdējie spēki. Valpurģu nakts. Raganu sabats. Mefistofelis atvedis Faustu uz tumšo garu svētkiem. Taču drūmā aina Faustam ir pretīga.Tad Mefistofelis visu pārvērš fantastiskā krāšņumā.Pēkšņi parādās važās saistītais Margarētas tēls. Fausts bēg no Mefistofeļa uzburtās pasaules, lai glābtu Margarētu.Margarēta ieslodzīta cietumā. Viņa zaudējusi prātu un izmisuma brīdī nonāvējusi savu bērnu. Margarētu gaida nāves sods.Lai glābtu Margarētu, cietuma kamerā ierodas Fausts ar Mefistofeli. Viņi Margarētu spēj izvest brīvībā līdz saules lēktam, tāpēc jāsteidzas. Taču Margarēta atsakās iet viņiem līdz, jo viņu var glābt tikai sirdsapziņas brīvība.
Aicinu pieteikties! CITRONI CITRONI CITRONI CITRONI CITRONI izrāde par mīlestību, vārdiem un dzīves citroniem Ģertrūdes ielas teātris 19:00
€ 18.-; ar atlaidi 12.- + ceļš € 14.-Aicinu pieteikties!
8/5/2025
Jau 15 gadus darbojas mājīgs, mīlīgs un ļoti interesants Ģertrūdes ielas teātris.Tas ir nevalstisks profesionāls teātris, kas iestudē izrādes, pieaicinot aktierus no dažādiem Latvijas teātriem. Neatkarīgs teātris, kā repertuārā sastopami gan jaunu, gan atzītu režisoru iestudējumi. Ikkatra izrāde ir pārsteigums, ceļojums, piedzīvojums un spēcīgu emociju avots. ĢIT mākslinieciskais vadītājs - Andrejs Jarovojs.
CITRONI CITRONI CITRONI CITRONI CITRONI izrāde par mīlestību, vārdiem un dzīves citroniem Lugas autors: Sems Steiners
Režija, tulkojums: Jurģis Lūsis
Tulkojuma redaktors: Arvis Viguls
Māksliniece: Marija Ulmane
Komponists: Toms Auniņš
Spēlē: Ilva Centere, Klāvs Kristaps Košins
Asistē: Ilvita Liepiņa
Vizuālā identitāte: Patrīcija Luiza Broka
Pirmizrāde: 30/01/25
Vidēji cilvēks savas dzīves laikā izrunā 123 205 750 vārdu. Bet kā rīkoties tad, kad tiek ieviests noteikums, kas ierobežo izrunāto vārdu skaitu? Olivers un Bernadete drīz to uzzinās. Sema Steinera lugā, iztēlota pasaule, kurā esam spiesti teikt mazāk. Tā ir par to, ko mēs sakām un kā mēs to sakām; par lietām, ko varam dzirdēt tikai klusumā; par mirušiem kaķiem, aktīvismu, acu kontaktu un citroniem, citroniem, citroniem, citroniem, citroniem, citroniem, citroniem.
Lugas pirmiestudējums notika Vorvikas Mākslas centrā 2015. gadā un ieguva trīs žūrijas balvas Nacionālajā studentu drāmas festivālā, pēc tam tika izrādīta Latitude festivālā, Edinburgas festivālā Fringe un Camden People's Theatre Londonā. 2023. gadā luga no jauna tika iestudēta Vestendā, Harolda Pintera teātrī.
Lugas iestudējums ir Jurģa Lūša debijas darbs Ģertrūdes ielas teātrī - jauna cilvēka skatījums par saviem vienaudžiem, attiecībām pašiem ar sevi un laiku šodien. Režisors par topošo izrādi saka: "Lai gan tāda likuma šodienas informatīvi pieblīvētajā pasaulē nav, mēs tāpat vēlamies, lai mūsu vēstījums tiktu patiesi sadzirdēts. Tomēr runāt vienā valodā vēl nenozīmē saprast vienam otru. Šī izrāde ir par to, ka patiesība, kurai tik ļoti reizēm vēlamies piekļūt, iespējams, jāmeklē dziļāk par pateiktajiem vārdiem."
Uzmanību! Izrādē smēķē!
CITRONI CITRONI CITRONI CITRONI CITRONI izrāde par mīlestību, vārdiem un dzīves citroniem Lugas autors: Sems Steiners
Režija, tulkojums: Jurģis Lūsis
Tulkojuma redaktors: Arvis Viguls
Māksliniece: Marija Ulmane
Komponists: Toms Auniņš
Spēlē: Ilva Centere, Klāvs Kristaps Košins
Asistē: Ilvita Liepiņa
Vizuālā identitāte: Patrīcija Luiza Broka
Pirmizrāde: 30/01/25
Vidēji cilvēks savas dzīves laikā izrunā 123 205 750 vārdu. Bet kā rīkoties tad, kad tiek ieviests noteikums, kas ierobežo izrunāto vārdu skaitu? Olivers un Bernadete drīz to uzzinās. Sema Steinera lugā, iztēlota pasaule, kurā esam spiesti teikt mazāk. Tā ir par to, ko mēs sakām un kā mēs to sakām; par lietām, ko varam dzirdēt tikai klusumā; par mirušiem kaķiem, aktīvismu, acu kontaktu un citroniem, citroniem, citroniem, citroniem, citroniem, citroniem, citroniem.
Lugas pirmiestudējums notika Vorvikas Mākslas centrā 2015. gadā un ieguva trīs žūrijas balvas Nacionālajā studentu drāmas festivālā, pēc tam tika izrādīta Latitude festivālā, Edinburgas festivālā Fringe un Camden People's Theatre Londonā. 2023. gadā luga no jauna tika iestudēta Vestendā, Harolda Pintera teātrī.
Lugas iestudējums ir Jurģa Lūša debijas darbs Ģertrūdes ielas teātrī - jauna cilvēka skatījums par saviem vienaudžiem, attiecībām pašiem ar sevi un laiku šodien. Režisors par topošo izrādi saka: "Lai gan tāda likuma šodienas informatīvi pieblīvētajā pasaulē nav, mēs tāpat vēlamies, lai mūsu vēstījums tiktu patiesi sadzirdēts. Tomēr runāt vienā valodā vēl nenozīmē saprast vienam otru. Šī izrāde ir par to, ka patiesība, kurai tik ļoti reizēm vēlamies piekļūt, iespējams, jāmeklē dziļāk par pateiktajiem vārdiem."
Uzmanību! Izrādē smēķē!
Aktuāli! izrāde ZILĀ Valmieras teātra ciesizrāde Tabakas fabrika LZ 18:00
€ 27.-; 30.- - atlaide 10 - 30 %! + ceļš € 15.- Biļetes jāizpērk līdz 17.04.
10/5/2025
Gunārs PriedeZILĀDzīve 2 daļās Režisore - Māra Ķimele,Režisores asistente – Linda Kalniņa,Scenogrāfs – Reinis Suhanovs,Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa,Gaismu mākslinieks - Niks Cipruss,Komponists – Toms Auniņš Lomās: Artis Jančevskis, Ieva Puķe, Anna Nele Āboliņa, Tālivaldis Lasmanis, Baiba Valante, Aigars Vilims, Māra Vīgante Augstu Gruzijas kalnos, pilsētā pie Melnās jūras, jau divus mēnešus mitinās Rasma ar savu smagi slimo dēlu. Juris ir cietis autoavārijā, kuras rezultātā bojā gājusi puse no ģimenes – tēvs un vecāmāte. Juri vajā zilās govs ciešais skatiens, ko brīdi pirms avārijas viņš pamanījis šosejas malā. Tas līdz šim paviegli dzīvojušajā jaunietī kaut ko atmodina. Viņš lūdz mātei sagādāt tautasdziesmu sējumus, par kuriem visi zina, bet izlasījis ir tikai retais. Eksistenciālā nošķirtībā ģimene risina smagus jautājumus par vainu, noklusēto un to, kā dzīvot tālāk.“Izrāde par to, kā dzīve piespiež pagriezt spogulīti pašam pret sevi un ieraudzīt ko negaidītu. Caur aiziešanu, Juris savienojas ar savu būtību un, galu galā, – pats ar savu tautu, ar visu, kas nav aptaustāms tikai ar rokām. Mums ir arī garīgais mantojums. Es gribu taisīt šo izrādi par to, ka aiziešana nav beigas, bet augstākais punkts. Juris aiziet gaismā, viņš apskaidrojas un aiziet,” saka režisore Māra Ķimele.Gunārs Priede šo lugu uzraksta 1972. gadā dažu dienu laikā. Tā uzreiz nokļuva nevēlamo lugu sarakstā un pirmizrādi piedzīvoja Igaunijā 1973. gadā.
Garantēts! ILGU TRMVAJS (Režisors – Pēteris Krilovs) izrāde Nacionālā teātrī JZ 18:30
€ 40.-; 45.- - 10% atlaide pens., st., sk., donori; - 30% atl. Inv.+ ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 03.04.
13/5/2025
20. gadsimta klasika, kurā aktieriem, jo īpaši mazās zāles tuvplānā, ļauts testēt savu un skatītāju jūtīgumu. Vai Blanšas stāsts, kas no aktrises pieprasa atvērtus nervus un eksistenci uz naža asmens, spēj ietriekties zem ikdienā uzaudzētās skatītāja ādas, kas nepieciešama, lai izdzīvotu 21. gadsimtā. Autors – Tenesijs ViljamssRežisors – Pēteris KrilovsLomās – Maija Doveika, Jēkabs Reinis, Jana Ļisova, Gundars Grasbergs, Kaspars Aniņš, Uldis Anže, Aleksandrs Tomass Matjussons
Garantēts! „MEŽA GULBJI” M.Zālīte, R.Pauls mūzikls Dailes teātrī LZ 19:00
€ 17.-; 23.-; 25.-; 35.-; 45.- + ceļš € 15.- Biļetes jāizpērk līdz 03.04.
14/5/2025
Māra Zālīte, Raimonds PaulsMEŽA GULBJIMūziklsIzrāde 2 cēlienosDailes teātra Lielajā zālē no 29.11.2024.Kādas karaļvalsts vienpadsmit prinči katru rītu pārvēršas par gulbjiem – viņu lāsts ir allaž atstāt savu dzimteni un doties tālu, tālu prom. Brāļus var glābt tikai viņu vienīgā māsa Elīza, kuras mīlestība spēj pārvarēt visus lāstus.Par savas paaudzes daudzpusīgāko režisoru dēvētais Klāvs Mellis ir iecerējis palūkoties uz maestro Raimonda Paula mūziklu “Meža gulbji” ar svaigu skatu. Režisors savā radošajā komandā ir pieaicinājis spilgto scenogrāfu grupu “Grāfienes”, horeogrāfu Rūdolfu Gediņu un gaismu mākslinieku Reini Zalti – Meļļa paaudzes talantīgākos māksliniekus. Par Latvijas muzikālā teātra kanondarbu sauktais Paula un Zālītes mūzikls izskanēs jaunās aranžijās un citādam mūziķu sastāvam, turklāt libreta autore un dzejniece kopā ar komponistu izrādei īpaši sarakstījuši arī vēl nedzirdētas dziesmas, pārradot jau zināmo un iemīļoto mūsdienīgā veidā.Burvestības, fantāzijas pasaule un sirdi sildošs stāsts par ģimenes spēju turēties pretim visām nelaimēm – tāds būs Paula un Zālītes mūzikls “Meža gulbji” negaidītā, intriģējošā interpretācijā. Stāsta pamatā ir Hansa Kristiana Andersena neaizmirstamā pasaka. Izrādē piedalās mūziķi: Matīss Žilinskis (klavieres), Miķelis Dzenuška (sintezatori), Svens Vilsons (ģitāra), Beāte Meirāne (basģitāra), Pēteris Žīle (sitaminstrumenti) Lomās: Agate Grīnhofa vai Katrīna Altenburga (Elīza), Domeniks Slišāns vai Eduards Rediko (Jaunākais brālis), Meinards Liepiņš, Niklāvs Kurpnieks, Toms Veličko, Kārlis Arnolds Avots, Daniels Loginovs, Tomass Denis, Pēteris Narubins, Ralfs Puzāns, Henrijs Kozlovskis (Brāļi), Dainis Gaidelis (Ķēniņš), Ērika Eglija-Grāvele (Jaunā ķēniņiene, Galvenā ragana), Artis Robežnieks (Blakts), Gints Grāvelis (Ods), Aldis Siliņš (Uts), Imants Strads (Ērce), Gerda Igaune (Jūras balss), Gints Andžāns (Jaunais ķēniņš), Katrīna Griga (Ministre, Vecā kaija), Marta Lovisa Jančevska, Daniela Muižniece, Gerda Igaune, Justīne Skutāne, Annija Bildarte, Sintija Ceplauska, Kate Kokamegi (Rozes, Galma dāmas, Kaijas)Libreta autore - Māra Zālīte, komponists - Raimonds Pauls, režisors - Klāvs Mellis, kustību režisors - Rūdolfs Gediņš, muzikālais vadītājs - Juris Vaivods, scenogrāfija, kostīmi - Grāfienes, gaismu mākslinieks - Reinis Zalte, muzikālās konsultantes - Ilze Dzenīte, Una Stade, Annija Putniņa, koncertmeistare - Zane Kažēna
Vēl 1 brīva biļete! Garantēts! NAV SMIEKLĪGI! pikanta komēdija Austrumu Robeža teātra klubs 19:00
€ 32.- + iepriekšs izvēlētie ēdieni un dzērieni pēc Ēdienkartes! ceļš € 15.- Biļetes jāizpērk līdz 03.04.
14/5/2025
Pikanta komēdija tikai pieaugušajiem! Teātris Austrumu robeža piedāvā saviem skatītājiem vērtēšanai jaunu, neticami asprātīgu komēdiju, kuras notikumi risinās mūsdienās. Atklājot tēlu cienījamās īpašības un nepilnības, izrāde pārpilna daudziem pārsteigumiem, kuri neprātīgā tempā ved skatītājus pa neparastu notikumu līkločiem. Galvenie varoņi - vīrs, sieva un mīļākā, kuru likteņi ir tik ļoti savijušies un sarežģījušies, ka viņi vairs nezin - vieglāk un ērtāk būt mīlas trijstūrī vai ārpus tā.
Pirmizrāde - 2025. gada 6. janvārīRežija, scenogrāfija - Rolands AtkočūnsLomās - Vita Vārpiņa, Kristīne Nevarauska-Atkočūne un Andris BulisKostīmi - Ilze Kaša
Pirmizrāde - 2025. gada 6. janvārīRežija, scenogrāfija - Rolands AtkočūnsLomās - Vita Vārpiņa, Kristīne Nevarauska-Atkočūne un Andris BulisKostīmi - Ilze Kaša
Aktuāli! TEĀTRA DIENAS KONCERTS. IET KĀ SMĒRĒTS Nacionālā teātrī LZ 19:00
€ 14.-; 19.-; 27.-; 35.-; 40.-; 45.- - 10% atlaide pens., st., sk., don.; - 30% atlaide invalīdiem!+ ceļš € 14.-Biļetes jāizpērk līdz 08.04.
15/5/2025
17:00 izbraukšana no Jelgavas
Nevienam nav noslēpums, ka arī šogad Latvijā netrūkst izaicinājumu - aizsardzībai nepieciešama milzīga nauda, bet, paralēli tam, jāpamanās izglābt Rail Baltica, Air Baltic, jāsakārto medicīna, jāatbalsta izglītība, jāpastumj demogrāfija, jāiešūpo ekonomika, jāmotivē jaunieši un jāsamīļo pensionāri...Ir tik viegli pasmieties par politiķiem un ierēdņiem, kuri dara, bet nesanāk! Jo vairāk dara, jo vairāk nesanāk, bet virzība ir! Strauja! Tā teikt - iet kā smērēts! Tikai žēl, ka nepareizajā virzienā...Kā būtu, ja mēs iekāptu viņu kurpēs? Mēs taču varētu visu izmainīt! Mums taču visam ir risinājumi! Vai ne? Nu tad - riskēsim!Akcijas sākums 27. martā Nacionālajā teātrī! Akcijas beigas nav zināmas... Autori – Marta Elīna Martinsone un Mārtiņš EgliensRežisors – Mārtiņš EgliensLomās – Ieva Aniņa, Marija Bērziņa, Indra Burkovska, Maija Doveika, Evija Krūze, Elizabete Lielmane, Liene Sebre, Līga Zeļģe, Ainārs Ančevskis, Kaspars Aniņš, Romāns Bargais, Mārtiņš Brūveris, Ivars Kļavinskis, Mārcis Maņjakovs, Egils Melbārdis, Voldemārs Šoriņš
Nevienam nav noslēpums, ka arī šogad Latvijā netrūkst izaicinājumu - aizsardzībai nepieciešama milzīga nauda, bet, paralēli tam, jāpamanās izglābt Rail Baltica, Air Baltic, jāsakārto medicīna, jāatbalsta izglītība, jāpastumj demogrāfija, jāiešūpo ekonomika, jāmotivē jaunieši un jāsamīļo pensionāri...Ir tik viegli pasmieties par politiķiem un ierēdņiem, kuri dara, bet nesanāk! Jo vairāk dara, jo vairāk nesanāk, bet virzība ir! Strauja! Tā teikt - iet kā smērēts! Tikai žēl, ka nepareizajā virzienā...Kā būtu, ja mēs iekāptu viņu kurpēs? Mēs taču varētu visu izmainīt! Mums taču visam ir risinājumi! Vai ne? Nu tad - riskēsim!Akcijas sākums 27. martā Nacionālajā teātrī! Akcijas beigas nav zināmas... Autori – Marta Elīna Martinsone un Mārtiņš EgliensRežisors – Mārtiņš EgliensLomās – Ieva Aniņa, Marija Bērziņa, Indra Burkovska, Maija Doveika, Evija Krūze, Elizabete Lielmane, Liene Sebre, Līga Zeļģe, Ainārs Ančevskis, Kaspars Aniņš, Romāns Bargais, Mārtiņš Brūveris, Ivars Kļavinskis, Mārcis Maņjakovs, Egils Melbārdis, Voldemārs Šoriņš
Aktuāli! „KALIFORNIJAS PAKALNI” ģimenes melo(dij)drāma Dailes teātrī LZ 18:00
€ 16.-; 25.-; 32.-; 40.- + ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 05.04.
17/5/2025
Džezs BatervērtsKALIFORNIJAS PAKALNIĢimenes melo(dij)drāmaNo angļu valodas tulkojusi Laila BurāneDailes teātra Lielajā zālē no 21.03.2025.Piejūras pilsētiņa Blekpūla, 70. gadi. Viktorijas laikmetā celtais viesu nams, kurā uzaugušas Vebu māsas, ir paputējis savā spožumā – māte ir uz slimības gultas un tūristi šeit vairs neiegriežas. Pirms vairākiem gadiem valdzinošā Vebu atraitne ar dzelžainu gribu viena audzinājusi savas četras meitas, lai viņas kļūtu par mūzikas sensāciju. Meiteņu balsis varēja kļūt slavenas visā pasaulē, ja vien mūzika, kuru tās dzied, nebūtu jau vakardiena un nebūtu noticis negaidītais, kas pamodināja no lielā sapņa.Māsas ir satikušās ģimenes namā un mātes pēdējās mūža dienās atceras nepiepildīto nākotni. Sacenšoties par māmuļas novērtējumu un salīdzinot savas dzīves, uzšķiļas smalki horeografēti dziesmu un deju numuri, atmiņas, aizvainojumi un rūgti saldenas ilgas no bērnības. Viņas atminas pirms divdesmit gadiem notikušo, kad pie Vebu meitenēm ieradās slavens producents, lai piedāvātu pārpasaulīgu slavu un iespēju nomaksāt rēķinus. Kaut kur tālumā izskan dziesmas “The Hills Of California” taktis, kas aizved ģimenes pagātnē…Pēc skatītāju un kritiķu novērtētās izrādes “Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu” Mārtiņš Eihe atgriežas uz Dailes teātra Lielās skatuves ar dramaturga Džeza Batervērta mūzikas piepildīto lugu “Kalifornijas pakalni” par kādas ģimenes sargātajiem noslēpumiem. Londonas Vestendā panākumus guvušo lugu iestudējis Holivudas režisors Sems Mendess (“Amerikāņu skaistums” (1999), “Operācija "Skyfall"” (2012) u. c.) – šogad tā ieguvusi prestižās Olivjē balvas nomināciju kā labākais jaundarbs dramaturģijā.Lomās: Vita Vārpiņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Ērika Eglija-Grāvele, Ieva Segliņa, Dārta Daneviča, Dainis Gaidelis, Aldis Siliņš, Artis Robežnieks, Gints GrāvelisRežisors – Mārtiņš Eihe, scenogrāfs – Adriāns Toms Kulpe, kostīmu māksliniece – Madara Botmane, horeogrāfe – Liene Grava, gaismu mākslinieks – Reinis Zalte
Garantēts! JĀZEPS UN VIŅA BRĀĻI 17:00 izrāde KURTUVE, laikmetīgās mākslas telpa Valmierā + ekskursija
€ 28.- Pens.;inv.; ISIC, ITIC 15% atl! + ceļš € 40.- Biļetes jāizpērk līdz 08.04.
18/5/2025
RainisJĀZEPS UN VIŅA BRĀĻIRežija – Inese Mičule
Vizuālā interpretācija – Reinis un Krista Dzudzilo
Gaismas – Oskars Pauliņš
Komponists – Rihards Zaļupe
Horeogrāfe – Linda Mīļā
Lomās: Aksels Aizkalns vai Mārtiņš Meiers, Ieva Estere Barkāne, Tālivaldis Lasmanis, Inese Pudža, Krišjānis Salmiņš, Rūdis Bīviņš, Kārlis Freimanis, Rihards Jakovels, Artis Jančevskis, Ingus Kniploks, Mārtiņš Liepa, Ģirts Rāviņš, Sandis Runge, Krišjānis Strods, Toms Treinis, Niks Judenkovs vai Roberts Kāpostiņš, Ernests Meikšāns. Jāzeps ir šodienas Hamlets. Viņš savus nokaitētos jautājumus tieši tāpat risina pilnīgā vientulībā. Kā mēs visi. Kad izslēgti visi sociālie tīkli ar īsto un viltus padomdevēju zunoņu, tu paliec viens pret vienu ar savu sirdsapziņu un iekšējo kompasu. Bultiņa raustās. Kur tā nostāsies? Auklēt savas sāpes un audzēt upura aizvainojumu ir tik saldi un kārdinoši. Apslāpēt sava “ego” īdēšanu, iespējams, ir viens no cilvēka mūža grūtākajiem uzdevumiem. Ko mūsdienu pasaulē, kur Jāzepa bedres ir tik daudz, nozīmē pa īstam piedot? Ko nozīmē ļaunu par labu vērst? Just dāvināto spalviņu azotē, nevis ērkšķus?Režisore Inese Mičule, kā arī radošā komanda – scenogrāfs Reinis Dzudzilo, vizuālā māksliniece Krista Dzudzilo un komponists Rihards Zaļupe – ar līdzšinējiem iestudējumiem ir pierādījuši savu cilvēcisko briedumu, lai teātrī runātu par sarežģītiem ētiskiem un filozofiskiem jautājumiem lakoniskā traģēdijas formā.Režisore Inese Mičule: “Luga, kuras augstā mākslinieciskā vērtība, dzejiskais un simboliskais slānis, kā arī tajā ietvertā vispārcilvēciskā tēma, pārspēj visu, ar ko es savā radošajā dzīvē esmu strādājusi pirms tam. Manuprāt, Raiņa lugas saturs ietver sava veida ētiskās un estētiskās atskaites sistēmu, kas īpaši aktuāla arī šodien – varas un agresijas, globalizācijas, starptautiskā tīmekļa laikmetā. Tas ir strīds par cilvēces ceļu, par mūsu – ikkatra subjektīvo ceļu, kas nav ietekmējams, jo cilvēka garīgā izaugsme notiek tikai tad, kad cilvēks pats to vēlas. Tāpēc izrādes pamatuzdevums būtu ar Raiņa darbu iziet sava veida tikumisko pašattīrīšanos – sabiedrības un individuālo. Vēstīt, ka Dieva griba ir, lai cilvēki spētu augt savā garīgumā un spējā piedot.”.Pirmizrāde 2023. gada 5. oktobris***
Izrāde tapusi ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu. Simtgades sezonā teātra mākslas cienītāji varēs skatīt jauniestudējumus, kas balstās latviešu dramaturģijas klasikas vērtībās. Četru darbu iestudēšana kļuvusi iespējama, pateicoties fonda finansiālajam ieguldījumam. Tie ir Raiņa “Jāzeps un viņa brāļi” (režisore Inese Mičule), pēc Viļa Plūdoņa poēmas motīviem veidotais “Atraitnes dēls” (režisors Viesturs Roziņš), Pāvela Rozīša “Valmieras puikas” (režisors Jānis Znotiņš) un Rūdolfa Blaumaņa “Pazudušais dēls” (režisors Reinis Suhanovs).Atbalsts ir Borisa un Ināras Teterevu fonda dāvana Valmieras teātrim simtgades sezonā un ieguldījums tā ceļā no pagaidu mājvietas laikmetīgās mākslas telpā “Kurtuve” uz atjaunoto un modernizēto teātra ēku Lāčplēša ielā.
Vizuālā interpretācija – Reinis un Krista Dzudzilo
Gaismas – Oskars Pauliņš
Komponists – Rihards Zaļupe
Horeogrāfe – Linda Mīļā
Lomās: Aksels Aizkalns vai Mārtiņš Meiers, Ieva Estere Barkāne, Tālivaldis Lasmanis, Inese Pudža, Krišjānis Salmiņš, Rūdis Bīviņš, Kārlis Freimanis, Rihards Jakovels, Artis Jančevskis, Ingus Kniploks, Mārtiņš Liepa, Ģirts Rāviņš, Sandis Runge, Krišjānis Strods, Toms Treinis, Niks Judenkovs vai Roberts Kāpostiņš, Ernests Meikšāns. Jāzeps ir šodienas Hamlets. Viņš savus nokaitētos jautājumus tieši tāpat risina pilnīgā vientulībā. Kā mēs visi. Kad izslēgti visi sociālie tīkli ar īsto un viltus padomdevēju zunoņu, tu paliec viens pret vienu ar savu sirdsapziņu un iekšējo kompasu. Bultiņa raustās. Kur tā nostāsies? Auklēt savas sāpes un audzēt upura aizvainojumu ir tik saldi un kārdinoši. Apslāpēt sava “ego” īdēšanu, iespējams, ir viens no cilvēka mūža grūtākajiem uzdevumiem. Ko mūsdienu pasaulē, kur Jāzepa bedres ir tik daudz, nozīmē pa īstam piedot? Ko nozīmē ļaunu par labu vērst? Just dāvināto spalviņu azotē, nevis ērkšķus?Režisore Inese Mičule, kā arī radošā komanda – scenogrāfs Reinis Dzudzilo, vizuālā māksliniece Krista Dzudzilo un komponists Rihards Zaļupe – ar līdzšinējiem iestudējumiem ir pierādījuši savu cilvēcisko briedumu, lai teātrī runātu par sarežģītiem ētiskiem un filozofiskiem jautājumiem lakoniskā traģēdijas formā.Režisore Inese Mičule: “Luga, kuras augstā mākslinieciskā vērtība, dzejiskais un simboliskais slānis, kā arī tajā ietvertā vispārcilvēciskā tēma, pārspēj visu, ar ko es savā radošajā dzīvē esmu strādājusi pirms tam. Manuprāt, Raiņa lugas saturs ietver sava veida ētiskās un estētiskās atskaites sistēmu, kas īpaši aktuāla arī šodien – varas un agresijas, globalizācijas, starptautiskā tīmekļa laikmetā. Tas ir strīds par cilvēces ceļu, par mūsu – ikkatra subjektīvo ceļu, kas nav ietekmējams, jo cilvēka garīgā izaugsme notiek tikai tad, kad cilvēks pats to vēlas. Tāpēc izrādes pamatuzdevums būtu ar Raiņa darbu iziet sava veida tikumisko pašattīrīšanos – sabiedrības un individuālo. Vēstīt, ka Dieva griba ir, lai cilvēki spētu augt savā garīgumā un spējā piedot.”.Pirmizrāde 2023. gada 5. oktobris***
Izrāde tapusi ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu. Simtgades sezonā teātra mākslas cienītāji varēs skatīt jauniestudējumus, kas balstās latviešu dramaturģijas klasikas vērtībās. Četru darbu iestudēšana kļuvusi iespējama, pateicoties fonda finansiālajam ieguldījumam. Tie ir Raiņa “Jāzeps un viņa brāļi” (režisore Inese Mičule), pēc Viļa Plūdoņa poēmas motīviem veidotais “Atraitnes dēls” (režisors Viesturs Roziņš), Pāvela Rozīša “Valmieras puikas” (režisors Jānis Znotiņš) un Rūdolfa Blaumaņa “Pazudušais dēls” (režisors Reinis Suhanovs).Atbalsts ir Borisa un Ināras Teterevu fonda dāvana Valmieras teātrim simtgades sezonā un ieguldījums tā ceļā no pagaidu mājvietas laikmetīgās mākslas telpā “Kurtuve” uz atjaunoto un modernizēto teātra ēku Lāčplēša ielā.
Garantēts! LIELISKAIS GETSBIJS (režisore Indra Roga) Nacionālā teātrī LZ 19:00
€ 19.-; 27.-; 35.- ; 40.-; 45.- - 10% atlaide pens., st., sk., donori; - 30% atl. Inv. + ceļš € 14.-Biļetes jāizpērk līdz 17.03.
22/5/2025
Skan džezs, pludo šampanietis un uzvēdī zīds. Dzīve kā teātra izrāde vai krāšņs inscenējums, ko Getsbijs uzbūvē pats sev – ar atļautiem un arī neatļautiem paņēmieniem, jo starpkaru Amerikā valda pārliecība, ka viss ir iespējams. Dzīve, kurā Getsbijs ir noteicējs – gan par to, kādi cilvēki pulcējas viņa namā, gan to, kurai sievietei būs viņu mīlēt.
Autors – Frānsiss Skots FicdžeraldsRežisore – Indra RogaLomās – Jēkabs Reinis, Uldis Siliņš, Egils Melbārdis, Madara Reijere, Liene Sebre, Uldis Anže, Juris Lisners, Raimonds Celms, Evija Krūze, Sanita Paula, Līga Zeļģe, Kārlis Reijers, Ivars Kļavinskis, Agate Marija Bukša, Normunds Laizāns, Mārtiņš Brūveris, Gundars Grasbergs, Daiga Kažociņa, Maija Doveika vai Dita Lūriņa, Lauris Limbergs, Anna Marija Puķe, Lelde Beāte Kuzņecova, Gints Dancītis, Mārīte Supe, Mārtiņš Emīls Aržanovskis, Dita Apsīte, Armands Avots, Viesturs Bēmis, Bruno Bitenieks, Megija Cvečkovska, Matīss Klāvs Endzelis, Marta Marija Gruzdova, Mārtiņš Jaunslavietis, Jānis Leščinskis, Mārtiņš Mikožans, Kurts Kārlis Mitenbergs, Jēkabs Pikšēns, Ilze Reknere, Klaids Sevostjanovs, Anna Emanuela Vaice, Gusts Ābele, Markuss Bēmers, Kristiāns Iesalnieks, Roberts Reikmanis, mūzikas grupa "Big Al & The Jokers"
Autors – Frānsiss Skots FicdžeraldsRežisore – Indra RogaLomās – Jēkabs Reinis, Uldis Siliņš, Egils Melbārdis, Madara Reijere, Liene Sebre, Uldis Anže, Juris Lisners, Raimonds Celms, Evija Krūze, Sanita Paula, Līga Zeļģe, Kārlis Reijers, Ivars Kļavinskis, Agate Marija Bukša, Normunds Laizāns, Mārtiņš Brūveris, Gundars Grasbergs, Daiga Kažociņa, Maija Doveika vai Dita Lūriņa, Lauris Limbergs, Anna Marija Puķe, Lelde Beāte Kuzņecova, Gints Dancītis, Mārīte Supe, Mārtiņš Emīls Aržanovskis, Dita Apsīte, Armands Avots, Viesturs Bēmis, Bruno Bitenieks, Megija Cvečkovska, Matīss Klāvs Endzelis, Marta Marija Gruzdova, Mārtiņš Jaunslavietis, Jānis Leščinskis, Mārtiņš Mikožans, Kurts Kārlis Mitenbergs, Jēkabs Pikšēns, Ilze Reknere, Klaids Sevostjanovs, Anna Emanuela Vaice, Gusts Ābele, Markuss Bēmers, Kristiāns Iesalnieks, Roberts Reikmanis, mūzikas grupa "Big Al & The Jokers"
Aktuāli! „LATVIEŠU RAĶETES” izrāde 15:00 Liepājas teātris + ekskursija
€ 15.-; 20.-; 25.-; 30.-; 35.- - 10 - 25% atl.! + ceļš € 40.- + ekskursija Biļetes jāizpērk līdz10.04.
25/5/2025
Regnārs Vaivars • Režisors – Regnārs Vaivars
Dokumentāls varoņeposs"Latviešu raķetes" ir izrāde, kurā skatītāji varēs ielūkoties Latvijas bobsleja vēsturē – režisors to veidojis, intervējot 21 bobslejam tuvu stavošu personu, veidojot savu skatījumu uz notikumiem.
Latvijas bobsleja pirmsākums meklējams 20. gadsimta 80. gados, kad inženieris un kamaniņu sporta treneris Rolands Upatnieks pilnīgi tukšā vietā (PSRS un Latvijā šāda sportaveida vēl nebija) radīja PSRS izlasi, kurā 95 procenti bija latvieši. Rolanda Upatnieka inženiera un menedžera talants radīja īstu revolūciju šajā 100 gadus vecajā sporta veidā – viņa projektētās kamanas, ko visā pasaulē sauca par "Latviešu raķetēm".
Izrādē tiks izmantotas arī mūsdienu tehnoloģijas, kas finiša sekundes spēj sadalīt tūkstoš daļiņās, bet vēl joprojām nespēj ielūkoties varoņu dvēseles noslēpumainajās virāžās. Tas būs dokumentāls varoņu eposs latviešu tautai un piemiņai mūžībā aizgājušajam Rolandam Upatniekam.Kā uzsver režisors: "Šī izrāde nav par sportu, bet latviešu vīriešiem – LĀČPLĒŠIEM – tautas varoņiem. Latvieši var, varēja un varēs."Dod, dieviņi, kalnā kāpti,
kalnā kāpti,
ne no kalna lejiņā…Lomās: Mārtiņš Kalita, Valts Skuja, Kārlis Artejevs, Artūrs Irbe, Kārlis Ērglis, Hugo Puriņš, Armands Kaušelis, Kaspars Kārkliņš, Sandis Pēcis
Režisora asistents – Mārtiņš Kalita
Scenogrāfs – Valters Kristbergs
Kostīmu māksliniece – Madara Botmane
Horeogrāfs – Regnārs Vaivars
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
Video mākslinieks – Dainars AlbužisPirmizrāde 2024. gada 17. februārī
Dokumentāls varoņeposs"Latviešu raķetes" ir izrāde, kurā skatītāji varēs ielūkoties Latvijas bobsleja vēsturē – režisors to veidojis, intervējot 21 bobslejam tuvu stavošu personu, veidojot savu skatījumu uz notikumiem.
Latvijas bobsleja pirmsākums meklējams 20. gadsimta 80. gados, kad inženieris un kamaniņu sporta treneris Rolands Upatnieks pilnīgi tukšā vietā (PSRS un Latvijā šāda sportaveida vēl nebija) radīja PSRS izlasi, kurā 95 procenti bija latvieši. Rolanda Upatnieka inženiera un menedžera talants radīja īstu revolūciju šajā 100 gadus vecajā sporta veidā – viņa projektētās kamanas, ko visā pasaulē sauca par "Latviešu raķetēm".
Izrādē tiks izmantotas arī mūsdienu tehnoloģijas, kas finiša sekundes spēj sadalīt tūkstoš daļiņās, bet vēl joprojām nespēj ielūkoties varoņu dvēseles noslēpumainajās virāžās. Tas būs dokumentāls varoņu eposs latviešu tautai un piemiņai mūžībā aizgājušajam Rolandam Upatniekam.Kā uzsver režisors: "Šī izrāde nav par sportu, bet latviešu vīriešiem – LĀČPLĒŠIEM – tautas varoņiem. Latvieši var, varēja un varēs."Dod, dieviņi, kalnā kāpti,
kalnā kāpti,
ne no kalna lejiņā…Lomās: Mārtiņš Kalita, Valts Skuja, Kārlis Artejevs, Artūrs Irbe, Kārlis Ērglis, Hugo Puriņš, Armands Kaušelis, Kaspars Kārkliņš, Sandis Pēcis
Režisora asistents – Mārtiņš Kalita
Scenogrāfs – Valters Kristbergs
Kostīmu māksliniece – Madara Botmane
Horeogrāfs – Regnārs Vaivars
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
Video mākslinieks – Dainars AlbužisPirmizrāde 2024. gada 17. februārī
Aktuāli! „OLIGARHS” izrāde 18:30 Nacionālā teātrī AZ
€ 30.-; 32.- - 10% atlaide pens., st., sk., donori; - 30% atl. Inv.+ ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 08.04.
30/5/2025
Jauns cilvēks Oskars Kaktiņš vēlas izglābt Latviju, vienkārši novācot uzņēmēju Aināru Krūmiņu... Oskara plāns ir nogaidīt izdevīgu brīdi kādas biroju ēkas liftā un tur uzbruktKrūmiņam. Viens Oskaram nav ienācis prātā – Krūmiņš dzīvē tik tālu ticis tāpēc, ka ir gatavs dažādiem dzīves scenārijiem.Luga ir par sodīšanu, piedošanu un telpu starp šiem jēdzieniem. Luga ir meklējums, kur sākas tieksme sodīt un kur – vēlme piedot.Lugas autors Artūrs Jankovskis ieguvis 2. vietu Nacionālā teātra lugu ideju makšķerēšanas konkursā.Autors - Artūrs JankovskisRežisors - Toms TreinisLomās: Normunds Laizāns, Igors ŠelegovskisTiek lietota necenzēta leksika!
Aktuali! Daugavpils teātra viesizrāde / NODZĪTUS ZIRGUS NOŠAUJ 19:00 Dailes teātris Lielā zāle
€ 16.-; 19.-; 22.-; 25.-+ ceļš € 14.- Biļetes jāizpērk līdz 14.04.
30/5/2025
Daugavpils teātra viesizrāde
Pēc Horasa Makoja romāna motīviem
Nodzītus zirgus nošauj
Kustību izrāde
Lielā zāle
Ilgums: 1 stunda 50 minūtes (tai skaitā starpbrīdis)
Vecuma ierobežojums: 16+
! Izrādē skan šāvieni
Pirmizrāde: 2024. gada 6. septembrī
Līdzīgi kā S. Polaka filma “Nodzītus zirgus arī nošauj, vai ne?” ar Džeinu Fondu galvenajā lomā arī izrāde ļauj izbaudīt dejotāju azartu un pakāpeniski pieaugošo emocionālo spriedzi deju maratona notikumos, kas attīstās tikpat strauji kā viesuļvētra, kas savā ceļā nežēlo neko.
Amerika Lielās depresijas laikā. Apkārt valda bezdarbs un nabadzība. Cilvēki ir gatavi uz visu, lai kaut nedaudz nopelnītu. Arī piedalīties vairākām diennaktīm ilgstošā deju maratonā, kura katru mirkli kāri tver skatītāji, kuri dalībniekos jau sen nesaskata cilvēkus. Meli, bailes, nodevība, godkāre piesātina šī šova gaisu. Konkurss kļūst par sīvu cīņu par vietu zem saules, un tiem, kas nespēj atteikties no sapņa par lielo laimestu, nākas ziedot vairāk, nekā viņi bija sākotnēji domājuši.
Kāds izvēlēsies cīņu, lai nepārvērstos par dzīvnieku - nodzītu zirgu; kāds par nodzītu dzīvnieku tomēr pārtaps, nespēdams cīnīties par sevi; kāds, nevēloties vai nespējot tālāk cīnīties, pārtrauks savu pastāvēšanu, saskatot šādā izejā alternatīvu cilvēcības zaudējumam.
Dejas, skatuves kustības, vokāla un aktierspēles sintēze izrādē par cīņu ar savām vājībām un nepārvaramiem apstākļiem. Citējot vienu no skatītāju atsauksmēm: “Brodvejas šova līmenis vislabākajā nozīmē.”
DEJAS BALVAS 2023–2024 nominācijasMūsdienu deju iestudējums vai notikums
Mūsdienu deju horeogrāfe/-s
Horeogrāfe un libreta autore: Irina Bogeruka
Izrādes mākslinieciskais vadītājs: Oļegs Šapošņikovs
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Inga Bermaka
Oriģinālās mūzikas autors: Aleksejs Fedotovs
Gaismu mākslinieks: Sergejs Vasiļjevs
Piedalās: Aleksandra Koguce, Jevgeņijs Mihailovs, Vadims Bogdanovs, Marks Šelutko, Svetlana Morozova, Vanda Gibovska, Miroslavs Blakunovs, Luiza Prokofjeva, Artjoms Afanasjevs, Natālija Kotona, Sofija Šakalova, Nikolajs Gedzjuns, Eduards Beļnikovs, Darja Šakalova, Alisa Matvejeva, Raimonds Paegle, Alina Kaļina, Jegors Korobkovs, Alisa May, Kristīna Zaharova, Vladislavs Vasiļjevs, Ritvars Gailums, Inese Ivulāne-Mežale, Viktors Jancevičs, Irina Kešiševa, Žanna Lubgāne, Jūlija Ļaha, Zanda Mankopa, Mihails Samodahovs, Milena Savkina, Kristīne Veinšteina, Egils Viļumovs
Publikācijas
«Mūsu teātra liktenis ir sintezēt žanrus.» Daugavpils teātris atklāj jauno sezonu, sižets Latvijas Radio 1
Daugavpils teātris atklāj jaunu sezonu, sižets Latvijas Radio 4
“Kad šovs kļūst par izdzīvošanu. Daugavpils teātris jauno sezonu atklāj ar kustību izrādi”, raksts laikrakstā “Kultūras Diena”
Ludmilas Vesseles recenzija “Iedvesmas un cīpslu sakausējums”
Pēc Horasa Makoja romāna motīviem
Nodzītus zirgus nošauj
Kustību izrāde
Lielā zāle
Ilgums: 1 stunda 50 minūtes (tai skaitā starpbrīdis)
Vecuma ierobežojums: 16+
! Izrādē skan šāvieni
Pirmizrāde: 2024. gada 6. septembrī
Līdzīgi kā S. Polaka filma “Nodzītus zirgus arī nošauj, vai ne?” ar Džeinu Fondu galvenajā lomā arī izrāde ļauj izbaudīt dejotāju azartu un pakāpeniski pieaugošo emocionālo spriedzi deju maratona notikumos, kas attīstās tikpat strauji kā viesuļvētra, kas savā ceļā nežēlo neko.
Amerika Lielās depresijas laikā. Apkārt valda bezdarbs un nabadzība. Cilvēki ir gatavi uz visu, lai kaut nedaudz nopelnītu. Arī piedalīties vairākām diennaktīm ilgstošā deju maratonā, kura katru mirkli kāri tver skatītāji, kuri dalībniekos jau sen nesaskata cilvēkus. Meli, bailes, nodevība, godkāre piesātina šī šova gaisu. Konkurss kļūst par sīvu cīņu par vietu zem saules, un tiem, kas nespēj atteikties no sapņa par lielo laimestu, nākas ziedot vairāk, nekā viņi bija sākotnēji domājuši.
Kāds izvēlēsies cīņu, lai nepārvērstos par dzīvnieku - nodzītu zirgu; kāds par nodzītu dzīvnieku tomēr pārtaps, nespēdams cīnīties par sevi; kāds, nevēloties vai nespējot tālāk cīnīties, pārtrauks savu pastāvēšanu, saskatot šādā izejā alternatīvu cilvēcības zaudējumam.
Dejas, skatuves kustības, vokāla un aktierspēles sintēze izrādē par cīņu ar savām vājībām un nepārvaramiem apstākļiem. Citējot vienu no skatītāju atsauksmēm: “Brodvejas šova līmenis vislabākajā nozīmē.”
DEJAS BALVAS 2023–2024 nominācijasMūsdienu deju iestudējums vai notikums
Mūsdienu deju horeogrāfe/-s
Horeogrāfe un libreta autore: Irina Bogeruka
Izrādes mākslinieciskais vadītājs: Oļegs Šapošņikovs
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Inga Bermaka
Oriģinālās mūzikas autors: Aleksejs Fedotovs
Gaismu mākslinieks: Sergejs Vasiļjevs
Piedalās: Aleksandra Koguce, Jevgeņijs Mihailovs, Vadims Bogdanovs, Marks Šelutko, Svetlana Morozova, Vanda Gibovska, Miroslavs Blakunovs, Luiza Prokofjeva, Artjoms Afanasjevs, Natālija Kotona, Sofija Šakalova, Nikolajs Gedzjuns, Eduards Beļnikovs, Darja Šakalova, Alisa Matvejeva, Raimonds Paegle, Alina Kaļina, Jegors Korobkovs, Alisa May, Kristīna Zaharova, Vladislavs Vasiļjevs, Ritvars Gailums, Inese Ivulāne-Mežale, Viktors Jancevičs, Irina Kešiševa, Žanna Lubgāne, Jūlija Ļaha, Zanda Mankopa, Mihails Samodahovs, Milena Savkina, Kristīne Veinšteina, Egils Viļumovs
Publikācijas
«Mūsu teātra liktenis ir sintezēt žanrus.» Daugavpils teātris atklāj jauno sezonu, sižets Latvijas Radio 1
Daugavpils teātris atklāj jaunu sezonu, sižets Latvijas Radio 4
“Kad šovs kļūst par izdzīvošanu. Daugavpils teātris jauno sezonu atklāj ar kustību izrādi”, raksts laikrakstā “Kultūras Diena”
Ludmilas Vesseles recenzija “Iedvesmas un cīpslu sakausējums”